Gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem spējuši nodrošināt būtisku ieguldījumu atdevi vidēji 3-4% apmērā.

Gada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gada 3. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro – tīrais investīciju rezultāts (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,647 miljardus eiro. No tiem 2,2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Latvijā palielinās valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi – 2016. gada 2. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 102 miljoniem, kopumā pārsniedzot 2,5 miljardus eiro.

No šiem līdzekļiem aptuveni 2,1 miljardu veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 397 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Savukārt privātajos pensiju fondos uzkrātā kapitāla vērtība šā gada 2. ceturksnī pieaugusi par 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 340,3 miljonus eiro. Pieaugumu nodrošinājušas dalībnieku iemaksas 14,1 miljona eiro apmērā un ieguldījumu peļņa 2,7 miljonu apmērā. Savukārt izmaksas no privātajiem pensiju fondiem trīs mēnešos veiktas 8,3 miljonu eiro apmērā.

Reālas konkurences pensiju 2.līmeņa pārvaldnieku vidū līdz šim nav bijis un viens no galvenajiem iemesliem ir cilvēku neinformētība par to, kādi ir viņu uzkrājumi fondēto pensiju sistēmā un to atdeve, atzina jaunā pensiju pārvaldnieka Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi pilnīga miera osta un pīļu dīķis,» uzsvēra Siksnis, norādot, ka līdzšinējie tirgus dalībnieki ar esošo situāciju ir samierinājušies un pat necenšas konkurēt pēc būtības - ar komisiju maksām vai atšķirīgām pensiju kapitāla pārvaldes filozofijām.

«It kā mums ir seši septiņi pārvaldnieki, bet ar ko viņi atšķiras? Es uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Komisijas maksas visiem ir identiskas - likumā atļautajā maksimālajā līmenī. Vai kāds piedāvā atšķirīgu ieguldījumu filozofiju? Atšķirības ir minimālas. Pensiju plāni tiek pārdoti ar iPhone loteriju palīdzību, ar atlaidēm kādiem citiem bankas pakalpojumiem, dažās bankās, pirms jūs varēsiet lietot internetbanku, jums būs jātiek vaļā no agresīva reklāmas bannera «Apstiprini savu dalību 2.pensiju plānā», kur tikai ar brillēm būs saskatāma podziņa Nē. Es domāju, ka tā nav atbildīga pārdošana. Šo darbību rezultātā attiecīgās bankas pensiju pārvaldnieku tirgus daļa gandrīz perfekti korelē ar to, kāda ir bankas klientu bāze kopumā. Savukārt tam nav nekādas korelācijas ar pensiju plānu atdevi. Tas pensiju plānu pārvaldniekus pat nemotivē kaut ko darīt citādāk. Piemēram, vissliktākā atdeve desmit gadu laikā ir Swedbank ieguldījumu plānam Dinamika, bet tam ir dominējošā tirgus daļa,» pauda Siksnis.

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Pensiju 2. līmeņa plānu ienesīgums šā gada pirmajā pusgadā bijis 0,04%, savukārt pensiju 3. līmeņa plānu ienesīgums pirmo pusgadu beidzis ar nulles ienesīgumu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Pēc ļoti veiksmīgā 2012. gada, kad straujus cenu pieaugumus uzrādīja praktiski visi pasaules finanšu tirgus sektori un Latvijas pensiju fondi ieguldītājiem nodrošināja vidējo peļņu tuvu 10%, šā gada pirmā puse investīciju rezultātu ziņā pagājusi daudz piezemētāk, norāda LKA. Tomēr pensiju plānu pārvaldītāji ir spējuši kopumā saglabāt un palielināt pensiju fondu līdzekļus, izvēloties diversificētus ieguldījumus.

Latvijas valsts fondēto pensiju plānu vidējais ienesīgums pirmajā pusgadā ir noturējies pozitīvā teritorijā ar 0,04% ienesīgumu kopš gada sākuma. Savukārt 12 mēnešu vidējais ienesīgums 2. līmeņa pensiju plāniem uz jūnija beigām bija 4,74% gadā.

Latvijā būtu lietderīgi ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru, sacīja INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs.

«2019.gadā likumdošanas jomā būtu lietderīgi ļaut dibināt ieguldījumu plānus ar 100% akciju īpatsvaru. Tas ļautu gados jauniem dalībniekiem uzņemties atbilstošāku riska līmeni un nopelnīt vairāk,» sacīja Martinovs, piebilstot, ka Lietuvā šādi plāni jau eksistē un to ilgtermiņa ienesīgums pārsniedz Latvijā izveidoto aktīvo plānu ienesīgumu.

Viņš minēja, ka šo pašu iemeslu dēļ ir jāmaina arī regulējums un jaunos pensiju sistēmas dalībniekus, kuri, sākot darba ņēmēja gaitas paši neizvēlas ieguldījumu plānu, jānovirza nevis uz konservatīvajiem plāniem, bet uz aktīvajiem ieguldījumu plāniem ar maksimālo akciju īpatsvaru.

Tāpat Martinovs atzina, ka 2019.gada perspektīvas izskatās neviennozīmīgas. «Apstākļos, kad naudas plūsma finanšu tirgus virzienā no monetāras regulēšanas institūcijām tiek pārtraukta, var novest pie finanšu tirgus sabrukuma vai dziļas korekcijas. Pārnestā nozīmē - kad caurule, pa kuru baseinā ieplūst ūdens ir mazāka par cauruli, pa kuru ūdens no baseina izplūst, tad kopējais ūdens līmenis baseinā krītas. Un tikai tad kļūst skaidrs, kas šajā baseinā ir peldējies bez peldkostīma. Gadījumā, ja šādu «peldētāju» bija daudz un viņos ir ieguldīti būtiski līdzekļi, problēma būs arī pensiju uzkrājumiem, bet atkal vienmēr var palielināt ieplūstošās caurules jaudu un ūdens līmenis palielināsies,» viņš sacīja.

Latvijas pensiju fondi šā gada pirmajos trīs ceturkšņos ir saglabājuši pozitīvu ienesīgumu gan valsts fondēto pensiju, gan privāto pensiju fondiem, kaut arī pasaules finanšu tirgos bijušas ļoti būtiskas svārstības, ziņo Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2015. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

Pirmā ceturkšņa straujajam cenu pieaugumam attīstīto valstu akciju tirgos ir sekojuši cenu kritumi nākamajos divos ceturkšņos. «Tomēr nevajadzētu pārspīlēt viena vai divu ceturkšņu ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas darbību. Maratona skrējējus nevērtē pēc tā, kā viņi skrien 100 metru sprintu,» norāda LKA Pensiju fondu apskata autori.

Visu 2.līmeņa plānu vidējais ienesīgums kopš 2015. gada sākuma sasniedz 0,28%. Aktīvo un sabalansēto plānu vērtības, atbilstoši augstākam riska līmenim, ir bijušas pakļautas daudz straujākām svārstībām, tādēļ konservatīvo plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma bijis 0,75%, aktīvo plānu – 0,13%.

Latvijā privātos uzkrājumus vecumdienām pensiju 3. līmenī veido 258,7 tūkstoši cilvēku, no kuriem lielākā daļa – 79% – ir individuālie dalībnieki, savukārt par 21% iemaksas pensiju fondā veic darba devēji, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Dalībnieku skaits 2016. gada 1. ceturksnī pieaudzis par 3663 personām jeb 1%. Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskats par 2016. gada 1. ceturksni, privātos papildu uzkrājumus veido tikai piektā daļa no pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaita.

3. līmeņa jeb privātajos pensiju fondos uz marta beigām bija uzkrāti 331,8 miljoni eiro. Kopējās iemaksas 1. ceturksnī bija 12,7 miljoni eiro, kas ir par 16% zemāks rādītājs nekā 2015. gada 1. ceturksnī, kaut arī pensiju plānos dalībnieku skaits ir palielinājies vairāk par 18 tūkstošiem personu. Kaut arī pieauga pensiju plānu dalībnieku skaits, individuālās iemaksas ir būtiski samazinājušās – vai nu dalībnieku finansiālā situācija ir pasliktinājusies, vai nu zemie ienesīguma rādītāji ir bijuši par pamatu tam, lai dalībnieki samazinātu savu iemaksu apjomus pensiju plānos, norādīts LKA Pensiju fondu apskatā.

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi privātajos pensiju fondos gada pirmajos četros mēnešos pieauguši par 4,7 miljoniem eiro jeb 1,4%, kopumā pensiju uzkrājumiem sasniedzot 335 miljonus eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie dati.

Pensiju fondi saviem dalībniekiem kopš 2016. gada sākuma vidēji nodrošinājuši 0,12% ienesīgumu. Labāk veicies sabalansētajiem pensiju plāniem, kas piedāvā konservatīvāku ieguldījumu politiku (ienesīgums kopš gada sākuma 0,78%). Taču ilgākā termiņā pensiju plānu dalībniekiem ir nodrošināts samērīgs ienesīgums – vidējais visu privāto pensiju fondu trīs gadu ienesīgums aprīļa beigās bija 2,79%, vidējais piecu gadu ienesīgums – 3,39%, vidējais desmit gadu ienesīgums – 3,19%.

Papildu līdzekļus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā krāj 259 863 cilvēki. Pirmajos četros šā gada mēnešos pensiju fondu dalībnieku skaits ir palielinājies par 4851 cilvēku, kas ir 1,9% pieaugums par pret pērnā gada beigām.

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt profesijas, kurās strādājošiem būs tiesības izņemt privātajā pensiju līmenī uzkrāto papildpensiju pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas.

Profesiju sarakstā paredzēts iekļaut aviācijas, dzelzceļa, jūrniecības, sabiedriskā transporta, zvejniecības, veselības, izglītības, kultūras, būvmateriālu, gumijas, metālapstrādes, metalurģijas, papīra, stikla, stikla šķiedras ražošanas nozarēs nodarbinātos, vides inspektorus, sportistus, elektrostaciju operatorus, inženiermehānikas speciālistus, ķīmiskās destilēšanas iekārtu un reaktoru operatorus, mehānikas inženierus, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodarbinātās amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm.

LM uzsver, ka attiecīgo profesiju darbinieki ir pakļauti paaugstinātam profesionālo iemaņu zaudēšanas riskam, specifiskam veicamā darba raksturam, kaitīgiem, psiholoģiskiem faktoriem, stresam, dzīvības un veselības apdraudējumam (riskam).

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Pagājušajā gadā privātajos pensiju fondos uzkrātā pensiju kapitāla vērtība palielinājās par 23,1 miljonu latu jeb 16% un sasniedza 166,6 miljonus latu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Pensiju plānu aktīvu pieaugumu galvenokārt ietekmēja rekordaugstas dalībnieku iemaksas 30 miljonu latu apjomā, dalībniekiem izmaksātais kapitāls 9,1 miljona latu apjomā, kā arī investīciju rezultāts 2,2 miljonu latu apmērā.

2013. gadā ir palielinājies privātpersonu individuālo iemaksu īpatsvars līdz 78% (23,4 miljoni latu) no kopējā iemaksu apjoma privātajos pensiju fondos, savukārt darba devēju iemaksas veiktas 6,7 miljonu latu apjomā. Salīdzinot ar 2012. gadu, kopējās iemaksas ir būtiski pieaugušas – par 41%, tai skaitā individuālās iemaksas par 58%, bet darba devēju iemaksas tikai par 2%.

Kopumā pensiju 3. līmenī savus uzkrājumus veido 220 480 dalībnieku (75% individuālie dalībnieki, 25% uzņēmumu darbinieki, par kuriem iemaksas veic darba devēji) jeb 18% no pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaita.

Latvijas pensiju fondi šā gada pirmajā ceturksnī ir nodrošinājuši rekordaugstu ienesīgumu gan valsts fondēto pensiju, gan privāto pensiju uzkrājumiem – visu pensiju plānu vidējais gada ienesīgums ir bijis 9-10% robežās, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskats par 2015. gada 1. ceturksni.

Pensiju plānu augstu ienesīgumu pārvaldītāji ir spējuši nodrošināt, pateicoties pozitīvām norisēm finanšu tirgos, īpaši akciju tirgos, tādēļ augstāks ienesīgums bijis aktīvajiem un sabalansētajiem pensiju plāniem, kas vairāk līdzekļu iegulda tieši akcijās.

Valsts fondēto pensiju fondu pārvaldnieki gada sākumā nodrošinājuši īpaši veiksmīgus rezultātus aktīvajiem plāniem – ienesīgums 11% apmērā, tiem seko sabalansētie plāni ar 9,2%, un arī konservatīvie plāni sasnieguši vērā ņemamu rezultātu — 5,9% gada ienesīgumu.

Atzīstamus rezultātus pensiju plāni uzrāda arī vidējā termiņā, tādējādi kopumā 2003. gada sākumā pensiju 2. līmenī ieguldītais lats 2015. gada 1. ceturkšņa beigās ir nopelnījis 66 santīmus jeb nepilnus 94 eiro centus.

Pensiju 2. līmeņa uzkrājumu apmērs veicina jaunu dalībnieku interesi par šo tirgu, nākamajā gadā varam sagaidīt pārvaldīšanas komisiju samazinājumu, kā arī klientiem varētu būt pieejami pensiju plāni, kas akcijās ļautu ieguldīt līdz pat 75% no līdzekļiem

To intervijā DB atklāj Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs. «Informatīvajā telpā aizvien biežāk ir dzirdami tādi izteicieni kā «tuvojas demogrāfiskā katastrofa» un «vecumdienu apokalipse», taču es neesmu šādu epitetu piekritējs,» atzīst I. Arefjevs.

Kā Latvijas pensiju sistēma izskatās, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?

Mūsu sabiedrība nenoliedzami pakāpeniski noveco. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī citur Eiropā, taču Baltijā situāciju pasliktina tas, ka daudzi jaunieši aizbrauc strādāt uz citām valstīm. Jā, objektīvi raugoties, mums ir nepietiekama pensiju kapitāla problēma, bet tas nebūs smagākais brīdis Latvijas vēsturē. Turklāt šāds liktenis draud visai Eiropai – daudzas attīstītās valstis jau ir saskārušās ar to, kamēr mums vēl ir laiks meklēt risinājumu.

Šā gada laikā 2. pensiju līmeņa aktīvi ir pieauguši par aptuveni 121 miljonu latu – līdz 997 miljoniem latu, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Valsts fondēto pensiju apskats.

Šā gada pirmo trīs ceturkšņu laikā valsts fondēto pensiju pārvaldītāju nopelnītie līdzekļi pārsnieguši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pensiju 2. līmenī veiktās iemaksas – pensiju plānu peļņa deviņos mēnešos ir 68 miljoni latu, savukārt iemaksas shēmā no VSAA ir 53 miljoni latu.

Latvijas 2. līmeņa pensiju plāni kopš 2004. gada beigām ir vidēji nopelnījuši vairāk, salīdzinājumā ar Lietuvas vai Igaunijas pensiju plāniem. Galvenais iemesls tam ir salīdzinoši labāki rezultāti 2008. gadā, kad globālās krīzes ietekmē Latvijas pensiju plānu zaudējumi bija mazāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijas pensiju plāniem ir palīdzējis arī salīdzinoši augstāks vietējo procentu likmju līmenis, sevišķi pēckrīzes periodā.

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem 2016. gadā spējuši nodrošināt ieguldījumu pieaugumu: gadā ieguldījumi pensiju fondos nopelnījuši vidēji 2-3,5%.

Kopumā pensiju 2.līmenī jau piektā daļa no aktīviem ir peļņas procenti, kas papildina sociālās apdrošināšanas iemaksas, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2016. gadu.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gadā uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 428 miljoniem, no kā 375 miljoni eiro ir sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet 53 miljoni eiro – pensiju fondu dalībnieku iemaksāto līdzekļu peļņa (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,764 miljardi eiro, no tiem 2,3 miljardus veido dalībnieku veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet 447 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Darbu sācis pirmais konservatīvais privāto pensiju plāns, ko izveidojusi ieguldījumu pārvaldes sabiedrība INVL Asset Management. Līdz šim Latvijā darbojās tikai sabalansētie un aktīvie privāto pensiju plāni.

Privātie pensiju fondi jeb pensiju sistēmas 3. līmenis ir iespēja veidot papildu uzkrājumus savai nākotnes pensijai – iemaksas brīvprātīgi veic pats cilvēks vai viņa darba devējs, tās tiek ieguldītas kādā no privāto pensiju fondu administrētiem pensiju plāniem. Pensiju 3. līmeņa kapitāls tiek uzkrāts un ieguldīts finanšu tirgos.

Uz novembra beigām kopējais uzkrātais privāto pensiju apjoms bija 362 miljoni eiro, un ieguldījumu pārvaldītāji šiem uzkrājumiem kopš gada sākuma nodrošināja 2,21% ienesīgumu. Papildu līdzekļus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā krāj 268,8 tūkstoši cilvēku. Latvijā šobrīd darbojas 6 privātie pensiju fondi, piedāvājot 17 dažādus pensiju plānus, kas atšķiras pēc līdzekļu ieguldīšanas stratēģijas.

Šoreiz par to, kā pensiju fondi pieņem lēmumus par investīcijām, kā, visticamāk, attīstīsies pensiju fondi un kā veidot uzkrājumu stratēģiju pensionāriem.

Kā pensiju fondi izvēlas, kur investēt?

Galvenā frāze pensiju uzkrājumu pārvaldīšanā ir “augsta atbildība”. Iedomājieties, ka jums uz desmitiem gadu ir uzticēti tūkstošu cilvēku līdzekļi. Un visus šos gadus jums ir ne tikai jānodrošina līdzekļu aizsargātība, bet arī jānopelna klientu labā, lai nodrošinātu viņiem pienācīgu dzīvi pensijā. Tāpēc pārvaldīšanas uzņēmumi vienlaicīgi dzīvo gan tagadnē, gan nākotnē.

Pensiju uzkrājumu pārvaldīšanas uzņēmumu pirmā prioritāte ir drošība. Pārvaldītājs var uzticēties tikai tiem investīciju projektiem, kuri ir uz 100% droši un nodrošinās līdzekļu aizsardzību un pavairošanu.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" plāno sākt darbību arī privāto pensiju fondu tirgū, pavēstīja kompānijā.

"Pēc veiksmīgas nostiprināšanās otrā pensiju līmeņa tirgū gatavojamies jaunu produktu ieviešanai, tostarp trešajā pensiju līmenī," sacīja "Indexo" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Savukārt kompānijas jaunieceltais izpilddirektors un valdes loceklis Iļja Arefjevs norādīja, ka piedāvājumu privāto peniju fondu tirgū "Indexo" plāno pieteikt tuvākā gada laikā.

Viņš atzīmēja, ka pensiju trešā līmeņa uzkrājumi Latvijā ļoti strauji aug un jau šobrīd pārsniedz pusmiljardu eiro. Tajā pašā laikā pensiju trešajā līmenī ir iesaistījusies tikai trešā daļa no ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī darba samaksa turpina augt.

"Tādēļ (trešajā pensiju līmenī) izaugsmes iespējas vēl ir milzīgas atšķirībā no otrā līmeņa, kas jau sasniedzis brieduma pakāpi ar vairāk nekā miljonu dalībnieku," teica Arefjevs, prognozējot, ka tuvākajos gados pensiju trešais līmenis Latvijā piedzīvos strauju izaugsmi.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar.

Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem – par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.

Latvijā pirms 20 gadiem ieviestais pensiju 2. līmenis ir tā saucamā uzkrājošā pensija, – šī nauda tiek ieguldīta vērtspapīros un faktiski pelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk, nekā iemaksājis. Šī iemesla dēļ pensiju fondi ir kļuvuši populāri visā pasaulē, nodrošinot sev ietekmīgas un strauji augošas investoru grupas statusu. Tomēr jūtams uzkrājumu pieaugums ir iespējams vien pie trim pamata nosacījumiem: ka iemaksas tiek veiktas regulāri; ka iemaksas ir samērojamas ar nākotnē sagaidāmo pensiju; ka iemaksas tiek veiktas pietiekami ilgi. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, uzkrājumu apjoms samazinās.

Labklājības ministrija (LM) noteiks minimāli nepieciešamo nodarbinātības ilgumu speciālajās profesijās strādājošajiem cilvēkiem, lai šajās profesijās strādājošie varētu saņemt privātajā pensiju līmenī uzkrāto papildpensiju pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas, informē LM.

Minimālais nodarbinātības ilgums attiecīgajā profesijā būs vismaz 10 gadi. Tas nozīmē - ja cilvēks savā darba mūžā ir strādājis kādā no speciālajām profesijām (Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumi par speciālajām profesijām, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošo pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem Nr.47) kopumā 10 gadus, viņam būs tiesības izņemt privātajā pensiju shēmā uzkrāto papildpensiju atbilstoši pensiju plāna noteikumiem pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas.

Speciālās profesijas ir profesijas, kas ir pakļautas kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem, paaugstinātam profesionālo iemaņu zaudēšanas riskam, specifiski veicamā darba raksturam, kaitīgiem, psiholoģiskiem faktoriem, stresam, dzīvības un veselības apdraudējumam (riskam). Piemēram, dzelzceļa, aviācijas, jūrniecības, ražošanas, izglītības u.c. jomās.

Valdības lēmums samazināt iemaksu apjomu valsts fondēto pensiju shēmā 2013. gadā no plānotajiem 6% uz 4% nav labs signāls ne par pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti, ne par valdības solījumu konsekventu pildīšanu, uzskata Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).

Pašlaik likums par valsts fondētajām pensijām paredz, ka valsts fondēto pensiju shēmā jeb tā saucamajā pensiju 2.līmenī nonāk 2% no cilvēka valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tā kā krīzes gados šis atskaitījumu līmenis tika samazināts no 8% uz 2%, valdība bija apņēmusies 2013. gadā atgriezties pie 6% iemaksām pensiju 2.līmenī. Šādai nostājai atbalstu bija pauduši gan Latvijas aizdevēji (SVF un EK), gan Eiropas Centrālā banka, gan arī Satversmes tiesa. Tomēr tagad valdībā pieņemts lēmums 2013. gadā 2.pensiju līmenim novirzīt tikai 4%, no 2015. gada - 5% un tikai no 2016. gada - 6% no sociālajām iemaksām.