Baumas par it kā dažām Latvijas bankām draudošo finanšu nestabilitāti medijos bija pagājušās nedēļas ziņa numur viens. Nepamatoti tika vilktas paralēles ar deviņdesmito gadu banku krīzi, vai arī ar atsevišķu ASV banku nedienām. Pašlaik nevienam vairs nav šaubu, ka baumas tika izplatītas apzināti – gluži tāpat kā savulaik, izplatot dezinformāciju par lata devalvāciju, un virknē citu gadījumu.
Atgādināsim, ka runas, kas apšaubīja Latvijas banku stabilitāti, sākās septembra otrajā pusē. Zviedrijas Swedbank akcijas piedzīvoja strauju vērtības kritumu, zemāko atzīmi sasniedzot 30. septembrī. Cēlonis, kas izraisīja akciju vērtības samazinājumu, bija informācijas publicēšana Wall Street Journal, kā arī vairākos citos biznesa laikrakstos, par bankas saistībām ar maksātnespējas procesā esošo ASV banku Lehman Brothers Investment Bank. Domāju, ka šajos apstākļos banka rīkojās pietiekami atbildīgi un jau 16. septembrī publiski darīja zināmu precīzu informāciju gan par esošajām saistībām ar ASV investīciju banku, atklājot saistību patieso apmēru, gan norādīja konkrētu nodrošināto un nenodrošināto saistību summu.
Investoru vēlmi atbrīvoties no akcijām un to vērtības samazināšanos izraisīja bankas ar komerciālo nekustamo īpašumu nodrošināto aizdevumu ievērojamais apmērs - 1,35 miljardi dolāru. Ir pamats uzskatīt, ka tieši šī ziņa sekmējusi baumu izplatīšanos par bankas likviditātes problēmām, kas ietekmēja arī noguldītājus Latvijā. Protams, ka viņu bažas nebija racionāli pamatotas, bet gan sakņojās emocionālās atmiņās par deviņdesmito gadu vidus banku krīzi un tās sekām.
Pašlaik, kad mediju un iedzīvotāju uzmanību vairāk saista ļaunprātīgo baumu izplatītāju meklēšana un viņu motīvu noskaidrošana, plašākai auditorijai nepamanīts palicis fakts, ka Swedbank investori pa šo laiku ir apzinājušies reālo situāciju un sapratuši, ka ieguldījumi tomēr ir pietiekami droši - tie ir nodrošināti ar īpašumiem, kuru vērtībai nokrītot pat par 30 procentiem, tiek atgūta visa saistību summa. Rezultāts ir iepriecinošs, investori atkal ir ieinteresēti iegādāties bankas akcijas, kā rezultātā to vērtība kopš 30. septembra pakāpeniski pieaug.
Tas ir vēl viens apliecinājums tam, ka uztraukums par Latvijas banku stabilitāti ir nevietā. Kredītiestāžu riski ir diversificēti drošos finanšu instrumentos un to rīcībā ir pietiekams naudas daudzums, lai apmierinātu ieguldītāju prasības. Ņemot vērā starptautisko tirgu svārstības un strukturālās izmaiņas pašmāju tautsaimniecībā, kredītiestāžu darbība vērtējama kā stabila. Situācijas attīstībai rūpīgi seko un to uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kuras mērķis ir veicināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti.
Atgādināsim, ka FKTK noguldītājiem garantē visu noguldījumu izmaksu līdz 14 000 LVL apmērā.