Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Savs bizness daudziem šķiet vilinoša iespēja, kā pelnīt iztiku, vienlaikus esot noteicējam par savu laiku.

Netrūkst to, kuri izvēlas biznesu uzsākt lielās pilsētās, un tas ir saprotams – vieglāk sasniedzami klienti, lielāks apgrozījums utt. Uzņēmējdarbība reģionos nenoliedzami prasa gan misijas apziņu, gan patriotismu, jo līdz šim reģioni ir bijusi izaicinoša vide uzņēmējiem, kur tikai ar lielu entuziasmu apveltīti cilvēki ir gatavi īstenot savas idejas.

Lielākā daļa izvēlas vieglāko ceļu – pārcelties uz Rīgu un veidot uzņēmumu tur vai atstāt Latviju un sākt uzņēmējdarbību citā valstī. Taču reģionos biznesa potenciāls ir pietiekams, par ko liecina arī “Narvesen” franšīzes ņēmēju pieredze. Cits jautājums – vai ir pieejama atbilstoša infrastruktūra un vietējo pašvaldību atbalsts.

68 % no Latvijas iedzīvotājiem jeb 1,4 miljoni personu, kuras dzīvo tradicionālajos mājokļos (dzīvoklī vai mājā), mitinās pusgadsimtu vecos mitekļos, kas uzcelti no 1946. līdz 1990. gadam un kuru īpatsvars ir 67 % no visiem mājokļiem (674 614) Latvijas tirgū. Vien 3 % iedzīvotāju dzīvo jaunos namos, kas uzcelti 2006.-2011. gadā.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pēdējie pieejamie dati (2011.g. marts) par tradicionālajiem mājokļiem un tajos dzīvojošajām personām pēc ēkas uzcelšanas laika.

Kopumā Latvijā ir 1 018 533 tradicionālie mājokļi, kuros dzīvo pavisam 2 040 812 cilvēki. 32 % jeb 326 291 šādu mājokļu ir Rīgā, bet 18 % no visiem Latvijas tradicionālajiem mājokļiem jeb 179 835 ir Pierīgā, kur kopā dzīvo 50 % Latvijas iedzīvotāju.

Līdzīga situācija pēc CSP datiem novērojama Rīgā un Pierīgā, kur arī personas dzīvo lielāko tiesu padomju gados celtos mājokļos: 327 594 mājokļos, kas uzbūvēti laika posmā no 1946. līdz 1990. gadam, dzīvo 685 727 cilvēku jeb 68 % no visiem Rīgā un Pierīgā deklarētajiem iedzīvotājiem.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Pieprasījums pēc mājokļa iegādes reģionos ir nemainīgi augsts, liecina Swedbank dati.

Tā pērn 30% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai reģionos, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk, nekā 2022.gadā. Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Liepājas un Valmieras novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē. Kopumā mājokļu iegādei reģionos pērn izsniegti 80 miljoni eiro, un vidējā aizdevuma summa sasniedz 65 tūkstošus eiro.

Lielākās aizdevumu summas vērojamas Vidzemē, kur tās sasniedz 79 tūkstošus eiro, kas ir pielīdzināma vidējai aizdevuma summai par dzīvokļa iegādi Rīgā. Tam seko Zemgale, kur vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn bija 60 tūkstoši eiro, un Kurzeme ar 58 tūkstošiem eiro. Savukārt Latgalē mājokļa iegāde bijusi vislētākā – iedzīvotāji aizņēmušies vidēji 42 tūkstošus eiro.

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo kāpj cenas un samazinās piedāvājums. Par kvalitatīvu īpašumu gan Rīgā, gan reģionos pircēji šobrīd ir gatavi arī pārmaksāt, secina nekustamo īpašumu eksperti.

Nekustamo īpašumu tirgus mājokļu segmentā bija apstājies vien dažus mēnešus - sākoties pandēmijai. 2020. gada decembrī bija rekordliels darījumu skaits. Savukārt 2021. gadā viss ir ritējis savu gaitu - gada pirmie mēneši bija klusāki, pēc tam tirgus atkal atdzīvojās, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio veiktais 2021.gada 1.pusgada pārskats.

“Mūsu novērojumi liecina, ka daļai iedzīvotāju ir gana lieli uzkrājumi, kurus viņi ir gatavi tērēt, iegādājoties nekustamo īpašumu. Vēl pirms kāda laika iedzīvotāji uzkrājumus tērēja nelabprāt. Tagad daļa iekrājumu turētāju acīmredzot ir sapratuši, ka ir pēdējais brīdis pirkt, un to arī dara. Ja salīdzina šo gadu ar gadu pirms pandēmijas jeb 2019. gada pirmo pusgadu, tad tie abi darījumu skaita ziņā ir līdzvērtīgi,” saka Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte.

Noskatītais īpašums reģionos bieži vien tā arī paliek tikai tāls un neaizsniedzams sapnis, jo bankas aizdevumus īpašumiem ārpus Rīgas izsniedz nelabprāt. Kā variantu tās piedāvā aizņemties daudz dārgāko patēriņa kredītu.

Banku politika attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu nav īpaši atsaucīga, un liela daļa plānu iegādāties īpašumu reģionos kredītu atteikumu dēļ tā arī paliek sapnis. Daļa banku, jau piesakoties kredīta konsultācijai, uzsver, ka tālākus reģionus nekreditē vispār, daļa apgalvo, ka aizdevumus reģioniem izsniedz, taču realitātē tā ir neliela daļa no saņemto pieteikumu apjoma.

“Pieprasījums pēc nekustamā īpašuma reģionos pēdējos gados ir bijis stabili mērens,” situāciju raksturo AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs, piebilstot, ka vienlaikus ir tikpat stabili augsts atteikumu skaits aizdevumiem, it īpaši banku sektorā. Līdz ar to reģionos darījumu ar nekustamo īpašumu, kuros tiek piesaistīts finansējums no trešās puses, ir maz gan dzīvokļu, gan privātmāju segmentā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics vadošā partnere Latvijā Armine Movsisjana. «Ļoti lepojamies ar savu ilggadējo pieredzi finanšu sektorā – esam revidenti vairākumam Latvijas banku un apdrošināšanas sabiedrību. Arī publiskajā sektorā ir pieprasījums pēc profesionālas ekspertīzes, jo īpaši tas novērojams sarežģītākās lietās ar starptautisku raksturu. Tāpēc kā konsultanti palīdzam arī mūsu valstij vairākos nozīmīgos finanšu darījumos,» stāsta A. Movsisjana.

Komercbanku pakalpojumu pieejamība reģionos turpina samazināties – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Diemžēl bankas Latviju neformāli ir sadalījušas perspektīvās un mazāk perspektīvās zonās.

Daudzās ES valstīs komercbanku nevēlēšanos darboties reģionos veiksmīgi kompensē krājaizdevu sabiedrības, taču Latvijā tas notiek ļoti fragmentāri un nelielā apjomā. Lai reģionālā ekonomika turpinātu augt un tajā tiktu veidoti un attīstīti uzņēmumi, nepieciešams veicināt jaunas, alternatīvas uzņēmumu kreditēšanas formas, kam jo īpaši svarīgs ir valsts un likumdevēju atbalsts. Taču kādi ir iemesli tam, ka, par spīti pieprasījumam un nepieciešamībai, krājaizdevu sabiedrību un citu alternatīvo aizdevēju attīstība reģionos kavējas?

Krājaizdevu sabiedrībām Latvijā ir diezgan sena vēsture – jau 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā tas bija pamata finansēšanas veids. Tas bija veids, kā latvieši palīdzēja viens otram un sabiedrībai kopumā – būvēja īres namus, veidoja uzņēmumus, kultūras iestādes, citiem vārdiem sakot – uzlaboja dzīves kvalitāti. Tolaik krājaizdevu sabiedrības populāras bija visur Eiropā – īpaši rietumos. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tās nekad nav pārtraukušas savu darbību un joprojām ir nozīmīgs ekonomikas dzinējspēks, Latvijā to attīstība drīzāk ir stagnējusi.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi projektu atlasi 80 miljonu eiro finansējumam industriālo parku izveidei reģionos, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Projektus paredzēts īstenot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" investīcijas "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" projektu iesniegumu atlases ietvaros.

Projektu iesniegumu pieņemšana notiks līdz 2023.gada 28.aprīlim, ieskaitot.

Investīciju projektu iesniegumu atlases ietvaros kopējais Atveseļošanās fonda (AF) finansējums ir 80 miljoni eiro. Katram plānošanas reģionam konkursa sākumā pieejamais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Projekta iesnieguma minimālais AF finansējums ir 10 miljoni eiro, bet maksimālais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Pēdējos gados daudz runāts par Latvijas reģionu iznīkšanu un darba spēka trūkumu, tomēr tieši Latvijas reģionos rodamas attīstības perspektīvas ražojošiem uzņēmumiem. Un tas nav tikai sentiments vai misijas apziņa bez racionāla seguma, jo tieši uzņēmējdarbības attīstībai Latvijas reģionos ir virkne priekšrocību. To pierādījuši tādi Latvijas eksporta čempioni kā, piemēram, Dobeles Dzirnavnieks, Tenax, Valmieras stikla šķiedra un arī mēs, Arbo Windows.

Vispirms – tā ir darbaroku pieejamība. Ja Rīgā koncentrējas intelektuālais potenciāls, tad reģionos – darba rokas. Daudz lielāka iespēja lielu skaitu amatniecības darbu veicēju atrast tieši ārpus Rīgas. Jāņem vērā arī tas, ka Rīgā un Pierīgā šobrīd vērojams daudz lielāks darbaspēka trūkums un konkurence par katru darbinieku kļūst arvien sīvāka. Turklāt reģionos krietni attīstītāks ir arī arodskolu un tehnikumu tīkls, kas nākamos darbiniekus sagatavo darba dzīvei. Amatniecības kvalitāte reģionos ir pat labāka! Un labi amatnieki ir nemainīgi pieprasīti vairākās ražošanas nozarēs. Pie mums strādāt nāk ļoti dažādi cilvēki – gan tikko no skolas sola - bez zināšanām un pieredzes, gan darba dzīvē jau apbružājušies, pieredzi uzkrājuši amata pratēji. Tomēr to, vai cilvēks spēs strādāt ilgstoši, nosaka nekas cits kā vien viņa personisko īpašību kopums un iekšējā motivācija kaut ko iemācīties, darīt.

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Reģionālo attīstības centru apvienība ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, paužot satraukumu par valdībā pieņemtajiem lēmumiem, kuri stāsies spēkā 2017. gadā, jo tas var pamudināt mazos uzņēmumus reģionos pārtraukt savu darbību.

«Uzskatām, ka reģionu asinsriti veido tieši vismazākie uzņēmēji, kuriem bizness nav vis ienākumu avots peļņas gūšanai, bet gan izdzīvošanas jautājums, lai nodrošinātu sev un apkārtējiem kaut vai vismazāko minimālo algu. Šādi uzņēmumi ļoti bieži reģionos pilda tieši sociālās funkcijas, nodrošinot darba vietas. Piemēram, lauku veikaliņš ar pāris apmeklētājiem dienā cīnās par katru eirocentu un tieši paredzamās valdības reformas uzņemējdarbības vides sakārtošanā var novest šādu uzņēmumu līdz tā slēgšanai,»” vēstulē raksta biedrības Reģionālo attīstības centru apvienība” valdes priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Katram ir iespēja atrast savu aicinājumu, sekot tam un dzīvot piepildītu dzīvi, taču ne visi ir tik drosmīgi, lai to izdarītu; īpaši grūti un svarīgi tas ir 40 gadu vecumā, jo tad cilvēks saprot – kad vēl, ja ne tagad?

Inga Ezera vairākus gadus dzīvo Londonā un ir starptautiskas apdrošināšanas kompānijas RSA personāla vadītāja ar atbildību par vairākām valstīm. Papildu tam viņa strādā kā individuāls koučs, personīgā zīmola veidošanas konsultante un šovasar izdeva savu grāmatu The Success Planner Book. Intervijā DB viņa stāsta par savu grāmatu, tendencēm personālvadībā un karjeras veidošanu ārzemēs.

Pavisam nesen prezentējāt savu grāmatu – panākumu plānotāju. Kas tas īsti ir?

Tā ir grāmata-plānotāja, kas palīdz attīstīt panākumu domāšanu un satur praktiskus rīkus, kā labāk saprast, kas ir cilvēka talanti, aicinājums un dzīves mērķis. Tas ir veiksmes plānotājs ar pievienoto vērtību. Manā koučinga pieredzē, palīdzot klientiem kļūt veiksmīgākiem un attīstot viņu personīgo zīmolu, sapratu, ka gan individuālā, gan grupas sesijā varu palīdzēt ierobežotam skaitam cilvēku. Klienti reizēm prasīja, vai ir kādi rīki, ko viņi var izmantot individuāli, un man radās ideja sarakstīt grāmatu, lai palīdzētu cilvēkiem saprast, kas ir viņa aicinājums, talanti, mērķi, dzīves vīzija un misija, un saplānot mērķus, balstoties uz viņu patieso būtību. Darbojoties saskaņā ar savu sirdi, šie mērķi piepildās teju vai automātiski vai vismaz daudz vieglāk, jo cilvēks ir harmonijā ar sevi. Tā mērķis ir vieglāk sasniedzams. Kopš es esmu izmantojusi grāmatā aprakstītās metodes, esmu sapratusi savus talantus un vērtības un dzīvoju un strādāju saskaņā ar tām. Varu fokusēties uz to, kas man pēc būtības ir svarīgs, sagādā gandarījumu, enerģiju un prieku. Līdz ar to varu sniegt vairāk enerģijas un iedrošinājumu cilvēkiem, kam tas ir nepieciešams, un saņemu iespējas to darīt. Piemēram, nesen biju komandējumā Barselonā un no viesnīcas uz lidostu devos kopā ar treneri, kurš mums vadīja apmācības. Viņš pajautāja, ar ko vēl nodarbojos, un es pastāstīju par savu grāmatu, ka esmu koučs, un viņš ieminējās, ka viņam ir zināms klients, kam manas personīgā zīmola veidošanas konsultācijas varētu noderēt. 20 minūtēs ieguvu darījumu – tas notiek tad, kad tev ir skaidrība par savu aicinājumu – tu dalies ar to enerģiski un no sirds un cilvēki vēlas saņemt tavu pievienoto vērtību. Ar grāmatas publicēšanu un prezentēšanu gribu aicināt vairāk cilvēku gūt enerģiju un drosmi ņemt dzīves stūri savās rokās. Gribu dalīties ar pieredzi – ja varu, tad var arī citi. Piemēram, kopš guvu skaidrību, ka personīgā zīmola veidošana ir mans aicinājums, braucot atvaļinājumā uz ASV, sarunāju, ka novadīšu personīgā zīmola veidošanas sesiju vienā uzņēmumā Ņujorkā. Kad ir skaidrība par savu aicinājumu un talantiem, cilvēks tos liek lietā, mērķējot augstāk.

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Igaunijā vidējais māju vecums ir lielāks nekā vidējais iedzīvotāju vecums valstī, liecina pagājušā gada nogalē veiktās tautskaites rezultāti.

Igaunijas Statistikas departamenta aplēses liecina, ka vidēji privātmājas un daudzdzīvokļu mājas Igaunijā būvētas 1965.gadā, bet, rēķinot vidējo mājokļa vecumu valstī, secināts, ka tas ir būvēts 1972.gadā. Vienlaikus vidējais Igaunijas iedzīvotājs ir dzimis 1979.gadā, tādējādi vidējais Igaunijas iedzīvotājs mīt mājoklī, kas atrodas pirms viņa dzimšanas uzbūvētā ēkā.

Lielākā daļa cilvēku Igaunijā dzīvo padomju laikā būvētā ēkā.

Igaunijā ir 557 146 dzīvojamie mājokļi, kas atrodas vairāk nekā 180 000 ēku.

2021.gada tautskaites rezultāti rāda, ka 94% Igaunijas iedzīvotāju mājoklī ir pieejama ūdens apgādes sistēma, 93% ir iespēja nomazgāties un 92% ir tualete. 71% Igaunijas iedzīvotāju mīt mājoklī ar centrālo apkuri. Savukārt daudzdzīvokļu mājās 99% iedzīvotāju ir ūdensapgāde un kanalizācija un 97% - iespēja nomazgāties.

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos, secināts bankas "Citadele" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un finanšu institūciju "Altum" organizētajā diskusijā.

Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja.

"Jumts virs galvas un darbs – pēc pieredzes redzam, ka šīs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei," atzina Latvijas vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa. "Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts, un cenas nav adekvātas, tāpēc nereti lētāk ir pirkt savu īpašumu. Aicinu aktualizēt gan atbalstu viena vecāka ģimenēm, jo tādu Latvijā ir daudz un atbalsts ir vienlidz būtisks, gan valstiskā līmenī veicināt finanšu pratību. Redzam, ka ienākumu un izdevumu plūsmu ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo neprot plānot budžetu un veidot uzkrājumus."

Apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmums LPP Latvia ltd., kas pārstāv tādus plaši pazīstamus modes preču zīmolus kā Reserved, Sinsay, Mohito, House un Cropp, paziņojis par vērienīgiem attīstības plāniem Latvijas reģionos.

Tuvākajā laikā plānots atvērt vairākus zīmola Sinsay veikalus dažādās pilsētās - Daugavpilī, Jēkabpilī, Cēsīs, Ķekavā u.c.

Kā informē LPP Latvia ltd valdes locekle Inese Ļebedeva, šis ir būtisks solis uzņēmuma attīstībā. LPP pārstāvošais uzņēmums Latvijā darbojas gandrīz 20 gadu un pašlaik nodarbina 340 darbinieku. "Līdz šim visi mūsu veikali darbojušies tikai Rīgā, taču uzņēmuma 20. jubilejas priekšvakarā sākts aktīvs darbs pie Sinsay veikalu atvēršanas ārpus galvaspilsētas. Turklāt nākamajā gadā uzņēmums plāno atvērt vēl vismaz 10 veikalus Latvijas pilsētās."

Biznesu reģionos bremzē atbilstošu namu trūkums 

Piemērotu telpu atrašana ārpus Rīgas uzņēmējiem ir liels izaicinājums, atsevišķās pilsētās...

Tā kā šobrīd noslēgtie telpu nomas līgumi neaptver visus reģionus, kuros uzņēmums redz attīstības potenciālu, LPP Latvia ltd. turpina raudzīties attīstības virzienā reģionos, izskatot visas telpu nomu iespējas pilsētās ar vismaz 6000 iedzīvotāju, piemēram, Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā, Ventspilī, Rēzeknē, Ogrē, Valmierā, Salaspilī u. c.

Kā norāda Sinsay nomas un attīstības projektu vadītājs Alberts Aigars, tieši piemērotu telpu atrašana reģionos ir lielākais izaicinājums, ar kuru uzņēmums šobrīd saskaras. Daļā pilsētu trūkstot Sinsay standartiem atbilstošu tirdzniecības telpu, kas būtu vismaz 800 m2 platībā, tādēļ joprojām notiek aktīvs darbs pie vietu meklēšanas un uzņēmums ir atvērts dažādu telpu nomas piedāvājumu izskatīšanai.

"Pandēmijas laiks ir veicinājis strauju tiešsaistes tirdzniecības popularitātes pieaugumu, tādējādi paplašinot preču pieejamību reģionos, un, likumsakarīgi, mazpilsētās cilvēki ir kļuvuši prasīgāki attiecībā uz preču piedāvājumu. Pieprasījums pēc lielo ķēžu zīmolu klātienes veikaliem reģionos ir augsts, bet piedāvājums - joprojām zems," uzņēmuma ieceres pamato LPP Latvia ltd. mārketinga vadītāja Jana Meidropa.

"LPP Latvia ltd. mātes uzņēmums "LPP" ir Polijas ģimenes uzņēmums un uzskatāms par vienu no visstraujāk augošajiem apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmumiem Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā.

"LPP SA" pārvalda piecus modes zīmolus: "Reserved", "Cropp", "House", "Mohito" un "Sinsay", kuru piedāvājums šobrīd ir pieejams klātienes un tiešsaistes veikalos gandrīz 40 tirgos visā pasaulē trijos kontinentos. Uzņēmumam ir vairāk nekā 1700 veikalu tīkls ar kopējo platību 1,4 miljoni m2, un uzņēmuma birojos un pārdošanas struktūrās Eiropā, Āzijā un Āfrikā ir nodarbināti vairāk nekā 24 tūkstoši cilvēku.

Tirgus nepilnības šajā segmentā ir skaidri redzamas, jo privātie attīstītāji īres namu segmentā strādā Rīgā un Pierīgā, bet nav gatavi investēt tādos pašos īres namos reģionos, intervijā Dienas Biznesam saka ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Jautāta, vai pašreizējos straujas inflācijas apstākļos tiks īstenota iecerētā zemas īres daudzdzīvokļu māju celtniecības programma, kā sākotnēji plānots, ministre saka:

Programma Ministru kabinetā ir akceptēta, pašlaik notiek sagatavošanas darbi, lai pretendenti varētu pieteikties. Finansējums šī mērķa realizācijai nav mainījies, un tas ir 43 milj. eiro apmērā, lai varētu uzbūvēt 700 īres dzīvokļus reģionos. Būvmateriālu un būvniecības izmaksu pieaugums ir fakts, kurš arī ietekmēs šīs ieceres īstenošanu. Tieši tāpēc ir noņemti m2 izmaksu ierobežojošie faktori, kas tika pārnesti uz māju, kā rezultātā dzīvokļi varētu kļūt ekonomiskāki – ar mazāku platību (m2 ). Granta daļa var būt līdz 30% no izmaksām, bet tā var būt arī mazāka, ja kopējie būvniecības izdevumi inflācijas dēļ būs pieauguši. Tas arī nozīmēs, ka iecerētā īres maksa 5 eiro/m2 tiks attiecīgi indeksēta no konkrētās mājas būvniecības izmaksām.

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Uztvert kolēģus kā profesionālu sporta komandu ir mērķtiecīgāk, nekā salīdzināt ar ģimeni, ir pārliecināts Latvijā radītā veselības tehnoloģiju jaunuzņēmuma Nutrameg līdzdibinātājs Kristofs Blaus. Lai komanda uzvarētu, vajadzīgi atlēti, saspēle un treneri, kurus, pēc uzņēmēja domām, raksturo trīs galvenās īpašības – sistēmiska domāšana, vēlme nepārtraukti mācīties un brutāls godīgums pret sevi un citiem.

Nevis ģimene, bet sporta komanda

"Daudzi uzņēmumi pozicionē sevi kā ģimeni un aicina darbiniekus turēties pie ģimeniskām vērtībām. Tas ilgu laiku bijis arī Nutrameg uzstādījums, taču nu maināmies un vairāk identificējamies ar profesionālu sporta komandu,” stāsta Kristofs Blaus. Viņš skaidro – ģimene ir sistēma, kurā prioritāte ir nevis sniegums un atlētu sastāvs, bet gan turēšanās kopā par katru cenu. Bet biznesam tas var nozīmēt zaudētus attīstības gadus un labāko darbinieku aiziešanu uz citiem uzņēmumiem, kuros panākumi tiek vērtēti augstāk nekā sentiments.

“Katrā ģimenē ir sava melnā avs, kuru aiz radniecības esam gatavi pieņemt un atbalstīt, bet šādu cilvēku tolerēšana profesionālā vidē ir drīzāk neauglīga un netaisnīga pret komandas labākajiem spēlētājiem. Ja joprojām runājam sporta analoģijās, A spēlētājiem ir svarīgas uzvaras, bet izcila saspēle ar komandas biedriem dod prieku arī pēc zaudējuma. Apziņa, ka tu spēlē ar labākajiem, ļoti motivē, un tev kļūst svarīgi katrā spēlē pierādīt sevi un attaisnot gan pašam savas, gan pārējo komandas biedru cerības. B spēlētāji drīzāk jutīsies atviegloti, ja komandā kāds "nevilks", jo tā viņi uz citu fona labāk izskatīsies. Tāpēc ir teiciens par komandām, ka A spēlētāji piesaista A spēlētājus, bet B spēlētāji piesaista C līmeni. Uzņēmumam der apzināties – ja vēlies A komandu, visiem ir jābūt A līmeņa spēlētājiem," saka Kristofs Blaus.

Latvijā ir diezgan neskaidrs, kas vispār ir vidusšķira valstī un cik tā mums ir reāla, atzīst Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes speciālisti. Pētījumi veikti par sociālās nevienlīdzības jautājumiem, bet pārsvarā par sabiedrības mazturīgāko daļu, tostarp konsultējot Latvijas tiesībsargu. Pētīt vidusslāņa, kas ir sabiedrības balsts, izmaiņas traucē finansējuma trūkums.

Šādi ir galvenie secinājumi pēc Dienas Biznesa sarunas ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētajām profesorēm Līgu Rasnaču un Baibu Belu.

Kas ir vidusslānis? Ir izmaiņas?

“Ir diezgan neskaidrs, ko mēs vispār ar šo jēdzienu – vidusšķira vai vidusslānis - saprotam. 2018. gadā tika veikts SKDS pētījums, kur tika veikta salīdzināšana arī ar pētījuma datiem pirms 10 gadiem. Viens no secinājumiem bija, ka ir labi – vidusšķira mums ir pieaugusi! Tomēr, analizējot atsevišķus faktorus, izrādījās, ka nekas būtiski 10 gadu laikā nav mainījies,” tā L. Rasnača. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir pašu cilvēku izjūtām un pašuztverei sabiedrībā. “Ir skaidrs, ka vairāk nekā puse no sabiedrības locekļiem vēlas sevi definēt kā vidusšķiru. Tad ir jautājums, kā izmērīt šo piederību vidusslānim, un pirmais no visiem ir ienākumi, jo tas ir skaidrs un saprotams lielums. Līdztekus jāteic - tas nebūt nav vienīgais kritērijs,” pauž L. Rasnača, to pamatojot gan ar sociālās drošības, gan drošības valstī vispār aspektiem. Pirmkārt, vai, zaudējot darbu Latvijā, cilvēks paliek piederīgs vidusšķirai vai tomēr nē? Kādas ir garantijas cilvēka mantiskajam stāvoklim krīzes brīžos? No otras puses ir jautājums - kādas ir prasības, lai piederētu vidusšķirai?