2008. gada decembrī noslēgto pirkuma līguma skaits, salīdzinājumā ar novembri, ir palielinājies par 34 %. Savukārt dzīvokļu reģistrācijas skaits decembrī, salīdzinājumā ar novembri, bija palielinājies gandrīz par divām reizēm, — informē Arco Real Estate.

Aktivitātes iemesls – cilvēku vēlme nokārtot nepabeigtos darbus tieši gada beigās un fakts, ka janvārī tiek palielināta vairākas nodokļa likmes, tostarp arī PVN likme pakalpojumu nozarē, — spriež kompānijas speciālisti.

Gada nogalē steidz reģistrēt īpašumusApkopojot šā gada janvāra tirgus datus, Arco Real Estate konstatē, ka 2009. gada janvārī sērijveida dzīvokļu cenu samazinājuma tempi turpināja pieaugt. Salīdzinot ar pagājušā gada decembri, janvārī tās samazinājās par 8.2 % līdz 858 eiro/m².

Kamēr Latvijā saglabājas augsta inflācija un nekustamā īpašuma ieguldījumu tirgus pieklusis, lai jūsu uzkrātie līdzekļi nezaudētu vērtību, tie jāiegulda. Izdevīgs ieguldījuma veids ir uzņēmējdarbība – uzņēmumu pirkšana un pārdošana.

Arī, lai šībrīža tirgus situācijā attīstītos, tas, bieži vien, jādara uz konkurentu rēķina, viņus pārpērkot vai apvienojoties ar tiem, tādējādi tiek palielināta jūsu tirgus daļa, jūs paplašināt savu klientu datu bāzi, piegādātāju loku, pārņemat jaunu pieredzi, bet galvenais – iegūstat pieredzējušus speciālistus.

Lielākie Latvijā

BIZON Latvijā strādā jau 3 gadus un ir Latvijā lielākais uzņēmums ar specializāciju tieši mazo un vidējo uzņēmumu, vērtībā līdz 5 milj. EUR, pirkšanas un pārdošanas darījumu organizēšanā. Vest pārpirkšanas sarunas ar jūsu konkurentiem, izvēlēties eksistējošu biznesu pirkšanai vai sagatavot un pārdot jūsu biznesu, vienmēr nodrošinot pilnīgu konfidencialitāti, palīdzēs mūsu speciālisti, pieredze un plašā datu bāze ar aktīvajiem pārdošanā esošajiem uzņēmumiem, kura pieejama arī mājas lapāwww.bizon.lv.

Lai atvieglotu Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem uzņēmējiem eksporta iespējas Latīņamerikas un Āzijas valstīs radītas divas platformas

Elanbiz.org ir vērsta uz Latīņamerikas valstīm, savukārt ealink.eu – uz Āziju. Pašlaik Latvijas uzņēmēju interese vairāk ir fokusēta uz Āzijas valstīm, tomēr arī Latīņamerikai nišas produkti var būt gana pievilcīgi.

Var jautāt ekspertiem

Elan Biz platforma ES uzņēmumiem sniedz praktisko informāciju par šādu valstu tirgiem: Argentīna, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Meksika un Peru. Elan Biz pārstāvis Havjers Sančess DB stāsta, ka platformā ir pieejama informācija par prasībām, kas tiek izvirzītas ES precēm un pakalpojumiem katrā no pieminētajām Latīņamerikas valstīm. H. Sančess kā īpaši vērtīgu informācijas ieguves iespēju min platformas sadaļu Pajautā ekspertam, kur ES uzņēmumi var konkrētiem speciālistiem uzdot jautājumu par viņus interesējošās valsts tirgu un izvirzītajām prasībām. Atbildes tiek sagatavotas piecu darba dienu laikā. Līdz šim eksperti jau ir sagatavojuši 1500 atbildes un to saņēmēji piecu ballu skalā to kvalitāti ir vidēji novērtējuši ar 4,7 punktiem. Eksperti pārstāv gan ES institūcijas, gan konkrētas valstis un ir specializējušies jautājumos, kas saistīti ar ES uzņēmumu darbību Latīņamerikas valstīs. Informācija, kas interesē uzņēmējus, ir dažāda, un atsevišķa sadaļa ir veltīta konkrētās valsts publisko iepirkumu prasībām, jo tieši valsts pasūtījumi ir tā biznesa iespēja, kas interesē daudzus ES uzņēmumus. H. Sančess teic, ka vienīgā informācija, kuru eksperti nesniedz, ir par konkrētās valsts importētājiem un izplatītājiem, jo šādu informāciju sniedz citas institūcijas, piemēram, tirdzniecības pārstāvniecības. Platformā visa ievietotā informācija uzņēmējiem ir pieejama par velti, vienīgi ir jāpiereģistrējas. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras ES projektu vadītāja Līga Ābola atzinīgi novērtē izstrādāto sadarbības platformu un uzsver, ka tā ir lieliska iespēja maziem un vidējiem uzņēmumiem iegūt sev nepieciešamo informāciju par Latīņamerikas valstu tirgiem, jo katram uzņēmumam pašam veikt tirgus izpēti ir samērā laikietilpīgi un arī dārgi.

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Čeku loterijā līdz otrdienas plkst.10 jau ir reģistrēti 23 tūkstoši čeku, biļešu vai kvīšu, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Dienestā norādīja, ka loterijai pieteiktie darījumu apliecinošie dokumenti tiks pārbaudīti parastajā kārtībā, pagaidām gan neviens loterijai iesniegtais dokuments vēl nav pārbaudīts.

VID norādīja, ka čeku loterija ir preventīvs pasākums, lai veicinātu iedzīvotāju paradumu maiņu. Prasot čeku vienmēr, jebkurā tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietā, ikviens cilvēks rosina uzņēmēju būt godprātīgam un atbildīgam pret klientiem.

«Bez šaubām, informāciju no loterijai reģistrētajiem darījumu apliecinošajiem dokumentiem VID izmantos savā datu analīzē apkopotā veidā, analizējot kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju par attiecīgo tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju. Aizdomu gadījumā tiks veikti atbilstošākie nodokļu administrēšanas un/vai kontroles pasākumi, ievērojot «Konsultē vispirms» principu,» skaidroja VID.

Uzņēmumu reģistram (UR) vajadzētu rīkoties saskaņā ar Latvijā atzītajā Anglijas tiesas lēmumā noteikto attiecībā uz Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) aktīvu līdz 135 miljonu ASV dolāru (66,69 miljonu latu) vērtībā iesaldēšanu.

Tā uz jautājumu, vai UR ir tiesības uzlikt liegumus īpašumiem, kas, pēc britu tiesas domām, ir Lemberga, lai gan viņš nav norādīts kā īpašnieks, aģentūrai LETA atbildēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice.

Viņa atzina, ka šajā situācijā UR vajadzētu rīkoties saskaņā ar tiesas spriedumā noteikto. Savstarpējās uzticības princips ir viens no tiesiskās sadarbības civillietās Eiropas Savienības (ES) teritorijā pamatprincipiem.

Gadījumā, ja ārvalsts tiesas nolēmums ir izpildāms Latvijā, tad tā izpilde notiek saskaņā ar lietā piemērojamo ES regulējumu un Latvijas procesuālajām normām, piemēram, Civilprocesa likumu.

29. maijā notiks biznesa forums "CexitBiz". Forums ir loģisks turpinājums aprīļa beigās notikušajam sabiedrības forumam "Pietura: Cexit", tikai šoreiz pasākuma fokusā būs tieši uzņēmējdarbības sektors, tā specifiskā situācija pandēmijas izraisītās krīzes laikā.

Foruma mērķis ir sniegt praktisku informāciju, metodes, paņēmienus, lai uzņēmumiem palīdzētu paredzēt mainīgo situāciju, radīt produktus un pakalpojumus, lai spētu finansiāli un arī konceptuāli pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Forumā uzstāsies tādi lektori un viedokļu līderi kā Martins Gauss, Ieva Tetere, Jānis Ošlejs, Zane Čulkstēna, Andrejs Vasiļjevs, Andris Rubīns, Māris Jansons u.c.

"Foruma saturs būs organizēts trīs blokos – nākotnes procesi, izaicinājumi darbiniekiem un jauna pieredze klientiem. Esam saplānojuši forumu tā, lai sešu stundu laikā uzņēmēji varētu gan gūt ieskatu tendencēs, iespējams, pat futūriskos nākotnes modeļos, gan gūt idejas tam, kā vadīt uzņēmuma būtiskāko resursu – darbiniekus, kuri šobrīd piedzīvo lielas pārmaiņas gan individuāli, gan arī organizācijās.

Vācu energokompānijai RWE izdevies vienoties ar Turkmenistānu par dabasgāzes piegādi caur Nabuko gāzes vadu, apejot Krieviju, ziņo rinok.biz.

Noslēgtā vienošanās paredz, ka tiks izstrādāts arī turkmēņu naftas un dabasgāzes atradnes 23.bloks, kas atrodas Kaspijas jūras šelfā. Tāpat Nabuko gāzes vada konsorcijs vienojies par gāzes piegādēm arī ar Azerbaidžānu. Tomēr ir iespējams, ka ar šīm valstīm nepietiks, lai pilnībā noslogotu Nabuko gāzes vadu, kura jauda ir 30 miljardi kubikmetru gāzes gadā.

Caur Nabuko gāzes vadu, dabasgāzi uz Eiropu paredzēts nogādāt, apejot Krieviju. Gāze plūdīs no Kaspijas jūras reģiona un Vidusāzijas, šķērsojot Turcijas teritoriju.

Pēc 2008. gada datiem, 22 Eiropas valstis pērn ir patērējušas 520 miljardus kubikmetru dabasgāzes, no kuriem 158.8 miljardus ir piegādājis Gazprom. No šīm valstīm vislielākā atkarība no Krievijas koncerna piegādātā kurināmā ir Turcijai — 66%, Vācijai —44% un Itālijai —30%. Nemaz Krievijas dabasgāzi neizmanto Spānija un Portugāle.

Uzdodoties par Latvijā reģistrētas firmas "Alvos Trans" pārstāvjiem un uzrādot viltotas Lietuvas pases, jūlija vidū divi nezināmi vīrieši Vācijas pilsētā Brēmerhāfenē nozaguši divas kravas ar kopumā 65 paletēm saldētu garneļu.

Kā aģentūra LETA uzzināja Latvijas Valsts policijā, nenoskaidrotie kravas automašīnu vadītāji 16. un 17.jūlijā iekraušanas vietā uzrādījuši viltotas Lietuvas pases, kas it kā izdotas Jonam Valaitim (Jonas Valaitis) un Andrum Daukšam (Andrus Daukšas).

Kravu saņemšanai izmantoti transportlīdzekļi - kravas automašīnas un puspiekabes - ar reģistrācijas numurzīmēm "VR 55434", "J-9294", "XVR-5334", "HAT 278" un "R 1845", kas, iespējams, bijušas zagtas vai viltotas.

Baltkrievijas valdība kopā ar lielākajām komercbankām pieļauj iespēju iegādāties vienu vai vairākas bankas kaimiņvalstīs, tostarp Parex banku.

Kāds ziņu avots no Baltkrievijas baņķieru aprindām pavēstījis, ka baltkrievi neizslēdz iespēju iegādāties Parex banku, ziņo rynok.biz. Jau tuvākajā laikā iespējams, ka lielākā Baltkrievijas banka Belarusbank iegādāsies kādu Krievijas banku. Bankas iegādes projekta ideja ir tādā vai citādā veidā atjaunot Sovzagranbank mehānismu, kas padomju laikā nodarbojās ar eksporta – importa operācijām.

Vārdā neminētais avots uzsvēris to, ka Baltkrievija atklāti orientējas uz eksportu kā ekonomikas balstu, tādēļ tai nepieciešami droši finansējuma avoti valstīs, kas ir Baltkrievijas galvenās tirdzniecības partneres. Situācija banku sektorā ļautu Baltkrievijas bankām iegādāties citu valstu bankas uz izdevīgiem nosacījumiem.

Nodokļu kodeksa projekts paredz Ukrainā būtiski palielināt akcīzes nodokli vīnam, kas tirgū veicinātu «krutkas» tirdzniecību.

Tā raksta portāls www.rynok.biz. Lemšanai Ukrainas valdībā tika piedāvāts akcīzes nodokli vīnogu vīnam palielināt no 0,01 līdz 0,1 grivnai par litru, stiprinātajiem vīniem akcīzes nodokļa likme pieaugtu no 0,5 grivnām līdz 39,4 grivnām par litru 100% spirta.

Tiesa, šie priekšlikumi pēc www.rynok.biz rakstītā nav reģistrēti tālākai izskatīšānai un nav skaidra to iespējamā tālākā virzība. Piedāvāto izmaiņu rezultātā 0,7 l tilpuma stiprinātā vīna pudelei akcīzes nodoklis būtu vairāk nekā 5 grivnas (1 grivna aptuveni 7 santīmi), un tāpēc tos nepirks, kā rezultātā cietīs arī to ražotāji, prognozē Ukrainas Tirdzniecības - rūpniecinas konfederācijas viceprezidents Vjačeslavs Skorčaks. Viņš arī atgādina — ka paaugstinot stiprinto vīnu akcīzi līdz līmenim, kāds noteikts maijā pieņemtajā likumā — 2 grivnas par 0,7 l pudeli (neskaitot pievienotās vērtības nodokli un tirdzniecības uzcenojumu) jau pieaugs šo produktu minimālās cenas.

Eiro draud iznīcība, ja Eiropas Savienības dalībvalstu bankas neatbrīvosies no toksiskajiem aktīviem, prognozē skandalozais finansists Džordžs Soross, vēsta rynok.biz.

Savukārt ASV banku sistēmai draudot pilnīgs sabrukums, jo tā netikšot galā ar slikto parādu uzkrājumu.

Dž. Soross uzskata, ka pasaules finansu sistēma pēc būtības ir sabrukusi, un visi glābšanas programmās tērētie miljardi, ir nekas cits, kā vien «sistēmas mākslīga uzturēšana pie dzīvības».

Dž. Soross uzskata, ka pasaules finanšu krīze eiro ietekmi, salīdzinot ar ASV dolāru, kurš pretēji visām prognozēm joprojām eksistē, pavājinājusi. Viņš norāda, ka kopš pagājušā gada vidus USD vērtība pret eiro pieaugusi par 24 %, bet eiro vērtība tikai šogad samazinājusies par 8.4 %.

Finansists gan neuzņemas prognozēt pēc cik ilga laika eiro kapitulēs.

Augsti kvalificētiem speciālistiem no trešajām valstīm iegūt darbu Eiropas Savienības tirgū kļūs vēl vieglāk. ES ir apstiprinājusi «zilās kartes» ieviešanu, raksta rynok.biz.

Tāpat ES palielināja sodus tiem uzņēmumiem, kas nodarbinās trešo valstu iedzīvotājus nelegāli, vai izmantos nekvalificētu darbaspēku. «Zilā karte» sāks darboties 2011. gadā.

Pēc eirokomisāra Žaka Barro teiktā, kvalificētu darbinieku ieplūšana Eiropā, palielinās ES valstu konkurētspēju pasaulē. Viņš arī piebilda, ka augti kvalificēti darbinieki no jebkuras valsts vienmēr Eiropā būs gaidīti neatkarīgi no ekonomiskās situācija.

«Zilo karti» izsniegs tiem iebraucējiem, kuriem būs noslēgts līgums par darbu kādā no ES valstīm. Tas arī nozīmēs, ka «zilās kartes» īpašnieka algai būs jābūt 1.5 reizes lielākai, nekā vidējā darba alga attiecīgajā valstī - tādējādi paredzēts izvairīties no lētā darbaspēka izmantošanas. Sākotnēji «zilo karti» izsniegs uz diviem gadiem.

ASV mājokļu krīze ir iespaidojusi ne tikai parastos Amerikas iedzīvotājus, bet arī tā saucamās zvaigznes, ziņo Forbes.

Forbes ir izveidojis sarakstu ar zvaigznēm, kurām nācās pārdot savus mitekļus ar milzīgām atlaidēm, vai arī tās nespēja pārdot tos vispār.

Dziedātāja Avrila Lavinja pagājušajā gadā izlika pārdošanā savu māju Beverlihilzā par 6,9 miljoniem USD, bet pārdot to izdevās tikai šogad, un tikai par 5,8 miljoniem USD.

Breds Garets, kas spēlē seriālā Visi mīl Reimondu, 2006. gadā vēlējās pārdot savu mājokli par 9,75 miljoniem USD. Šobrīd mājokļa cena ir nokritusies līdz 8,8 miljoniem USD, bet pircēju tai vēl joprojām nav.

Slešs, bijušais Guns N` Roses ģitārists, netālu no Holivudas iegādājās īpašumu par 6,25 miljoniem USD, bet pēc pusotra gada to pārdeva par 5,7 miljoniem USD.

Gazprom prognozē gāzes eksporta cenas samazināšanos no 409 dolāriem pērn līdz 280 dolāriem šogad par 1000 kubikmetriem, ziņo rynok.biz.

Gazprom pieļauj, ka gāzes ieguve 2009. gadā samazināsies par 7 %.

Koncerna menedžments tāpat paziņoja, ka arī gāzes realizācijas apjomi Eiropā un Krievijā varētu mazināties. Šogad Gazprom plāno piegādāt tuvākajām valstīm apmēram 75 miljardus kubikmetru gāzes, turpretī pērn tikai piegādāti 88 miljardi kubikmetru. Savukārt Eiropai Gazprom plāno piegādāt līdz 170 miljardiem kubikmetru gāzes, turpretī pērn Eiropai tika piegādāti 179 miljardi kubikmetru gāzes.

Ukrainā bankās ir ieķīlāti iedzīvotāju un uzņēmumu īpašumi aptuveni par 150 miljardiem dolāru. Jau šajā pavasarī liela daļa šo īpašumu var tikt izlikta pārdošanā, ziņo rynok.biz.

Straujas Ukrainas valūtas grivnas vērtības krituma dēļ (valūtas vērtība kritusies par 50 % triju mēnešu laikā), kā arī dēļ masveida darbinieku atlaišanām un taupības režīma daudzos uzņēmumos, cilvēki vairs nespēj atmaksāt savus kredītus.

Varētu likties, ka šādos apstākļos bankām bija jāsāk masveidā atņemt un pārdot īpašumus, tomēr baņķieri Ukrainā nav gatavi šādam solim. Izrādās, ka Ukrainas likumi neļauj ātri konfiscēt ķīlas un process ievelkas. Īpaši aizsargātas šajā jomā ir fiziskas personas.

Pārsvarā Ukrainas bankās ir ieķīlāti nekustamie īpašumi un automašīnas. Pēc Ukrainas nacionālās hipotēku asociācijas datiem, ieķīlāti apmēram 450 tūkstoši nekustamo īpašumu objektu. Savukārt automašīnas kopumā ieķīlātas par apmēram 14 miljardiem dolāru.

Pasaules valstu mazākā nomināla monētas nākotnē saglabāsies vismaz attēlos – tās iemūžinājis fotogrāfs Martins Džons Kalanans.

Fotogrāfs izveidojis projektu The Fundamental Units, kurā fotogrāfijās attēlotas dažādu pasaules valstu zemāko vērtību monētas. Projekta autora mērķis ir nofotografēt 166 pasaules valstu monētas ar mazāko nominālu.

Tiesa gan, bildes netiek vienkārši fotografētas – to tapšanā tiek izmantots Eiropas labākais 3D optiskais mikroskops. Nepieciešamas trīs dienas, lai bildes saliktu vienā 400 megapikseļu fotogrāfijā, kura izprintēta ir 1,2x1,2 metrus liela.

Mājaslapa, kurā tiek «krātas» pasaules valstu mazākā nomināla monētu augstas izšķirtspējas fotogrāfijas, aplūkojama šeit.

Interneta vietne Latest Tech News izveidojusi sarakstu ar neparastām biznesa idejām. Dažas no tām ir realizējušās veiksmīgā biznesā, bet dažas pat iegājušas interneta vēsturē, ziņo, rynok.biz.

Pirmajā vietā – mājas lapa par miljons dolāriem (milliondollarpage.com).

2005. gada 26. augustā students Aleks Tjū (Lielbritānija), iztērējot apmēram 50 dolārus par domēnu, izveidoja lapu, kas sastāvēja no logotipa un pelēka 1000 x 1000 pikseļu kvadrāta. Pikseļi tika pārdoti par 1 dolāru gabalā – 10 x 10 pikseļu bloks. Pēc trīs dienām uzradās pirmais pircējs- mūzikas vietne nopirka 400 pikseļus 20 x 20 blokā. Kad ienākumi sasniedza 1000 dolārus, students tos ieguldīja preses relīzē, kas nokļuva BBC. 2006. gada 11. janvārī pēdējos 1000 pikseļus pārdeva eBay izsolē par 38 tūkstošiem dolāru. Studenta kopējā peļņa veidoja 1 037 100 dolārus.

Lai kāpinātu ekonomikas aktivitāti, Austrālijā par 1 miljardu dolāru būvēs 1000 MW jaudas saules elektrostaciju, raksta rynok.biz.

Par ambiciozo projektu paziņojis Austrālijas premjerministrs Kevins Rads. 1000 MW jaudas saules stacijas būvniecībā būs jāiegulda ap 1.05 miljardiem ASV dolāru. Tā kā saule pēc apjoma ir lielākais no Austrālijā pieejamajiem atjaunojamajiem energoresursiem, tad, palielinot tās izmantošanu, tiek domāts par ekonomiskās aktivitātes celšanu un jaunu biznesa iespēju radīšanu.

Pašlaik lielākā saules elektrostacija atrodas Kalifornijā, Austrālijas projekts to izmēru ziņā pārsniegs trīs reizes. Saules stacijas būvniecība ir uzsākta arī Čīles tuksnesī 5100 metrus virs jūras līmeņa. Tur saražotā elektroenerģija tiks izmantota liela, infrasarkano staru teleskopa darbības nodrošināšanai. Šo objektu paredzēts nodot ekspluatācijā 2014. gadā un tā izmaksas tiek lēstas uz 100 milj. ASV dolāru.

Projekts Russkij Mak sācis izplatīt Krievijā pašu izstrādātās Mac datoru klonu versijas. Kompānijas mājas lapā pieejami seši dažādi datoru modeļi uz operētājsistēmas Mac OS X bāzes, ziņo rynok.biz.

Ražotāji īpaši uzsvēruši, ka Mac OS X kopijas, kas izmantotas datoros, ir licencētas un iegādātas likumīgi. Russkij Mak nav vienīgā kompānija, kas piedāvā šādus klonētus Mac datorus, ASV to dara Psystar un Open Tech, Vācijā HyperMeganet, un Argentīnā – OpeniMac. Kompānija Apple iesūdzēja tiesā Psystar, vainojot to autortiesību pārkāpumos. Citu Mac klonu ražotājiem Apple pretenzijas nav izteikusi.

Eiropas Savienība nolēmusi parūpēties par cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu pasaules krīzes rezultātā, jo darbu atrast daudzviet grūti pat augsti kvalificētiem speciālistiem.

Paplašināt finansiālo palīdzību bez darba palikušajiem ierosinājusi Eiropas Komisija un atbalstījis Eiropas Parlaments.

Palīdzības fonds, kas domāts atbalstam globalizācijas seku rezultātā cietušajiem un kura gada budžets ir 500 miljoni eiro, būs pieejams visiem ES pilsoņiem, kas zaudējuši darbu krīzes rezultātā konkrētās ekonomikas jomās, atsaucoties uz Deutsche Welle, ziņo rynok.biz.

Agrāk šis fonds bija pieejams tikai tiem pilsoņiem, kuri zaudēja darbu tāpēc, ka firma pārcēlās uz ārzemēm.

Fonda līdzekļi domāti, lai palīdzētu atrast jaunu darbu vai iegūt jaunu kvalifikāciju.

Jaunais ASV prezidents Baraks Obama apsolījis, ka ar stāšanos amatā tiks samazināti nodokļi vairumam strādājošo ģimenēm par tūkstoti dolāru, raksta rynok.biz.

Jau ziņots, ka B. Obama amata pienākumus sāks pildīt no 20. janvāra.

Pēc B. Obamas teiktā, tādējādi tikšot pildīts viens no priekšvēlēšanu solījumiem: par nodokļu sloga samazinājumu t.s. vidusslānim. Topošā prezidenta runā tāpat izskanēja informācija, ka ražošanas apjoms valstī nokrities līdz zemākajam līmenim pēdējo 28 gadu laikā, kā rezultātā daudzi nespēj atmaksāt kredītus, t.s. hipotekāros. Obama uzskata, ka tikai izlēmīga rīcība krīzes pārvarēšanā var palīdzēt ASV noturēt līderpozīcijas pasaules ekonomikā.