Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Atgriežoties no divu nedēļu ilga atpūtas brauciena Taizemē, sapratām, ka mums šī zeme tik ļoti iepatikusies, ka tajā vēlamies pavadīt ilgāku laiku. Sakārtojām darbā lietas tā, lai varētu strādāt attālināti. Kopā ar septiņgadīgo meitu Emmu, kura bija beigusi bērnudārzu, devāmies gadu dzīvot saulainajā Taizemē.

Tūrisma sezona tur ilgst no novembra līdz februārim, kad ir samērā maz nokrišņu un nav pārlieku karsts. Temperatūra visu gadu ir virs 30 grādiem. Neiesakām uz Taizemi braukt no marta līdz maijam, kad ir viskarstākais laiks un termometra stabiņš sasniedz pat +40 grādu atzīmi. Cilvēki meklē ēnu un cenšas vairāk uzturēties kondicionētās telpās, un arī daba šajā periodā cieš, zaudējot savu krāšņumu. Savukārt lietus sezona, kas ilgst no jūlija līdz septembrim, ir mūsu mīļākais laiks, jo reizi dienā pērkona negaiss drīzāk ir kā veldze, un daba līdz ar lietavām iegūst košumu un spirgtumu. Ja ceļojuma mērķis ir atpūta pludmalē, tad gan jārēķinās, ka lietus sezonā bieži var būt aizliegums peldēties viļņu un straumju dēļ, tomēr valsts ir milzīga, 2500 km gara, līdz ar to klimats dažādās tās daļās mēdz atšķirties. Piemēram, Koh Samui salā tūrisma sezona ir gandrīz visu gadu. Taizemē ziema iestājas janvārī, un tā ilgst apmēram divas nedēļas, kad gaisa temperatūra nokrītas līdz +15 grādiem, un šādi apstākļi vietējiem iedzīvotājiem ir katastrofa, jo mājas ir teju kā malkas šķūņi un paredzēti siltumam, nevis aukstumam.

Ukrainas opozīcijas pārstāvji parlamentā vēlas rīkot balsojumu par izmaiņām konstitūcijā, lai mazinātu prezidenta Viktora Janukoviča ietekmi valstī, vēsta BBC.

Opozicionāri jau vairākkārt ir brīdinājuši – ja balsojums nenotiks, masu protesti valstī turpināsies. Protesti tiek plānoti pie parlamenta ēkas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā.

Līdz ar plānoto balsojumu opozīcijas pārstāvji vēlas atgriezties pie 2004. gada konstitūcijas.

Tikmēr Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs pauda, ka Maskava sniegs Ukrainai jaunu aizdevumu divu miljardu ASV dolāru apjomā šonedēļ. Divi miljardi ASV dolāru Ukrainai solīti jau janvāra beigās. Jāatgādina, ka Kijeva no Maskavas jau ir saņēmusi palīdzību trīs miljardu ASV dolāru apjomā, kas ir neliela daļa no solītajiem 15 miljardiem ASV dolāru. Šo summu Kremlis solīja aizdot ukraiņiem decembra beigās, laikā, kad Ukrainas un Krievijas līderi parakstīja savstarpējas vienošanās, radot saasinājumu protestos. Patlaban nojaušams, ka Kremlis iesaldēs finanšu palīdzības sniegšanu līdz brīdim, kad Ukrainā tiks izveidota Maskavai pieņemama valdība. Iepriekšējais premjers Mikola Azarovs atkāpās no amata pagājušajā mēnesī, protestu karstumā.

Šodien Rīgā notiks mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti, kurā vairāk nekā 700 cilvēku plāno paust nostāju pret nozaru īpašumā esošās zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem, ja zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.

Paredzēts, ka plkst.10 Doma laukumā notiks pulcēšanās protesta gājienam, kuru organizēs biedrība "Zemnieku saeima", plkst.11 pievienojoties Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) un Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) organizētajam mītiņam pie Ministru kabineta.

Plānots, ka protesta akcijā pie Ministru kabineta varētu piedalīties aptuveni 400 meža nozares pārstāvju.

Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.

LMĪB pārstāvji norāda, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.

Ar Zirnekļcilvēka iesauku pazīstamais franču alpīnists Alēns Robērs piektdien uzkāpis Honkongas debesskrāpī un izvietojis tur transparentu, mudinot uz mieru protestu pārņemtajā pilsētā.

Plakātā redzama sarokošanās, kā arī Honkongas un Ķīnas karogi.

Honkongā vairākus mēnešus turpinās valdības oponentu protesti, kas bieži pāraug sadursmēs ar policiju.

57 gadus vecais francūzis, kurš kļuvis slavens ar kāpšanu debesskrāpjos, sacīja, ka viņa jaunākā akcija ir «uzstājīgs aicinājums uz mieru». «Iespējams, ar to, ko es daru, es varu mazināt temperatūru vai varbūt izraisīt smaidu. Jebkurā gadījumā, tāda ir mana cerība,» paziņojumā medijiem apliecināja Robērs.

Vēstījums, uzkāpjot 68 stāvus augstajā debesskrāpī «Cheung Kong Center», bijis «uzstājīgs aicinājums uz mieru un konsultācijām starp Honkongas tautu un tās valdību».

Robēra akcija tīmeklī izsaukusi dažādu reakciju.

Ceturtdien visā Serbijā jau trešo dienu pēc kārtas ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret valdības lēmumu atjaunot koronavīrusa pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus.

Tomēr, atšķirībā no divām iepriekšējām dienām, ceturtdien protesta akcijas visumā bija miermīlīgas.

Belgradā tika sarīkota sēdošā demonstrācija pie parlamenta.

Demonstrācijas notika arī abās pārējās Serbijas lielākajās pilsētās - Novisadā un Nišā.

Belgradā neliela grupa labējo ekstrēmistu vairākkārt mēģināja izraisīt sadursmes ar policiju, taču pārējie protestētāji viņus patrieca.

Demonstrācijas, kas otrdienas vakarā Belgradā sākās kā protesti pret valdības ieceri atjaunot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, trešdien jau izvērtās vispārējos protestos pret Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču.

Par vienu no izplatītākajiem kļuvis protestētāju sauklis: "Vučičs ir bīstamāks par Covid!"

Francijas premjerministrs Eduārs Filips paziņojis par degvielas nodokļa celšanas atlikšanu uz sešiem mēnešiem, lai pieliktu punktu tā sauktajiem «dzelteno vestu» protestiem valstī, ziņo BBC.

Premjerministrs norādījis, ka nepieciešamas pienācīgas debates ar visām iesaistītajām pusēm. Degvielas nodokļa paaugstināšana Francijā bija plānota 1. janvārī.

Protesti pret to sākās pirms divām nedēļām, un kopš to sākuma bojā gājuši jau trīs cilvēki.

Vardarbīgie protesti, kuru pirmsākumi meklējami sociālajos tīklos, skāruši lielākās Francijas pilsētas, radot ievērojamus postījumus, tai skaitā kultūras mantojumam. Protesti nu jau atspoguļo daudz plašāku neapmierinātību ar valsts valdības darbu.

Lai arī Krievijas prezidents pērn rudenī tika nominēts 2014. gada Nobela miera prēmijai, Nobela komitejas dienaskārtībā, visticamāk, nonāks arī Ukraina, ziņo Reuters.

Pašlaik Nobela miera prēmijai nominēto personu skaits ir sasniedzis rekordu – 278, tostarp arī 47 organizācijas.

Tiesības izvirzīt pretendentu ir tūkstošiem cilvēku - pasaules parlamentu un valdību amatpersonām, augstskolu mācībspēkiem, bijušajiem laureātiem un vairāku starptautisku institūtu darbiniekiem. Pretendentu vārdi tiek turēti slepenībā 50 gadus, taču tie, kuri kandidātus izvirza, ir tiesīgi publiskot savu ieteikumu.

Zināms, ka vēl bez V. Putina šogad prestižajam apbalvojumam izvirzīts arī pāvests Francisks, bijušais ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) analītiķis Edvards Snoudens, kā arī daudzi citi.

Ja vēlaties sākt jaunu dzīvi ārzemēs, bet nezināt, kur sākt, der ielūkoties jaunākās emigrantu aptaujas datos. Saskaņā ar to labākā vieta, kurp doties, ir Taizeme, vēsta Relaxnews.

HSBC Expat Explorer Survey sestajā izdevumā vairāk nekā 7000 emigrantu novērtējuši Taizemi kā labāko galamērķi, ja runa ir par ārzemnieka dzīves kvalitāti.

Interesanti, ka pieci no Top 10 galamērķiem atrodami tieši Āzijā, padarot kontinentu par viesmīlīgāko reģionu pasaulē, kurp doties ārvalstniekiem. Pārējās Āzijas valstis ir Singapūra, Taivāna, Ķīna un Indija.

76 procenti emigrantu, kuri dzīvo Taizemē, norādījuši, ka jaunajā mītnes valstī ir viegli iegūt draugus. Emigranti, kuri mitinās Taizemē, baudot arī labāko sabiedrisko dzīvi, salīdzinot ar ārvalstniekiem citās valstīs.

44 procenti no ārvalstniekiem, kuri dzīvo Ķīnā, norādījuši, ka viņiem ir aktīva sabiedriskā dzīve. Šis rādītājs sarūk līdz 37 procentiem starp ārvalstniekiem Indijā, 36 procentiem - Taivānā un 29 procentiem - Singapūrā.

Tā kā līdz ar koronavīrusa "Covid-19" uzliesmojumu apsīkusi tūristu plūsma, atsevišķās vietās Taizemē novērojami badā esošu pērtiķu bari, kas līdz šim pārtikuši galvenokārt no tūristu sagādātās pārtikas, vēsta ārvalstu mediji.

Viena no populārākajām atrakcijām Āzijas valstīs, piemēram, Malaizijā un Taizemē, ir savvaļas dzīvnieku barošana. Tomēr tas rada arī lielu problēmu-tie kļūst atkarīgi no cilvēkiem, lai izdzīvotu.

Ņemot vērā "Covid-19" koronavīrusa globālo pandēmiju, tūrisma apjomi samazinājušies gandrīz visās pasaules valstīs. Lieki piebilst, ka Taizeme, kas ir populārs tūristu galamērķis, jau tagad izjūt tūrisma nozares lejupslīdes sekas.

Taizemē tagad novērojami izsalkušu un agresīvu pērtiķu baru kari par jebkādu pārtiku, ko tiem izdodas atrast.

Taizeme plāno līdz oktobra vidum pilnīgi atvērt savas robežas vakcinētiem ārvalstu viesiem, valdībai cenšoties restartēt jaunā koronavīrusa pandēmijas izpostīto tūrisma industriju, trešdien paziņoja premjerministrs Prajuts Čanoča.

Premjers sacīja, ka pret Covid-19 pilnīgi vakcinētiem ārzemniekiem un Taizemes pilsoņiem, kas atgriežas dzimtenē, jāļauj iebraukt "bez karantīnas vai citiem neērtiem ierobežojumiem", un ka viņa mērķis ir atvērt valsti 120 dienu laikā.

Viņš atzina, ka centieni atkal atvērt valsts robežas var radīt problēmas.

"Es zinu, ka šis lēmums ir ar zināmu risku, jo, kad mēs atvērsim valsti, pieaugs infekcijas gadījumu skaits, lai cik labi būtu mūsu piesardzības pasākumi. Bet es domāju - ņemot vērā tautas ekonomiskās vajadzības, mums ir pienācis laiks uzņemties šo aprēķināto risku."

Tūrisms dod lielu ieguldījumu Taizemes ekonomikā, un tajā ir nodarbināti miljoniem cilvēku. 2019.gadā valstī ieradās apmēram 40 miljoni ārzemnieku, bet 2020.gadā viņu skaits saruka, jo tika noteikts iebraukšanas aizliegums, lai kontrolētu pandēmiju.

Eiropas Savienības (ES) līderi trešdien rīkos ārkārtas videosamitu, lai spriestu par krīzi Baltkrievijā, kur plašumā vēršas protesti pret Aleksandra Lukašenko pārvēlēšanu prezidenta amatā.

Ārkārtas videosamitu sasaucis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, ņemot vērā krīzes saasināšanos nedēļas nogalē.

Latviju šajā samitā attālināti pārstāvēs Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Samits sāksies plkst.12 pēc Briseles laika (plkst.13 pēc Latvijas laika).

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9.augustā līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.

Galvaspilsētā Minskā kopš 9.augusta nerimst protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.

Indiāņi no dažādiem Brazīlijas reģioniem vienojušies protestos pret ierosinātajiem grozījumiem (PEC 215) Brazīlijas konstitūcijā. Indiāņi ir pārliecināti, ka līdz ar izmaiņām konstitūcijā viņiem piederošo zemi pārņems industrializācija, apdraudot indiāņu eksistenci, vēsta Reuters.

Indiāņi no Brazīlijas oktobra sākumā pulcējās Sanpaulu, un protesti ir daļa no Nacionālās iezemiešu mobilizācijas (National Indigenous Mobilization), kuras ietvaros dažādās Brazīlijas daļās laikā no 30. septembra līdz 2. oktobrim norisinās indiāņu rīkoti pasākumi. Indiāņu protesti notiek arī citviet pasaulē, piemēram Londonā.

Brazīlijas valdība vēlas veikt grozījumus konstitūcijā, lai varētu veikt robežu demarkāciju. Tā sniegtu iespējas paplašināties lauksaimniecības, derīgo izrakteņu ieguves un enerģētikas kompānijām, raksta Reuters. Indiāņi uzskata, ka grozījumi konstitūcijā nozīmēs turpmākus šķēršļus indiāņu zemes aizsargāšanā.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, turpinoties bažām par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu, savukārt Āzijas biržās kritumu veicināja arī plašie protesti Honkongā.

Āzijas tirgi ievadīja kritumu sēriju pēc divas dienas ilguša kāpuma, un Honkongas biržas indekss samazinājās par 1,7%, kamēr Honkongas centru paralizēja protesti pret valdību un vēlāk izcēlās sadursmes starp policiju un demonstrantiem.

Āzijas kritumam sekoja Eiropas biržu indeksu samazināšanās, un pēc tam saruka arī Volstrītas indeksi.

«Tirgus ir nobažījies par ASV ekonomikas izaugsmi, globālo izaugsmi, un tarifu jautājumu,» sacīja «Prudential Financial» galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Investoriem arī bija mazāk cerību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz samazinātu procentlikmes, pēc tam, kad ASV atlika muitas tarifu noteikšanu Meksikas preču importam.

Francijā simtiem lauksaimnieku otrdien ar traktoriem sapulcējušies uz protestiem pret normām, cenu kariem un globāliem tirdzniecības līgumiem, kas zemnieku skatījumā traucē viņiem gūt peļņu un ir vainojami pašnāvību skaita pieaugumā lauksaimniecības sektorā.

Lemānā, Francijas rietumos, lauksaimnieki izgāza sienu un uzraka rotācijas apli pie reģionālās valdības ēkas. Lemānā protesti sākās jau aizvadītajā naktī.

Tie ir otrie masu protesti šomēnes. 8.oktobrī 10 000 zemnieku Francijā bloķēja ceļus.

«Mēs pieprasām beigt (..) padarīt mūsu darbu arvien sarežģītāku un sarežģītāku, pārtraukt bāzt sprunguļus mūsu riteņos un vainot mūs par visu,» norādīja Jauno lauksaimnieku asociācijas prezidente Gāra departamentā Delfīna Fernandesa. "Katru dienu lauksaimnieki atņem sev dzīvību, un izskatās, ka Emanuela Makrona valdība nezina par problēmu,» viņa piebilda.

Francijas veselības aizsardzības dienesti jūlijā apstiprināja, ka 2015.gadā pašnāvību izdarījuši 605 lauksaimnieki. Par pēdējiem gadiem šādi dati pagaidām nav pieejami. Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam pašnāvību izdarīja vidēji 150 lauksaimnieki gadā. Pēdējās nedēļas mediji pievērsuši uzmanību šai problēmai, lielā mērā pateicoties popularitāti ieguvušajai filmai «Au Nom de la Terre», kurā atspoguļots patiess stāsts par lauksaimnieku, kuru līdz pašnāvībai noveda arvien pieaugošās prasības viņa darbības sektorā. Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Itālijas galvaspilsētā Romā tūkstošiem itāļu izgājuši ielās, lai protestētu pret valstī īstenotajiem taupības pasākumiem un prasītu premjera Enriko Letas (Enrico Letta) un viņa valdības atkāpšanos, vēsta Reuters.

Streikā piedalās ierēdņi, slimnīcu darbinieki, kā arī sabiedriskā transporta sektorā strādājošie. Paredzēts, ka protesti, kas sākās ceturtdien, ilgs divas dienas Itāļi prasa premjera demisiju vien dažas nedēļas pēc tam, kad viņš izturēja parlamenta uzticības balsojumu.

Par lūzuma punktu sabiedrības noskaņojumā tiek uzskatīts E. Letas apstiprinātais budžets 2014. gadam, kas paredz iesaldēt sabiedriskajā sektorā strādājošo algas. Protestētāji norāda, kas tas nav apvienojams ar augošo nodokļu slogu, kas tiek uzlikts strādājošajiem.

«Ar šo budžetu valdība turpina ievainot valsti, kas jau tā teju nokritusi uz ceļiem,» pauda apvienības Cobas, kas organizē streiku, runasvīrs Pjēro Bernoki (Piero Bernocchi).

Francijas centrālā banka pirmdien samazināja valsts ekonomikas izaugsmes prognozi šā gada ceturtajam ceturksnim, šādu lēmumu skaidrojot ar «dzelteno vestu» protestiem, kas satricinājuši valsti.

Banka prognozē, ka Francijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ceturtajā ceturksnī pieaugs par 0,2%, nevis 0,4%, kā tika lēsts iepriekš.

Banka norāda, ka «dzelteno vestu» protesti negatīvi ietekmējuši pakalpojumu nozari.

Jaunākās prognozes krietni atpaliek no 0,8% izaugsmes, kas ekonomikai būtu nepieciešama, lai sasniegtu valdības šim gadam noteikto IKP pieauguma mērķi 1,7% apmērā.

Trešajā ceturksnī valsts ekonomika pieauga par 0,4%, bet gan otrajā, gan pirmajā ceturksnī - par 0,2%.

Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs svētdien brīdināja, ka «dzelteno vestu» protesti ir katastrofāli.

«Tā ir katastrofa tirdzniecība, tā ir katastrofa mūsu ekonomikai,» sacīja ministrs.

Parīzē otrdien sākusies liela protesta akcija pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu.

Protestos šoreiz iesaistījušās arī mērenāk noskaņotās arodbiedrības, lai gan viņu prasības ir nedaudz pieticīgākas.

Francijas lielākās arodbiedrības CFDT līderis Lorāns Bergers medijiem atklāja, ka CFDT iebilst pret plānoto minimālā vecuma palielināšanu pilnas pensijas saņemšanai un vēlas "pasākumus sociālā taisnīguma stiprināšanai".

Tikmēr kreisās arodbiedrības CGT līderis Filips Martiness, kurš bijis vadošais spēks streikos un protestos pret pensiju sistēmas reformu, pauda viedokli, ka valdībai būtu jāuztver šie protesti kā zīme par arodbiedrību vienoto pretestību un jāpārdomā šī lieta.

Francijas mediji vēsta, ka protesti šodien notiek arī Lionā, Marseļā, Bordo un Nantē.

Nav nekādu pierādījumu, ka Sīrijas valdība būtu izmantojusi ķīmiskos ieročus, pavēstījis pilsoņu kara plosītās valsts prezidents Bašars Al Asads. Savukārt uz jebkuru rietumvalstu uzbrukumu gaidāma Sīrijas sabiedroto atbilde.

«Joprojām nav uzrādīti pierādījumi tam, ka es esmu izmantojis ķīmiskos ieročus pret savas valsts iedzīvotājiem,» sarunā ar ASV telekanālu PBS sacīja B. Al Asads. Vienlaikus viņš neapstiprināja un arī nenoliedza to, ka viņa valdības rīcībā ir ķīmiskie ieroči, vien norādīja, ka, ja tādi eksistētu, tad tie tiktu stingri kontrolēti.

Bašars Al Asads arī apgalvoja, ka gadījumā, ja viņš būtu izmantojis ķīmiskos ieročus cīņā ar nemierniekiem, tad pret viņu vērstos arī tuvākā atbalstītāju loka pārstāvji. Savukārt, ja rietumvalstis izlemtu par labu militāriem uzbrukumiem Sīrijai, rokas klēpī salikuši nesēdētu Damaskas sabiedrotie – Ķīna, Krievija, Irāna un grupējums Hezbollah Libānā.

Saeima šodien pieņēma paziņojumu, ar kuru Aleksandru Lukašenko neatzīst par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.

Saeimas paziņojumā "Par Baltkrievijas prezidenta mandāta leģitimitāti" pausts, ka Saeima neatzīst Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. "Atkārtoti uzsverot, ka 9.augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz godīgas, ka Latvija neatzīst Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos vēlēšanu rezultātus, tā norādot, ka šajos vēlēšanu rezultātos balstītais mandāts nav uzskatāms par demokrātiski iegūtu un leģitīmu," pauž parlaments.

Dokumentā norādīts, ka tas tapis, reaģējot uz 23.septembrī Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas ceremoniju, kas līdz pēdējam brīdim tikusi turēta noslēpumā, un, kuras laikā Lukašenko deva amata zvērestu sestajam pilnvaru termiņam, tā arvien padziļinot Baltkrievijas politisko krīzi.

Aptuveni četru tūkstoši Bulgārijas iedzīvotāju aizvadītās nedēļas nogalē valsts galvaspilsētā Sofijā pulcējās, lai protestētu pret korupciju un prasītu valdības atkāpšanos, vēsta pasaules mediji.

Protestus organizēja studenti un pasniedzēji no aptuveni desmit Bulgārijas universitātēm. Protestētāju plakāti un saukļi pauda: «Nost ar mafiju», «Mēs paliekam, jūs emigrējiet».

Jau vēstīts, ka jūlija beigās protestētāji Bulgārijā bloķējuši parlamenta ēku, iesprostojot tajā vairāk nekā simts deputātu, ministru un žurnālistu. Pēc astoņām stundām policijai izdevies atbrīvot iesprostotos. 40 dienu ilgi protesti vasarā izcēlās pēc tam, kad valdība lēma par mediju magnāta Deļana Pejevska iecelšanu nacionālā drošības dienesta priekšnieka amatā. Demonstranti uzskatīja to par piemēru privāto interešu ietekmei uz valsts institūcijām. Lai gan Bulgārijas parlaments vēlāk atcēla lēmumu par D. Pejevska iecelšanu amatā, protesti pārauga vardarbīgās sadursmēs. Protestētāji arī toreiz prasīja valdības atkāpšanos un iebilda pret centieniem grozīt valsts budžetu.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās, jo Ķīnā notiekošie protesti pret valdības stingro politiku Covid-19 apkarošanai uzkurināja nedrošību par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Ķīnā nedēļas nogalē sākās protesti, kuru dēļ ir būtiski pastiprināta policijas klātbūtne vairākās lielākajās Ķīnas pilsētās.

"[Investoru] noskaņojums ir pasliktinājies, Ķīnā pieaugot nekārtībām," atzina "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss. "Situācijas eskalācijas un īstermiņa nestabilitātes risks saglabājas augsti."

Protestus, kas Ķīnā ir retums, izprovocēja ceturtdien noticis ugunsgrēks kādā dzīvojamajā namā Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona administratīvajā centrā Urumči. Ugunsgrēkā dzīvību zaudēja desmit cilvēki. Daudzi protestētāji šajā nelaimē vaino Covid-19 ierobežojumus, bet varasiestādes šīs apsūdzības noliedz.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 1,5% līdz 33 849,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,5% līdz 3963,94 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,6% līdz 11 049,50 punktiem.

Kijevas Neatkarības laukumā (Maiden) aizvadītās nedēļas svētdienā pulcējās aptuveni simts tūkstoši cilvēku, kas šādi pauda savu nostāju pret Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča lēmumu atcelt sadarbības līguma ar Eiropas Savienību, parakstīšanu vēsta pasaules mediji.

Protesti Ukrainā ilgst jau vairākas nedēļas. Tie sākās novembra beigās, kad Ukrainas prezidents V. Janukovičs paziņoja – novembra pēdējās dienās Viļņā notiekošajā ES Austrumu partnerības samitā vienošanās par saišu stiprināšanu ar ES netiks slēgta. Krievija iepriekš izdarījusi spiedienu uz Ukrainu, īstenojot dažādas sankcijas. Lielvvalsts ir ieinteresēta, lai Kijeva pievienojas Maskavas vadītajai Muitas savienībai, kurā ietilpst Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna.

Iepriekšējie protesti, salīdzinot ar protestiem svētdien, pulcēja lielākus demonstrantu pūļus – cilvēku skaits, kas Neatkarības laukumā pauda savu nostāju dažkārt sasniedz pusmiljonu, ziņo BBC.

Ukraina atrodas uz pilsoņu kara sliekšņa, brīdinājis pirmais Ukrainas prezidents pēc valsts neatkarības atjaunošanas Leonīds Kravčuks, ziņo BBC.

L. Kravčuks bija Ukrainas prezidents laikā no 1991. līdz 1994. gadam, un šodien viņš atklāja debates parlamentā par aizturēto protestētāju amnestiju, aicinot visus «rīkoties ar vislielāko atbildības sajūtu».

Jau ziņots, ka pašreizējais Ukrainas prezidents piekrita protestētāju amnestijai, ja pārējie aktīvisti pārtrauks protestus un pametīs administrācijas ēkas. Šo ierosinājumu opozīcija noraidīja. Tāpat protestētāji prasa, prezidenta V. Janukoviča atkāpšanos.

«Tā ir revolūcija. Tā ir dramatiska situācija, kurā mums ir jārīkojas ar vislielāko atbildību,» parlamentā pauda L. Kravčuks. «Mums ir jāsamazina konfrontācija starp abām pusēm un jāpieņem plāns, lai atrisinātu konfliktu. Mums ir jāstrādā, kopā, lai konfrontāciju atrisinātu soli pa solim,» viņš pauda savā uzrunā.

Ceturtdien ASV vieglās jēlnaftas WTI cena samazinājās, tuvojoties piecu mēnešu zemākajai atzīmei, jo auga tās piegādes apjomi, raksta Bloomberg.

ASV Naftas institūta dati liecina, ka pagājušajā nedēļa jēlnaftas piegādes apjomi auguši par 599 tūkstošiem, un visdrīzāk valdība ziņos par rezervju apjomu pieaugumu par 800 tūkstošiem līdz 386,2 miljoniem, prognozē Bloomberg aptaujātie eksperti.

Rezultātā Brent cena pieauga par 0,8% jeb 48 centiem līdz 107,6 dolāriem par barelu, jo protesti Lībijā radīja naftas piegādes traucējumus. Aptuveni 300 protestētāji apturējuši naftas iekraušanu Hariga ostā.

Pagājušajā mēnesī Lībija saražoja 450 tūkstošus barelu naftas, salīdzinot ar 1,5 miljoniem pērn attiecīgajā mēnesī. Piegādi traucējuši darbinieku protesti ostās, naftas ieguves laukumos un citās vietās.