Transports un loģistika

Tallina- Dublina par 65 Ls

Ainars Sedlenieks [email protected], 13.08.2004

Jaunākais izdevums

No 14.oktobra aviokompānija Estonian Air uzsāk lidojumus maršrutā Tallina- Dublina. Reisi tiks izpildīti divas rezes nedēļā, un biļetes cena vienā virzienā Tallina- Dublina sastādīs 65 latus, ieskaitot lidostas nodevas

Komentāri

Pievienot komentāru
Infografika

INFOGRAFIKA: Rīgā dzīve dārgāka nekā citās Baltijas valstu galvaspilsētās

Žanete Hāka, 27.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberdrošības uzņēmums Kaspersky Lab ir paziņojis par sava pirmā Eiropas pētniecības un izstrādes centra atvēršanu Dublinā, Īrijā. Atrašanās vieta izvēlēta, «ņemot vērā Dublinas augošo Eiropas galvenā tehnoloģiju centra reputāciju, kas nodrošina piekļuvi augsti kvalificētu IT talantu fondam un spēcīgam inovatīvo tehnoloģiju uzņēmumu tīklam».

Ar sākotnējo ieguldījumu gandrīz 5 milj. USD apmērā Kaspersky Lab plāno nākamajos trijos gados Dublinā izveidot 50 jaunas darbvietas.

Jaunais birojs galveno uzmanību veltīs datu analīzes un mašīnmācīšanās tehnoloģiju izstrādei uzņēmuma risinājumu piedāvājumam lielajiem uzņēmumiem. Šī grupa būs atbildīga par pamatdaļām Kaspersky Lab risinājumos, kas ir paredzēti mērķuzbrukumu atklāšanai un izmeklēšanai.

Kaspersky Lab pētniecības un izstrādes direktors Ņikita Švecovs skaidro: «Dublina bija acīmredzama izvēle uzņēmuma pirmajam pētniecības un izstrādes birojam Eiropā tehnoloģiju talantu kvalitātes un kvantitātes dēļ un, protams, pilsētas dinamisko un pievilcīgo dzīves apstākļu dēļ. Biroja izvietošana Dublinā ir lieliska iespēja paplašināt mūsu sadarbību ar citiem starptautiskajiem IT uzņēmumiem, jo īpaši tāpēc, ka pilsēta arvien biežāk tiek dēvēta par Eiropas Silīcija ieleju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgā pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam jāatvēl vairāk nekā Viļņā un Tallinā

Žanete Hāka, 27.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

Ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā - ap 513 eiro, bet Tallinā - ap 499 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs un salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājies gandrīz tajā pašā līmenī, līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 eiro, Rīgā 56% jeb 751 eiro, bet Viļņā 59% jeb 723 eiro.

Šo atšķirību pamatā ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 eiro un Viļņā 1236 eiro, bet Tallinā tie sasniedz 1953 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 4% Viļņā, teju par 8% Rīgā un par 9% - Tallinā. Vienlaikus ienākumu pieaugumam vērojams arī atsevišķu izdevumu kāpums (visizteiktākais Rīgā), tomēr rezultātā iznākums ir iedzīvotājiem labvēlīgs – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ģimenes pamatvajadzību segšanai nepieciešamais izdevumu slogs samazinājies par 2% - 3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Augstas mājokļa un transporta izmaksas Rīgu izvirza dārdzības līderos Baltijā

Db.lv, 12.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā Rīgā ir bijis manāms jauno projektu pieaugums, lai gan Viļņa jauno projektu būvniecībā aizvien saglabā līdera pozīcijas.

Tieši Viļņā tiek būvēti dzīvokļu skaita ziņā ievērojamākie projekti, Rīgai pēc šī rādītāja ieņemot otro vietu. Savukārt platības ziņā lielāki dzīvokļi jaunajos projektos ir Rīgā un Tallinā. Šīs un citas atšķirības iezīmējušās DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju Ober-Haus veiktajā apskatā par jauno projektu attīstību Baltijas valstu galvaspilsētās.

Kopš 2015. gada sākuma Rīgā uz 1000 iedzīvotājiem jaunajos projektos ir parādījies 5,1 pilnībā pabeigts dzīvoklis, kas ir par 2 dzīvokļiem vairāk nekā 2013. – 2014. gadā. Tallinā kopš 2015. gada jaunajos projektos ir pieejami 8,6 pabeigti dzīvokļi, kas ir par 4,7 vairāk nekā divus gadus iepriekš. Bet Viļņā attiecīgi - 13,4 pabeigtie dzīvokļi, kas ir par 5,6 dzīvokļiem vairāk nekā iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Eiropā palielinās pieprasījums pēc biroju telpām

Ingrīda Drazdovska, 27.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajā daļā Eiropas valstu ekonomiskā situācija un uzņēmēju noskaņojums uzlabojas pēdējos četrus ceturkšņus. Tas ar zināmu laika distanci ietekmē biroju tirgu, kas arī ir sācis uzrādīt pozitīvas tendences, ziņo europe-re.com, atsaucoties uz konsultāciju kompānijas Jones Lang LaSalle pārskatu European Office Clock.

Vairumā Eiropas valstu šā gada 1. ceturksnī augstākās klases biroju nomas maksa biznesa rajonos ir stabilizējusies. Jones Lang LaSalle rēķinātais nomas indekss, ko veido, ņemot vērā rādītājus 24 valstu tirgos, uzrādījis 1.2 % lielu palielinājumu pret iepriekšējo ceturksni. Tas noticis pirmo reizi kopš 2008. gada 2. ceturkšņa.

Augstākās klases biroju nomas maksa tomēr esot par aptuveni 5 % zemāka nekā pirms gada.

Straujāk šā gada pirmajā ceturksnī ir sadārdzinājusies biroju noma Maskavā (14 %), un Londonas Sitijā (6 %). Būtiskāk nomas maksa ir samazinājusies Dublinā (-7,6 %), Madridē (- 2,5%) un Budapeštā (- 2,4 %). Pārskata veidotāji gan norāda, ka arī Dublinā tomēr ir manāmas stabilizācijas pazīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Dublinā trūkst izīrējamu mājokļu, īres maksa strauji aug

Dienas Bizness, 12.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īres maksa par mājokli latviešu emigrantu iecienītās Īrijas galvaspilsētā Dublinā 12 mēnešu laikā ir pieaugusi par gandrīz 8% un kāpums reģistrēts gandrīz visā valstī, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta Baltic Ireland.

Īres maksas pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieaugušas gandrīz visās pilsētās, izņemot tikai Waterford, kur tās samazinājušās.

7,6% pieaugums Dublinā nozīmē, ka vidējā īres maksa galvaspilsētā pašlaik ir 1152 eiro mēnesī.

Korkā tai pašā periodā īre pieaugusi par 3,1% un vidējā īres maksa sasniegusi 831 eiro, Galvejā – 816 eiro un reģistrēts 3,6% pieaugums, Limerikā – 662 eiro un 1,6% pieaugums.

Milzīgais izmaksu pieaugums saistīts ar īres mājokļu trūkumu, īpaši Dublinā, kur uz 1.novembri īrei tika piedāvāti tikai mazāk nekā 1500 mājokļi.

Labdarības organizācija Focus Ireland brīdinājusi, ka tūkstošiem cilvēku riskē zaudēt savas mājas, jo īres izmaksas pieaug ārkārtīgi strauji, un aicinājusi valdību ieguldīt līdzekļus celtniecībā, lai risinātu šo problēmu, raksta Baltic Ireland.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijā negaidīti durvis slēgušas Latvijas pilsones vadītas angļu valodas mācību iestādes, kuru apmeklētāji par kursiem samaksājuši ievērojamas naudas summas, vēsta laikraksts Irish Examiner.

Piektdien negaidīti darbu pārtrauca Dublinā bāzētā Millennium College, bet pirmdien durvis slēdza Allied Irish College Korkā.

Dublinas skolā kā direktore ir reģistrēta Latvijas pilsone Džoana Gadajska, bet Korkas mācību iestādes vadītāji reģistrēti Gadajska un Bangladešas pilsonis Rezauls Haks.

Kā laikrakstam stāstīja viena no kursu apmeklētājām, pirmdien, ierodoties apmācības vietā, viņa atklājusi, ka skolas izkārtnes ir noņemtas un durvis ir slēgtas.

26 gadus vecā Marija no Brazīlijas par trīs mēnešus ilgiem angļu valodas kursiem bija samaksājusi 1000 eiro.

«Es samaksāju Dublinas Millennium College, bet, kad es ierados Dublinā, viņi mani pārsūtīja uz Korku, jo viņiem bija radušās kādas problēmas,» stāstīja Marija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic vēlas atgriezties Dublinas lidostā

Dienas Bizness, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesenās vizītes laikā Dublinā aviokompānijas airBaltic izpilddirektors Martins Gauss sacījis: «Mēs visu laiku cenšamies atgriezties Dublinas lidostā un arī Korkas lidosta mūs interesē.» Tā, atsaucoties uz Irish Travel Trade News, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Aviokompānijas vadītājs norādīja, ka Dublinā bijis labs sākums, jo Īrijā ir liels Latvijas iedzīvotāju skaits, bet Ryanair izkonkurējuši airBaltic ar point-to-point modeļa servisu. Tādējādi šis nav bijis tik ienesīgs kā citi maršruti.

M.Gauss uzsvēra, ka jebkurā gadījumā Īrija ir svarīgs tirgus un vidējā un ilgtermiņā tam vajadzētu izdoties, piebilstot arī, ka maršruts Rīga – Dublina – ASV ir vislabākā transatlantiskās satiksmes iespēja. Saistībā ar to būtu jēga uzsākt sarunas ar Aer Lingus par codeshare līgumu – vienošanos par viena maršruta kopīgu apkalpošanu, sacīja Gauss.

Viņš pauda, ka airBaltic interesanta būtu arī Korkas lidosta, bet vispirms tomēr vajadzētu apgūt citus, ienesīgākus maršrutus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedru prāmju uzņēmums Stena Line šodien oficiāli atklājis jaunu kravas pārvadājumu maršrutu Dublina–Liverpūle (Bērkenheda).

Plānots, ka jaunā maršruta atklāšana vēl vairāk palielinās uzņēmuma kravu pārvadājumu apjomu pēc rekordlielā kravu apjoma, kas tika sasniegts 2023. gadā.

Pirmais prāmis jaunajā maršrutā devās ceļā no Dublinas ostas 5. termināļa šorīt plkst. 6.30. Prāmis izbrauks no Dublinas katru dienu no rīta un dosies atpakaļceļā no Bērkenhedas 12 Quays termināļa vakarā. Šis būs jau septītais Stena Line maršruts Īrijas jūras reģionā līdztekus maršrutiem Belfāsta–Kērnraina, Belfāsta–Heišema, Belfāsta–Liverpūle, Dublina–Holiheda, Roslēra–Fišgārda un Roslēra–Šerbūra.

Pašlaik jaunajā maršrutā Dublina–Liverpūle kursēs prāmis Stena Horizon, taču uzņēmums apsver iespēju pastāvīgi norīkot maršrutā prāmi, kas paredzēts tikai kravu pārvadāšanai. Jaunais maršruts sniegs klientiem, kuri izmanto kravas pārvadājumu pakalpojumus abos Īrijas jūras krastos, vēl efektīvāku un uzticamāku transporta pakalpojumu izvēles iespēju starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada nogalē, kad Īrijā būs beigusies starptautiskā aizdevuma, valsts iecerējusi lūgt Eiropas Savienībai (ES) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) papildus desmit miljardus eiro, atzinis finanšu ministrs Maikls Nūnans.

Īrija iecerējusi lūgt kredītlīniju desmit miljardu eiro apmērā, kuru gan izmantos tikai tad, ja radīsies attiecīgi apstākļi, skaidrojis šīs valsts valdības vadītājs. Dublina saņēmusi starptautisko aizdevumu 85 miljardu eiro apmērā. Aizdevuma programmas darbības beigas Īrijā sagaidāmas šā gada nogalē un paredzams, ka šī valsts būs pirmā palīdzību saņēmusī eirozonas dalībniece, kas to ir noslēgusi.

M. Nūnans paudis cerības, ka Īrijas partneri piekritīs desmit miljardu lielai kredītlīnijai neizvirzot nekādas jaunas prasības, vēsta Reuters. «Tas var nozīmēt to, ka mums ir pieejami finanšu līdzekļi, kurus varam izmantot situācijā, kad nepieciešams,» sacīja Īrijas finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Swedbank: Četru cilvēku ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā tērē 587 eiro mēnesī

Žanete Hāka, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie tēriņi pamatizdevumu segšanai ir rīdziniekiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu salīdzinājums.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 m2 dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 47%, Viļņā 44%, bet Tallinā tikai 29% no mājsaimniecības rīcībā esošiem ienākumiem, secināts Baltijas mājsaimniecību galveno izdevumu apsekojumā, ko veic Swedbank Privātpersonu finanšu institūti Baltijas valstīs.

Pēc institūta aplēsēm, četru cilvēku ģimene ar tipisku patēriņa modeli pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 587 eiro mēnesī. Viļņā šī summa veido ap 518 eiro un Tallinā ap 519 eiro.

Vienlaikus ģimenes rīcībā esošie ienākumi Tallinā 2013.gadā sasniedza 1785 eiro mēnesī, kas ir gandrīz par 600 eiro vairāk nekā Viļņā un par 538 eiro vairāk nekā Rīgā. Pateicoties ienākumu atšķirībai Tallinas ģimenēm pēc pamatvajadzību apmierināšanas citiem tēriņiem pāri paliek 71% ienākumu jeb1266 eiro, kamēr Rīgā 53% jeb 660 eiro un Viļņā 56% jeb 670 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Bezmaksas sabiedriskā transporta nodrošināšanai Rīgā būtu nepieciešami papildu 50 milj. Ls gadā

Gunta Kursiša, 02.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā nevarēs ieviest Tallinas bezmaksas sabiedriskā transporta ideju «viens pret viens», jo Tallina ir daudz kompaktāka pilsēta un pastāv arī citas būtiskas atšķirības pilsētas pārvaldē, turklāt, lai Rīgā ieviestu bezmkaksas sabiedrisko transprotu, būtu nepieciešama papildu dotācija uzņēmumam Rīgas Satiksme 35 – 50 milj. Ls apmērā, portālam Db.lv stāstīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks.

Aprīļa vidū Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta un Rīgas Satiksmes pārstāvju delegācija devās uz Tallinu noskaidrot, kādā veidā kaimiņvalsts galvaspilsētas pašvaldība cer Tallinā ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu, kur bezmaksas braucieni Tallinas iedzīvotājiem gaidāmi jau no nākamā gada sākuma.

«Aprēķināts, ka aptuveni uzņēmumam RS būtu nepieciešama vēl papildu 35 – 50 milj. Ls dotācija gadā, lai tas būtu rīdziniekiem pieejams bez maksas,» norādīja V. Baraņņiks. Patlaban RS dotācija no Rīgas pašvaldības budžeta ir 47,5 milj. Ls, bet no valsts budžeta – 3,5 milj. Ls. Db.lv jau vēstīja, ka šogad uzņēmums paredz strādāt ar 12,8 milj. Ls zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Būs biznesa autobuss uz Tallinu

, 07.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais biznesa klases autobuss Baltijas valstīs, sākot no marta kursē maršrutā Tallina - Rīga, Db.lv informēja AS Hansabuss mārketinga vadītājs Priit Kallas.

Sākot no marta autobusu kompānija Hansabuss atklāj Tallina-Rīga biznesa līniju, kas apkalpos pasažierus līnijā Tallina-Rīga-Tallina ar speciāliem biznesa klases autobusiem. Jaunā biznesa līnija ir pirmā šāda tipa līnija Baltijas valstīs: tās galvenais mērķis ir sniegt komfortu biznesa klientiem, lai tie varētu lietderīgi, nepārtraucot darbu, pavadīt brauciena laiku. Tā ir pilnīgi jauna pieeja ikdienas darījumu braucieniem starp Latviju un Igauniju.

"Tallina-Rīga biznesa līnija nogādā pasažierus līdz Tallinai piecu stundu laikā - tieši tikpat laika jāpatērē, izmantojot gaisa transportu, bet pavadītais laiks autobusā noteikti sniedz lielāku komfortu un labāku cenu," teica A/S Hansabuss valdes loceklis Neeme Tammis. Atšķirībā no lidošanas, autobusu pasažieriem nebūs jāsaskaras ar ilgu gaidīšanu lidostās, bagāžas problēmām vai citām tamlīdzīgām neērtībām. "Dodoties uz biznesa tikšanos Tallinā vai Rīgā, pasažieri var lasīt jaunākos laikrakstus, lietot datoru un Internetu, izdrukāt dokumentus, ieturēt maltīti. Autobusā ir iespēja noīrēt atsevišķu semināra telpu desmit personām," papildināja N.Tammis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Rīga dārgāka nekā Prāga un Viļņa

, 19.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no pasaules vadošajām finanšu bankām - Šveices UBS - ir veikusi pētījumu par pirktspēju pasaules pilsētās. Pētījums liecina, ka Rīga, salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām, nav sevišķi dārga Eiropā. Preces un pakalpojumi lētāki nekā Rīgā ir Kijevā, Viļņā, Bukarestē, Sofijā, Bratislavā un Prāgā.

Metode, pēc kādas aprēķināta pilsētas dārdzība, ietver 122 preču un pakalpojumu izmaksas, kas salīdzinātas ar cenām Ņujorkā.

Oslo, Londona un Kopenhāgena joprojām saglabā visdārgāko pilsētu statusu pasaulē. Dublina no 13. vietas 2005. gadā ir uzkāpusi līdz 4. vietai, apdzenot Cīrihi, kas ierindojas piektajā vietā.

No Baltijas valstīm visdārgākā ir Tallina, savukārt vislētākā – Viļņa.

PilsētaDārdzības indekss
Ņujorka100,0
Oslo144,2
Kopenhāgena129,8
Londona125,9
Dublina122,7
Cīrihe120,2
Stokholma117,6
Helsinki116,5
Ženēva115,2
Parīze113,6
Vīne113,3
Luksemburga112,0
Brisele105,5
Minhene105,4
Amsterdama103,6
Frankfurte103,2
Barselona99,3
Milāna98,5
Berlīne97,6
Madride97,5
Roma96,9
Atēnas89,1
Lisabona86,9
Varšava81,7
Tallina80,3
Ļubļana79,6
Budapešta77,9
Rīga71,9
Prāga70,5
Bukareste64,0
Viļņa63,3
Kijeva56,5

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pirktspēja Rīgā sliktākā Eiropā (tabula)

, 19.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no pasaules vadošajām finanšu bankām - Šveices UBS - ir veikusi pētījumu par algām un pirktspēju 71 pasaules pilsētā. No Eiropas Savienības valstīm tikai Bukarestes un Sofijas iedzīvotāju pirktspēja ir sliktāka nekā Rīgā.

Interesants ir fakts, ka algas ziņā mēs stāv plecu pie pleca ar Lietuvu, bet pirktspējas ziņā Lietuva ar Igauniju tālu priekšā Latvijai.

Pilsēta, kurā ir vislielākā alga ir Kopenhāgena, tai seko Oslo un Cīrihe, bet, ja skatās cilvēku pirktspēju šajās valstīs, tad Oslo ir nokritusies uz septīto vietu, bet Kopenhāgena saglabā līderpozīcijas.

Nr.ValstsAlgu līmeņa indekss
1Kopenhāgena140,9
2Oslo139,1
3Cīrihe130
4Ženēva125,4
5Dublina111,7
6Frankfurte104,8
7Brisele103,6
8Helsinki103,6
9Luksemburga102,7
10Londona102,2
11Minhene102
12Berlīne100,9
13Ņujorka100
14Stokholma96,6
15Vīne94,8
16Amsterdama92,6
17Sidneja89,8
18Čikāga87,8
19Losandželosa86,1
20Toronto84,5
21Montreāla84,1
22Liona81,6
23Parīze81
24Tokija79,7
25Auklande78,3
26Barselona70,3
27Miami67,9
28Milāna66,4
29Nikosia66,4
30Madride65,9
47Tallina27,2
54Viļņa21
55Rīga19,8

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tallinā ienāk «Swissōtel» viesnīcu tīkls

Aivars Mackevics [email protected], 06.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 14. jūnijā Igaunijas galvaspilsētā Tallinā uzsākta Swissōtel Tallinn būvniecība. 2005. gada pavasarī Raffles Holdings Limited ar igauņu meitas uzņēmuma Osaühing Evans Kinnisvara starpniecību noslēdza līgumu ar EKE Invest Ltd. meitas uzņēmumu Tornimäe Hotel Ltd. par jaunā viesnīcas projekta vadību. Saskaņā ar līguma nosacījumiem, Raffles International vadīs šo 5 zvaigžņu kategorijas viesnīcu zem Swissōtel zīmes. Swissōtel Tallinn atvēršana ir plānota 2007. gada sākumā. Šis ir jau otrais Raffles International Austrumeiropas viesnīcu līgums. Pagājušajā gadā tika noslēgts menedžmenta līgums par Swissōtel Krasnye Holmy Maskavā. Swissōtel Krasnye Holmy Moscow tiks atvērts 2005. gada 18. jūlijā. Igaunija tiek uzskatīta par visstraujāk augošo valsti pie Baltijas jūras. Valsts galvaspilsēta Tallina ir attīstījusies par svarīgu banku un darījumu centru, kas ir svarīgs tilts starp Krieviju un Skandināvijas un Baltijas valstīm. Kopš UNESCO 1997. gadā atzina Tallinas vecpilsētu par pasaules kultūras mantojuma daļu, pateicoties tās bagātajai vēsturei un viduslaiku arhitektūrai, Tallina ir kļuvusi par iecienītu tūristu galamērķi. Tallina no 1998. gada līdz 2003. gadam spēja palielināt apmeklētāju skaitu par 70% un 2001. gadā amerikāņu žurnāls "Travel and Leisure Magazin" atzina Tallinu par vienu no piecdesmit pasaules romantiskākajām vietām. Šobrīd Tallina ir moderna pilsēta ar iespaidīgām celtnēm, lieliem iepirkšanās centriem, no jauna izbūvētu lidostu un nepārtraukti pieaugošu kravu un pasažieru ostu skaitu. Turklāt Tallina ir kļuvusi par pieprasītu kongresu un konferenču vietu. 60% no visām Igaunijā notiekošajām konferencēm notiek Tallinā. Swissōtel Tallinn ar 239 istabām un 28 stāviem atradīsies lieliskā vietā kvartālā starp Tartu un Raväla ielu, kas tiek saukta arī par Tallinas "Wall Street". No viesnīcas 15 minūšu gājienā var sasniegt vecpilsētu, 10-15 minūšu laikā var sasniegt lidostu, 10 minūtēs pasažieru ostu un 15 minūtēs centrālo dzelzceļa staciju. Pēc Swissōtel Tallinn pabeigšanas 2007. gadā, tā būs augstākā Tallinas celtne, kas no viesnīcas jumta stāva piedāvās iespaidīgu skatu uz pilsētu. Tornimäe Hotel Ltd. ir 100% EKE Invest Ltd. meitas uzņēmums, kas ir viena no Igaunijas nozīmīgākajām nekustamo īpašu sabiedrībām. EKE Invest Ltd. darbojas wellness nozarē un radniecīgajās viesnīcu nozarēs, bet arī investīciju konsultāciju jomā un celtniecības materiālu ražošanā un pārdošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā jaunuzcelto dzīvojamo platību un otrreizējā tirgus platību cenas ir par 10% līdz 15% augstākas nekā vidēji Viļņā vai Tallinā, liecina kompānijas Ober Haus Baltijas dzīvojamo platību tirgus pārskats.

Viļņā un Tallinā praktiski nav novērotas cenu izmaiņas, tikai Rīgā cenas pieauga pat vasarā, bet šis cenu kāpums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir samērā niecīgs.

Pēc Ober Haus datiem Rīgā, ar mēneša cenu kāpumu 5% no gada sākuma līdz maijam, vasarā dzīvojamo sektoru cenas pieauguma temps sāka vērā ņemami samazināties: vidējais dzīvojamo platību cenu pieaugums jūnijā bija 2%, jūlijā - 1,3% un augustā - 1%. Neskatoties uz cenu nostabilizēšanos, pēdējos sešos mēnešos nekustamā īpašuma cenas Latvijas galvaspilsētā ir palielinājušās - vidēji par 20%. Pateicoties pastāvīgam (kaut arī vairs ne tik aktīvam) cenu kāpumam, Rīga cenas ziņā kļuva par līderi visu trīs Baltijas valstu galvaspilsētām. Šeit jaunuzcelto dzīvojamo platību un otrreizējā tirgus platību cenas ir par 10% līdz 15% augstākas nekā vidēji Viļņā vai Tallinā. Septembrī vēl nepabeigto jauno projektu dzīvokļu cenas Rīgas mikrarajonos bija no 1,400 līdz 2,100 EUR/m2. Jauno projektu dzīvokļos (ar balto apdari), Rīgas centrālajā daļā un vecpilsētā, cenas ir robežās no 3, 000 līdz 6, 000 EUR/m2. Cenas otrreizējā tirgus platību dzīvokļiem svārstās no 1,200 līdz 1,700 EUR/m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pievienota galerija - Interesanti fakti par Igaunijas nekustamo īpašumu tirgu

Lelde Petrāne, 24.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgus Igaunijā pēc krīzes spēja atgūties pāris gadu laikā, turklāt - visos īpašuma segmentos, tāpēc, atšķirībā no Latvijas, tas uzrāda stabilas attīstības pazīmes un tirgus dalībniekiem ļauj ar pārliecību skatīties nākotnē.

Pie šāda secinājuma nonākuši Latvijas nekustamā īpašuma (NI) jomas uzņēmēji, Ekonomikas, Tieslietu ministrijas un Rīgas pašvaldības pārstāvji, kuri š.g. 11. martā apmeklēja Tallinu, lai iepazītu Igaunijas NI jomas pieredzi un pārņemtu labāko praksi, kāpēc pie līdzīgiem ģeogrāfiskiem un ekonomiskiem nosacījumiem šajā valstī projektu realizācijas laiks ir uzņēmējiem draudzīgāks nekā Latvijā, kur ir neadekvāti garš laiks atsevišķiem projekta posmiem plānošanas un projektēšanas jomā (kas var ievilkties pat līdz pieciem gadiem). Vizīti organizēja Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) sadarbībā ar Igaunijas nekustamo īpašumu kompāniju asociāciju (EKFL).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink Grupp šodien paziņoja par lēmumu pārtraukt kuģa Victoria I darbību maršrutā Tallina-Stokholma-Rīga-Stokholma-Tallina un maršrutā Tallina-Helsinki no 2021.gada 1.janvāra, informē uzņēmumā.

Kopš šī gada rudens kuģis Victoria I kursēja divos pagaidu maršrutos, nodrošinot papildu kravas pārvadājumu kapacitāti starp Igauniju un Zviedriju un pagaidu vienīgo jūras transporta maršrutu starp Stokholmu un Rīgu.

Kopš oktobra kuģis izpildīja arī kruīzus nedēļas nogalēs maršrutā Helsinki-Tallina, kas galvenokārt bija paredzēti klientiem no Somijas, ļaujoties nelielai atpūtai uz kuģa, nenokāpjot no tā galamērķī - Tallinā.

Uzņēmuma lēmums saistīts ar pašreizējās pandēmijas situācijas pasliktināšanos un jauniem un stingrākiem ceļošanas ierobežojumiem Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un Latvijā, kuru dēļ pasažieru skaits strauji samazinājās - kuģa Victoria I darbība ir kļuvusi finansiāli neiespējama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

BALTIX indeksa akciju grozs 2005. gada 2. ceturksnī

Valters Paiders [email protected], 22.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržas kods Uzņēmuma nosaukums Birža Faktiskais akciju skaits 15.03. 2005. Faktiskais īpatsvars 15.03. 2005. Akciju skaits BALTIX 2005.g.2.cet. Īpatsvars BALTIX 2005.g.2.cet HPA1T Hansapank Tallina 317 368 436 52.19% 20 509 086 10.00% ETLAT Eesti Telekom Tallina 137 954 528 14.98% 31 049 199 10.00% LTEL Lietuvos Telekomas Viļņa 814 912 760 7.56% 363 490 439 10.00% GZE1R Latvijas Gāze Rīga 39 900 000 4.87% 27 626 580 10.00% VNF1R Ventspils nafta Rīga 104 479 519 3.47% 101 405 799 10.00% MKO1T Merko Ehitus Tallina 8 850 000 3.43% 8 698 180 10.00% LSC1R Latvijas kuģniecība Rīga 200 000 000 2.23% 200 000 000 6.61% SNAI Snaige Viļņa 23 070 405 1.61% 23 070 405 4.77% ROKS Rokiškio Sūris Viļņa 4 746 270 1.41% 4 746 270 4.18% NRM1T Norma Tallina 13 200 000 1.29% 13 200 000 3.82% TKM1T Tallinna Kaubamaja Tallina 6 788 200 1.21% 6 788 200 3.60% PZVG Pieno Žvaigždes Viļņa 54 205 031 1.16% 54 205 031 3.45% HAE1T Harju Elekter Tallina 5 600 000 0.98% 5 600 000 2.90% EKRA Ekranas Viļņa 41 779 278 0.87% 41 779 278 2.59% SAF1R SAF Tehnika Rīga 2 970 180 0.86% 2 970 180 2.55% UTRI Utenos Trikotažas Viļņa 19 834 442 0.81% 19 834 442 2.39% VBK Vilniaus Baldai Viļņa 3 886 267 0.67% 3 886 267 2.00% VING Vilniaus Vingis Viļņa 9 123 105 0.20% 9 123 105 0.60% BLT1T Baltika Tallina 5 633 950 0.19% 5 633 950 0.56% Avots: Rīgas Fondu birža

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

No lidostas Rīga visvairāk lido uz Londonu, bet Dublina vairs nav topā

, 22.07.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga būtiski palielinājusi pasažieru skaitu, piesaistot citu valstu pasažierus.

Par to Db.lv informēja VAS Starptautiskā lidosta Rīga preses sekretārs Mārtiņš Langrāts. Šā gada pirmajā pusgadā visvairāk par galamērķi izvēlējās Lielbritānijas galvaspilsētu Londonu. Uz Londonu devās gandrīz 150 tūkst. pasažieru, kas veido 8.4 % no kopējā apjoma. Londona ir iecienītākais galamērķis kopš 2005.gada, kad tā nomainīja iepriekšējo līderi – Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu. Otrs apmeklētākais galamērķis 2009. gadā ir Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma. Turp devās 116 tūkst. pasažieru, jeb 6.5 % no kopējā apjoma. 227 % pieaugums ir trešajam iecienītākajam galamērķim – Lietuvas galvaspilsētai Viļņai. Uz to devušies nedaudz vairāk par 100 tūkst. pasažieriem. 2008. gadā Viļņa ierindojās tikai 17. pozīcijā. Ceturto un piekto vietu ieņem ziemeļvalstu galamērķi – Somijas galvaspilsēta Helsinki un Norvēģijas galvaspilsēta Oslo. Strauji audzis pasažieru skaits arī uz un no Igaunijas galvaspilsētas Tallinas – par 147%. Aizvadītā gada pirmajā pusgadā Tallina bija 21 pozīcijā, savukārt šogad – 9 populārākais galamērķis starptautiskajā lidostā Rīga. Ievērojami pozīciju zaudējis viens no populārākajiem galamērķiem pērn – Īrijas galvaspilsēta Dublina. Aizvadītajā gadā Dublina bija otrs populārākais galamērķis, šogad – sestais ar attiecīgi 69 tūkst. apkalpotiem pasažieriem, kas ir par 31 % mazāk nekā 2008.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pirmo reizi dārgākā pārtika Baltijā ir Latvijā

Sandra Dieziņa, 18.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielākais cenu pieaugums pārtikai Baltijas galvaspilsētu veikalos šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2010. gada 4.ceturksni ir bijis Rīgā, bet salīdzinājumā ar 2010.gada pirmo ceturksni.

Par to liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija. Rīgā vislielākais cenu pieaugums šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2010. gada pēdējo ceturksni, bija kāpostiem - par 104%, burkāniem - par 100%, kartupeļiem - par 70% un dzeltenajai paprikai - par 60%. Savukārt Viļņā šai periodā vislielākais cenu pieaugums bija burkāniem - par 77% un kāpostiem - par 62%, bet Tallinā dzeltenajai paprikai - par 78%, burkāniem - par 75% un kāpostiem - par 70%. Cenas šai periodā samazinājušās Rīgā - tikai apelsīniem un stiprajam alkoholam - par 12%, Viļņā - broileriem un alum - par 13% un tomātiem - par 10%, bet Tallinā - apelsīniem - par 23%, olām - par 8% un Evian ūdenim - par 7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens spēcīgs un stratēģiski labi plānots tirdzniecības centrs Rīgā plāno agrāk vai vēlāk paplašināties, tai skaitā arī Domina Shopping, intervijā biznesa portālam Db.lv stāsta tā valdes loceklis Allans Remmelkors (Allan Remmelkoor). Viņš atzīst, ka arvien pieaug ārvalstu zīmolu interese par Latvijas tirgu, - vairāki slaveni zīmoli, kā, piemēram, Peek & Kloppenburg, C&A un nākotnē arī H&M varētu atvērt veikalus Latvijā.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste.

Kāds tirdzniecības centram Domina Shopping bija pagājušais gads?

Raugoties kopumā, pagājušais gads mums bija ļoti veiksmīgs. Tas noteikti bija labākais gads, kāds ir bijis mūsu vēsturē. Turklāt tas bija arī interesants gads, jo mēs atvērām vairākus jaunus veikalus, starp kuriem bija arī vairāki ļoti atpazīstami zīmoli, piemēram, Marks & Spencer, New Yorker. Tie bija pirmie šo tirdzniecības ķēžu veikali Rīgā un arī visā Baltijas tirgū. Gads bija interesants, jo tirdzniecības centram bija jāiziet cauri arī nopietnām pārmaiņām - mēs nomainījām hipermārketa operatoru no Maxima uz Prisma. Domina Shopping vairāk nekā četrus mēnešus darbojās bez hipermārketa, kas noteikti bija kritisks moments, tomēr galu galā mēs varam teikt, ka šis periods bija pat veiksmīgs. Laikā, kad hipermārkets bija slēgts, cilvēki pievērsa lielāku uzmanību galeriju veikaliem, kā rezultātā šo veikalu apgrozījums pieauga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas lidostā nedaudz vairāk pasažieru nekā Viļņā un Tallinā

Artis Kalveits, 09.08.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos no Baltijas valstu lidostām vairāk pasažieru apkalpoti Rīgā — 538 894, Tallinā apkalpoti 537 166 pasažieri, bet Viļņā 533 835. Pasažieru skaits Rīgas lidostā pieaudzis par 38,5 %, Tallinā par 37,8 %, savukārt Viļņas lidostā par 32,5 %, pēc lidostu statistikas, ziņo LETA. Gada pirmajos septiņos mēnešos Rīgā apkalpoti 15 036 lidojumi, kas ir par 41,2 % vairāk nekā pērn. Tallinā un Viļņā apkalpoto lidojumu skaits sasniedzis attiecīgi 14 773, kas ir par 0,8 % mazāk nekā pērn, un 12 349, kas ir par 16,3 % vairāk nekā pagājušajā gadā. Pārkrauto kravu šogad stipri vairāk bijis Rīgas lidostā — 6268 tonnas, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2003. gada pirmajos septiņos mēnešos. Tallinā pārkrauto kravu apjoms pieaudzis par 6,4 %, sasniedzot 3005 tonnas, bet Viļņā tas pieaudzis par 2,3 %, sasniedzot 2994 tonnas. Visvairāk pasažieru jūlijā apkalpoti Viļņas lidostā — 114 755. Tas ir par 49,4 % vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī. Savukārt Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits pieaudzis par 55,8 %, sasniedzot 105 937 cilvēkus. Jūlijs ir šogad otrais mēnesis, kad pasažieru skaits pārsniedzis 100 tūkstošus. Jūnijā lidostā apkalpoti 102 732 pasažieri. Arī Viļņas lidostai jūlijs šogad ir otrais mēnesis, kad apkalpoto pasažieru skaits pārsniedz 100 000 — jūnijā Viļņas lidostā apkalpoja 108 898 pasažierus. Savukārt Tallinas lidostā jūlijā apkalpots 91 601 pasažieris, kas ir par 53,5 % vairāk nekā 2003. gada attiecīgajā mēnesī. Salīdzinot trīs Baltijas valstu lidostās jūlijā apkalpoto lidojumu skaitu, pirmajā vietā ar 2590 lidojumiem un 61,6 % pieaugumu atrodas Rīgas lidosta. Tallinā apkalpoti 2164 lidojumi, kas ir par 6,3 % mazāk nekā pagājušā gada jūlijā, savukārt Viļņā apkalpots 2161 lidojums, kas ir par 34,6 % vairāk. Jūlijā vienāds kravu apjoms — 398 tonnas — pārkrauts Rīgas un Viļņas lidostās, savukārt Tallinā pārkrauta 391 tonna.

Komentāri

Pievienot komentāru