Valmieras novada Vaidavā atklāts jaunais Latvijas uzņēmuma SIA "Vaidava ceramics" dizaina māla trauku koncepta veikals, kura izveidē investēti 100 000 eiro pašu līdzekļu.

Līdz ar to 37 gadus ģimenes pārvaldībā esošā uzņēmuma komanda ir gatava pilnvērtīgi uzņemt savus klientus un ārzemju viesus klātienē.

Ražotnes vadību ilgus gadus uzņemoties Jānim Balodim un ģimenei vasaras vadot Vaidavā ap keramikas ražotni, Jāņa trim dēliem bija iespēja pieredzēt kā māls meistaru rokās pārtop par skaistiem priekšmetiem. Ražotnē augstu tiek vērtētas tradicionālās podniecības tehnikas un vienlaikus notiek eksperimenti ar māla daudzpusību un īpašībām, lai no tradicionāla trauku ražotāja kļūtu par eksporta tirgū konkurētspējīgu dizaina trauku zīmolu.

Prasmīgi apvienojot Latvijas keramikas tradīcijas ar askētisku dizainu, 2015.gadā uzņēmuma vadībā un jaunas stratēģijas izstrādē iesaistoties dēlam Mikam Balodim, veikta zīmola identitātes maiņa un veiksmīgi uzsākts eksports ar starptautisku e-veikalu tīklu starpniecību un tirdzniecības partneriem Vācijā, Austrijā, Šveicē, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās valstīs, Japānā, Austrālijā, un izteikti pēdējā gada laikā - Apvienotajos Arābu emirātos.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Turpinot atkritumu apjoma samazināšanu galvaspilsētā, Rīgā no nākamā gada īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībā un ielu tirdzniecībā pasākumu laikā vienreizlietojamo glāžu vietā būs jāizmanto vairākkārt lietojamas glāzes jeb depozītglāzes.

Lai veiksmīgāk noritētu pāreja uz depozītglāžu izmantošanu, jauno sistēmu šogad testēs vairākos pašvaldības rīkotajos publiskajos pasākumos.

Pirmais publiskais pasākums būs “Līgo Rīga Grīziņkalnā!”, kas norisināsies 23. jūnijā Grīziņkalna apkaimē. Vairakkārt lietojamās glāzes jau ir izmantotas kā brīvprātīga iniciatīva vairākās Latvijas pilsētās un pasākumos gan šogad, gan citos gados.

“Šāda sistēma nav nekas inovatīvs. Līdzīgu lēmumu ir pieņēmušas vairākas Eiropas un pasaules pilsētas. Atkritumu neradīšanai ir jābūt ērtai, un tā nevar būt tikai individuāla atbildība. Ceru, ka jau tuvākajos gados varēsim aizstāt ne tikai glāzes, bet arī vienreizlietojamos traukus, kā arī radīsim risinājumus ēdienu piegādei un kafijai līdzņemšanai arī ārpus pasākumiem,” uzsver Rīgas domes deputāte, Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja Mairita Lūse.

Austrālija no 1.janvāra aizliegs vienreizlietojamo e-cigarešu importu, ņemot vērā to pievilcību gados jauniem patērētājiem, otrdien paziņoja valdība.

Austrālijas veselības ministrs Marks Batlers norādīja, ka šis aizliegums paredzēts, lai apturētu e-cigarešu lietošanas straujo pieaugumu starp jauniešiem.

Par ieceri aizliegt vienreizlietojamo e-cigarešu importu Austrālija paziņoja jau maijā, bet līdz šim brīdim nebija sniegusi informāciju, kad tas varētu tikt ieviests.

Batlers saka, ka e-cigarešu izplatītāji valdībai bija skaidrojuši, ka tās ir kā rīks, lai palīdzētu ilgtermiņa smēķētājiem atmest šo kaitīgo ieradumu, taču tās kļuvušas par rekreācijas produktu, kas īpaši pievilcīgi jauniešiem.

Austrālijas valdības apkopotā informācija liecina, ka aptuveni katrs septītais jaunietis vecumā no 14 līdz 17 gadiem lieto vienreizlietojamās e-cigaretes jeb tā dēvētos veipus.

Nozares veiktie aprēķini liecina, ka jaunu etiķešu izstrāde vienam produktam varētu izmaksāt no 15 000 līdz 90 000 eiro, taču kopējās izmaksas, lai pielāgotos jaunajām prasībām, noteikti būs lielākās, sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot valdībā apstiprināto alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas regulējumu.

Viņš skaidroja, ka valdībā apstiprinātie ierobežojumi ražotājiem un tirgotājiem uzliek birokrātisku slogu, kas asociācijas ieskatā nesniegs būtiskas izmaiņas iedzīvotāju paradumu maiņai. Vītols pauda, ka kopumā sabiedrība ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā alkoholiskos dzērienus lieto atbildīgāk, nekā tas tika darīts pirms desmit gadiem, ko nav ietekmējusi ierobežojumu noteikšana.

Komentējot regulējuma nepilnības, Vītols uzskaitīja, ka valdības apstiprinātajos grozījumos nav ietverts konkrēts izvērtējumu kopums, kas ļautu pēc kāda laika secināt, vai ierobežojumi ir ko mainījuši vai nē. "Ja ierobežojumi bijuši neefektīvi un noteiktie rezultāti nav sasniegti, tad ierobežojumus vajadzētu atcelt vai transformēt, un tas būtu šobrīd skaidri likumā jānosaka," piebilda LANA izpilddirektors.

Uzņēmums kā darba vieta, kurā pelnīt naudu iztikai? Šis koncepts jau labu laiku ir novecojis un to praktizējošiem uzņēmumiem kļūst aizvien grūtāk piesaistīt un noturēt darbiniekus. Dažādās valstīs veikti pētījumi rāda, ka šodien cilvēki, jo īpaši no jaunākās, Z paaudzes, lielu uzmanību pievērš darba vides kvalitātei un jēgpilnam darbam Tā ietver gan kolektīvā valdošo atmosfēru, gan ārpusdarba pasākumus, gan iespēju realizēt darbinieka pārliecību, piemēram, rūpes var vidi.

Pozitīvas darba vides veidošana nav tikai izdabāšana valdošajām tendencēm vai «spalvu spodrināšana». Ja uzņēmumā valda slikts mikroklimats, darba produktivitāte krītas. Kvīnsas Biznesa skolas un tirgus izpētes centra Gallup pētījumos noskaidrots, ka kolektīvos ar sliktu darba vidi ir par 37% vairāk darba kavējumu, par 49% vairāk nelaimes gadījumu un tiek pieļauts par 60% vairāk kļūdu. Līdz ar to cieš arī finanšu rādītāji – produktivitāte ir vidēji par 18% zemāka nekā kompānijās ar labu darba vidi, rentabilitāte – par 16% zemāka, un darba vietu skaits aug par 37% lēnāk. Lielajās akciju sabiedrībās tas atsaucas arī uz akciju vērtību – to cena laika gaitā mēdz noslīdēt līdz pat 65% zemākam līmenim nekā konkurentiem. Lieki piebilst, ka uz šādām darba vietām strādājošie neraujas, un arī no tām dodas prom biežāk nekā no uzņēmumiem ar patīkamu darba vidi.

Pārāk krāšņa sevis kā ilgtspējīga, “zaļa”, klimata neitrāla uzņēmuma reklamēšana šodien var beigties ar visai nepatīkamām sekām. Ja šādai komunikācijai nav reāla seguma, uzņēmumam vai organizācijai var nākties skaidroties tiesā par t.s. zaļmaldināšanu (greenwashing).

Turklāt, šāda “piemelošana” nav tikai biznesa drauds uzņēmumiem vien, – tas attālina mūs no kopīga mērķa panākt reālas pārmaiņas, lai mazinātu ietekmi uz klimatu.

Virkne aptauju Eiropā un Baltijas valstīs liecina, ka cilvēki arvien lielāku vērību pievērš klimata pārmaiņām un sagaida, ka vides aizsardzība un ilgtspējīga prakse kļūs par uzņēmumu galveno prioritāti. Cilvēki ir gatavi maksāt vairāk, ja produkts vai pakalpojums ir ilgtspējīgs un klimata neitrāls. Ilgtspēja ir ne vien patērētāju, bet arī starptautiskās sabiedrības un Eiropas Savienības uzmanības centrā, – uzņēmumiem jomā tiek izvirzītas aizvien stingrākas un konkrētākas prasības. Uzņēmēji par ilgtspējas jautājumiem aktīvi komunicē, atzīst ilgtspējas nozīmi, taču ilgtspējīga rīcība bieži vien izpaliek. Katram vārdam reklāmā, mārketinga komunikācijā vai produkta aprakstā ir jābūt pārdomātam un pamatotam, – pretējā gadījumā tas var radīt lielas nepatikšanas uzņēmumiem, kuri būs aizrāvušies ar zaļmaldināšanu.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 17.martā notiek ikgadējā RTU Karjeras diena, kuras ietvaros SIA “Rīgas ūdens” ir uzstādījis pirmo uzņēmuma pašu darbinieku rokām radīto mobilās dzeramā ūdens stacijas prototipu jeb t.s. ūdens bāru. Šovasar plānots izveidot un izvietot Rīgā vēl septiņas šādas iekārtas.

Mobilās dzeramā ūdens stacijas augstums ir 2 metri, garums – 2,5 metri, platums – aptuveni 1,75 metri. Tā ir aprīkota ar astoņiem ūdens krāniem – četri katrā pusē. Zemākie no tiem ir 1,20 metru augstumā, lai tiem brīvi varētu piekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.

Ūdens stacija ir salīdzinoši viegla un mobila konstrukcija, kas veidota no alumīnija un apdarināta ar mitrumizturīgu saplāksni. Tai ir paredzēts vietējais pieslēgums pilsētas ūdensvada tīklam, bet ārpus telpām to var pieslēgt ugunsdzēsības hidrantiem.

Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas pašvaldības plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā “Rīgas ūdeni”, lai realizētos ideja, ka kvalitatīvs dzeramais ūdens no pilsētas ūdensvada pilsētniekiem tiek nodrošināts arī publiskos pasākumos, svētkos un koncertos.

Tradicionāli ierasts, ka Latvijā un Eiropā kopumā finansējumu izsniedz bankas. Tomēr šajā ziņā pēdējos gados ir plaukuši arī citi privātie aizdevēji un šādi fondi, kas ļauj tikt pie dažāda veida aizdevumiem gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, kuriem nav pieejams šāds tiem vajadzīgais banku finansējums.

Vaicāta kāda tagad īsti ir situācija Baltijā un Latvijā šādu nebanku privāto parādu tirgus ziņā, Lietuvā bāzētā INVL grupā ietilpstošā privātā parāda fondu pārvaldes uzņēmuma Mundus direktore Viktorija Vaitkevičiene izceļ, ka privāto parādu tirgus Baltijas valstīs pēdējos gados ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, ko veicinājusi tādu faktoru kombinācija kā ekonomiskā izaugsme, augošās procentu likmes un augošā interese par alternatīvām investīcijām.

“Baltijas valstīs privāto parādu tirgus ir bijis īpaši aktīvs nekustamo īpašumu sektorā, daudziem investoriem cenšoties gūt labumu no reģiona spēcīgās ekonomikas izaugsmes un pievilcīgajām īpašumu cenām. Privātie parāda fondi un citi nebanku aizdevēji ir spējuši nodrošināt finansējumu attīstītājiem un īpašumu īpašniekiem, bieži vien ar elastīgākiem noteikumiem nekā tradicionālās bankas,” stāsta Viktorija Vaitkevičiene.

Baltijas mērogā salīdzinot galvaspilsētas, Rīga izceļas ar pārliecinošu iedzīvotāju skaita zudumu, kopš Latvija atguvusi neatkarību, savukārt Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētas spējušas apturēt iedzīvotāju skaita kritumu. Tallinā tas izdevās jau pēc 2005. gada, savukārt Viļņā – pēc 2012. gada, liecina LDDK Finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa apkopotie dati.

Kurš ātrāks?

Pērnā gada nogalē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs nāca klajā ar pētījumu par Rīgu Vai esam gatavi nākamajiem 820 gadiem? Rīgas paradīzes atslēgas meklējot. Tas angļu valodā atrodams LB interneta vietnē Makroekonomika.lv. Pētījumā tieši tiek nolikta Rīgas attīstība uz pārējo Baltijas galvaspilsētu fona. Galvenie secinājumi – Rīgā daudzi ekonomiskie rādītāji aug straujāk nekā valstī vidēji, piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju galvaspilsētā ir pat divas reizes lielāks nekā daudzos citos valsts reģionos. Tomēr izrādās, ka Tallinā un Viļņā viss notiek straujāk. Izaugsme ir vēl ātrāka, makroekonomiskie rādītāji vēl labāki.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" no piektdienas, 28.aprīļa, palielinās reisu skaitu maršrutā Rīga-Tallina, informē "Lux Express" pārstāvji.

Ieskaitot maršrutu Tallina-Viļņa, turpmāk starp Rīgu un Tallinu ik dienu tiks nodrošināti 12 reisi. Braucienu dati liecina, ka Latvija joprojām ir viens no populārākajiem ceļojumu galamērķiem igauņu vidū, savukārt Latvijas iedzīvotāji labprāt ceļo uz Igauniju.

Salīdzinot ar 2022.gada martu, "Lux Express" maršrutā Tallina-Rīga pasažieru skaits šogad palielinājās par 61%. Savukārt kopējais pasažieru skaits visos reģiona (Baltijas valstis un Varšava) maršrutos šogad pieauga par 67%.

"Lux Express" starptautiskā biznesa vadītājs Raits Remmels norāda, ka visās trīs Baltijas valstīs novērojams intereses pieaugumu par ceļošanu, un to apliecina arī pasažieru skaita pieauguma tendences. "Lux Express" seko līdzi pasažieru vēlmēm un, reaģējot uz intereses kāpumu, atbilstoši palielina arī reisu skaitu.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Igaunijas tehnoloģiju uzņēmums “Bolt” noslēdzis līzinga līgumus ar Swedbank un Luminor par kopējo summu 126 miljoni eiro, lai nodrošinātu uzņēmuma automašīnu nomas pakalpojuma “Bolt Drive” paplašināšanu.

Šo aizdevumu mērķis ir trīskāršot “Bolt Drive” autoparka apjomu Baltijas valstīs un piedāvāt iedzīvotājiem vēl labākus pārvietošanās veidus pilsētās.

Swedbank izsniegtais finansējums ir 80 miljonu eiro apmērā, bet Luminor – 46,2 miljonus eiro apmērā. Abu banku piešķirtie aizdevumi ļaus “Bolt Drive” paplašināt savu autoparku Baltijas valstīs, kurā ietilpst dažādi transportlīdzekļi, sākot no maziem automobiļiem līdz SUV un miniveniem. Jaunās automašīnas nonāks pie klientiem Tallinā, Rīgā, Jūrmalā un Viļņā.

Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Jevgenijs Ivanovs uzsver, ka Swedbank mērķis ir atbalstīt uzņēmējus to centienos augt un attīstīties. ““Bolt Drive” ir piemērs, kā saasināt konkurenci koplietošanas automašīnu tirgū, piedāvājot klientiem vairāk iespēju pārvietoties sev ērtā veidā, pamazām mazinot automašīnu blīvumu kopējā satiksmē. Tāpat arī esam ļoti gandarīti, ka “Bolt” sava pakalpojuma nodrošināšanai izvēlas videi draudzīgus spēkratus, piedāvājot ilgtspējīgākas izvēles saviem klientiem," sacīja Jevgenijs Ivanovs.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

BTA un YIT kopā ar Lumi Mājas veido pirmo projektu Latvijā – dzīvokļi tikai īrēšanai. Tā kā pieprasījums pēc jauniem un energoefektīviem mājokļiem turpina apsteigt piedāvājumu galvaspilsētas īres tirgū, 25. martā atklāts pirmais īres dzīvojamais nams.

Stirnu projekts ir daļa no Baltijas īres dzīvokļu portfeļa ar 479 dzīvokļiem Tallinā, Rīgā un Viļņā, kurā investori ir “Vienna Insurance Group” filiāle “BTA Baltic Insurance Company” un “YIT”, kuri arī ir zonas attīstītāji.

BTA ar YIT vienojas par īres namu būvniecību Baltijā 

Turpinot realizēt investīciju ieguldījumu stratēģiju nekustamo īpašumu jomā, AAS “BTA Baltic...

Pirmie īrnieki varēs ievākties jau no 6. aprīļa. Dzīvokļi, kuru platība ir no 34 līdz 65 kvadrātmetru, jau ir iekārtoti un aprīkoti ar visu nepieciešamo, tostarp ledusskapi-saldētavu, veļasmašīnu, plīti, cepeškrāsni, tvaika nosūcēju, trauku mazgājamo mašīnu un skapjiem gaiteņos un guļamistabās.

Projekta galvenā investora “BTA Baltic Insurance Company” valdes priekšsēdētājs Volfgangs Štokmaiers ir gandarīts par unikālo investīciju projektu Latvijas galvaspilsētā.

“BTA šī ir aizraujoša pieredze piedalīties šāda veida investīciju projektos trīs Baltijas valstu galvaspilsētās vienlaikus. Kaut arī BTA strādā finanšu sektorā, mēs apzināmies, ka šobrīd ir lietderīgi domāt plašāk un atrast perspektīvākās jomas, kur ieguldīt kapitālu. Mēs tikko izveidojām līdzīgu projektu Viļņā, un esmu sajūsmā, ka tagad varam to darīt arī Rīgā. Īpaši ņemot vērā, cik strauji aug īres tirgus un klientu vajadzības pēc mājokļiem. Mēs ticam īres tirgus attīstībai un cenšamies nodrošināt augsta līmeņa dzīvokļus, lai apmierinātu tirgus vajadzības. Mēs ar nepacietību gaidām šī projekta progresu un nozares attīstību, kā arī turpināsim tajā sniegt savu ieguldījumu,” komentē V. Štokmaiers.

“Lumi Capital” biznesa vadītāja Reeli Simson norāda, ka sekos līdz šim ārzemēs plaši izmantotajam modelim, kur pārējo dzīvokli – mīkstās mēbeles, aizkarus un citas interjera detaļas – varēs iekārtot paši īrnieki atbilstoši savām vēlmēm un ieskatiem. Būs iespējams arī veikt izmaiņas interjerā, piemēram, pārkrāsot sienas vai mainīt gaismas iekārtas. Šobrīd “Lumi Majas” cenas svārstās no 410 eiro par 35 m2 dzīvokli līdz 615 eiro par 65 m2 dzīvokli.

“Esam ļoti gandarīti par sadarbību starp galveno investoru “BTA Baltic Insurance Company” un fonda pārvaldītāju “Lumi Capital”. Novērtējam iespēju piedalīties šajos projektos gan kā būvnieks, gan investors. Mēs redzam, ka Baltijas tirgus ir interesants no investoru viedokļa, un esam priecīgi, ka varam nodrošināt augstas kvalitātes mājokļu risinājumus šim tirgum, lai apmierinātu klientu vajadzības un ekspektācijas. Mēs esam uzticīgi reģionam un vēlamies būt iesaistīti šajos projektos uz ilgu laiku, vispirms kā būvnieks, bet pēc tam arī kā investors,” saka Kaspers Makinens (Kasper Mäkinen), YIT investīciju un darījumu viceprezidents.

Lumi Capital ir nekustamo īpašumu ieguldījumu pārvaldes uzņēmums, kas dibināts 2013. gadā. Lumi Capital ir aktīvs investors Baltijas valstu komercīpašumu un mājokļu jomā, un tas ir vadošais pārvaldītājs un īres mājokļu investīciju pārvaldītājs ar aptuveni 2000 dzīvokļu lielu portfeli. Ar šo ieguldījumu Lumi Capital ienāk Latvijas un Lietuvas mājokļu tirgū.

Kamēr citās valstīs uzskata, ka elektroniskās cigaretes ir revolucionārs izgudrojums, politiķi Latvijā vēlas aizliegt elektroniskās cigaretes ar garšām.

Jautājums kļuvis aktuāls, jo jaunieši, kuri nemaz nav produkta mērķauditorija, masveidā aizraujas e-cigarešu lietošanu. Lietuva šādu likumprojektu pieņēma jau pērn, un pieredze rāda – sekas ir negatīvas – plaukstošs nelegālais bizness, jauniešu saindēšanās gadījumi, un nav neviena, kas uzņemtos atbildību, liecina informācija Youtube skatāmajā Sandija Semjonova veidotajā video E - CIGARETES / MĪTI UN PATIESĪBA.

Video aprakstā minēts, ka ideja par elektroniskajām cigaretēm radās Ķīnā jau pirms 20 gadiem. Tās tika ieviestas, lai palīdzētu cilvēkiem atmest smēķēšanu un drīz vien veiksmīgi izplatījās arī Eiropā. Cilvēki īpaši iecienījuši vienreizlietojamās e-cigaretes, kuru ražošanas industrija kļūst par vienu no straujāk augošajām pasaulē, lai gan vēl nav zināms, kā to lietošana ilgtermiņā ietekmē veselību.

Francijas Veselības ministrija gatavojas aizliegt smēķēt visās pludmalēs, publiskajos parkos, mežos un vairākās citās sabiedriskajās vietās.

Tabakas izstrādājumi Francijā izraisa 75 000 nāves gadījumu gadā, no kuriem var izvairīties, televīzijā BFM norādīja veselības un profilakses ministrs Oreljēns Ruso. Viņš paziņoja, ka valdība nākamā gada sākumā paplašinās to vietu skaitu, kurās par smēķēšanu var uzlikt sodus.

Ministrs norādīja, ka pludmalēs, parkos, skolu apkārtnē un citās vietās eksperimentālā kārtā tika aizliegts smēķēt, un tagad valdība vēlas pieņemt vispārēju noteikumu, lai parādītu savu apņēmību.

Likumdevēji arī plāno aizliegt vienreizlietojamās elektroniskās cigaretes, un nākamajā mēnesī Nacionālajā asamblejā gaidāms sākotnējais balsojums par likumprojektu, kas paredz šādu aizliegumu.

Tallinas restorāns "180° by Matthias Diether" kļuvis par pirmo Igaunijā, kas saņēmis divas "Michelin" zvaigznes, liecina jaunākais "Michelin" ceļvedis Igaunijai,

Kopumā ceļvedī iekļauti 35 Igaunijas restorāni.

"Michelin" eksperti atzinīgi novērtēja "180° by Matthias Diether" ēdiena gatavošanas sarežģītību, kā arī dažādu elementu mijiedarbību restorānā.

Vienas "Michelin" zvaigznes statusu saglabājis šefpavāra Tenisa Sīguri vadītais Tallinas restorāns "NOA Chef's Hall".

"Michelin" zaļo zvaigzni par īpaši ilgtspējīgu darbību šogad saņēma restorāns "Soo", kas pirmo reizi iekļauts "Michelin" ceļvedī, un otro gadu saglabāja restorāns "Fotografiska".

Tallinas restorāns "Tuljak" saņēmis "Michelin Bib Gourmand" atzinību, kas tiek piešķirta restorāniem, kuri piedāvā augstas kvalitātes ēdienu par saprātīgu cenu. Šo atzinību saglabājuši arī pērn saņēmušie Igaunijas restorāni: "Fellin" Vīlandē un "Härg", "Lore Bistroo", "Mantel ja Korsten" un "NOA" Tallinā.

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Kopš 2022. gada 23. marta, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apturēja Rīgas teritorijas plānojumu, dzirdami pārmetumi, ka “stopkrāns” galvaspilsētas attīstībai bija “norauts” azartspēļu dēļ.

Šī mehāniski atkārtotā politiķu retorika acīmredzami palīdz novērst uzmanību no sarežģītākām problēmām. Ir kļuvis pārāk viegli vainot azartspēļu nozari pie visām pasaules nelaimēm.

Plaisa starp tendenciozo retoriku un faktos balstītiem argumentiem par nozari ir gandrīz fantastikas filmu žanra cienīga. Padziļinātas izpratnes vietā publiski dominē stereotipiski pieņēmumi par azartspēlēm, lai gan regulāri tiek skaidroti atbildīgas spēles principi, organizētas ekspertu diskusijas, pieejami starptautiski pētījumi, kā arī sniegta plaša informācija par nozari.

Nenoliedzami – ir nepieciešams atvēlēt daudz vairāk laika, lai nonāktu līdz efektīvam normatīvajam regulējumam, nevis pieņemtu sasteigtus un nepamatotus lēmumus, bet tas ir iespējams.

Krievija ierobežojusi Ukrainas pilsoņu ieceļošanu valstī no Eiropas Savienības (ES) līdz divām robežšķērsošanas vietām, tikai vienai no tām esot uz sauszemes, informē ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) birojā.

Trešdien Krievija informējusi Ārlietu ministriju, ka tā ierobežo Ukrainas pasu turētāju ieceļošanu Krievijā no trešajām valstīm tikai līdz divām robežšķērsošanas vietām.

No 16.oktobra visi Ukrainas pasu turētāji, kas vecāki par 14 gadiem, drīkstēs ieceļot Krievijā no trešām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās - Šeremetjevo lidostā, kas atrodas Maskavā, un mazākajā robežkontroles punktā uz Latvijas-Krievijas robežas - Vientuļos.

Kariņš akcentē, ka Krievija turpina savu taktiku, cenšoties šķelt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kam ir robeža ar Krieviju. "Šāda rīcība lemta neveiksmei," solīja politiķis, uzsverot, ka Latvija saskaņos vienotu nostāju ar ES un NATO partneriem un attiecīgi rīkosies.

Parīzē svētdien notikušajā referendumā atbalstīts ierosinājums Francijas galvaspilsētā aizliegt elektrisko skrejriteņu nomu.

Par aizliegumu nobalsojuši 89% referenduma dalībnieku, bet 11% bijuši pret, liecina rezultāti.

Lai gan referendumā piedalījušies tikai 7% no 1,3 miljoniem balsstiesīgo parīziešu, pilsētas pašvaldība paziņojusi, ka uzskatīs referenduma rezultātus par saistošiem.

"Paldies vairāk nekā 100 000 parīziešu, kas pauda savi viedokli, tā ir jauka vietējās demokrātijas uzvara," tviterī ierakstīja Parīzes mēre Anna Idalgo, kas ierosināja izlemt šo jautājumu referendumā.

Bezatbildīgā elektrisko skrejriteņu izmantošana un biežie negadījumi, kā arī pamesto skrejriteņu izraisītais haoss uz ietvēm noveda pie aicinājumiem aizliegt elektrisko skrejriteņu nomu un referenduma rīkošanas.

Finanšu ministrija (FM) neatbalsta Veselības ministrijas priekšlikumu aizliegt Latvijas tirgū elektronisko cigarešu šķidrumus, to sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus - norādīts ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

Parlamentārā sekretāre deputātiem norādījusi, ka, “ieviešot šādu aizliegumu, valsts budžetā netiks iekasēti ievērojami akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. Vadoties no 2022. gada vienpadsmit mēnešu datiem, tie kopumā gadā varētu veidot apmēram 10 milj. eiro, kā arī palielināsies šo produktu pārrobežu tirdzniecība, kas ir legāla darbība, tādēļ nav kontrolējama un nelegālā aprite, kas prasītu papildu valsts budžeta izdevumus kontroles procedūru izstrādei un pasākumu veikšanai, un veltīgi būs iztērēti valsts līdzekļi, ieviešot jauno akcīzes preču deklarēšanu un marķēšanu ar akcīzes nodokļa markām”.

Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti neatbalstīja opozīcijas deputātu priekšlikumu, kas paredz neaizliegt elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus.

Tāpat deputāti Linda Liepiņa (LPV), Ramona Petraviča (LPV), Kristaps Krištopans (LPV), Armands Krauze (ZZS) un Vilis Krištopans (LPV) rosināja, ka maksimālā nikotīna koncentrācijas tabakas produktu aizstājējproduktā nepārsniedz 20 miligramus uz gramu. Attiecīgi Veselības ministrija (VM) rosina, ka nepārsniedz 4 miligramus uz gramu.

FM iestājas pret aizliegumu Latvijā tirgot šķidrumus e-cigaretēm  

Finanšu ministrija (FM) neatbalsta Veselības ministrijas priekšlikumu aizliegt Latvijas tirgū elektronisko...

Petraviča sēdē norādīja, ka e-cigarešu aromātu aizliegums palielinās nelegālo tirgu. Šobrīd Igaunijā pirmajā lasījumā ir nobalsots par e-cigarešu aizlieguma atcelšanu. Arī Zviedrija pērn noraidīja līdzīgus grozījumus, jo tie esot fundamentāli nepareizi un neproduktīvi. Ar to deputāte aicināja ņemt vērā Zviedrijas piemēru, jo tur ir zemākais smēķēšanas procents Eiropas Savienībā, savukārt Latvijā augstākais. Deputāte uzskata, ka nevar aizliegt patērētājiem lietot mazāk kaitīgus smēķēšanas produktus.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudele akcentēja, ka nevar piekrist, ka Zviedrija ir piemērs, kam sekot, jo tur "zelē'' tabaku. Viņa norādīja, ka 15-24 gadu vecu jauniešu vidū e-cigarešu lietotāju skaits ir palielinājies divas reizes.

VM pārstāve norādīja, ka pētījumi rāda, ka aromatizētāji tiek pievienoti, lai nomāktu tabakas nepatīkamo garšu, tāpēc aromatizētājiem ir galvenā loma, kamdēļ jauni cilvēki tās izvēlas.

Arī deputāts Lauris Lizbovskis (AS) uzskata, ka beztabakas produkti ir vairāk bīstami, jo tie nesmird, tāpēc tiek smēķēti visur. Tas esot mānīgs priekšstats, ka tas ir nekaitīgs produkts.

Deputāts Hosams Abu Meri (JV) uzskata, ka, ja atbalstīs neaizliegt aromatizētājus, tad nav vairs jēga turpināt pie šī strādāt.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve sēdē sacīja, ka Lietuvas un Igaunijas atbildīgās institūcijas atzina, ka kontrole nav iespējama. Likumprojekta grozījumu ideja ir laba, bet pagaidām nerealizējama. Lai nodrošinātu kontroli ir nepieciešami finansiāli līdzekļi, kas nav paredzēti.

Petraviča uzsvēra, ka šie produkti nav domāti bērniem un jauniešiem, tāpēc deputāti rosina, ka tos var iegādāties no 21 gadu vecuma. Viņa sacīja, ka 80% no visiem smēķētājiem esot sākuši smēķēt ''klasiskās'' cigaretes, ne e-cigaretes.

Veselības inspekcijas stingri atbalsta, ka ir nepieciešams aizliegt aromatizētājus. Inspekcijas pārstāve norādīja, ka krasi pieaug aromatizētāju izstrādājumu skaits.

Likumā tabakas aizstājējprodukts tiktu definēts kā produkts, kurš satur vai nesatur nikotīnu (izņemot ārstniecības līdzekļus, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes) un kuru paredzēts izmantot līdzīgi vai līdzīgiem mērķiem kā tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, bezdūmu tabakas izstrādājumus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes neatkarīgi no nikotīna satura šajos produktos un to lietošanas veida.

Tāpat paredzēts ierobežojums, kas attieksies arī uz jau esošiem tabakas izstrādājumiem. Paredzēts precizēt, ka aizliegts pārdot tādu smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu, arī jaunieviestu tabakas izstrādājumu, kuru sastāvā ir mentols, tā analogi un geraniols. Līdz ar to tiktu precizēts jau spēkā esošais aizliegums pārdot šādus produktus, kuru sastāvā ir piedevas, kas atvieglo ieelpošanu vai nikotīna uzņemšanu.