Olu un olu produktu ražotājs “Balticovo” uzsācis ražot biometānu nesen pabeigtajā biometāna rūpnīcā “Bovogas”, kurā biogāze tiek attīrīta līdz biometānam – dabasgāzes ekvivalentam. Turklāt sadarbībā ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Latvijā AS “Conexus Baltic Grid” un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru “GASO” ir izveidots pirmais pieslēgums Latvijā, pa kuru “Bovogas” saražotais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā.

“Balticovo” vistu novietnēs Iecavā mīt apmēram 3,5 miljoni putnu. Ik gadus kā blakusprodukts izveidojas apmēram 80 000 tonnu kūtsmēslu, kas tiek izmantoti kā izejviela biogāzes ražošanai.

“Līdz šim biogāzi pašpatēriņam ražoja “Balticovo” meitas uzņēmums “EggEnergy”, taču, ņemot vērā pieejamos apjomus, kā arī izejvielas videi draudzīgo izcelsmi, 2023. gadā tika uzsākta biometāna ražošanas rūpnīcas “Bovogas” būvniecība, kas nu ir pabeigta. Biogāze tiek saražota “EggEnergy”, tad novadīta līdz “Bovogas”, kur tiek attīrīta līdz biometānam. Iekārtas un attīrīšanas tehnoloģijas pārbaudītas, un attīrītais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā,” par jauno biometāna ražošanas rūpnīcu stāsta “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladmirs Mkhitarjans.

Latvijas projektēšanas un inženierijas birojs SEP (A/S “Siltumelektroprojekts”) ir parakstījis līgumu ar AS "Putnu fabrika Ķekava" par biometāna ražošanas rūpnīcas projektēšanu.

Biometāna ražošanas rūpnīcu paredzēts būvēt AS "Putnu fabrika Ķekava" ražotnē “Lielzeltiņi”, Bauskas novadā.

“AS "Putnu fabrika Ķekava" ir nozīmīgs uzņēmums Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Tāpēc SEP kā projektēšanas un inženieru birojam ir ļoti nozīmīgi, ka AS "Putnu fabrika Ķekava" ir izvēlējies SEP kā savu stratēģisko partneri biometāna ražošanas stacijas projektēšanai Bauskas novadā,” norāda SEP Valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, “Tas uzskatāmi demonstrē SEP kā projektēšanas un inženieru biroja profesionalitāti un pieredzi, kā arī biroja inženieru izstrādāto biometāna ražošanas tehnoloģiju konkurētspēju.”

Kā norāda SEP ģenerāldirektors Jans Ratkevičs, AS “Ķekavas Putnu fabrika” biometāna ražošanas stacijas Bauskā projektēšana paredz risinājumu, kurā izmantotā biomasa jeb vistu mēsli pārstrādes laikā tiks pakļauti anaerobai fermentācijai, kuras rezultātā tiks izdalīta biogāze.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ZAAO ir saņēmis SEB bankas finansējumu 4 miljonu eiro apmērā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas “Daibe” būvei.

Projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni eiro – 4 miljonus eiro no šīs summas finansē SEB banka, projekts tiek līdzfinansēts no ES Kohēzijas fonda.

Rūpnīcā plānots pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas rodas no sadzīves atkritumiem, dalīti vāktu dārzu un parku atkritumiem, dalīti vāktiem pārtikas atkritumiem, savukārt pārstrādes procesā tiks iegūts komposts un kā blakus produkts tiks iegūta biogāze, ko paredzēts izmantot siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai.

Darbus paredzēts pabeigt līdz 2023. gada 1. novembrim. Ir uzsākti darbi pie sadzīves ēkas būves rūpnīcas apkalpojošam personālam, norit atlikušo būvprojektu risinājumu izstrāde un saskaņošana. Jūlijā plānots uzsākt darbu pie ārējo inženierkomunikāciju, teritorijas laukumu un nojumju izbūves.

Ir saprotami gan mūsu valdības, gan citu dalībvalstu valdību mēģinājumi samazināt cenas, cīnīties ar augošo inflāciju, taču risinājumiem ir jābūt jēgpilniem. Īpaši, lai mazturīgo cilvēku grupas iegūtu kaut cik vērā ņemamu cenas samazinājumu.

Nesen bijām liecinieki dīvainam valdības lēmumam – no 1.jūlija attiekties no biodegvielas piejaukuma. Dīvainam – tāpēc, ka tas tika pieņemts, neņemot vērā ekspertu un mazturīgo iedzīvotāju pārstāvošo NVO viedokli un, kā turpmāk apskatīsim, bez neviena ieguvēja Latvijā. Dīvaini – jo pat (!) Ārvalstu investoru padomes un degvielas tirgotāju viedokļi tika atstāti bez ievērības.

Vienīgie ieguvēji redzami ārpus Latvijas robežām, proti, fosilās degvielas kompānijas, jo tām pieaugs tirgus daļa. Kāpēc Ekonomikas ministrija tā rīkojas, ja patiešām grib palīdzēt iedzīvotājiem, nav saprotams. Parasti valdības lēmumus varu atbalstīt (un arī vajag), jo tajos ir kaut kāda saprotama loģika. Šoreiz es drīzāk nostājos “nelaimīgās” biodegvielas pusē, jo valdības lēmumā neredzu loģiku. Tāpēc šajā rakstā nevaru nelietot zināmu ironijas un retorisku jautājumu devu – jo valdības lēmums ir tāds jocīgs.

Pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs “Virši” (AS “Virši-A” un ar to saistītie grupas uzņēmumi) noslēdz 2022. gada 6 mēnešu periodu un sasniedz 155 miljonus eiro lielu apgrozījumu.

Tas ir par 59,8% jeb 57,9 milj. eiro vairāk, salīdzinot ar 2021. gada 6 mēnešu rezultātiem. Savukārt uzņēmuma neto peļņa sasniedza 5,6 milj. eiro.

“Virši” EBITDA rādītājs sasniedza 6,6 milj. eiro, kas ir 47,6% pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gada 6 mēnešu rezultātiem.

Uzņēmuma kopējie ieguldījumi 2022. gada pirmajā pusgadā ir pieauguši par 117.2% jeb vairāk kā 4.8 milj. eiro salīdzinājumā ar 2021. gada salīdzināmo periodu un sasniedza aptuveni 9 milj. eiro.

Būtiska daļa no ieguldījumiem virzīti uz tālāku uzņēmuma degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla paplašināšanu un modernizēšanu. 2022. gada pirmajos 6 mēnešos tīkls paplašinājies vēl par 3 uzpildes stacijām, kas atrodas Rīgā - Ulmaņa gatvē, Torņkalnā un Satekles ielā.

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 3 miljonu eiro apmērā SIA “Liepājas RAS” bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes sistēmas izveidei poligonā “Ķīvītes” Grobiņas pagastā. Finansējums paredzēts specializētā aprīkojuma un tehnikas iegādei.

“Apstrādājot sadzīves atkritumus pēc jaunā tehnoloģiskā risinājuma, poligonā ik gadu tiks apglabāti aptuveni par 9,5% mazāk sadzīves atkritumu,” norāda SIA “Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols. “Turklāt, bioloģisko atkritumu dalīta vākšana un pārstrāde ir Latvijas turpmāko gadu viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo normatīvo aktu prasības paredz no 2024. gada ieviest šķirošanas sistēmu pārtikas un dārzu atkritumiem, kas attiecīgi arī būs jāpārstrādā.”

Visi projektā plānotie būvdarbi, kas ietver gan tehnoloģiskās ēkas būvdarbus, gan biomasas tuneļu ēku būvdarbus, gan nojumes, gan ceļu, laukumu un inženierkomunikāciju izbūves darbus, turpināsies līdz 2023.gada nogalei. Izvēlētā tehnoloģija ļaus pārstrādāt bioloģiski noārdāmus atkritumus komposta materiālā, kas izmantojams apzaļumošanai, inženiertehniskām vajadzībām, tilpņu aizbēršanai un ainavu veidošanai, tādējādi samazinot poligonā apglabājamo atkritumu apjomu un tautsaimniecībā izmantoto minerālresursu patēriņu. Pārstrādes procesā tiks iegūta arī biogāze, ko izmantos atjaunojamās enerģijas ražošanā.

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Olu ražotājs AS "Balticovo" biometāna un sašķidrinātā oglekļa dioksīda (CO2) rūpnīcas izbūvē investēs līdz 10 miljoniem eiro, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans norāda, ka 29.jūnijā "Balticovo" savā ražošanas teritorijā Iecavā ielika pamatakmeni rūpnīcai, kur biogāzi pārveidos biometānā, tādējādi stiprinot gan valsts enerģētisko neatkarību, gan aprites ekonomikas principu īstenošanu uzņēmumā.

Investīcijas ražotnes projektēšanā, būvniecībā un aprīkošanā sasniegs aptuveni 10 miljonus eiro. Plānots, ka rūpnīca darbību sāks šī gada novembrī. Rūpnīcu projektējuši un būvē AS "Siltumelektroprojekts".

Vienlaikus "Balticovo" pārstāvji atzīmē, ka uzņēmums līdz šim investējis ap 12 miljoniem eiro notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un putnu kūtsmēslu pārstrādes rūpnīcā SIA "Egg Energy", kur tiek pārstrādāti kūtsmēsli un kur arī tiek ražota biogāze.

Dažādu atkritumu šķirošana Latvijā pēdējos gados kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Papīrs, kartons, plastmasa un stikls tiek šķirots arvien precīzāk un turpina savu ceļu uz pārstrādi. Tā mēs taupām resursus, samazinām piesārņojumu un neradām milzīgus kalnus atkritumu poligonos.

Tieši pēdējais aspekts – poligonu teritoriālais ierobežojums ir faktors, kas kļūst arvien aktuālāks. Pēdējo piecu gadu laikā Getliņos vidēji gadā nonāk ap 280 tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu un, ja nekas apjomos nemainīsies, tuvāko gadu laikā poligons būs pilns.

Jaunu poligonu izveidi sabiedrība neatbalsta, turklāt arī Eiropas Savienība izvirza nosacījumus atbildīgākai atkritumu apsaimniekošanai – Eiropas Padomes direktīva paredz, ka no 2035. gada poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. Ko tas nozīmē ikvienam no mums? Ir pēdējais brīdis sākt šķirot īpaši rūpīgi, lai mazinātu apglabāto sadzīves atkritumu apjomu.Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no nākamā gada BIO atkritumu šķirošana kļūst obligāta visā Latvijā.