Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) ar Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Jūrlietu un attīstības fonda atbalstu ir izstrādājusi unikālu mācību materiālu – rokasgrāmatu inovatīvu zivsaimniecības produktu ražošanai.
Grāmata paredzēta gan studentiem – topošajiem pārtikas tehnologiem -, gan zivju pārstrādes nozares zinātniekiem, kā arī nozares speciālistiem un praktizējošiem pārtikas tehnologiem. Mācību materiālā (Strukturētas zivju masas un to produktu ražošanas rokasgrāmata), kas pieejams gan digitālā, gan drukātā formātā, uzsvars likts uz ekonomiski pamatotu tehnoloģisko produkcijas apstrādi, bezatkritumu izejvielu pārstrādi un jaunas receptūras radīšanu.
“Zivsaimniecība Latvijā ir vēsturiska un tradīcijām bagāta nozare. Kopējā nozares tendence mainās lēni – ražošanā joprojām dominē tradicionālā produkcija un tradicionālie zivju konservi. Rets izņēmums ir jauni un inovatīvi, Eiropā un pasaulē konkurētspējīgi produkti ar paaugstinātu pievienoto vērtību. Šis mācību materiāls ir viens no būtiskiem soļiem ceļā uz nozares konkurētspējas paaugstināšanu – tikai sagatavojot zinošus speciālistus, kuri pārzina modernās zivju pārstrādes tehnoloģijas, Latvijā varam izstrādāt inovatīvus un pasaules tirgos konkurētspējīgus produktus, kas balstās gan ekonomiskos aprēķinos, gan modernās tehnoloģijās un izejvielu bezatkritumu apstrādes pieejā,” uzsver viens no mācību materiāla līdzautoriem, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns Mārtiņš Šabovics.
Mācību materiāla autori ir pieredzējuši LLU zinātnieki un mācībspēki, tāpēc tajā aprakstītās jaunās tehnoloģijas, izejvielu pārstrādes process un receptūra jau ir pārbaudīta arī praksē. Pēc rokasgrāmatā apskatītajām tehnoloģijām jau tiek ražotas trīs produktu grupas.
Rokasgrāmatas saturā liela uzmanība tiek pievērsta brētliņu inovatīvai bezatlikuma pārstrādei, dažādu jaunu galaproduktu ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un īpašībām. Tāpat tiek izvērtēts ekonomiskais pamatojums dažādu tipu produktu ražošanai. Zivju pārstrādes nozarē nepilnīgas izejvielu izmantošanas problēma ir īpaši aktuāla, jo tā veido ievērojami lielu procentuālo daļu no zivju pārstrādes ražošanas procesa. Šobrīd zivju rūpniecībā tikai 30-40% no zivs tiek pārstrādāti augstākā labuma produkcijā, bet 50-70% nonāk pārpalikumos. Vairāk nekā 90% Latvijā nozvejoto zivju ir brētliņas un reņģes, kas arī ir dominējošās zivis dažādos produktos un šobrīd tiek eksportētas ar zemu pievienoto vērtību.
Jaunā mācību grāmata iezīmē principiālu pavērsienu Latvijas zivju pārstrādes industrijā. Tā parāda vēl vienu no iespējamiem nozares attīstības virzieniem, ko iespējams sasniegt apvienojot nozares uzņēmumu un zinātnieku resursus – automatizējot vietējo zivju produkcijas bezatlikuma pārstrādi, ražot jaunus un inovatīvus pārtikas produktus ar augstāku pievienoto vērtību, ko var veikt paralēli zivju konservu ražošanai.
Tāpat universitātes zinātnieki un tehnologi var palīdzēt pilnveidot modernās tehnoloģijas, lai izstrādātu jaunu gatavu zivju ēdienu receptes, kā arī izmantotu fermentāciju zivju nogatavināšanai. Lai palielinātu ražošanas apjomus un spētu veiksmīgi piedāvāt produktus ārvalstīs, arvien nozīmīgāka loma ir arī jauno produktu derīguma termiņam, ko iespējams kāpināt, izmantojot jaunas iepakošanas un apstrādes tehnoloģijas. Arī šajā jomā LLU zinātniekiem ir daudz jaunu ideju un efektīvu risinājumu, ko piedāvāt vietējiem uzņēmumiem.
Lai nodrošinātu universitātes izstrādāto tehnoloģiju rūpnieciskas testēšanas iespējas, universitāte strādā pie pirmā Zivju apstrādes biotehnoloģiju studiju un pētniecības centra izveides Baltijā. Centrs apvienos nozares ekspertus, inovatorus, zinātniekus un studentus, lai risinātu zivsaimniecības nozares problēmjautājumus un nodrošinātu iespējas pārbaudīt modernas zivju apstrādes tehnoloģijas rūpnieciskā mērogā, kas ievērojami samazinās investīciju riskus un jaunu produktu izstrādes izmaksas.
Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.
Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.
Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi
Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.
Latvijā brīvlaiku kopējais ilgums ir 17 nedēļas – tas ir trešais garākais brīvlaiku kopējais ilgums no 37 OECD valstīm. Vidēji brīvlaika ilgums OECD valstīs ir 14 nedēļas. Igaunijā kopējais brīvlaiku ilgums ir mazāks par nepilnu nedēļu, Lietuvā tas ir 15 nedēļas.
Lielāko daļu no kopējā brīvlaika veido periods starp diviem mācību gadiem jeb vasaras brīvlaiks. Daļai ģimeņu ar mazākiem bērniem ik gadu tas ir milzu izaicinājums – jēgpilni nodarbināt bērnu un nodrošināt nepieciešamo pieskatīšanu šajā periodā, kamēr pašiem jādodas uz darbu. Savukārt, salīdzinoši nelielais brīvlaiku skaits un ilgums mācību gada laikā nozīmē koncentrētu slodzi gan skolēniem, gan pedagogiem, kas tālāk ietekmē arī mācību kvalitāti. Skolas gada slodzes izlīdzināšana ar īsāku vasaras brīvlaiku un papildus brīvdienām, piemēram, martā, manuprāt, tikai veicinātu izglītības kvalitāti, ļautu dažādot mācību un audzināšanas procesu, kā arī ļautu optimizēt izglītojamo un pedagogu noslodzi.
Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.
Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.
Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.
Viņaprāt, Latvijas valsts uzdevumam būtu jābūt radīt tādus nosacījumus, lai varētu uz mūsu valsti pārcelt ražošanas līnijas no konkurentu ražošanas uzņēmumiem, tādējādi veicinot kopējo nozares izaugsmi un pienesumu ekonomikai.
Fragments no intervijas
Kas ir Latvijas zivrūpniecības stiprās un vājās puses?
Savulaik Latvijas valdība atšķirībā no Igaunijas nespēja vienoties ar tā laika Ukrainas valdību par vienādiem muitas nodokļiem un noteikumiem zivju produkcijai. Rezultātā Igaunijas zivrūpnieki pazaudēja konkurenci no Latvijas uzņēmējiem, jo tie ar muitas barjeru vienkārši netika ielaisti tirgū. Latvijas zivrūpniekiem tolaik nācās saspiesties un meklēt papildu realizācijas iespējas tajā pašā Krievijā un citās valstīs. Savukārt, iestājoties Eiropas Savienībā 2004. gadā, nosacījumi izlīdzinājās, un aptuveni gada laikā ziemeļu kaimiņvalsts zivrūpnieki, kuri bija atraduši no brīvā tirgus konkurences un baudīja samazinātās konkurences augļus, vienkārši bankrotēja. Iespējams, situācija būtu citāda, ja šādos apstākļos esošie ražotāji bruņotos – gatavotos konkurences cīņai. Rezultātā pašlaik Igaunijā nav neviena vērā ņemama zivju pārstrādes uzņēmuma, kurš ražotu konservus, bet ir ļoti spēcīga zivju filetēšana un saldēto zivju produktu ražošana. Savukārt Lietuvā, kurā PSRS laikos īsti spēcīgu zivju pārstrādes uzņēmumu nebija, ir attīstījusies ļoti spēcīga tā dēvētā zivju kulinārijas produktu ražošana. Latvija ir zivju konservu, jo īpaši šprotu, ražošanas lielvalsts, bet vismaz pagaidām nav spēcīgu zivju kulinārijas, filetēšanas un saldēto zivju produktu ražotāju, kaut arī šajā segmentā sekmīgi darbojas ļoti daudz nelielu ražotāju.
Zivju faunas saglabāšanā patlaban visnozīmīgākā upe ir Gauja, bet tai seko Daugava, noskaidrots Valsts zinātniskā institūta "Bior" Latvijas upju pētījumā "Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā".
Kā informēja "Bior" pārstāve Ilze Dimante, institūta vadošie pētnieki sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru šogad pētīja Latvijas upes 19 000 kilometru garumā.
Kā uzsvēra vadošais "Bior" pētnieks Didzis Ustups, pētījuma mērķis bija noteikt, kuras no upēm un tajās esošie šķēršļi zivju migrācijai ir visnozīmīgākās un kāds būtu ieguvums, ja šie šķēršļi tiktu likvidēti.
Pētījumā izmantota gan zinātnieku rīcībā esošā informācija par upēm un tajās esošajiem zivju migrācijas šķēršļiem, gan aplikācija "Dabasdati.lv", kurā iedzīvotāji ziņoja par upēs konstatētajiem šķēršļiem.
Kā liecina apkopotie dati, ja upēs tiktu veikti visi iespējamie to kvalitātes uzlabošanas pasākumi, proti, pilnībā nodrošināta zivju migrācija un novērsta meliorācijas, lauksaimniecības, hidroelektrostaciju (HES) ekspluatācijas un cita veida nelabvēlīgā ietekme, visnozīmīgākā upe joprojām būtu Gauja, bet tai cieši pietuvotos Daugava. Balstoties uz sagaidāmajām nozīmīguma izmaiņām, pētījumā upes iedalītas vairākās grupās.
Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Syfud investēs līdz pat 30 miljoniem eiro jaunas zivju pārstrādes rūpnīcas izbūvē Liepājas Zivju konservu rūpnīcas teritorijā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.
Rūpnīcas celtniecību plānots pabeigt 2022. gada rudenī. Jaunā rūpnīca reģionā nodrošinās vismaz 500 darba vietas, bet ražotnei attīstoties, nodarbināto skaits varētu pieaugt līdz pat 800 cilvēkiem.
Šobrīd uzņēmums ir iegādājies bijušās Liepājas zivju konservu rūpnīcas zemi un uzsācis priekšdarbus teritorijas labiekārtošanai. Jaunā rūpnīcas kompleksa būvniecības gaitā paredzēts celt gan jaunas ražošanas ēkas, gan arī pārbūvēt teritorijā jau esošās vecās celtnes. Tāpat tiks iegādātas pilnīgi jaunas ražošanas iekārtas, lai ražotu zivju produktus ar augstu pievienoto vērtību.
"Darbosimies Latvijai pilnīgi jaunā zivju pārstrādes nišā un tāpēc nekonkurēsim ar vietējiem zivju konservu ražotājiem vai saldēto zivju tirgotājiem. Izmantosim Norvēģijā zvejotas zivis, lai ražotu patēriņam gatavu zivju produkciju. Sākumposmā galvenais uzsvars būs uz lašu sortimentu, kas ir labs A un D vitamīna, kā arī Omega 3 taukskābju avots. Zivju pārstrādes rūpnīcā izmantosim modernas automatizētas ražošanas tehnoloģijas, kas ļaus nodrošināt augstu produktivitāti un līdz ar to arī ļoti konkurētspējīgas algas darbiniekiem zivsaimniecības nozarē. Darbs būs gan pārtikas tehnologiem un ražošanas speciālistiem, gan kvalitātes vadības speciālistiem un tirdzniecības organizatoriem," komentē SIA Syfud īpašnieks Sigits Ambrazevičs.
Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.
To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.
“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.
Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.
Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.
Ievads
Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā
Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju
Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Syfud uzsācis pirmo krabju nūjiņu partiju ražošanu jaunizveidotajā Liepājas rūpnīcā, informē uzņēmumā.
SIA Syfud zivju pārstrādes rūpnīca šobrīd ir otrā ražotne Latvijā, kurā tiek ražotas krabju nūjiņas gan vietējam, gan eksporta tirgiem.
“Latvija ir bagāta ar zivju pārstrādes tradīcijām, tomēr vietējie ražotāji tikai pamazām pārorientējas uz jauniem eksporta tirgiem. Mūsu mērķis jau no sākta gala primāri ir ražot jaunus un modernus zivju pārstrādes produktus, kas ir pieprasīti Eiropas un citu Rietumvalstu tirgos. Šobrīd esam tikai otrā zivju pārstrādes rūpnīca, kas Latvijā ražos krabju nūjiņas. Līdz ar to mēs nekonkurējam ar citiem tradicionālo zivju produktu pārstrādātājiem, bet gan specializējamies jaunu produktu ražošanā, pēc kuriem ir augošs pieprasījums eksporta tirgos. Plānojam ražot krabju nūjiņas gan ar savu zīmolu, gan arī privātā zīmola (private label) produktus dažādiem tirdzniecības tīkliem,” komentē SIA Syfud īpašnieks Sigits Ambrazevičs.
Lai zivju audzētavu dīķos nodrošinātu attālinātu ūdens kvalitātes uzraudzību un pārvaldības slodzes samazināšanu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (ETF) Radioelektronikas institūta zinātnieki ir izstrādājuši inovatīvu sistēmu dīķsaimniecību ūdens kvalitātes attālinātam monitoringam un pārvaldības digitalizācijai.
Jaunās sistēmas testēšana patlaban norisinās dīķsaimniecībā «Pērtnieki», Rēzeknes novadā.
Ūdens kvalitāte ir viens no svarīgākajiem zivju audzētavu produktivitātes faktoriem, jo tas nosaka zivju augšanas dinamiku, barošanas efektivitāti, veselību un mirstību, taču tā parametrus ir grūti prognozēt un ietekmēt. Ūdens kvalitātes uzraudzību zivju audzētāji klasiski veic, izmantojot portatīvos mērītājus vai arī laboratoriju pakalpojumus, taču šīs metodes prasa papildu resursus, kā arī neļauj sekot līdzi straujām ūdens kvalitātes izmaiņām, kas noved pie būtiskiem zaudējumiem.
RTU zinātnieku izstrādātā sistēma, kas nodrošina dīķsaimniecības automatizāciju un digitalizāciju, ļauj reālā laikā attālināti sekot līdzi ūdens kvalitātei – temperatūrai, pH jeb ūdeņraža koncentrācijas līmenim, oksidēšanās-reducēšanās potenciāla līmenim – un operatīvi reaģēt uz izmaiņām, tā uzlabojot zivju uzturēšanas apstākļus un ļaujot sasniegt intensīvās audzēšanas pieļaujamo maksimumu, neapdraudot izveidotās ekosistēmas bioķīmisko līdzsvaru.
Mazākas brētliņu un reņģu zvejas kvotas Baltijas jūrā paaugstinās to pircēju – pārstrādātāju savstarpējo konkurenci par šo būtisko resursu, un vienlaikus augs to cenas, kas mazinās arī šo izstrādājumu ražotāju konkurētspēju un atbaidīs daļu patērētāju.
Tādu ainu 2024. gadam prognozē Baltijas jūras zvejnieki un zivju produkcijas ražotāji. Vienlaikus tiek norādīts, ka ir pieliktas būtiskas pūles, lai spēkā nestātos Eiropas Komisijas daudz radikālākais priekšlikums par brētliņu un reņģu zvejas kvotu samazinājumu, kas radītu daudz būtiskāku negatīvu kaitējumu Latvijā strādājošajiem zvejniekiem un zivrūpniekiem.
Labākais no sliktākajiem scenārijiem
“Ik gadu maijā tiek saņemti zinātnieku ieteikumi – limiti – zvejas kvotām Baltijas jūrā nākamajam gadam, un, vadoties pēc tiem, zvejnieki plāno savu darbu perspektīvā, taču šoreiz Eiropas Komisija pārsteidzoši zvejas kvotu apmēra jautājumā nostājas daudz radikālākās pozīcijās nekā zinātnieki,” situāciju skaidro Latvijas Zivsaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Ūlis.
Slavenais itāļu uzņēmums Lavazza, ar vairāk kā 120 gadu pieredzi kafijas jomā, un oficiālais Lavazza kafijas izplatītājs LatvijāKAFO ir atklājuši jaunu mācību centru Rīgā, Mūkusalas ielā 27. Unikālais kafijas mācību centrs ir izveidots pēc Lavazza-KAFO kopīgās iniciatīvas un nodrošina apmācību kafijas speciālistiem, baristām, bārmeņiem un visiem profesionāļiem apgūtu atbilstošas prasmes un zināšanas par kafiju - tās kultivēšanu, ražošanas procesiem, espresso iekārtām, degustēšanas mākslu un pagatavošanas metodēm, lai gūtu panākumus unikālu un augstas kvalitātes kafijas dzērienu radīšanā.
Kafijas mācību centra Lavazza Training Centre atvēršana Rīgā iezīmē šī ģimenes uzņēmuma apņemšanos– iepazīstināt ar Itālijas kafijas kultūru un tradīcijām.
“…izcila kafija var kļūt par galveno klientu piesaistīšanas instrumentu,…” Edgars Dinaburgs, KAFOvadījās Latvijā
“Kvalitatīva kafija ir būtiska katra restorāna, bāra vai kafejnīcas sastāvdaļa - izcila kafija var kļūt par galveno klientu piesaistīšanas instrumentu, savukārt, zemas kvalitātes kafija var kļūt par lielāko iemeslu neapmeklēt jauno vietu. Lai neatpaliktu no arvien pieaugošās konkurences, katram veiksmīgam bāram vai restorānam ir nepārtraukti jāstrādā pie kafijas piedāvājuma uzlabošanas. Lai to izdarītu, ir ārkārtīgi svarīgi atrast partneri, kas ir uzticams un var palīdzēt izveidot augstas kvalitātes ilgtermiņa kafijas risinājumu,” saka Edgars Dinaburgs, KAFO vadītājs Latvijā.
No nākamā mācību gada skolēniem obligāti būs jākārto arī valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī, otrdien nolēma valdība.
Paredzēts noteikt dažādus valsts pārbaudes darbu veidus vidējās izglītības posmā - eksāmenus, centralizētos eksāmenus un monitoringa darbus. Valsts pārbaudes darba mērķis ir novērtēt skolēnu sniegumu mācību priekšmetā optimālajā un augstākajā mācību satura apguves līmenī, identificēt un izvērtēt, cik lielā mērā ir apgūti plānotie sasniedzamie rezultāti.
Sākotnēji, no nākamā mācību gada, valsts pārbaudes darbs tiks īstenots monitoringa formā, bet no 2025./2026.mācību gada tas tiks īstenots centralizēto eksāmenu formā.
Pārbaudes darba veidu un laiku ikgadēji ierosina noteikt Valsts izglītības satura centrs (VISC), līdz katra mācību gada noslēgumam sagatavojot Ministru kabineta noteikumus par nākamā gada valsts pārbaudes darbu norises laikiem.
Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.
Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.
Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?
Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.
Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!
Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).
Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!
Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.
Zivsaimniecības nozares konkurētspējas kāpināšanai un ūdens dzīvo resursu ilgtspējai pēdējos četros gados Latvijā ieguldīti vairāk nekā 70 miljoni eiro, informē Zemkopības ministrijā (ZM).
Vienlaikus Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai zivsaimniecības nozares sektoros izmaksāti kopumā 2,8 miljoni eiro un sniegts atbalsts arī Krievijas izraisītā kara Ukrainā negatīvo seku mazināšanai piecu miljonu eiro apmērā.
Izmantojot valsts budžeta finansējumu, Zivju fonda atbalstu un AS "Latvenergo" kompensācijas maksājumus par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, no 2019. līdz 2022.gadam Latvijas iekšējie ūdeņi papildināti ar kopumā 60,9 miljoniem zivju mazuļu, smoltu un kāpuru.
Savukārt ar Zivju fonda atbalstu 3,6 miljonu eiro apmērā īstenoti 500 projekti zivju resursu pavairošanai, izpētei, aizsardzībai un sabiedrības informēšanai par zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu, bet kopš 2020.gada, kad sāka piekrastes komerczvejniekiem kompensēt roņu nodarītos zaudējumus, kompensācijās izmaksāti vairāk nekā 515 000 eiro.
Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.
Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.
Maciņu spogulis
Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.
Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.
Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.
Atsaucoties uz to, ka darba tirgū trūkst cilvēku ar fizikas un citu eksakto priekšmetu zināšanām, izskanējis aicinājums noteikt dabaszinātņu priekšmetu eksāmenus kā obligātus.
Patiesībā, obligāts eksāmens automātiski nenozīmē lielāku interesi par priekšmetu. Turklāt, vairojot obligāto eksāmenu skaitu, samazinām skolēnu izvēles iespējas un paaugstinām jau tā augsto eksāmenu slogu. Šobrīd, kad rit tikai otrais mācību gads, kad skolas turpina ieviest pilnveidoto mācību saturu un pieeju, un vēl nav iespējams izvērtēt rezultātus, jauns obligātais eksāmens būtu reforma reformas pēc, nevis reāls veids, kā sekmēt jauniešu interesi par STEM priekšmetiem.
Kāpēc obligātais eksāmens neradīs pēkšņu un vispārēju mīlestību pret STEM priekšmetiem? Paraudzīsimies uz centralizētā matemātikas eksāmena piemēru, kas kopš 2009. gada ir obligāts. Šajā divpadsmit gadu periodā tikai trīs gados vidējais rezultāts pārsniedza 40% slieksni. Tas nav apliecinājums tendencei, bet gan reakcija uz zemākām prasībām, līdz ar to ir skaidrs, ka obligātais eksāmens automātiski nerada konkurētspējīgākus vidusskolu absolventus. Motivāciju mācīties rada nevis eksāmenu obligātums, bet mācību saturs un procesa kvalitāte, tieši tāpēc mums jādod iespēja jaunajam saturam – tikai sagaidot un izvērtējot padziļināto zināšanu un prasmju apgūšanas rezultātus, varam runāt par papildu izmaiņu nepieciešamību.
Sākusies pieteikšanās Latvijas lielākajai uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #Uzdrīksties Uzvarēt, kas 19. oktobrī Ķīpsalas hallē, Rīgā pulcēs vairākus tūkstošus jauniešu no visas Latvijas.
Šogad ar saviem pieredzes stāstiem konferencē dalīsies spilgtākie Latvijas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta jomas uzņēmēji, spilgtas personības un radošo industriju pārstāvji.
Uz skatuves kāps iPhone Photography School izveidotājs Emīls Pakārklis, visos pasaules kontinentos maratona distanci veikusī latviete Evija Reine, digitālā mārketinga jomas uzņēmēji Reinis Valters Krūmiņš un Jēkabs Rihards Ansons (Agency JR) ar stāstu, kā uzreiz pēc skolas izveidot pasaules līmeņa digitālā mārketinga aģentūru, košo pasākumu rīkotāja Gundega Skudriņa, mākslīgā intelekta eksperts un uzņēmējs Ēvalds Urtāns, Andele Mandele platformas radītāja Līva Jaunozola, VEF Riga un Latvijas basketbola izlases spēlētājs Dairis Bertāns un citi.
VIDEO: Pieprasījums pēc bērza lobskaidas ļauj plānot izaugsmi
Māris Ķirsons, 18.10.2023
SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns: „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kura spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem.”
Bērza specifisko īpašību dēļ šīs koksnes finieris un no tā ražotie izstrādājumi bija un būs pieprasīti ne tikai Eiropas, bet visas pasaules tirgos, kas Latvijā strādājošajiem finierskaidas ražotājiem rada labas attīstības perspektīvas.
„Pieprasījums pēc bērza finierskaidas Eiropā tikai pieaug,” skaidro finierskaidas ražošanas SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns.
Viņš norāda, ka bērza finierskaidas patērētāji ir no divām būtiskām sfērām — saplākšņa un mēbeļu, jo īpaši liekti līmēto detaļu ražotāji. „Transportā – kravas auto puspiekabēs, kuģos – bez bērza saplākšņa, ko ražo, līmējot finierskaidu, iztikt nav iespējams,” stāsta R. Spūls-Vilcāns.
Finierskaidas pieprasījums Eiropā ir pieaudzis, jo juridiski Eiropas Savienībā Krievijas izcelsmes finierskaidu un saplāksni kopš pērnā jūlija nevar ieviest un pārdot. „Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievija bija milzīgs finierskaidas un saplākšņa piegādātājs Eiropas Savienībai, taču tagad tā vairs nav, kaut arī pēkšņi uz Eiropu ir sākušas vai būtiski palielinājušas šo produktu piegādes tās valstis, kurās ražošana agrāk bijusi neliela un arī minimāli piegāžu apjomi uz ES,” norāda R. Spūls-Vilcāns. Viņš skaidro, ka pašlaik 99% SIA AmberBirch saražotās bērza finierskaidas tiek eksportēti. „Lielākie noieta tirgi — Polija, Lietuva, krietni mazākos apjomos Jēkabpilī ražotā finierskaida realizēta Igaunijā, Itālijā un Rumānijā. „No Latvijā strādājošajiem ražotājiem vislielāko apjomu pērk liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus, taču no saražotā lobskaidas apjoma tas ir tikai aptuveni 1%,” uz jautājumu par Latvijas pircējiem atbild R. Spūls-Vilcāns. Iepriekšējos gados finierskaidas piegādes bijušas arī uz Spāniju, Portugāli un Ameriku. „Pēdējo divu triju gadu laikā AmberBirch noieta tirgos ir notikušas būtiskas pārmaiņas,” tā R. Spūls-Vilcāns. Viņš tās skaidro ar Covid-19 pandēmijas pārrautajām piegāžu ķēdēm, kam papildu ietekmi ir radījis karš Ukrainā, kā ietekmē izmainījušies Krievijā ražoto produktu piegādes tirgi.
„Savulaik AmberBirch vairāk bērza finierskaidas piegādāja Āzijas valstu patērētājiem, kuru vidū bija Indija, Indonēzija, Ķīna, Vjetnama, taču pašlaik šī reģiona patērētāji var iegādāties to pašu produktu no Krievijas par būtiski zemāku cenu, nekā spēj piegādā Latvijā vai citās ES dalībvalstīs strādājošie ražotāji,” uz jautājumu par pārmaiņām Āzijas tirgos atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš arī atzīst, ka pirmo būtisko triecienu finierskaidas piegādēm uz Āziju ir radījusi Covid-19 pandēmija. „Pasūtījumi bija, bet, kā tos nogādāt patērētājiem — pircējiem Āzijā, nebija skaidrs, jo nebija konteineru, kuros varētu šo produktu sūtīt uz šo reģionu, vēl jo vairāk, ja kādu brīdi bloķēts bija Suecas kanāls,” atceras R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka, piemēram, pircēji no Vjetnamas Jēkabpilī ražoto finierskaidu līmēja un izmantoja kā pamatni cēlkoka parketa ražošanai, savukārt pircēji no Ķīnas to izmantoja liekti līmēto gultas līstu ražošanai, kas bija, ir un arī būs svarīgs mēbeļu ražošanai nepieciešams komplektējošais materiāls.
„No bērza finierskaidas ražotās gultas līstes izmērs ir tikai 9 milimetri, savukārt, lai nodrošinātu tādu pašu izturību ar citu koku finierskaidu, šādas līstes izmēram jābūt par trešdaļu biezākam — 12 milimetri, kas savukārt nozīmē lielāku kopējo produktu, kam vajadzīgs lielāks pārvadājumu apjoms, kas rezultējas ar augstākām cenām patērētājiem, bet to neviens ražotājs nevēlas,” uz jautājumu par bērza finierskaidas priekšrocībām atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka tādējādi var prognozēt stabilu pieprasījumu pēc bērza izstrādājumiem, vienlaikus bērzam neesot ekonomiski pamatoti tikt izmantotam kā izejmateriālam koka iepakojuma ražošanā, kas bijusi salīdzinoši izplatīta parādība, jo bija iespēja tos lēti iegādāties no ražotājiem Krievijā, bet pašlaik tādas iespējas vairs nav.
Izstrādā paplašināšanās projektu
Pašlaik AmberBirch ik gadu pārstrādā 90 000 m3 bērza finierkluču un saražo apmēram 45 000 m3 finierskaidas, taču izstrādē atrodas būtisks ražošanas paplašināšanas projekts. „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši tos nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kas spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem,” uz jautājumu par iespējamo paplašināšanās projektu atbild R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka šim mērķim – projekta izstrādei, iekārtu iegādei, ražošanas infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iekārtu testēšanai – būs nepieciešams laiks vismaz divi līdz trīs gadi. „Iecere dubultot ražošanu līdz 90 000 m3 gatavās produkcijas ir uzņēmuma nākotnes perspektīva, kura balstās uz faktu, ka pieprasījums pēc bērza lobskaidas nesamazināsies, tas tikai pieaugs,” uz jautājumu par nākotnes izaugsmes pamatojumu atbild R. Spūls-Vilcāns.
Viņš norāda, ka šādu paplašināšanās projekta īstenošanu ļauj arī esošā teritorija, kur bijis Krustpils lidlauks. „Bērza resursu Latvijā pietiek, vēl jo vairāk, ja finierklučus neeksportēsim, bet pārstrādāsim tepat Latvijā, tādējādi radot jaunas darbavietas un papildu nodokļu ieņēmumus. 2022.gadā AmberBirch nodokļos samaksāja 1,5 milj. eiro, kas ir aptuveni 15 eiro par kubikmetru finierkluču, dubultojot apjomu, nomaksāto nodokļu apmērs arī palielināsies divas reizes,” uz jautājumu par finierkluču resursu pieejamību atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš steidz piemetināt, ka pašlaik patērētie apmēram 90 000 m3 bērza finierkluču tiek iepirkti no apkaimes mežiem. „Pašlaik par kopējiem investīciju apjomiem ir pāragri runāt, jo inflācija ir izmainījusi visas cenas, tostarp arī iekārtu cenas un piegāžu termiņus,” uz jautājumu par iespējamo investīciju apmēru atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš atzīst, ka, lai arī daudzi uzņēmumi sūdzas par darbinieku deficītu, taču AmberBirch nav problēmu ar darbaspēku, vēl jo vairāk - kadru mainība ir gandrīz nulles līmenī, jo no 85 strādājošajiem gada laikā nomainījušies tikai divi.
Sava elektrība
Pēdējo trīs gadu laikā ir notikušas daudzas dažādas pārmaiņas: pandēmijas izaicinājumi, kara Ukrainā blakusefekts inflācijas lēciens, jo īpaši energoresursu – elektroenerģijas – cenās. „2022. gada vasarā pieredzējām kaut ko no fantastikas, jo elektroenerģijas cena lobskaidas ražošanai sasniedza 4000 eiro par MWh, kas nozīmētu, ka visi ienākumi no viena kubikmetra saražotās finierskaidas ir jānovirza tikai samaksai par elektrību, kas patērēta tās saražošanai, un ekonomiski izdevīgāk bija neko neražot un darbiniekiem samaksāt dīkstāves pabalstu. Lai līdzīga situācija neatkārtotos, tika nolemts izveidot pašiem savu saules paneļu elektrostaciju ar 1 MW jaudu,” skaidro R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka plāns bijis saulainā laikā dienā 50% no iegūtās elektroenerģijas patērēt pašiem ražotnē un pārējos 50% nodot tīklā, savukārt nakts maiņā tos pašus pa dienu tīklā atdotos 50% saražotās elektroenerģijas paņemt atpakaļ. „Ir neliela aizķeršanas ar dokumentāciju,” lakoniski pašreizējo situāciju komentē R. Spūls-Vilcāns.
Viedoklis
Izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība
Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
Finiera ražošanas nozīmība ir nozares diversifikācijā un šī starpprodukta tālākapstrādes potenciālā. Liekti līmētas detaļas ir turpat katras mūsdienīgas mēbeles vai cita interjera objekta sastāvdaļa, un tieši finieris ir visbiežāk izmantotais materiāls šādu dizaina risinājumu praktiskajā īstenošanā. Līdzīgi kā jebkuram citam nozares uzņēmumam, arī finiera ražotājiem lielākais izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība.
Saka jau, ka slikts tas kareivis, kas negrib kļūt par ģenerāli - var pastāvēt scenāriji, kuros šie rūpniecības uzņēmumi paši attīsta savas tālakapstrādes jaudas saplākšņa vai pat mēbeļu ražošanā, bet tikpat pamatots būtu uzņēmēja lēmums palikt šajā ķēdes posmā un attīstīt tikai un vienīgi finiera lobīšanas "know-how".
Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Syfud, kas strādā ar zīmolu Port Lite, ir noslēdzis sadarbības līgumu ar Lietuvas būvkompāniju Kalvasta par jaunas zivju pārstrādes rūpnīcas izbūvi Liepājas ostas teritorijā.
Jaunās paaudzes zivju pārstrādes rūpnīcas izbūves konkursā pavisam piedalījās septiņas būvkompānijas no Latvijas un Lietuvas. Kopējās investīcijas jaunajā rūpnīcā pārsniegs 6 miljonus eiro.
“Būvkompāniju konkurss ilga aptuveni pusgadu, un esam pilnībā vienojušies par mums izdevīgu cenu, gala termiņiem un rūpnīcas izbūves procesa pārvaldību. Jaunajai rūpnīcai jābūt gatavai jau nākamvasar. Pēc jaunās rūpnīcas izbūves līdzšinējie ražošanas apjomi palielināsies trīs reizes. Tāpat varēsim palielināt gan sortimentu, gan dažādot iepakojuma veidus,” SIA Syfud īpašnieks Sigits Ambrazevičs.
SIA Syfud 2020. gadā iegādājās bijušās Liepājas zivju konservu rūpnīcas zemi, sākotnēji teritorijas labiekārtošanā un zivju pārstrādes ražotnes izbūvē investējot 10 miljonus eiro. Rūpnīcas kopējā teritorija pārsniedz sešus hektārus. Līdz ar jaunās rūpnīcas izbūvi noslēgsies teritorijas labiekārtošanas pirmais posms. Pēc tā noslēgšanās uzreiz tiks sākts otrais posms, kas paredz tālāku teritorijas labiekārtošanu, ražošanas jaudu un efektivitātes kāpināšanu. Trīs gadu investīciju plāns paredz teritorijas labiekārtošanā ieguldīt 35 miljonus eiro.
“Runājot par pārtikas nozari, jārēķinās, ka skaistas ēkas un kvalitatīvi būvmateriāli ir tikai neliela daļa no ražošanas procesa. Daudz svarīgāk ir nodrošināt augstus pārtikas ražošanas standartus visā ražošanas cikla laikā, kā arī saražotās produkcijas loģistiku,” norāda S. Ambrazevičs.
Pagājušā gada beigās Liepājas ražotnē ar Port Lite zīmolu tika uzsākta zivju un krabju nūjiņu, kā arī citu zivju produktu ražošana, ko uzņēmums eksportē uz Ukrainu, Poliju, Saūda Arābiju un citām valstīm.
Radot simbiozi starp biogāzes ražošanu un mikroaļģu audzēšanu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki attīsta nākotnes tehnoloģiju biogāzes un inovatīvu materiālu ražošanai izmantojamu izejvielu ieguvei.
Mikroaļģēm ir liels potenciāls enerģētikā un augstas pievienotās vērtības produktu izgatavošanā pārtikas rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, lauksaimniecībā, akvakultūrā un medicīnā. Ar aļģu biomasu varētu arī aizstāt fosilas izejvielas, piemēram, plastmasas izgatavošanā. Šobrīd pasaulē tiek aktīvi pētīta to izmantošana, Eiropā aļgu audzēšana ir plaši attīstīta Francijā, kur izveidoti lieli aļģu audzēšanas lauki. Mūsu platuma grādos mainīgo klimatisko apstākļu, temperatūras svārstību un sezonalitātes dēļ šis virziens nav attīstīts, lai gan mikroaļģes uzskatāmas par nozīmīgu nākotnes resursu.
Mikroaļģes ir samērā mazprasīgas, kas labvēlīgos apstākļos strauji vairojas. To augšanai nepieciešams siltums, gaisma, barības vielas un CO2. Meklējot risinājumus, kā vērīgās mikroaļģes audzēt Ziemeļvalstīs, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki projektā SMARB (“Integrēta CO2 biofiltra un mikroaļģu biomasas ražošanas tehnoloģija biogāzes stacijām, izmantojot inovatīvu saliktu modulāru atvērtu riņķplūsmas baseinu pieeju”, Nr.lzp-2018/1-0232) izveidojuši inovatīvu hibrīdu mikroaļģu kultivēšanas sistēmu, apvienojot tajā īpašības, kādas ir gan atklātiem audzēšanas baseiniem, gan slēgtiem fotobioreaktoriem.
Engurē tiks atvērts vietējā ražotāja SIA “Unda” zivju konservu veikals “Diplomats”, informē uzņēmums.
“Diplomats” ir zivju pārstrādes uzņēmuma SIA “Unda” preču zīme, ko tas izmantota jau kopš 1931. gada. Tolaik - galvenokārt šprotu un ķilavu konservu eksportam uz ASV. Līdz pat 2017. gadam SIA “Unda” lielākoties visu savu produkciju eksportēja. Arī šobrīd eksports nodrošina lielāko apgrozījumu, taču uzņēmumam ir svarīga atpazīstamība arī vietējā tirgū. Sākotnēji 2022. gadā tika atvērts neliels kiosks Engurē, kur bija nopērkama “Diplomats” produkcija. Tagad tas ir pārtapis par veikalu.
“Daudzus gadus mūsu produkcija Latvijā nebija nopērkama, jo mēs visus spēkus veltījām eksporta attīstībai. Cilvēki bieži jautāja kāpēc Engurē ražotos konservus Engurē nevar iegādāties? Tā savulaik dzima ideja par mūsu produkcijas kiosku. Tas nebija plānots kā peļņas projekts, bet pēc viena gada nostrādāšanas bija skaidrs, ka ideja bijusi ļoti veiksmīga. Taču kiosks nav tā ērtākā iepirkšanās vieta – nav redzami visi produkti. Šāds “Diplomats” veikaliņš ir mūsu uzņēmuma seja un tam jāizskatās glīti, jābūt pārdomātam un ērtam. Tajā jābūt iespējai apskatīt un iegādāties visu mūsu sortimentu. Mēs gribam, lai Engures iedzīvotājiem un pilsētas visiem ir iespēja iegādāties vietējā ražojuma zivju konservus. Mēs lepojamies ar savu piejūras ciematu. Pateicoties uzņēmīgiem vietējiem cilvēkiem un tādiem zināmiem uzņēmumiem kā “Engure Cafe”, “Kafff”, “Kukul” un daudziem citiem, pilsēta ik gadu kļūst arvien populārāks galamērķis tūristiem gan no Latvijas, gan kaimiņvalstīm.,” stāsta uzņēmuma SIA “Unda” valdes priekšsēdētājs Artūrs Bubišs.
Liepājas zivju konservu rūpnīcas teritorijā, kas atrodas Roņu ielā 6, turpmāk saimniekos zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Syfud", aģentūru LETA informēja uzņēmuma īpašnieks Sigits Ambrazevičs.
Uzņēmuma īpašnieks darījuma summu, par kādu iegādāta ražotnes teritorija, neatklāja, taču norādīja, ka zivju pārstrādes uzņēmumā plānots investēt vairākus desmitus miljonus eiro, kas paredzēti gan veco ražošanas ēku pielāgošanai, gan jaunu ēku būvniecībai un jaunu tehnoloģiju iegādei.
Ambrazevičs uzsvēra, ka plāno izveidot vienu no modernākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Latvijā un Baltijā, kurā plānots nodarbināt vairāk nekā 500 strādājošos. Darbinieki tiks meklēti gan Liepājā, gan apkārtējos reģionos.
Jautāts, ko uzņēmums plāno ražot, Ambrazevičs sacīja, ka paredzēts pārstrādāt Norvēģijā zvejotas zivis un ražot patēriņam gatavu zivju produkciju. "Tie nebūs ne konservi, ne saldētas zivis, tā būs veikalos nopērkama, patēriņam gatava zivju produkcija," sacīja Ambrazevičs.
