Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

AS Liepājas metalurgs kreditori piedāvā uzņēmuma lielākajiem akcionāriem - Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam - pārdot sev piederošās - kopā 93% - Liepājas metalurga akcijas uzņēmuma lielākajiem kreditoriem vai to norādītajām personām par vienu latu katram no pārdevējiem, teikts piektdienas pēcpusdienā izplatītajā Liepājas metalurga kreditoru kluba pieaicinātā finanšu konsultanta Prudentia vēstulē akcionāriem.

Prudentia vēstulē norādīts, ka akcionāriem rakstiska oficiāla atbilde uz vēstulē izvirzītajiem nosacījumiem jāsniedz līdz otrdienas, 7.maija, plkst.12, atbildi nogādājot Prudentia Rīgas birojā.

Vēstulē norādīts, ka attiecībā uz akcijām, par kurām pastāv tiesvedība starp Zaharjinu un Lipmanu, starp strīdniekiem jānoslēdz izlīgums un tās pēc iespējas ātrāk jānodod kreditoriem. Zaharjins, Segals un Lipmans savā īpašumā varētu paturēt pa vienai akcijai, kas nodrošinātu to tiesības piedalīties turpmākā Liepājas metalurga pamatkapitāla palielināšanā. Izpildot akciju pirkuma līgumu, Zaharjinam un Segalam būtu jānodrošina, ka Liepājas metalurga padome pārvēl uzņēmuma valdi uz kreditoru norādītām personām un atkāpjas.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

No mantas un naudas atbrīvotiem maksātnespējīgiem subjektiem kreditori nevar un nevarēs atgūt parādus, atgūt vairāk naudas neļaus arī nedz valsts amatpersonas mantijas uzlikšana administratoriem, nedz viņu eksaminēšana, nedz viņu pasludināšana par blēžiem, nedz viņu skaita samazināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns. Viņaprāt, nepareizs situācijas novērtējums ved vēl lielākā purvā, jo ne jau administratori ir tie, kuri maksātnespējīgos uzņēmumus ir padarījuši tukšus, taču daļa politiķu savu neizpratni un neizdarību grib novelt uz citu – administratoru – pleciem, tos vainojot visās nebūšanās.

Kā vērtējat notiekošo maksātnespējas jomā?

Skaļi lozungi un paziņojumi par «vainīgo atrašanu», bez nekāda taustāma rezultāta. Masu psihoze, kuru pastiprināja kāds savulaik Deloitte veikts pētījums par maksātnespējas nozari, ar kura palīdzību sabiedrībai zināmā mērā tendenciozi tika nodota vēsts, ka administratori valstij nodarījuši zaudējums 655 miljonu eiro apmērā. Un šādas situācijas izveidē bez tiesas par vainīgajiem tika pasludināti maksātnespējas administratori. Tajā pašā laikā netika manītas kādas ierosinātas skaļas krimināllietas par tik vērienīgu izzagšanu, ko būtu veicis kāds administrators, jo tā dēvētā Trasta komercbankas lieta jau bija krietni vēlāk. Vairākus gadus Latvijā notiek liela rosība saistībā ar maksātnespējas sfēru. Tiek mainītas normatīvo aktu prasības, tiek izvirzītas citādākas prasības maksātnespējas administratoriem, bet rezultātu no šiem pasākumiem ir ļoti maz. Gluži kā tautas sakāmvārdā: liela brēka, maza vilna. Skumji, bet visi maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par «peramajiem zēniem» un vienīgajiem vainīgajiem par to, ka Latvijā neieplūst investīcijas tik, cik gribētos, ka maksātnespējas procesā tiek atgūtas «kapeikas» un kaut ko spēj atgūt nodrošinātie kreditori, bet tukšā paliek nenodrošinātie. Administratoriem valsts uzlika valsts amatpersonas mantiju ar domu, ka nu tik būs uzlabojumi. Diemžēl tādējādi nozari pameta arī daudzi pieredzējuši maksātnespējas procesa administratori, kuri vienlaikus bija arī advokāti. Pasniegts tas tika tā, ka viņi ir blēži, kuri nevēlas iesniegt valsts amatpersonas deklarācijas. Deklarācijas tika ieviestas, lai publiski parādītu, cik nopelna administratori, kaut arī to šodien var redzēt jebkurš, ieejot Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā, kur ir redzams, cik katrā maksātnespējas procesā saņem katrs administrators. Kāpēc valstij ir vajadzīgas divas paralēlas sistēmas, kur katra no tām prasa zināmus resursus to uzturēšanā? Maksātnespējas kontroles dienestam «iedeva» lielākas pilnvaras administratoru kontrolēšanā. Lai šī iestāde varētu vairāk kontrolēt, tai palielināja finansējumu, kura gada apmērs jau pārsniedz visu administratoru gada laikā saņemto algu summu kopā. Šī iestāde regulāri ziņo par konstatētajiem administratoru pārkāpumiem, bet tiek noklusēts, vai šiem tā saucamajiem daudzajiem pārkāpumiem vispār ir ekonomiska rakstura ietekme uz administrētajiem procesiem. Bieži vien tās ir formāla rakstura kļūdas, bet statistika veidojas. Diemžēl, bet neviena no šīm reformām nesasniedza izvirzīto mērķi – kreditori neatgūst no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem vairāk. Kreditori vēlas atgūt vairāk, bet ne jau administratori ir tie vainīgie, kuru dēļ tiek atgūts tik, cik tiek atgūts. Administratorus var ietērpt valsts amatpersonu mantijā, var tiem likt aizpildīt ienākumu deklarācijas kā valsts amatpersonām, var tiem likt reizi divos gados kārtot eksāmenu, taču tik un tā kreditori vairāk naudas nesaņems.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa izbeigusi Tautas partijas maksātnespējas procesu. Tas nozīmē, ka viens no kreditoriem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas vēlējās no partijas piedzīt vairāk nekā 1,03 milj. Ls, visticamāk šo naudas summu nevarēs piedzīt. Tiesas pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, DB uzzināja tiesā

Visticamāk pēc šī tiesas lēmuma Tautas partijas maksātnespējas administrators Valerijs Andrejevs vērsīsies Uzņēmumu reģistrā, kas attiecīgi svītros partiju no saraksta. V.Andrejevs arī iesniedza tiesā pieteikumu, kurā lūdza izbeigt maksātnespējas procesu, jo partijai neesot nedz līdzekļu, nedz arī mantas, ko varētu pārdot un tādējādi apmierināt kreditoru prasījumus. Jāmin, ka kopumā bija pieteikušies divi kreditori.

DB jau rakstīja, ka Rīgas Centra rajona tiesa pagājušā gada 12.decembrī ierosināja Tautas partijas maksātnespējas procesa lietu. Pieteikums izskatīšanai pieņemts 9.decembrī. Iepriekš tiesa maksātnespējas pieteikumu atstāja bez virzības, kā arī norādīja, ka Tautas partijai ir jāiesniedz pamatojums, kāpēc par maksātnespējas pieteikumu tiesā tā biedrus informējusi e-pasta vēstulēs un ar publikāciju Latvijas Vēstnesī.

Igaunijas bijušais premjerministrs un Reformu partijas biedrs Silvers Meikars (Silver Meikar) atzinis, ka laikā no 2009. līdz 2010. gadam viņa dotais finansējums Reformu partijai Igaunijā 115 tūkst. Igaunijas kronu jeb aptuveni sešu tūkst. eiro apmērā ir bijis no kāda avota, ko viņš pats nezina, citējot Postimees, vēsta BBN.

S. Meikars norādīja, ka aicinājumu, izmantojot viņa vārdu, dotēt Reformu partiju izteica «promenents partijas biedrs», pēc tam partijas ģenerālsekretārs un tagadējais tieslietu ministrs Kristens Mihals (Kristen Michal).

«Tagad ir īstais laiks atklāt patiesību sabiedrībai, citādi mēs ne vien apdraudēsim iespēju padarīt politiku daudz godīgāku, bet arī apdraudēsim Igaunijas nacionālo drošību, nākotni un neatkarību,» K. Meikars skaidroja Postimees, kādēļ viņš atzinis savu saikni ar nelegālo partijas dotēšanu.

«Es atzīstu, ka esmu devis Reformu partijai naudu, kas nepieder man un kuras izcelsmi es nezinu,» viņš stāstīja. Tāpat viņš norādīja, ka lielākā daļa partijas biedru ir bijuši tikai starpnieki, un no veiktajiem naudas pārskaitījumiem neko neieguva, tomēr viņi nodrošināja to, ka šāda sistēma turpina darboties.

Piektdien Liepājā notikušajā Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs kreditoru sapulcē tika pieņemts lēmums pagarināt uzņēmuma mantas pārdošanas termiņu līdz šā gada 31. augustam. Sākotnēji tika plānots Liepājas metalurga mantu pārdot trīs mēnešu laikā.

«Es ierosināju pagarināt mantas pārdošanas termiņu, jo saskaņā ar mantas pārdošanas plānu, kā pamatražotnes pārdošanas veids ir noteikts starptautiskais piedāvājums. Šis process prasa laiku un to nevar kvalitatīvi izdarīt pašreiz atlikušajos 3 mēnešos, kas administratoram noteikti likumā,» skaidro Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Velmers norāda, ka līdz augusta beigām viņš ir iecerējis nonākt līdz gala pircējam, kā arī saskaņot un noslēgt pirkuma darījumu, kas būs jāapstiprina arī nodrošinātajiem kreditoriem. «Taču jāatzīmē, ka vēl nevaru uzsākt pārdošanas procesu, jo atsevišķi nodrošinātie kreditori nav devuši savu piekrišanu manis izvēlētajam pamatražotnes pārdošanas veidam. Ceru jau drīzumā to saņemt, jo saskaņā ar likumu maksātnespējas administratoram jāuzsāk mantas pārdošana mēnesi pēc pārdošanas plāna izsūtīšanas kreditoriem,» tā Velmers.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Likvidējamās «Trasta komercbankas» (TKB) maksātnespējas administratora Armanda Rasas pusgada darbs bankai izmaksājis 2,9 miljonus eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Raidījums skaidroja, ka tik dāsna atlīdzība bijusi iespējama, jo bankas kreditori, kuri faktiski zaudējuši iespējas no bankas savu naudu atgūt, paši piekrituši palielināt Rasas atlīdzību līdz 30% no atgūtās naudas. Ja šāds lēmums netiktu pieņemts, Rasa atlīdzībā saņemtu likumā paredzētos 2-5% no atgūtajiem līdzekļiem.

TKB kreditors Aleksandrs Gutorevs, kuram bankā palicis vairāk nekā miljons eiro, esot neizpratnē par tik lielu administratora atlīdzību. Lai gan formāli pagājušā gada novembrī notikušajā kreditoru sapulcē arī viņš it kā esot nobalsojis par Rasas atlīdzības celšanu, faktiski viņa vietā šo balsi atdevis pilnvarotais pārstāvis advokāts Aleksejs Ponomarjovs, kurš kā bijušais bankas jurists pārstāv arī citus lielos noguldītājus un akcionārus. Gutorevs tagad apgalvo, ka bijis pret šādu soli.

«Man bija liels gods strādāt kopā ar Tautas partijas biedriem. Partija dzima no bezpartejiska premjera Andra Šķēles, kuram nācās izvest valsti no dziļas politiskās, ekonomiskās krīzes un Bankas Baltija bankrota. Toreiz Latvijai neviens nepiedāvāja aizdot naudu. Tā laika politiskā sistēma bija bezspēcīga šo krīzi pārvarēt. Šķēle paveica brīnumu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis kādreizējais Tautas partijas vecbiedrs, šobrīd zemnieks un politikas konsultants Gundars Bērziņš.

«Par 1995.–1996. gada krīzes pārvarēšanu un valsts nostādīšanu uz ilgtermiņa strauja attīstības ceļa viņam pienākas atzinība visaugstākā valsts apbalvojuma formā,» viņš turpina.

«Tautas partija vienmēr bija oranža, stipra. Mīlēta un nemīlēta, bet redzama. Partijas beigām bija dažādi iemesli. Sabiedrības vairākums uzskatīja, ka 2008.–2009. gada krīzi izraisīja Tautas partija, jo tā bija varas partija. Tā oponentiem pārvērtās par galveno uzbrukuma mērķi. Mēģinot iet vieglāko ceļu, Tautas partija izvēlējās konformismu, izdabāšanu oponentiem un beigu posmā, kad manis partijā jau vairs nebija, tā kļuva par primitīvas, neizlēmīgas politikas partiju – par tādas politikas pārstāvi, pret kādu sākotnēji partija pati cīnījās. Taču mūsu partijai vienalga bija spilgts un skaists mūžs,» stāstījis Bērziņš.

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Rīt, 3.janvārī, notiks Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēde, kurā paredzēts izsludināt tautas nobalsošanu par likumprojekta Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē pieņemšanu.

Tautas nobalsošana šajā jautājumā jāizsludina, jo Saeima 22.decembrī noraidīja vairāk nekā vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanā atbalstītos grozījumus Satversmē, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Lemjot par tautas nobalsošanas dienu, CVK ir jāievēro likums Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kas paredz, ka tautas nobalsošana par vēlētāju rosinātu Satversmes grozījumu projektu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tā noraidīšanas Saeimā. Tautas nobalsošana sarīkojama sestdienā. Lai tautas nobalsošanu varētu nodrošināt arī ārvalstīs, CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars rosinās par tautas nobalsošanas dienu noteikt vēlāko iespējamo datumu – 18.februāri.

Pārņemt varu valstī un ieviest «vilkaču» diktatūru. Patiesībā tāds plāns tika prezentēts pagājušajā nedēļā, kad JKP nosauca tai vēlamo iespējamās Jāņa Bordāna valdības sastāvu.

Tajā bija acīmredzams, ka JKP pretendē pārņemt drošības iestādes un tiesībsargājošo bloku – premjers un iekšlietu ministrs, KNAB, policija un pretenzijas uz vienas lielas drošības iestādes veidošanu. Priekšvēlēšanu solījums, ka bijušais KNAB operatīvās daļas vadītājs Juris Jurašs uzņemsies Labklājības ministra amatu, izrādījies blefs, kas, protams, jau iepriekš bija skaidrs. Pirmajā acu uzmetienā nav skaidrs, kāpēc Strīķes un Juraša partijai ir vajadzīga VARAM. Taču atcerēsimies, ka Vides un reģionālās attīstības ministram ir tiesības pieprasīt pašvaldību vadītāju demisiju.

Iesēdināt Lembergu un atlaist Ušakovu - šķiet, nekas cits Jāņa Bordāna bīdītājus premjera amatā neinteresē. Jo parasti premjera partija sev izvēlas arī finanšu ministra amatu. Tāds komplekts ir loģisks, jo viens no pašiem galvenajiem valdības darba instrumentiem ir valsts budžets, bet viens no galvenajiem darbiem – valsts budžeta veidošana. Strīķes un Juraša partijai acīmredzot ir svarīgas citas prioritātes un citi darba instrumenti. Rīgas domē JKP opozīcija tā arī neko no solītā nav panākusi. Tad pārņemsim VARAM un atlaidīsim Ušakovu - šķiet, tāds ir plāns, kamdēļ tik ļoti ir vajadzīgs VARAM amats Jaunajai konservatīvajai partijai.

Pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par sodu partijai Vienotība saistībā ar vēlēšanu izdevumu pārkāpumiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nolēmis partijai pārtraukt valsts finansējuma piešķiršanu, aģentūrai LETA apstiprināja Vienotības vadītājs Andris Piebalgs.

Viņš atzina, ka tas partijai ir smags, taču ne iznīcinošs trieciens.

Politisko organizāciju finansēšanas likumā teikts, ka KNAB lēmumu šādos gadījumos partija var pārsūdzēt tiesā, tomēr lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

No KNAB aģentūrai LETA oficiālu informāciju pagaidām neizdevās iegūt, taču birojā, neminot konkrētu gadījumu, apliecināja, ka finansējums parasti tiek pārtraukts līdz Saeimas pilnvaru beigām.

Nesen stājās spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums, kas paredz, ka Vienotībai būs jāmaksā KNAB piemērotais 4000 eiro sods saistībā ar vēlēšanu izdevumu pārkāpumiem.

Rīgas apgabaltiesa samazināja par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu piemērotā soda apmēru - iepriekš KNAB noteikto 4300 eiro vietā partiju sodot ar 4000 eiro naudas sodu.

Nodokļu parādi, lielāki par 100 Ls, ir ne tikai uzņēmējiem, bet arī vienai no varas partijām – Reformu partijai.

Valsts ieņēmumu dienesta publiskā nodokļu parādnieku datu bāzē esoša informācija liecina, ka no pašreizējo valdību veidojošajām partijām un Saeimā pārstāvētajām partijām vienīgi Reformu partijai ir nodokļu parāds. Nodokļu parādu, kas būtu lielāki par 100 Ls, nav nedz Saeimas pozīcijas partijām – Vienotībai, Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai /LNNK, nedz opozīcijā esošajam Saskaņas centram, nedz Zaļo un zemnieku savienībai, nedz arī reģionālajām partijām – Latvijai un Ventspilij, Liepājas partijai, Vidzemes partijai, Reģionu aliansei, ne arī Rīgā uz varu kopā ar Saskaņas centru pretendējošajai Andra Amerika vadītajai partijai Gods kalpot Rīgai.

Pie Finanšu kapitāla un tirgus komisijas un pie Rīgas apgabaltiesas, kur tiek skatīts AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas administratora SIA KPMG Baltics pieteikums par bankrota procesa uzsākšanu, piketēja neapmierinātie bankas kreditori.

Kreditori ar saukļiem: «Maitu lijas uz Krājbankas līķa», «Kas Par Mežonīgu Grābšanu - KPMG», «Nothing special just FKTK», «Latvija ir izfuktukota», pauda savu sašutumu un neapmierinātību par līdzšinējo situāciju un maksātnespējas administratora rīcību.

Kreditori ar piketa palīdzību cenšas pievērst atbildīgo institūciju uzmanību un sagaida aktīvu valsts, Finanšu kapitāla un tirgus komisijas, maksātnespējas administratora un tiesas iesaistīšanos procesa risināšanā un virzīšanā, jo valstij jābūt līdzatbildīgai par notikušo.

Sertificēts maksātnespējas administrators Edgars Karelis uzskata, ka «pikets ir likumsakarīgs iznākums notiekošajam, jo kreditori ir nonākuši beziejas situācijā un «ķeras pie pēdējā salmiņa». Visas juridiskās iespējas ir izsmeltas, un šobrīd kreditori ir izvēlējušies ar emocionālo fonu vērsties pie divām institūcijām, no kurām vistiešākajā veidā ir atkarīga viņu Krājbankā ieguldīto finanšu nākotne.»

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Tautas partijas biedri šī politiskā spēka kongresā ar ievērojamu balsu vairākumu nolēmuši partiju likvidēt.

Emocionālā uzrunā Tautas partijas vadītājs un dibinātājs Andris Šķēle aicināja partijas dalībniekus balsot par tās likvidēšanu, jo pašlaik racionālas un labas idejas netiekot uzklausītas tikai tāpēc, ka tās nāk no «oranžās» partijas pārstāvjiem. Tādēļ partijai ir jāatbrīvo ceļš, lai labējās idejas turpinātu dzīvot.

«Tautas partija ir iestigusi un nav vairāk izkustināma,» sacīja A. Šķēle. Tie gan neesot zemie reitingi, kas aptumšojuši partijas nākotni, bet gan tas, ka, «lai arī kādas idejas nāktu no partijas pārstāvja, viņa teikto sadzird tā, it kā tas būtu vēstījums no kāda apokaliptiska nezvēra.»

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi novembrī bija 431,1 miljons latu, bet izdevumi – 536,6 miljoni latu, bet finansiālais deficīts – 105,5 miljoni latu.

Kā liecina Valsts kases dati, šī gada vienpadsmit mēnešos kopumā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 5,4 miljardi latu, izdevumi – 5,24 miljardi latu. Rezultātā izveidojies finansiālais pārpalikums 162,8 miljonu latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi novembrī bija 224,8 miljoni latu, izdevumi – 300,8 miljoni latu, bet finansiālais deficīts 76,1 miljona latu apmērā. Savukārt 2013. gada vienpadsmit mēnešos kopumā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 3,155 miljardi latu, izdevumi – 2,912 miljardi latu, tādējādi veidojot finansiālo pārpalikumu 237,9 miljonu latu apmērā.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) novembrī bija 116,7 miljoni latu, izdevumi – 129,6 miljoni latu, finansiālais deficīts – 12,9 miljoni latu. Šī gada vienpadsmit mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 1,28 miljardi latu, izdevumi – 1,329 miljardi latu, tādējādi veidojot finansiālo deficītu 40,4 miljonu latu apmērā.

Jāņa Bordāna, Jutas Strīķes un Jura Juraša valdības izveidošana ir lielā iespēja. Premjera amats un visas spēka ministrijas tiks koncentrētas vienas partijas rokās. Paradoksāli, bet, neskatoties uz sadrumstaloto Saeimu, tā tiešām ir iespēja, ka tiek izveidots jauns un stabils varas centrs uz nākamajiem desmit gadiem.

Pilnīgi iespējams, ka, zaudētāju partiju deputātiem pārejot uz JKP, jau šajā Saeimā izveidosies «superpartija» ar vairāk nekā 50 deputātiem. Latvijas valsts vara nonāks vienota, specdienestu atbalstīta un ar gribu apveltīta politiskā spēka rokās.

Atšķirībā no Saeimas, specdienestos jefiņu nav. Tur ir «veči» ar pieredzi, kas arī ar bandītiem «risina lietas». Varbūt tiešām labi, ka uz Latvijas simtgadi varu beidzot pārņem «vilkači uzplečos», lai tiktu izbeigta tā valsti iznīcinošā «šļura», no kuras tauta ir ļoti nogurusi pēdējās desmitgadēs. Tiesas mokās ar blēžiem, prokuratūra gadiem velk lietas, un policija neko nevar atklāt. Valsti nesodīti izzog, miljardus brīvi izsaimnieko. Tas beigsies, kungi!

Lai gan līdz Jāņiem, kad atsauksim atmiņā līgodziesmas, siesim dažādus sierus un darināsim miežu alu, vēl ir jāgaida nedaudz vairāk par mēnesi, SIA Skrīveru saldumi filiālē Lizuma konfekšu cehā pēc klasiskas un senas receptes ražotā konfekte Gotiņa ir kļuvusi nerātna. Tā tiek tīta papīrītī, uz kura izlasāma kāda nerātna latviešu tautas dziesma, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

SIA Skrīveru saldumi valdes locekle Iveta Audziša stāstījusi, ka no nerātnajām latviešu tautas dziesmām esot izraudzītas pašas rātnākās.

«Ideja par tautas dziesmām, kuras varētu izlasīt uz konfektes Gotiņa ietinamā papīra, radās jau senāk, kad sākām ražot konfekti no bioloģiskā piena, ko katru dienu Lizuma konfekšu ceham piegādā bioloģiski sertificēta zemnieku saimniecība. Konfektes Gotiņa sortiments ar skaistām latviešu tautas dziesmām mums jau bija. Domājām, ar ko jaunu mūsu saldumu pircējus varētu pārsteigt uz Līgosvētkiem. Tad ienāca prātā, ka latvju dainās ir arī nerātno tautas dziesmu klāsts. Jāņiem raksturīgā papardes zieda meklēšanas tēma arī ļoti labi iet kopā ar nerātnajām tautas dziesmām. Latviešu tautai ir jādomā par demogrāfiju, tad nu mēs - saldumu ražotāji - tādējādi dodam arī savu artavu. Cerams, ka arī konfekšu tinējas nebūs aizrāvušās tikai ar tīšanas procesu, bet izlasījušas arī tautas dziesmas,» Dzirkstelei sacījusi I. Audziša. Viņa stāstījusi, ka nerātnās tautas dziesmas izraudzījusies kopā ar meitu Sintiju, kura veic SIA Skrīveru saldumi mārketinga daļas vadītājas pienākumus.