Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

Dažādi nodibinājumi un organizācijas nelabprāt atklāj, cik tērē suvenīriem, kuriem pasaulē jānes stāsti par Latviju.

Paredzēts, ka 2014. gadā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) suvenīru iegādei tiks izmantoti 5% no kopējā gada budžeta, norāda biroja vadītāja Vita Jermoloviča.

Tiesa, cik liels ir gada budžets, informācija netiek sniegta. Arī nodibinājuma Rīga 2014 pārstāvji no šī jautājuma izvairās. Runātīgāka ir Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) tūrisma mārketinga eksperte Liene Pīpkalēja. TAVA šogad šim mērķim plāno atvēlēt ap septiņiem tūkst. eiro (bez PVN), kas ir mazāk nekā pērn izmantotie gandrīz deviņi tūkst. eiro.

Neveiksmīga pieredze

TAVA drīzumā plāno organizēt iepirkumu personalizētu suvenīru iegādei. Pēdējos gados gan divi ar suvenīru iegādi saistīti konkursi noslēgušies bez rezultāta. 2012. gadā tika izsludināts konkurss ar domu atrast kādus jaunus oriģinālus suvenīrus, ko izmantot korporatīvo attiecību stiprināšanai un pasniegt starptautiskajās tūrisma izstādēs vai citos sarīkojumos gan tūrisma profesionāļiem, gan plašai publikai, lai veidotu viesmīlīgu priekšstatu par mūsu valsti un tās tūrisma piedāvājumu. Tā kā nebija svaigu un interesantu suvenīru ideju un arī cenas bija pārāk augstas, konkurss beidzās ar neko. Arī pērnruden izsludinātais iepirkums par suvenīru un kartona stendu izgatavošanu bija neveiksmīgs – tajā vispār nepieteicās neviens pretendents. Tas gan nenozīmē, ka TAVA iztiek bez suvenīriem – pērn par 2,6 tūkst. eiro (bez PVN) tika noslēgts līgums ar SIA Aba prezent par personalizētu šokolāžu izgatavošanu un piegādi, 2012. gada nogalē – ar SIA RicBerry par 5,3 tūkst. eiro par augļu un dārzeņu sukāžu un sīrupu piegādi mārketinga pasākumu īstenošanai, izriet no informācijas TAVA mājaslapā. L. Pīpkalēja papildina: pērn iegādātas arī briļļu tīrāmās drāniņas, plastmasas maisiņi, glāžu paliktņi, stikla šķīvji personalizēti ar tūrisma tēla logo. TAVA suvenīru iegādi plāno budžeta ietvaros un izvērtējot vajadzības – tiek apzināti iespējamie apakšuzņēmēji, noskaidrotas izmaksas un izvēlēts piedāvājums ar izdevīgāko cenu.

2006.gada 7.janvārī stājušies spēkā Ministru kabineta (MK) akceptētie noteikumi par Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) sniegto publisko maksas pakalpojumu cenām, kas nosaka kādā apmērā sedzamas izmaksas par līdzdalību starptautiskajos tūrisma gadatirgos – izstādēs, par tūrisma informatīvo materiālu izvietošanu izstādēs TAVA stendā, par tūrisma informācijas iekļaušanu informatīvajos materiālos, kā arī par Latvijas tūrisma informācijas biroja un TAVA ārvalstu pārstāvniecību pakalpojumiem. Dalība starptautiskajos tūrisma gadatirgos TAVA stendā vienam dalībniekam pilnu darba laiku maksās 700 latus, bet pusi laika – 350 latus. Savukārt dalība izstādēs kopējā Baltijas stendā vienam dalībniekam maksās 1400 latus. Lai atbalstītu tūrisma asociācijas – tām par dalību izstādē īpaši paredzētā vietā TAVA stendā būs jāmaksā tikai 200 latu. Ja dalībnieki izvēlēsies piedalīties vismaz trijās izstādēs, turklāt laicīgi būs noslēguši līgumu, dalības maksa stendā būs tikai 600 latu Savukārt tūrisma informatīvo materiālu izvietošana izstādē TAVA stendā par vienu tūrisma informatīvo materiālu maksās 100 latus. Visi maksas pakalpojumi norādīti, ieskaitot PVN 18% apmērā. Par reklāmas izvietošanu TAVA izdotajos informatīvajos materiālos interesentiem būs jāšķiras no 0.50 latiem par kvadrātcentimetru. Runājot par Latvijas Tūrisma informācijas biroja (LTIB) un ārvalstu pārstāvniecību pakalpojumiem – viesnīcu, viesu māju un citu tūrisma mītņu rezervēšana izmaksās vienu latu, LTIB pakalpojumi par darījumu kontaktu dibināšanu, darba semināru organizēšanu – viena cilvēkstunda izmaksās 20 latus, bet ārvalstu pārstāvniecību pakalpojumi – darījumu kontaktu dibināšana - viena cilvēkstunda maksās 30 latus.

Ieviešot efektīvāku tūrisma nozares pārvaldību, Ministru kabinets šā gada 27. oktobra sēdē akceptēja grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA).

TAVA pievienošana LIAA radīs labvēlīgākus apstākļus Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai, sekmēs Latvijas kā tūristu galamērķa nostiprināšanos un konkurētspējas palielināšanos, kā arī veicinās Latvijas atpazīstamību starptautiskajā vidē. Plānots, ka TAVA funkciju izpildi jau ar 2016. gada 1. janvāri nodrošinās LIAA, taču grozījumi likumā vēl jāakceptē Saeimai.

TAVA pievienošanas LIAA rezultātā mārketinga aktivitāšu ārvalstīs plānošanā un organizēšanā, kā arī eksporta veicināšanā tiks nodrošināta sinerģija ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vienlaikus tiks efektīvāk izmantotas Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību sniegtās iespējas, tādējādi nodrošinot tūrisma nozares pārstāvību konkrētajās ārvalstīs un ceļot nozares statusu ārvalstīs, nozīmīgumu valstu sadarbībā un biznesa attiecību veidošanā.

Lai piedalītos nacionālajā stendā starptautiskajās tūrisma izstādēs 2012. gadā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu saņems 31 pretendents – tā pēc projektu pieteikumu novērtēšanas nolēmusi Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA).

Kopumā TAVA tika saņemti 34 projektu pieteikumi. No tiem 10 iesniedza pašvaldības, 24 – komersanti. TAVA direktors Armands Slokenbergs par šā rudens pieteikumiem (iesniegumu termiņš bija 26. septembris) uz ERAF atbalstu 2012. gada izstādēs saka: «Iepriecinoši, ka šoreiz tie bija kvalitatīvāk sagatavoti. Pretendenti bija rūpīgi pārdomājuši, uz kurām izstādēm viņi grib braukt, nevis kā pagājušajā reizē, kad pieteicās uz visu pēc kārtas. Pieteikumi bija pragmatiski, ņemot vērā tirgus specifiku un savu piedāvājumu.»

2012. gadā TAVA nacionālo stendu vedīs uz starptautisko tūrisma izstādi MATKA Helsinkos, Somijā, no 19. līdz 22. janvārim; starptautisko tūrisma forumu Tourest Tallinā, Igaunijā, no 17. līdz 19. februārim; Vivattur Viļņā, Lietuvā, no 2. līdz 4. martam; ITB Berlīnē, Vācijā, no 7. līdz 11. martam; MITT Maskavā, Krievijā, no 21. līdz 24. martam; TUR Gēteborgā, Zviedrijā, no 22. līdz 25. martam.

Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 2010. gada sezonā iecerējis jaunu projektu – preču izpārdošanu Cenplēsis 2010.

Pasākuma reklāmas kampaņā rīkotāji ieguldīs 100 tūkstošus eiro, cerot sagaidīt rekordlielu apmeklētāju skaitu ne tikai no Rīgas, bet arī no pārējās Latvijas un ārvalstīm. Cenplēsis notiks no 4. līdz 14. jūnijam Ķīpsalā, kad apmeklētājiem tiek solītas dažādu nozaru preces un pakalpojumi par ļoti zemām cenām. Par to parūpēsiešoties mūsdienu patēriņa varonis Cenplēsis, kas «saplēsīs trekno gadu cenas».

Cenplēsis 2010 plašā ekspozīcija būs veidota pēc nozarēm vairākās sadaļās: preces mājai, mēbeles un interjera preces, gaismas ķermeņi, lielā un mazā sadzīves tehnika; sporta preces, apģērbi, apavi un aksesuāri un pat auto un autoaksesuāri. Īpaša vieta būs atvēlēta arī pakalpojumu sniedzējiem, kas ir gatavi plēst trekno laiku cenas un aplaimot uzticamos klientus ar zemākām cenām.

Pagājušā gada nogalē Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) vadība tikusies ar pārlūkkompānijas Google pārstāvjiem, lai pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas Latvijas tūrisma portāla www.latviatourism.lv darbības uzlabošanai. Viena no aktuālākajām tēmām bijusi Google interaktīvās kartes integrēšana TAVA mājas lapā un Google Earth, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pēc TAVA uzaicinājuma Rīgu apmeklēja Google tūrisma sadaļas mārketinga direktors Andreus Poznak un Google kartogrāfisko materiālu speciālists Sanjay Patel, kuri tikās ar TAVA vadību.

Abas puses pārrunāja iespējamās nākotnes sadarbības aktivitātes, piemēram, kā ar pārlūkkompānijas Google palīdzību izstrādāt Latvijas karšu materiālu, kuru integrēt nacionālajā tūrisma portālā, tajā iekļaujot naktsmītnes, tūrisma objektus, videomateriālus u.t.t.

Savukārt TAVA palīdzētu uzlabot Google datu bāzi par Latviju, kas būs pieejama Google Earth – programmā, kas ļauj Latviju un pasauli apskatīt satelītuzņēmumos.

Google piedāvā arī savu speciālistu palīdzību, veidojot interneta reklāmas kampaņas, kā arī apmācību, izglītojot TAVA speciālistus Google rīku pielietošanā.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) savā mājas lapā ir publiskojusi to tūrisma firmu sarakstu, kuras šobrīd ir iemaksājušas klienta drošības naudu, un sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Latvijas Tūrisma Aģentu Asociāciju (ALTA) aicina Latvijas iedzīvotājus dodoties ceļojumā iemācīties aizsargāt savas tiesības.

Šobrīd TAVA tūrisma pakalpojumu sniedzēju datu bāzē ir reģistrējušies 50 komplekso pakalpojumu sniedzēji, no kuriem 28 ir iemaksājuši klienta drošības naudu, informēja Tūrisma attīstības valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Normunds Ķietis. Sīkāka informācija TAVA mājas lapā www.tava.gov.lv sadaļā – Tūrisma pakalpojumu sniedzēji, vai pa tālruni 67229945.

''Ja komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzēja firma pret klientu nav izpildījusi savas saistības, klienta iemaksātā drošības nauda garantē klientam daļēju vai pilnīgu zaudējumu kompensāciju par nesniegtajiem pakalpojumiem pie nosacījuma, ka ir iesniegta prasība atzīt minēto firmu par maksātnespējīgu,''informēja TAVA direktora vietnieks Ģirts Mazais.

Ieviešot efektīvāku tūrisma nozares pārvaldību, Saeima šā gada 17. decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA).

Grozījumi likumā stāsies spēkā 2016. gada 1. februārī, informē Ekonomikas ministrija.

TAVA pievienošana LIAA radīs labvēlīgākus apstākļus Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai, sekmēs Latvijas kā tūristu galamērķa nostiprināšanos un konkurētspējas palielināšanos, kā arī veicinās Latvijas atpazīstamību starptautiskajā vidē.

TAVA pievienošanas LIAA rezultātā mārketinga aktivitāšu ārvalstīs plānošanā un organizēšanā, kā arī eksporta veicināšanā tiks nodrošināta sinerģija ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vienlaikus tiks efektīvāk izmantotas Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību sniegtās iespējas, tādējādi nodrošinot tūrisma nozares pārstāvību konkrētajās ārvalstīs un ceļot nozares statusu ārvalstīs, nozīmīgumu valstu sadarbībā un biznesa attiecību veidošanā.

To laikam spēj tikai Latvijā. Tā vietā, lai izmantotu piešķirto ES finansējumu Rīgas kā kultūras galvaspilsētas reklamēšanai, atbildīgās institūcijas tik ilgi ņemas viena ar otru, kamēr nākas secināt – «ai, nesanāca».

Saucot lietas īstajos vārdos, jāsaka, ka situācija ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 reklamēšanu izvērtusies pavisam stulba. Kultūras galvaspilsētas tituls ir jebkuras Eiropas pilsētas lielā iespēja pulcēt būtiski vairāk tūristu nekā citus gadus un līdz ar to vairot arī ieņēmumus. Jebkurš zinātājs pateiks, ka Rīgai kultūras ziņā nav iemesla kaunēties. Tikai to zinātāju nav īpaši daudz, līdz ar to kultūras galvaspilsētas statusa izmantošana būtu vairāk nekā svarīga. Taču Latvijā viss atkal notiek savādāk.

Kultūras galvaspilsēta mēs skaitāmies jau četrus mēnešus, bet reklāmas vai kaut cik pārskatāmas informācijas par to, ko pilsētas viesi reāli šogad var šeit izbaudīt, praktiski nav. Piemēram, nesen Berlīnē bija viena no lielākajām tūrismam veltītajām izstādēm ITB. Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nepaslinkoja informēt medijus, ka Latvijas stends bijis plaši apmeklēts. Tikai daži stenda apmeklētāji gan DB vīlušies sacīja, ka neesot bijis praktiski nekādas informācijas par Rīgu kā kultūras galvaspilsētu un lozungs «Izbaudi Latviju nesteidzoties!» piedodiet, bet neizraisa vēlmi braukt uz Latviju. Parastais latviešu attaisnojums «nav naudiņas, lai reklamētos» arī šoreiz cauri neiet, jo ārējo tirgu apgūšanai Eiropas kultūras galvaspilsētas laikā piešķirti pat ES fondu līdzekļi, kurus tagad pastāv risks zaudēt, jo bez reklamēšanās naudu tomēr neviens nedos. Iespējams, tieši tāpēc TAVA tomēr tuvākajā laikā sola rīkot uzlabotu iepirkumu konkursu par reklāmas aktivitāšu veikšanu 1,5 miljonu eiro apmērā. Ja viss ies pēc plāna, reklāmas kampaņa sāksies vēl šoruden, mierina TAVA. Protams, mēs jau vienmēr esam zinājuši, ka drēgnajos novembra vakaros Rīga ir viens no tūristiem pievilcīgākajiem gala mērķiem.

Reklāmas kampaņu izstrādi ārvalstu tūristu motivēšanai apmeklēt Latviju Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nolēmusi uzticēt profesionālām reklāmas aģentūrām, informē TAVA tūrisma mārketinga eksperte Linda Penka.

TAVA jau izsludinājusi konkursus reklāmas kampaņu koncepcijas un aktivitāšu izstrādei 2011. - 2013.gadam Krievijas un Vācijas tūrisma tirgos, un drīzumā, pēc komunikāciju stratēģijas izstrādes tiks izsludināti konkursi arī Somijas, Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas tirgiem.

Tas tiek darīts, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam.

Konkursa nolikumi reklāmas kampaņu izstrādei Krievijas un Vācijas tūrisma tirgos TAVA jāiesniedz līdz 15. jūlijam. Paredzamā līgumcena katrā no konkursiem ir 52 tūkstoši latu ar PVN. Reklāmas kampaņas izstrāde Krievijas un Vācijas tirgū jāveic līdz 2013.gada 31.oktobrim, visi darbi pabeidzami līdz 2014.gad 31.martam vai līdz noteiktās pakalpojumu summas izlietošanai. Kampaņām jāsaskan ar Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā 2010.-2015.gadam un Latvijas tūrisma mārketinga ārējo komunikāciju stratēģijā 2011.-2013.gadam nodaļās Krievija un Vācija noteiktajām prioritātēm.

Vācijas izstāžu biznesa karuselis griežas atkal. Kopš vasaras vidus visās 16 Vācijas federālajās zemēs ir dota zaļā gaisma izstāžu biznesam, proti, notiek klātienes izstādes, stingri sekojot izmainītajiem izstāžu organizēšanas noteikumiem un speciālajām higiēnas prasībām.

Vācijas izstāžu darbības pamatprincips šodien balstās uz 3G un tas nav mobilā interneta tīkla ātrums, bet gan ar to tiek apzīmētas trīs personu grupas, kas var piedalīties Vācijā organizētos pasākumos iekštelpās. Tās ir personas, kurām ir vakcinācijas un/vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts un personas ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Kā nākošā obligātā prasība ir medicīnisko sejas masku FFP2 valkāšana un 1,5 metru distances ievērošana. Papildus tam, katrai no izstādēm ir noteikts maksimālais vienas dienas apmeklētāju skaits. Tas nozīmē, ka uz katru izstādes dienu ir ierobežots skaits ieejas biļešu, kas nopērkamas internetā, un tikai iepriekš reģistrējoties un pievienojot digitālo sertifikātu.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) izsludinātajā konkursā iesniegti nedaudz vairāk nekā 50 piedāvājumi, un TAVA komisija nevienu no tiem nav atzinusi par gana labu.

Liela daļa pieteikumu saturiski neatbilda konkursā noteiktajām prasībām - konkursa mērķis bija iegūt Latvijas tūrisma tēlam atbilstošus suvenīrus un biznesa dāvanas, kas «popularizē Latviju kā tūrisma galamērķi ārvalstu viesiem, potenciālajiem biznesa partneriem, ārvalstu vēstniekiem vai citu valstu augsta līmeņa amatpersonām». Tāpat suvenīram bija jābūt oriģinālam - suvenīrs vai piemiņas dāvana nav ikdienišķs konveijera masu produkts, bet gan tas ietver sevī īpašu individuālu attieksmi pret suvenīra īpašnieku vai dāvanas saņēmēju, norāda TAVA.

Otrs nozīmīgākais jautājums, kas liedzis suvenīru un piemiņas dāvanu pieteikumu iesniedzējiem kļūt par konkursa uzvarētāju, ir cena. Žūrijas vērtējumā tā vairākumā gadījumu bijusi pārāk augsta.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nacionālo stendu starptautiskajā tūrisma izstādē Vakantiebeurs (brīvdienu birža) organizēja trešo gadu pēc kārtas, un šai reizē nīderlandiešu interese un atsaucība bijusi daudz lielāka, nekā cerēts.

Šā gada izstādē Utrehtā skaidri bijis jūtams, ka nīderlandiešu maciņi ir kļuvuši biezāki un, jau tā būdami lieli ceļotāji, viņi šobrīd ir vēl vairāk noskaņoti doties tūrisma braucienos nekā iepriekš, stāstīja aģentūrā. Lai gan izstāde notika sešas dienas, no 12. līdz 17. janvārim, izstāžu telpās ne brīdi nav iestājies klusums. Liela daļa apmeklētāju, samaksājuši 15 eiro dārgo ieejas biļeti, izstādē uzturējās vairākas stundas. Apmeklēja krāšņos stendus un neatteicās arī no iespējas, piemēram, Austrijas stendā iztukšot alus kausus.

TAVA tūrisma tirgus speciāliste Lelde Beņķe uzsver: «Bija skaidri redzams, ka tūrisma izstādes apmeklēšana nīderlandiešiem ir cieņā un izstādes šķiet svarīgs informācijas un iedvesmas avots. Manuprāt, nacionālo stendu izstādē Vakantiebeurs vajadzētu organizēt arī turpmāk paralēli citām mārketinga aktivitātēm Nīderlandes tirgū.»

Pirmo reizi Latvijas tūrisma nozarē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) piedalījusies tūrisma izstādē The New York Times Travel Show, kurā iepazīstināja amerikāņus ar Latvijas tūrisma piedāvājumu.

Starptautiskajā tūrisma izstādē TAVA pēc Lietuvas valsts tūrisma departamenta uzaicinājuma piedalījās kopā ar citu Baltijas valstu pārstāvjiem. Lietuvas puse aicināja izstādē piedalīties kolēģus no Igaunijas un Latvijas, ņemot vērā, ka ASV tūristu ceļojuma galamērķis parasti ir visa Baltija.

«Sarīkojuma apmeklētājus un viņu informētību par Baltiju var iedalīt vairākās kategorijās. Daudzi jutās kā atklājēji, jo atzinās, ka ir ieraudzījuši trīs jaunas valstis pasaules kartē, par kuru eksistenci viņi iepriekš neko nav zinājuši. Daļa apmeklētāju atnāca uz stendu, lai izteiktu komplimentus Baltijas valstīm, kuras jau bija apceļojuši, un dalītos iespaidos par to, kas šeit paticis. Daļa apmeklētāju bija tādi, kuri ir iegādājušies ceļojumu uz Baltiju, visbiežāk - kruīzu, un stendā vaicāja pēc kartēm un sīkākās informācijas par valstīm, uz kurām brauks. Bija arī tādi ceļotāji, kuri apgalvoja, ka Baltijas valstis ir viņu nākamo ceļojumu saraksta augšgalā,» iespaidos dalās TAVA vecākā eksperte Inese Šīrava.

Konkurss uz vakanto Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktora amatu noslēdzies bez rezultāta, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Uz vakanto TAVA direktora amatu bija pieteikušies pieci pretendenti, aģentūrai LETA sacīja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

«Ekonomikas ministrijas konkursa komisija, izvērtējot saņemtos pieteikumus uz TAVA direktora amatu, pieņēmusi lēmumu konkursu izbeigt bez rezultāta. TAVA direktora pienākumus turpina pildīt TAVA Produktu attīstības vecākā eksperte Inese Šīrava,» informēja Urpena.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija sākusi diskusiju ar tūrisma nozares komersantiem un nevalstiskajām organizācijām par to, kā turpmāk esošo resursu ietvaros īstenot efektīvākus pasākumus Latvijas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai, sacīja Urpena.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) rīkotajā konkursā Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts 2012 no kopumā divdesmit iesniegtajiem pieteikumiem uz konkursa otro kārtu izvirzīti desmit produkti, bet vēl divi pretendēs saņemt īpašu veicināšanas balvu, lēmusi vērtēšanas komisija.

Dabas tūrisma kategorijā pretendentu skaits bija vismazākais un par vērtīgākajiem jaunajiem tūrisma produktiem atzīta vīngliemežu audzētava Ošu Mājas Preiļu novadā (Ainis Noviks), velomaršruti «Ar velo pa Pārgauju un tuvāko apkārtni» (kempings Apaļkalns) un «Pa Ķemeru nacionālā parka dziedējošās zelta dzīslas pēdām» (Jūrmalas pilsētas dome).

Veselības tūrisma kategorijā sacensība bijusi spraigāka un uz konkursa otro kārtu izvirzīta veselības tūrisma programma «Ar basām kājām pēc veselības» (SIA Meeting Tour Travel & SPA Consultants), «Ajūrvēdas kūres svara samazināšanai un detoksikācijai» (Jūrmalas pilsētas dome) un Park and Bike (Kuldīgas tūrisma attīstības centrs).

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) noskaidrojusi desmit populārākos Latvijas tūrisma objektus un vietas. Pēc ekspertu domām, Latvijas tūrisma objekts Nr.1 joprojām ir Rundāles pils, Db.lv informēja TAVA sabiedrisko attiecību speciālists Normunds Ķietis.

TAVA aptaujāja 75 tūrisma ekspertus, kuru vērtējumam tika nodotas 55 dažādas tūrisma piesaistes.

Par Top-10 tūrisma objektiem TAVA izdos bukletus, kartes, kā arī tos popularizēs internetā.

Latvijas Top-10 vēl iekļuva: Vecrīga, Aglonas bazilika, Jūrmala un SPA centri, Gaujas Nacionālais parks, Kuldīgas vecpilsēta un Ventas rumba, Turaidas muzejrezervāts, Cēsu vecpilsēta un viduslaiku pils, Liepāja un Ventspils. Tūlīt aiz desmitnieka seko: Kino pilsētiņa Cinevilla, Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs un Aerodium.

Pēc aptaujas rezultātiem, visaugstāko vērtējumu saņēma Rundāles pils. 72 no 75 ekspertiem to iekļāva pirmajā desmitniekā, tālāk seko Vecrīga un Aglonas bazilika ar attiecīgi 67 un 62 punktiem.

Latvijas stends ziemeļvalstu tūrisma izstādē Matka izpelnījies lielu interesi un atsaucību. Izstādes laikā publiski paziņots arī lēmums nākamgad Latvijai kļūt par Matka 2014 partnervalsti.

Izstāde Matka, kas ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem ziemeļvalstu tūrisma gadatirgiem, šogad notika no 17. līdz 20. janvārim. Interese, kāda valdījusi Helsinku izstāžu centrā jeb FinnExpo, un atsaucība, ar kādu uzņemts Latvijas nacionālais stends, nostiprinājusi pārliecību, ka bijis pamatots un pareizs pirms izstādes pieņemtais lēmums nākamgad Latvijai kļūt par Matka 2014 partnervalsti, skaidro Latvijas pārstāvji.

Par šo lēmumu Helsinkos publiski paziņojis Latvijas vēstnieks Somijā Juris Bone, un kopdarbs ar Matka 2014 rīkotājiem jau ir sācies, norāda TAVA.

Šogad, 2013. gadā, Latvija bija partnervalsts specializētajai auto tūrisma izstādei Caravan 2013, kas turpat Helsinkos notika paralēli lielajai tūrisma izstādei Matka. «Somijā ceļošana ar automašīnu ir ļoti populāra, un akcents, kādu Latvijas puse lika uz autotūristiem, nebija nejaušs. Izstādes pirmajā dienā TAVA un Latvijas kempingu asociācija kopīgi ar Latvijas vēstniecību Somijā rīkoja pieņemšanu somu žurnālistiem un citiem interesentiem, kuri strādā autotūrisma jomā,» skaidro TAVA.

No 13. līdz 16. novembrim 10 Latvijas medicīnas nozares uzņēmumu piedalīsies pasaules vadošajā medicīnas nozares izstādē MEDICA 2023. Šī būs vēsturiski plašākā Latvijas medicīnas nozares ražotāju dalība savas nozares vadošajā starptautiskajā izstādē Diseldorfā. Pateicoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstam, šogad līdzās mūsu valsts medicīnas preču ražotāju individuālajām ekspozīcijām pirmo reizi Diseldorfā tiks būvēts Latvijas nacionālais stends.

Pasaules medicīnas produktu un tehnoloģiju tirgus ir dinamiski mainīgs, jaunu tehnoloģiju izstrāde un ražošana ietekmē medicīnas aprūpes nozari kopumā. Energoresursu cenu kāpums, izejvielu sadārdzinājums, izmaksu pieaugums pakalpojumiem un precēm no vienas puses un daži ļoti būtiski tehnoloģiski lēcieni, piemēram, mākslīgā intelekta jomā, kas liek investēt jaunos procesos, no otras puses, situācijā, kad veselības aprūpes budžeti ir ierobežoti, jo īpaši daudzu valstu valsts finansētajās veselības nozarēs. Ņemot vērā šos vispārējos nosacījumus, ir svarīgi, lai ikviens, kas pieņem lēmumus veselības aprūpes nozarē, būtu lietas kursā un izmantotu pasaulē vadošās medicīnas nozares izstādes MEDICA 2023 un starptautiskās augsto tehnoloģiju risinājumu un piegāžu medicīnā izstādes COMPAMED 2023 piedāvātās profesionālā dialoga, biznesa partnerības un tīklošanas platformas iespējas.

Covid-19 pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ izstāžu rīkotājsabiedrība "BT 1" šogad prognozē apgrozījuma kritumu par 55%, atzina "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

"Pēc 12.martā izsludinātās ārkārtējās situācijas valstī esam apturējuši mūsu saimniecisko darbību, bet tieši marts un aprīlis ir izstāžu biznesa visaktīvākais periods gadā, kas atstāj vislielāko ietekmi gan uz "BT 1", gan saistītajiem uzņēmumiem, gan mūsu klientiem un viņu ieguldījumiem," sacīja Tīle.

Viņš piebilda, ka martā dīkstāves pabalstus saņēma 30 uzņēmuma darbinieku, bet aprīlī - 42. Gandrīz visiem darbiniekiem bija maksimālā pabalsta summa. Patlaban "BT 1" nodarbina 59 darbiniekus, neviens nav atlaists.

Tāpat Tīle minēja, ka ik gadu "BT 1" rīkotās izstādes ģenerē ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību vairāk nekā 120 miljonu eiro apmērā. "Pārceļot tikai trīs izstādes, "BT 1" zaudējumi veidoja 1,6 miljonus eiro, nemaz nerunājot par atceltajām izstādēm," viņš pauda.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Balsojumā uzvarot Čehiju un Franciju, Latvija ir ieguvusi tiesības organizēt nākamo Eiropas žurnālistu golfa čempionātu 2009.gada septembrī, Db.lv informēja Tūrisma attīstības valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Normunds Ķietis.

Latvijā viesosies vairāk nekā 100 žurnālistu no vismaz 12 valstīm, lai kopīgi izbaudītu Latvijas golfa laukumus un vairāk uzzinātu par Latviju. Savu atbalstu jau pauduši golfa laukumi Ozo un Viesturi, kā arī Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA).

TAVA direktors Uldis Vītoliņš esot ļoti gandarīts, ka Latvijā notiks šāds pasākums, jo TAVA ir ieinteresēta palielināt žurnālistu viesošanos. Šogad Latvijā TAVA plāno 45 ārvalstu žurnālistu vizītes, savukārt pērn TAVA organizēja 39 žurnālistu vizītes, kurās piedalījās 200 žurnālisti.

"Svarīgas ir ne tikai publikācijas par golfu Latvijā, kā arī Latviju kā interesantu tūristu galamērķi. Šādā pasākumā mēs varam iegūt daudzus ļoti vērtīgus mediju kontaktus, savukārt žurnālisti varēs iegūt ierosmes turpmākām publikācijām par Latviju," uzskata U.Vītoliņš.

Šodien, 8. februārī, darbu sākušajā starptautiskajā tūrisma izstādē Balttour 2013 Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs atzīts par Gada cilvēku tūrismā.

Pasniedzot balvu TAVA direktoram, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis atzinis, ka tas ir nebijis brīdis viņa ikdienā. Proti, balvu sabiedrības skatījumā ir nopelnījis valsts iestādē strādājošais, kurus parasti taču kritizē.

TAVA vadītājs Armands Slokenbergs izstādes atklāšanā teicis divas runas. Vienu – ārvalstu viesiem, kurā viņš bijis ļoti lakonisks: «Šodien, kad starptautiskā tūrisma izstāde gadatirgus Balttour svin savu 20. dzimšanas dienu, man būtu jums pavēstāms daudz labu ziņu. Bet es minēšu tikai divas.

Pirmā – vairāk nekā 75 % ārvalstu tūristu pilnībā piekrīt, ka Latvijas tūrisma sauklis Latvia. Best Enjoyed Slowly atbilst mūsu tūrisma piedāvājumam.

Vērienīgo startautisko kultūras tūrisma reklāmas kampaņu, kas izgāzās vēl nesākusies, plānots sākt rudenī, kad Rīgas kā kultūras galvaspilsētas gads tuvosies jau noslēgumam.

«Ja viss notiks pēc plāna, kultūras tūrisma kampaņa sāksies no septembra. Kampaņa tiek plānota divās daļās – pirmā daļa aicinās rudenī apmeklēt kultūras galvaspilsētu. Šo statusu neviens neatņem, līdz ar to Tallina mārketinga izpratnē joprojām ir 2011. gada kultūras galvaspilsēta. Otrs kampaņas vilnis plānots 2015. gada sākumā, kas sakristu ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē,» stāsta Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs. Rīga 2014 ir labs iemesls, kāpēc apmeklēt mūsu galvaspilsētu un Latviju, jo tiek piedāvāta interesanta programma, notiek pasākumi, tomēr «ar to jau kultūras dzīve nebeidzas».