Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Saeimas frakcija šodien tiekoties ar Ministru kabineta izveidotās komisijas PSRS okupācijas režīma nodarīto zaudējumu aprēķināšanai vadītāju Edmundu Stankeviču secināja, ka komisijas darbs norit pieņemami, taču varētu tikt intensificēts, kā arī plašāk skaidrots sabiedrībai, Db.lv informēja TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons.
Kā frakcijas deputātiem stāstīja E.Stankēvičs, lielākā problēma komisijas darbā ir ļoti daudzie pētījumu virzieni, kas ietver gan okupācijas režīma veiktās izsūtīšanas, cilvēku nogalināšanas, gan Latvijas valsts un pilsoņu kustamā un nekustamā īpašuma piesavināšanos, gan piespiedu darba un dienesta armijā kompensēšanu, gan Latvijas tautsaimniecībai nodarīto zaudējumu aprēķināšanu u.t.t. Ir grūti atrast kvalificētus speciālistus specifiskiem pētījumu virzieniem, atzina E.Stankēvičs.
Problēmas sagādājot arī piekļūšana Krievijas arhīviem, kuros glabājas ļoti daudzi materiāli, kas attiecas uz Latvijas valstij un pilsoņiem nodarītajiem zaudējumiem.
Otrkārt, frakcija varētu vērsties pie Ministru prezidenta un ārlietu ministra, lai Latvijas un Krievijas starpvalstu sarunās par prioritāti tiktu izvirzīts jautājums par arhīvu pieejamību.
Tēvzemiešu deputāti arī uzsvēra, ka komisija ir pārāk maz darījusi, lai informētu Latvijas un starptautisko sabiedrību par pētījumu gaitu un jau izdarītajiem secinājumiem. E.Stankēvičs atzina, ka komisijas darbu tiešām varētu vairāk popularizēt, it īpaši izlaižot dažādas brošūras ar pētījumiem atsevišķās nozarēs latviešu valodā un svešvalodās. Kā piemēru viņš minēja nupat uznākušo grāmatu Aizvestie, kurā apkopoti 1941. un 1949.gada deportāciju upuru vārdi.
TB/LNNK deputātus interesēja arī, vai komisija aprēķina zaudējumus, kas Latvijai un tās pilsoņiem radušies sakarā ar Abrenes apriņķa pievienošanu Krievijai, uz ko E.Stankēvičs atbildēja apstiprinoši. Komisijas priekšsēdētājs atzina, ka, optimistiski vērtējot, komisijas pētījumi varētu tikt apkopoti un kopējais okupācijas režīma nodarīto zaudējumu aprēķins nosaukts 2011.gadā. Viņš uzsvēra, ka Lietuvai šis darbs ir prasījis desmit gadus, un kaimiņvalstī komisija sāka strādāt jau 1998.gadā, bet Latvijā tikai 2005.gada nogalē.
TB/LNNK Seimas frakcija tikās ar E.Stankēviču, lai iepazītos ar viņa vadītās komisijas paveikto, kā arī tās nākotnes iecerēm. Ņemot vērā Lietuvas prezidenta Valda Adamkus izteikto gatavību prasīt no Krievijas konkrēti aprēķinātu PSRS režīma nodarīto zaudējumu kompensēšanu, frakcijas deputātus īpaši interesēja termiņi, kuros varētu tikt pabeigts komisijas pētnieciskais darbs un apkopoti secinājumi.