Teātris – kultūras patēriņa zīmola prece

Autori: Vēsma Lēvalde, speciāli DB
2017. gada 29. novembris plkst. 13:15

Teātra apmeklētāju īpatsvars Latvijā ir krietni virs vidējā Eiropas Savienībā. Tomēr budžeta iespējas profesionālo attīstību ierobežo

Deviņus Latvijas repertuāra teātrus katru gadu apmeklē gandrīz miljons cilvēku, no 1000 iedzīvotājiem vairāk nekā 400 ir teātra skatītāji, gandrīz uz pusi pārsniedzot vidējo līmeni Eiropas Savienībā. Kultūras ekonomikā šādu pieprasījumu pielīdzina zīmola precēm, kas jēdzienam «teātris» piešķir konotāciju «vērtīgs», «prestižs». Tāda līmeņa kultūras nozare rada darbavietas, kas prasa augsti kvalificētu darbaspēku, noteiktu specializāciju profesionāļus. Kvalificēta darbaspēka pieplūdums konkrētā vietā, kā zināms, rada apstākļus, lai attīstītos izglītota sabiedrība ar augstu intelektuālo potenciālu.

Kolumbijas Universitātes profesors Kevins Brauns vienā no savām publiskajām lekcijām formulējis teātra tiešo saistību ar 21. gadsimta globālo ekonomiku – tas attīsta radošumu, asociatīvi atspoguļo sabiedrības aktualitātes, iemāca izpausties un komunicēt iespējami efektīvāk, ļauj iepazīt citas kultūras, veicinot atšķirīgā, citādā pieņemšanu, un tādā veidā mazina etnocentriskumu, kas ir viens no tirgus paplašināšanās kavēkļiem.

Vienlaikus teātris pieder kultūras jomām, kuru izmaksas attiecībā pret pirktspēju liek valstij izšķirties par dotēšanu no nodokļu ieņēmumiem. Latvijā skatuves mākslai nemitīgi jāpierāda tiesības uz valsts atbalstu, tā ir pakļauta komerciālam spiedienam. Jaunrade tiek ierobežota, jo eksperimentāli meklējumi ir saistīti ar risku, ka skatītājs tos var nepieņemt, īpaši tad, ja māksla ir soli priekšā ierastajam. Ieņēmumi no biļetēm veido nozīmīgu teātra budžeta daļu, bet valsts un/vai pašvaldību dotāciju līgumi ietver komerciāli saistošus nosacījumus. Par laimi, teātri neatsakās no radošiem meklējumiem, un daudzu mākslinieku vārdi neprasa komentārus arī starptautiskā mērogā – Alvis Hermanis, Gundars Āboliņš, Andris Freibergs, Guna Zariņa un citi.

Valsts budžeta dotāciju saņem Latvijas Nacionālais teātris, Dailes teātris, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, Jaunais Rīgas teātris, Latvijas Leļļu teātris, Valmieras Drāmas teātris un Daugavpils teātris. Kopš 2013. gada valsts budžeta dotāciju veido bāzes daļa (rezultatīvo rādītāju izpilde un ēkas ekspluatācijas izdevumi) un ikgadējā mainīgā daļa, kuras apmēru ietekmē teātra lielās zāles skatītāju vietu skaits un teātra balvas Spēlmaņu nakts jauniestudējumu izvērtējums. Mainīgās daļas apmērs atkarīgs no konkrētajā gadā pieejamajiem valsts budžeta līdzekļiem. Dotācija kā līdzfinansēšanas modelis un valsts kapitālsabiedrību juridiskā forma izvērtēta un atzīta par optimālāko Latvijas teātra nozarei, norāda Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone.

Kā veidojas teātru budžeti un kāda ir izcilības cena, lasiet laikrakstā Dienas Bizness (27.11.2017)