Jaunākais izdevums

Jaunais DJI drons Mavic Air kompakto izmēru un viegluma dēļ pilnībā attaisno gaisīgo nosaukumu

Nepilna pusotra gada laikā bezpilota lidaparāts Mavic Pro kļuva par labi zināmu un izdaudzinātu vārdu filmēšanas entuziastu kopienā. Varētu pat teikt, ka salīdzinoši draudzīgās cenas dēļ ierīce pavēra jaunus apvāršņus un skatu leņķus lielai daļai amatieru. Janvārī DJI vēl vairāk paplašināja potenciālo pircēju loku, izziņojot populārā lidaparāta «mazāko brāli» – Mavic Air, kas ir vēl kompaktāks, vieglāks un arī ievērojami lētāks. Drons solās būt pievilcīgs risinājums vasaras ceļotājiem, jo somā aizņem pavisam maz vietas.

Jau DB pērn izmēģinātais Mavic Pro bija savam laikam un iespēju klāstam netipiski mazs drons, bet Mavic Air sarucis vēl mazāks un kļuvis pavisam gaisīgs. Lidaparāts sver nieka 430 gramus jeb apmēram pusi no Mavic Pro 743 gramiem un ar pielocītām propelleru kājām ir tik mazs, ka «ielien» 20 cm garā un 11 cm platā auduma futrālī.

Drona savienošana un vadība ir identiska Mavic Pro. Vienīgi Mavic Air tālvadības pults ir mazliet prastāka, bez iebūvēta ekrāna. Tādēļ pieaug viedtelefona loma, jo svarīgākā informācija, ne tikai lidaparāta kameras redzētais, aplūkojama tieši telefonā. Tālvadības pults un tālrunis jāsavieno ar USB kabeli, ekrānā jāatver DJI GO 4 lietotne un tā ātri sameklēs Mavic Air. Pēc lidaparāta kalibrēšanas, pagrozot to dažādos virzienos, lidaparāts ir gatavs doties ceļā.

DJI nav mēģinājuši labot to, kas darbojas, tādēļ drona vadīšana ir tikpat viegla, kā ar lielāko modeli. Ar kreiso kontrolsviru aparātam liek pacelties gaisā un pagriezties vajadzīgajā virzienā, bet ar labo – dzīt uz priekšu, atpakaļ vai sāniem.

Tomēr pati Mavic Air uzvedība gaisā ir atšķirīga, un tieši debesīs visuzskatāmāk redzama cenas starpība. Jaunais modelis šķiet mazāk jaudīgs un arī neaizsargātāks pret vides ietekmi. Mavic Pro šaujas gaisā strauji un arī uz priekšu dodas tik braši, it kā tam nekas nespētu stāties ceļā, bet Mavic Air nereti «stīvējas» ar gaisu. Spēcīgāka vēja brāzma nobremzē tā lidojumu, lai arī formāli drons spēj attīstīt ātrumu līdz 28 km/h un sporta režīmā – pat 68 km/h. Arī ar nosēšanās precizitāti neveicas pārāk labi.

Visu rakstu Ar «gaisu» pa gaisu lasiet 1. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1.Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē tika nosolīta par 70,3 tūkstošiem eiro, par 45,4 tūkstošiem pārsniedzot sākuma cenu.

Kamēr vieni savelk jostas, citi pērk īpašumus 

Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē...

2. Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari 

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes...

3. SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās noliktavu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurai ir būtiska atšķirība no citām mantu glabātavām. Klienti var telpas iznomāt jebkurā diennakts laikā uzņēmuma mājaslapā, kā arī paši atslēgt tās ar aplikāciju telefonā.

Atklāj pašapkalpošanās mantu glabātavu, kuru atver ar telefonu 

SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās...

4. Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

5. Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi. Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm, teikts jaunakajā "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā.

Krīzes laikā reformas uzsākt ir vienkāršāk nekā "miera" laikos, kad nav steidzamības sajūtas un jācīnās ar politiskās gribas trūkumu. Tāpēc gan Latvijai, gan pārējām Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikām krīze rada iespēju uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts nākotnes attīstības iespējas, norāda eksperti.

Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba, tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvija soļo līdzās pasaules tūrisma un viesmīlības jaunākajām tendencēm

SIA Mogotel administratīvā direktore Inese Zača, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesmīlības nozare kā tūrisma industrijas būtiska daļa nekur citur pasaulē neattīstās tik strauji kā centrālajā un Austrumeiropā, it īpaši laikā, kad pieaug ekonomiskā aktivitāte un ārvalstu investīcijas.

Pieaugot tūristu skaitam, palielinās gan viesnīcu, gan ēdināšanas, kultūras un izklaides pakalpojumu aprite, tāpēc aktuāli kļūst jautājumi, kā pārvaldīt šīs jomas, kombinējot tradicionālo ar moderno, integrējot jaunās tehnoloģijas un viedās pārvaldīšanas sistēmas. Saskaņā ar jaunāko Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) starptautiskā tūrisma barometru, kopējais starptautisko tūristu skaits 2017. gadā pieauga par 7%, sasniedzot 1,322 miljonus.

Pateicoties Vidusjūras galamērķiem, Eiropas reģions pagājušogad ir uzrādījis rekordlielus rezultātus, sasniedzot 671 miljonu lielu ārvalstu tūristu pieplūdumu, kas ir par 8% vairāk nekā 2016. gadā. Eiropa, it īpaši tās centrālais un austrumu reģioni vienmēr ir kalpojuši par katra ceļotāja must have ceļošanas galamērķiem. Bet nepārtraukti izgudrojot un ieviešot jaunākās viesmīlības un tūrisma nozares tehnoloģijas, attīstot arvien jaunus ceļošanas virzienus un veidus, Eiropa turpina vilināt arī mūsdienu tūristus un jau vairākus gadu desmitus diktē tūrisma tendences visai pasaulei. Apmeklējot starptautiskās viesmīlības un tūrisma nozares izstādes un piedaloties dažādās nozares konferencēs, mēs smeļamies vērtīgas idejas un padomus no citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru