Izpratne mainās un tagad jautājuma «Kur ir Latvijas Nokia?» vietā var uzdot jautājumu «Kur ir Latvijas Angry Birds?», šodien Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) diskusijā par IKT nozares prioritāšu hartu norādīja tehnoloģiju pārzinātājs, Swedbank valdes loceklis Ģirts Bērziņš.
Pēc viņa skaidrotā, agrāk bija izpratne, ka nepieciešama rūpnīca, taču tagad tā mainījusies. Spēli Angry Birds viņš raksturoja kā spožu ideju, spožu intuitīvu risinājumu, kura lietošanai cilvēki nav ilgstoši jāapmāca, un, piemēram, bērni ātri saprot, kā to spēlēt.
Bērziņš arī norādīja, ka elektroniskās iespējas strādā, ja risinājumi ir savstarpēji integrēti un ja tie ir intuitīvi. Viņš pauda neizpratni, kāpēc cilvēkam jāpārvieto informācija no vienas sistēmas uz otru. «E-pārvalde valstī darbosies, kad iedzīvotājiem pazudīs termins «izziņa»,» teica Bērziņš. Viņš mudināja apzināt situācijas, kurās šāda veida dokumenti vispār ir nepieciešami.
Pasākumā izvērsās arī diskusija par Swedbank pakalpojumiem. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce atzina, ka viņš kā klients bankas internetbanku uzskata par izcilu, taču joprojām ir atsevišķas lietas, ko nevar veikt elektroniski. «Arī Swedbank jāaug,» teica Pūce, kurš uzskata, ka patlaban Latvija ir līmenī, kad valsts konkurētspēja vairs nav atkarīga no valsts pārvaldes efektivitātes, bet gan no uzņēmējdarbības efektivitātes. Viņaprāt, valsts konkurētspējas atslēga ir milzīgs ražīguma kāpums, ko nevar panākt bez tehnoloģiju izmantošanas, un nepieciešams virzīt uz jaunajām prasmēm un iemaņām uzņēmējus.
Vaicāts par LIKTA hartā paredzēto mērķi sasniegt 90% bezpapīra dokumentu apriti valsts un pašvaldību pārvaldē un nepieciešamajām izmaiņām ierēdņu galvās, Pūce nepiekrita, ka ierēdņu galvās ir nepieciešamas «briesmīgas izmaiņas». Viņš klāstīja, ka ierēdņi ir «stipri paklausīga tauta» un, ievērojot hierarhiju lēmumu pieņemšanā, labi pakļaujas šādām izmaiņām, tiesa, ar zināmu laika nobīdi.
EM pārstāvis norādīja, ka aizvien vairāk speciālu dokumentu aprite notiek elektroniski, tomēr rodas problēmas ar iedzīvotājiem. Proti, šogad EM veikusi lietvedības sistēmas pārveidi, pārejot uz bezpapīra apriti, tomēr to nav iespējams ieviest attiecībā uz iedzīvotāju iesniegumiem, kas veido 60% EM saņemto un izsūtīto dokumentu. Turklāt nereti iedzīvotāji e-pasta vēstulēs lūdz sniegt atbildi papīra formā. Lai gan ministrija cenšas piedāvāt iedzīvotājiem jaunus rīkus, viņaprāt, nepieciešami jauni risinājumi, turklāt, pēc viņa domām, nepieciešams unikāls veids dažādām iestādēm.
Komentējot Pūces teikto, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš piekrita, ka attiecībā uz izmaiņu īstenošanu laika nobīde ir diezgan ievērojama. Proti, 2002.gadā Valsts pārvaldes iekārtas likumā tika paredzēts: ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas. Tomēr joprojām pēc desmit gadiem Saeimā jāaizstāv pozīcija, ka iepirkumu procesā nav jāiesniedz izziņa par sodu neesamību, jo tā jau ir pieejama valsts datubāzēs.
Uzņēmēji diskusijā norādīja uz valsts iespējām veicināt informācijas sabiedrības attīstību. Piemēram, IT nozares uzņēmējs Jānis Bergs pauda viedokli, ka tas būtu politiķu uzdevums risināt jautājumu, lai visas jaunās grāmatas latviešu valodā varētu izlasīt e-vidē. Viņš arī izteica vēlmi, lai bērniem nebūtu jānes uz skolu kaudze grāmatu, bet varētu iztikt ar vienu e-lasītāju.
Jau ziņots, ka IKT nozares prioritāšu harta ir apņemšanās palīdzēt sabiedrībai būt inovatīvai, tehnoloģiski izglītotai un attīstītai. Tajā izvirzīti seši būtiskākie virzieni: IKT jomā izglītoti un ar e-vides infrastruktūru aprīkoti iedzīvotāji, moderna e-pārvalde, uz IKT balstīta konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide, aktīva labklājība un vienkārši pieejams kultūras mantojums.
Dokuments izstrādāts pieciem gadiem.
LIKTA ir profesionāla nevalstiska organizācija, kas izveidota 1998.gadā un aptver visu Latvijas IKT nozari - elektroniku, datoru aparatūru un programmatūru, telekomunikācijas un pakalpojumu sniedzējus. LIKTA mērķi ir veicināt informācijas sabiedrības izveidi un nozares attīstību Latvijā. LIKTA apvieno vairāk nekā 200 biedrus - nozares organizācijas, kā arī individuālos biedrus un asociācijas.
