Jaunākais izdevums

Kādudien cilvēki sapratīs, ka jābūt līdzsvaram starp planētu, cilvēku un peļņu, un tad ilgtspēja būs galvenā tendence tējas un kafijas ražošanā un patērēšanā

Tā cer tējnīcas Illuseum un kafejnīcas Strada vadītāja Gundega Silniece.

Latvijas sabiedrības tējas baudīšanas rituāls, tējojot mājās, ir viens no iemesliem, kāpēc pagaidām ir tik maz specializēto tējnīcu. Vienlaikus gadu gaitā ir skaidri redzams progress, un ir daļa sabiedrības, kas novērtē augstas kvalitātes tēju, izvēlas vecinātu Ķīnas puer vai ulunu. Tomēr G. Silniecei šķiet, ka tik specifiskai lietai kā tējai ar sāļu siera cepurīti vai īpaši dārgai tējai Latvija vēl nav gatava.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Tējnīca un veikals Illuseum darbojas kopš 2011. gada, bet tās priekšgājēja Goija tika atvērta jau 2004. gadā. Kā šajā laikā Latvijā ir mainījusies izpratne par tēju?

Spriežot pēc tējnīcu skaita, interese iet plašumā. Taču ir tējnīcas, kas atveras un aizveras, jo ekonomiskā situācija neatļauj turēt šādus sirds projektus un tie paliek hobija līmenī. Tāpēc ir daudzi tējas meistari, kuri strādā kā frīlanceri dažādos pasākumos, gatavo tēju draugiem, braukā pa pasauli mācoties, bet savas iestādes vaļā never. Latvijā tā tomēr ir nišas lieta.

Tējnīcu mums nav ne uz pusi tik daudz kā kafejnīcu.

Protams. Tas tādēļ, ka Latvijā tējas dzeršanas kultūra vēsturiski tomēr ir vairāk balstīta uz zālīšu tējām. Līdz ar to tas ir diezgan loģiski. Tēja Latvijā ir dzēriens, ko cilvēki pārsvarā dzer mājās un iet mazāk socializēties uz tējnīcām. Pa vakariem droši vien dzer alu, pa dienu ātri uz 15 minūtēm satiekas kafejnīcā. Tajā pašā laikā ir specializētie veikali, un tējas piedāvājums lielveikalā ir kļuvis plašāks un daudzveidīgāks nekā pirms pieciem vai desmit gadiem.

Jūs tējnīcā un veikalā piedāvātas tikai klasiskās tējas un nekas no zāļu tējām?

Mums ir liels piedāvājums tējām ar stipri jūtamu iedarbību, piemēram, uzmundrinošas, nomierinošas, un, kas interesanti, tās iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, piemēram, divdaivu ginka, bambusa lapas, Sagan-Daila, citronliāna.

Mēs ar šiem konkrētajiem produktiem strādājam jau sen, mēs bijām pirmie Latvijā, kuri sāka tirgot īpaši vērtīgus produktus jeb t.s. superfoods – maka sakni, spirulīnu, matcha tēju utt. Tikai pēc vairākiem gadiem šos produktus sāka piedāvāt eko veikali un kafejnīcas, kur to visu mēģināja blenderēt un likt kokteiļos.

Kopumā šobrīd funkcionālās tējas un zāļu tējas ar jēgu un nozīmi ir viens no lielākajiem un straujāk augošajiem segmentiem. Šī tendence iekaro lielveikalu plauktus, un ārzemēs ir plašs pudelēs pildītās tējas piedāvājums.

Piemēram, šobrīd Krievijā neprātīgi populāra ir šaurlapu ugunspuķes tēja, jo, to pareizi fermentējot, garšas īpašības ir ļoti līdzīgas tējas augam, bet fitoterapeiti nebeidz vien uzskaitīt ieguvumus veselībai, sākot ar miega normalizēšanu un beidzot ar ekzēmas ārstēšanu.

Jaunā paaudze ir ļoti fokusēta uz zaļo dzīvesveidu, un tas krasi iezīmējas viņu iepirkšanās paradumos.

Līdz ar to tējas pasaules giganti ir reaģējuši uz šo pieprasījumu un izlaiduši papildu produktu līnijas, lai šo pieprasījumu nosegtu. Arvien biežāk lielveikalu plauktos varam redzēt tādas līnijas kā Pukka, Yogi vai Tazo, kas mazina iekaisumu, uzlabo gremošanas darbību, uzlabo miegu, mazina stresu utt. Šis segments ir ātri augošs, konkurences līmenis ir ļoti augsts, un mazie ražotāji nevar mēroties spēkos ar lielajiem. Taču tie var pretendēt uz nišas tirgu – specializētiem veikaliem un skatīties ne tik vien uz Skandināvijas, bet arī uz Āzijas pusi, kur mūsu zāļu tējas vienmēr pieņem ar sajūsmu.

Pēdējo piecu gadu laikā, īpaši aktīvi pieaugot veselīgā uztura un dzīvesveida piekritēju skaitam, ir atgriezusies interese par zāļu tējām. Daudzi jaunie ražotāji šo segmentu mēģina pacelt jaunā līmenī, pozicionējot to kā vienu no veselīga dzīvesveida stūrakmeņiem. Latvijā zāļu tēju tradīcija ir ļoti spēcīga un zināšanas galvenokārt glabā vecākā paaudze, tāpēc bieži vien varam novērot, ka vecākā paaudze nodarbojas ar ražošanu, savukārt jaunā paaudze – ar mārketingu un pareizu pozicionēšanu tirgū.

Kā saprast, ko un kurā brīdī Latvijā piedāvāt?

To nekā nevar saprast, ir vienkārši jāmēģina. Ir pāris idejas, kas ir pārāk pārgalvīgas vai pārāk dārgas un prasa pārāk daudz resursu, lai tās ieviestu, un mazā tirgū nebūs nepieciešamās atdeves. Taču mēs neesam vienīgie, kas no tā cieš. Nesen runāju ar savu kanādiešu draugu Kevinu Gaskoinu (Kevin Gascoyne), kurš ir viens no lielākajiem guru tējas pasaulē, ir uzrakstījis vairākas tējas grāmatas. Viņam pieder viens no populārākajiem tējas veikaliem pasaulē Camellia Sinensis. Kevinam Toronto bija interesants, mazs, smalks projektiņš – tējas bārs. Tur vārīja augstas kvalitātes ļoti stipru masalu autentiskā veidā un piedāvāja mazās glāzītēs. Viss bāra dizains un veids bija vairāk kā kafejnīcai, bija arī dažādas uzkodas un salāti, bet pēc divu gadu eksistēšanas Kevins saprata, ka projekts nav gana rentabls. Tas bija jauks, bet peļņas pienesums bija tik minimāls, ka nav jēgas tādu turēt tikai statusa dēļ. Šādās situācijās ir jautājums par to, cik daudz no gribu tiešām vajag. Varbūt Kevina gadījumā daudz lielāka jēga ieguldīt viņa ražotnē Indijā, ražojot savas tējas, ko pēc tam pārdot Kanādā un citur pasaulē, rezultātā iegūstot lielāku peļņu, nekā mēģinot integrēt kaut ko super smalku pilsētā, kura to ne tik ļoti gaida.

Kas Rīgai būtu par traku? Kas būtu tās lietas, ko minēji kā pārāk modernas vai pārāk dārgas?

Mēs joprojām nevaram saņemties t.s. siera tējai – tējai ar siera cepurīti, kas Āzijā ir super populāra. Zinām, ka latviešu garšas kārpiņām tā varētu būt pārāk specifiska un te nebūtu kā Āzijā, kur stāv 50 cilvēku gara rinda pie durvīm, lai tikai to pagaršotu. Arī Berlīnē un Londonā ir tējnīcas, kas to piedāvā, bet nevar saprast, vai tas ir populāri starp vietējiem vai aziātiem, kuri tur dzīvo. Piemēram, Londonā ir samērā daudz China Town mīlošu cilvēku. Pēdējo reizi, kad biju Londonā, sapratu, ka burbuļtējas biežums uz vienu kvadrātmetru tur ir ārprātīgs. Es pamanīju, ka esmu China Town tajā mirklī, kad sapratu, ka visiem rokās ir burbuļtējas glāzes.

Vēl Eiropa un Latvija nav gatava augstā gala visdārgākajām tējām, jo ir ierobežota pirktspēja un nav psiholoģiskās gatavības pārāk dārgiem produktiem.

Mēs nepārtraukti mēģinām atrast, kur ir tas maksimums, cik cilvēki ir gatavi maksāt. Šajā pavasarī Eduards atbrauca no Sičuaņas ar svaigajām zaļajām Ķīnas tējām, un dažas no tām maksāja ap 60 eiro par 100 gramiem. Tās bija ļoti ierobežotā daudzumā, paņēmām pa bišķītim pamēģināt un pārdevām pa pieciem vai desmit gramiem – tīri vienai reizītei. Visu tēju izpirka, bet kopumā ir ilgi jāgaida, kamēr izdodas pārdot dārgākās tējas. Un, tā kā zaļajai tējai mūža ilgums ir salīdzinoši īss, daudzumi, ko var iepirkt, ir minimāli, turklāt ir tējas, ko gribēdams nevari daudz nopirkt, jo tās vienkārši nav. Izauga tik, un viss – šos pāris kilogramus sadala uz visiem gribētājiem.

Visu interviju lasiet 18. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tējas dzērienu «D’Tea» ražotājs «Dabas dots» sācis sadarbību ar veikalu tīkliem «Edeka», «Rewe», «Globus» un «Dennree» un šobrīd uzņēmuma produkcija ir nopērkama 48 Vācijas veikalos.

No septembra tā būs pieejama jau 300 veikalos visā Vācijā, bet 2020. gadā plānots sasniegt 500 līdz 600 veikalus Vācijā. «Esam spēruši ļoti lielu soli un sākuši eksportu uz Vāciju. Lielu uzmanību un resursus veltām eksporta attīstībai un ļoti strādājam, lai iesāktā sadarbība būtu veiksmīga. Pagaidām Vācija ir vienīgā eksporta valsts, taču, kā zināms, tā ir bagātākā ekonomika Eiropā un viena no lielākajām nācijām, tādēļ tur ir ļoti daudz, ko darīt,» norāda Rolands Briņķis, SIA «Dabas dots» īpašnieks.

Uzņēmums nesen kā veicis produkta zīmola maiņu un tagad strādā ar nosaukumu «D’Tea». «Zīmola maiņa prasa ļoti lielu uzmanību, līdzekļus un darbu, lai informētu klientu par veiktajām izmaiņām,» saka R. Briņķis. Viņš norāda, ka zīmola maiņa bija nepieciešama divu nozīmīgu faktoru dēļ. Pirmkārt, liela daļa Latvijas pircēju iepriekšējo iepakojumu asociēja ar piena produktu. Gaišais dizains un nosaukums «Dzeramais» bija iemesls, kādēļ produkts tika pārprasts. Otrkārt, jau sākotnēji stratēģiski svarīgākais bija produkcijas eksports ārpus Latvijas, tādēļ tika nolemts mainīt zīmolu un palikt tikai pie starptautiski «nolasāma» dizaina. Iepakojumu izstrādāja «Diena pirms Jāņu nakts» un «Inovāciju aģentūra» iepakojuma dizaineri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražotā Plūkt ziemeļu augu tēja ar nosaukumu Blossom janvāra beigās piedzīvoja atpazīstamības pieaugumu Amerikā pēc tam, kad amerikāņu aktrise Drū Berimora izcēla zīmolu kā ideālu dāvanu, ko izvēlēties e-komercijas vietnē Etsy.

Amerika ir stratēģiski nozīmīgākā un viena no 22 eksporta valstīm, kur tiek tirgota bioloģiski sertificēta tēja ar latvisko nosaukumu Plūkt. Uzņēmuma līdzdibinātāja un vadītāja Māra Lieplapa atklāj: ”No Dienvidāfrikas līdz Japānai un no Austrālijas līdz Amerikai - Plūkt zīmolu un sortimentu novērtē un mans ilgtermiņa mērķis ir, lai Nordic jeb tēja no Ziemeļeiropas atraisa jaunu tējas baudīšanas kultūru pasaulē. Tāpēc katru atsauksmi par Plūkt tēju novērtēju kā būtisku ieguldījumu tējas baudītāju komūnas paplašināšanā un nenoliedzami slavenās amerikāņu aktrises rekomendācija vēl vairāk stiprina mūsu zīmola pozīciju Amerikā”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piešķir 50 000 eiro aizdevumu z/s Rūķīšu tēja saules paneļu sistēmas uzstādīšanai

Db.lv, 14.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi 50 tūkstošus eiro finansējumu vienam no lielākajiem un atpazīstamākajiem ārstniecības augu audzētājiem Latvijā – z/s “Rūķīšu tēja” Dobeles novadā.

Saimniecība, kas audzē vairāk kā 40 dažādus ārstniecības augus, iegulda saules paneļu uzstādīšanā, lai nodrošinātu augstas kvalitātes produktu ražošanu un samazinātu enerģijas patēriņu.

Pirmie saules paneļi zemnieku saimniecībā uzstādīti jau 2014. gadā, arī izmantojot SEB bankas finansējumu. “Ražošanas procesā vasaras mēnešos patērējam visvairāk enerģijas – gan ogu saldēšanai, gan nodrošinot tēju žāvēšanu. Saules paneļu sistēma mums sniedz iespēju lietot pašiem savu enerģiju,” stāsta z/s “Rūķīšu tēja” īpašnieks Raimonds Lignickis.

Lai varētu izsekot kvalitātei un nodrošināt augstvērtīgus produktus, apmēram 95% tējas produkcijas uzņēmums audzē un kaltē savā saimniecībā. Produktu gatavošanā tiek izmantotas tehnoloģijas, kas maksimāli saglabā augu vērtīgās vielas. “Lai arī lielākajai daļai produktu visa pamatā ir tēja, meklējam idejas arvien jauniem produktiem. Viens no jaunumiem ir ķermeņa krēmi, kuros izmantotas mūsu pašu ražotās ēteriskās eļļas. Cenšamies virzīties uz priekšu lēnām, jo skrienot gadās arī pakrist. Soli pa solim audzējam gan dažādu produktu klāstu, gan to apjomu,” papildina Raimonds Lignickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mazā biznesa gals: nodokļu slogu un VID attieksmi neiztur arī tējnīca Materia

Zane Atlāce - Bistere, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Diemžēl, valsts nodokļu politikas, VID ierēdņu neatsaucības un augstprātības dēļ arī tējnīca ir spiesta pārtraukt savu darbību,» saviem sekotājiem sociālajā tīklā Facebook vēsta tējnīca Materia Tējas un sarunas.

Tējas, maltītes un tējnīcas atmosfēru klientiem atlicis vēl baudīt vien šo nedēļu – no nākamās nedēļas Mūkusalas ielas pagrabiņā iekārtotā tējnīca būs slēgta, informē uzņēmums.

Saskaņā ar Lursoft datiem, tējnīca izveidota 2014.gada jūnijā. Uz 2019.gada 26.maiju VID administrētie nodokļu parādi uzņēmumam bija 12 326,16 eiro.

Db.lv jau vēstīja, ka par likvidēšanos VID attieksmes dēļ paziņojis arī restorāns Kinfield.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas ražojumi caur iepirkumiem varētu būt vairākās valsts un pašvaldību iestādēs

LETA, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepju audzēšana un pārstrāde Latvijā un pasaulē uzņem apgriezienus.

Lai no mājražotāja kļūtu par ražotāju, SIA Lapka Hemp īpašnieks Arturs Lapka šogad iestājies Kuldīgas biznesa inkubatorā. Viņš izgatavo kaņepju tēju pēc tehnoloģijas, kādu neviens cits Latvijā pagaidām neizmanto. Pašreizējie normatīvi to neaizliedz, taču līdz galam arī neatļauj. Lai tādi uzņēmēji kā Arturs varētu darboties bez bažām, patlaban Latvijas Industriālo kaņepju asociācija un Zemkopības ministrija (ZM) virza izmaiņas normatīvajos aktos.

Mājas vietā tēja

Pirmā interese par kaņepju audzēšanu A. Lapkam parādījās pirms daudziem gadiem, kad internetā uzzināja par iespējām no šī auga daļām būvēt māju. Informācija vēstīja, ka vajadzīgi vien divi hektāri, lai pietiktu celtniecības materiālu. Šķita: tas taču ir brīnišķīgi – trijos mēnešos izaudzēt sev māju. Tomēr dzīvē izrādījās, ka viss nav tik vienkārši. Ideja par ēkas būvniecību pavisam nav atmesta, taču sāka izmantot izaudzētās sēkliņas. Tās lietoja pārtikā, deva draugiem makšķerniekiem zivju ēsmai un domāja, ko iepriekš nebijušu no tām varētu izgatavot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Rada Latvijas alternatīvu melnajai tējai

Anda Asere, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Plūkt piedāvā fermentētu tēju no ugunspuķes lapām, kura līdzinās melnajai tējai.

«Fermentējot mūsu pašu ugunspuķi, var iegūt produktu, kas iedarbības un garšas ziņā ļoti līdzinās melnajai tējai, bet nesatur ne kofeīnu, ne tanīnu. Cilvēki labprāt izvēlētos veselīgāku alternatīvu tējai un kafijai, kas nesaturētu šīs vielas. Ar produktu Nordic Black vēlamies radīt jaunu virzienu – Ziemeļeiropas «melno tēju»,» saka Māra Lieplapa, SIA Plūkt vadītāja. Latvijā ugunspuķe savu popularitāti ieguvusi pēdējos divos gados. Iepriekš tā, pēc viņas teiktā, bija ne pārāk zināms augs un reti kurš zināja, ka to var lietot kā tēju. «Informējot patērētāju par šo tēju, tās līdzību zaļajai un melnajai tējai, tā kļūst pieprasītāka,» viņa saka.

Uzņēmuma sortimentā ir divas produktu līnijas – Plūkt un Nordic. Plūkt ir 11 veidu beramās tējas, kuru sastāvā ir viens augs, piemēram, tradicionālā piparmētra, liepziedi, raudene, pelašķi u.c. Savukārt Nordic līnijā, kas tiek piedāvāta metāla kārbās un kur tēja ir iepakota individuālos kukurūzas cietes maisiņos, ir četri produkti – košo ziedu maisījums, nomierinoša tēja no augu zaļajām daļām, fermentēta ugunspuķe un kaltēta ugunspuķe. «Lēnās fermentācijas procesā virpinot augus, iegūstam nelielas bumbiņas – līdzīgi kā melnās tējas gadījumā. Fermentācija ilgst aptuveni nedēļu. Tēja tiek kaltēta zemā temperatūrā līdz 50 gadiem. Mitrums iztvaiko lēnām, tāpēc saglabājas tējas labās īpašības,» skaidro Māra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union investē 70 tūkstošus eiro trīs jaunu Lakto ražošanā

Zane Atlāce - Bistere, 26.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmumu grupa "Food Union" radījusi jaunu produktu kategoriju - raudzēta piena dzērienus "Lakto" ar zaļās tējas ekstraktu trīs garšās, informē uzņēmumā.

Kopējās investīcijas, kas ieguldītas jaunumu izstrādē un palaišanā tirgū, ir ap 70 tūkstoši eiro.

"Lakto zaļā tēja" pamatā ir Latvijas zinātnieku izstrādātā formula, kurā pienam tiek pievienotas vērtīgās L.acidophilus LA un Bifidobacterium BB pienskābās baktērijas. Līdztekus produkts ir bagātināts ar dabīgām augļu un ogu piedevām, kā arī enerģijas pieplūdumu veicinošo B6 vitamīnu un tējas ekstraktu.

Kopumā patērētājiem šobrīd raudzēta piena produkti "Lakto zaļā tēja" tiek piedāvāti ar trīs garšu kombinācijām, kas tapušas, iedvesmojoties no šobrīd pārtikas nozarē pieprasītām austrumnieciskām notīm - citrons un laims ar zaļo tēju, līčija ar zaļo un balto tēju, upenes ar zaļo tēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik dienas virtuvē pavadām salīdzinoši daudz laika, gatavojot dažādas maltītes. Taču nereti talkā nāk virtuves palīgi jeb ierīces, kas ļauj kāroto ēdienu pagatavot daudz ātrāk. Raksta turpinājumā uzzini, ko ņemt vērā, izvēloties mazo sadzīves tehniku virtuvei un kādi palīgrīki būs visnoderīgākie!

Priekšnosacījumi, izvēloties mazo sadzīves tehniku

Šobrīd ikdiena bez sadzīves tehnikas šķiet teju neiespējama. Tomēr tās klāsts ir tik plašs un daudzveidīgs, ka dažubrīd rada apjukumu par to, kura no ierīcēm būtu patiesi vērtīgs un vajadzīgs pirkums. Pirms veikt pirkumu iesakām rūpīgi izvērtēt vairākus nozīmīgus faktorus:

• nosaki budžetu. Lai arī mazā virtuves tehnika cenas ziņā nesastāda astronomiskas izmaksas, tomēr ar zināmiem tēriņiem ir jārēķinās. Lai nepārtērētos un izvairītos no impulsīvu pirkumu veikšanas, nosaki konkrētu summu, kādu esi ar mieru tērēt;

• pievērs uzmanību ražotājam. Tā kā mazā sadzīves tehnika ir pieejama ļoti plašā klāstā, līdz ar to ir arī daudz ražotāju. Taču, izvēloties atpazīstama zīmola un kvalitatīvu ierīci, tās kalpos ilgāk. Ja nevari izlemt par labu kādam no zīmoliem, palasi citu cilvēku atsauksmes par konkrēto elektropreci;

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Zālīšu bizness senču īpašumā

Ilze Žaime, 17.09.2019

Tammes dārzniecības saimniece Heli Viedenhofa. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: ILZE ŽAIME

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tammes dārzniecība, attīstoties par vienu no vadošajām Igaunijas garšaugu audzētavām, uzņem tūristus un uz veikaliem ved 50 dažādu veidu produktus - garšvielas, marmelādi un tējas.

Pārdesmit kilometru attālumā no Pērnavas, savu senču vēsturiskajā īpašumā, dārzniece Heli Viedehofa savu hobiju un interesi par dažādiem ārstniecības augiem attīstījusi uzņemējdarbībā. Saimniecībā strādā vairāki palīgi, par receptēm un mārketingu rūpējas saimnieces meita, lielākos darbos palīdz arī H.Viedehofas vīrs.

Bioloģiskajā saimniecībā aug apmēram 500 dažādas garšaugu kultūras, no kurām dažas ir izplatītas, dažas pavisam eksotiskas un tādas, par kurām mūsu laika apstākļos īpaši jārūpējas. Saimniece H.Viedehofa uzsver, ka būtiska atšķirība, salīdzinot viņu saimniecību ar citām, ir izaudzēto produktu īpašību padziļināta pārzināšana, kas ļauj tos savā starpā kombinēt, variēt un pārdot, uzrunājot klientus visā Igaunijā un ārpus tās. Pateicoties augošam tūrismam un interneta veikalam, Tammes dārzniecības produkti nonāk gan daudzviet Eiropā, gan citur, piemēram, Japānā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2021.gada novembri - palielinājās par 21,8%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 16,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa pieaugumu 2022.gada novembrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (0,4 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,2 procentpunkti), mājokļa iekārtai (0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,5%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3%) un konditorejas izstrādājumiem (+3,7%). Cenu kāpums bija arī svaigiem dārzeņiem (+3,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%). Sadārdzinājās piena produkti (+3%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi skābajam krējumam. Dārgāks bija piens (+2,9%), olas (+4,1%), cukurs (+4,8%), svaigas vai atdzesētas zivis (+7,9%), mērces un garšvielu piedevas (+7,1%), jogurts (+2,5%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma SIA “ZZ Dats” birojā Rīgas klusajā centrā ir iekārtota Snaudas istaba, informē uzņēmums.

Šī iniciatīva, kas saņēmusi atbalstu no Latvijas valsts budžeta finansētās programmas "Ģimenei draudzīga darbavieta" grantu konkursa, ļaus darbiniekiem īsās pauzēs atgūt enerģiju un uzlabot darba veiktspēju. Ieviešot Snaudas istabu, “ZZ Dats” mērķis ir uzlabot darbinieku – īpaši topošo māmiņu un jauno vecāku pašsajūtu, spēju koncentrēties, kā arī veicināt apmierinātību ar darba vidi.

“Vairāk nekā 190 darbinieku kolektīvā mums ir svarīgi, lai ikviens justos labi, esam pārliecināti, ka tas ir arī darba efektivitātes pamatā. Tā ir mūsu ikdiena, ka darbavietas ir iekārtotas ergonomiski pareizi un vajadzības gadījumā pielāgotas individuāli, ir dažādas veselības uzlabošanai veltītas aktivitātes darbā un ārpus tā, birojā ir brīvi pieejama ne tikai tēja un kafija, bet arī augļi u.c. Snaudas istaba ir mūsu jaunākais veikums, lai veicinātu darbinieku labbūtību, to īpaši novērtē topošās māmiņas, jaunie vecāki un istabu pēc nepieciešamības varēs izmantot arī citi darbinieki, kuri kādā brīdī jūtas mazliet noguruši vai sajūtas neveseli dienas vidū. Mums iepriekš nebija iespēja netraucēti atgulties. Nogurums un nepietiekams miega daudzums negatīvi ietekmē labsajūtu, traucē veiksmīgai darba uzdevumu izpildei, ko ar minēto aktivitāti vēlamies mazināt,” jaunajā pieredzē dalās SIA “ZZ Dats” administrācijas un personāla vadītāja Iveta Kažemaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīnes metro līnijās vasarā izmēģināti četri dažādi aromāti. Tas darīts ar mērķi uzlabot sabiedriskā transporta lietošanas pieredzi, ziņo The Local.

Četri aromāti - ieskaitot enerģiju dodošo greipfrūtu un relaksējošo meloni - jūlijā tika pārbaudīti vairākos vagonos divās metro līnijās Austrijas galvaspilsētā.

Tomēr sabiedriskā transporta kompānija Wiener Linien pavēstījusi, ka ir atmetusi ideju par smaržīgajiem metro, jo pret tādiem iebilst 21 tūkstotis no 37 tūkstošiem aptaujāto.

Testa laikā smaržas vagonos iepludinātas caur ventilācijas sistēmām.

No četrām ierosinātajām smaržām vispopulārākā bijusi enerģiju dodošā - greipfrūts, zaļā tēja, citrons un sandalkoks.

Vīnes sabiedriskais transports, ko katru dienu izmanto 2,6 miljoni cilvēku, ir pazīstams ar efektivitāti un pieejamību.

Gandrīz pusei Vīnes 1,9 miljonu iedzīvotāju ir 365 eiro vērta gada caurlaide, kas tika ieviesta 2012. gadā un ļauj izmantot visu galvaspilsētas sabiedrisko transportu. Caurlaižu turētāju skaits pārsniedz reģistrēto automašīnu skaitu Vīnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar strauji augošo pieprasījumu pēc pārtikas un saimniecības preču iegādes attālināti, palielinājies arī jaunu tirgus spēlētāju skaits - šajā segmentā ienācis arī pārtikas preču interneta veikals Partikasprodukti.lv, informē tā dibinātāji Kaspars un Kristers Gulbji.

"Ideja par pārtikas un saimniecības preču e-veikalu ar piegādi un mājām un birojiem radās, sekojot tirgus aizvien augušajam pieprasījumam un liekot lietā mūsu ilggadējo pieredzi pārtikas nozarē. Tā kā abi ar mūsdienu tehnoloģijām esam uz "tu", šis šķita tikai loģisks solis. Aktīvi strādājam pie tā, lai ik nedēļu papildinātu un paplašinātu Partikasprodukti.lv preču sortimentu, turklāt uz citu līdzīgu e-veikalu fona atšķiramies ar zemāku minimālā groza summu, piegādes ātrumu, kā arī ar iespēju izveidot savu iepirkumu sarakstu un iepirkties, izmantojot viedtālruni. Ticam, ka arī pašreizējās konkurences apstākļos tirgū aizvien ir vieta jauniem spēlētājiem," komentē uzņēmēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 17,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 2022.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - 2022.gada decembrī salīdzinājumā ar 2021.gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 20,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa kritumu decembrī salīdzinājumā ar novembri bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,8 procentpunkti), apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupā (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%. Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3,7%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi rudzu maizei. Cenu kāpums bija arī svaigiem augļiem (+4,5%). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija siers un biezpiens (+2%), augļu un dārzeņu sulas (+5,5%), augu eļļa (+4%), atspirdzinošie dzērieni (+5%), makaronu izstrādājumi (+3,2%), kā arī kafija (+0,7%). Mēneša laikā vidējais cenu līmenis pieauga olām (+3,2%), brokastu pārslām (+8,9%), kā arī cūkgaļai (+1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,2 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada augustā bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,1 %, bet pakalpojumiem – par 13,4 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+28,9 %). Gada laikā cenas pieauga maizei (+9,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+7,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+17,3 %). Dārgāka bija cūkgaļa (+12,1 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+3,5 %), gaļas izstrādājumi (+9,9 %). Cenu līmenis pieauga arī šokolādei (+5,6 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+10,6 %) un saldējumam (+5,5 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-7,8 %) un kafija (-7,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pētījums: Kā mainījusies vāciešu dzīve pēdējo desmit gadu laikā

LETA--DPA/THE LOCAL, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija pēdējo sešu mēnešu laikā ienesusi vāciešu dzīvē milzu pārmaiņas, taču palūkojoties atpakaļ veselus desmit gadus, šķiet, ka toreiz salīdzinājumā ar šodienu pastāvējusi pavisam cita Vācija.

Skaitļi liecina, ka tādi vāciešu ikdienas paradumi, kā piemēram, dzeršana, ēšana vai mediju patēriņš, piedzīvojuši straujas pārmaiņas.

Šobrīd 76% jeb 53 miljoni vāciešu, kas sasnieguši vismaz 16 gadu vecumu, lieto mobilos tālruņus ar interneta pieslēgumu, liecina IT nozares apvienības "Bitkom" statistika.

2015.gadā šis skaitlis attiecīgi bija 65%, bet 2012.gadā - tikai 36%. Tomēr jānorāda, ka patiess viedtālruņu triumfs sākās tikai 2007.gadā, kad tirgū parādījās "Apple" ražotais "iPhone".

Pirms desmit gadiem saskaņā ar Vācijas Brūveru apvienības datiem katrs vācietis patērēja aptuveni 107 litrus alus, taču 2019.gadā vidējā vācieša alus patēriņš sarucis līdz 102 litriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,5%, bet gada inflācija - janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri - bija 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī palielinājās par 18,5%.

Statistikas pārvalde informē, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,9 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 28,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+42%), konditorejas izstrādājumiem (+26,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+39,1%), makaronu izstrādājumiem (+35,1%), rīsiem (+31,4%), brokastu pārslām (+22%). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+24,1%), mājputnu gaļai (+37,0%), cūkgaļai (+24,7%), gaļas izstrādājumiem (+26,5%), liellopu gaļai (+30,4%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+30,0%), piens (+45,3%), piena produkti (+32,1%), olas (+35,2%) un jogurts (+20,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD pastiprināti kontrolēs pārtikas preces no Krievijas un Baltkrievijas

Db.lv, 23.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā nepārtraukto un apjomīgo pārtikas un dzīvnieku barības kravu plūsmu, kas no Krievijas un Baltkrievijas caur Latvijas robežkontroles punktiem tiek ievesta Eiropas Savienībā, no rītdienas, 24.februāra Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pamatojoties uz Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojumu, uzsāks pastiprinātu šo kravu robežkontroli uz Eiropas Savienības ārējās robežas.

Pastiprinātā kontrole tiks uzsākta, lai noraidītu bažas par riskiem cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī pārliecinātos par sūtījumu atbilstību Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, tostarp nepieļaujot, ka patērētāji varētu tikt maldināti par preču veidu, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīgumu, izcelsmes valsti vai izcelšanās vietu, izgatavošanas vai ražošanas metodi.

Pastiprināta kontrole nozīmē to, ka vismaz 10% preču no noteiktām preču grupām, piemēram, zirņiem, graudaugu produktiem, eļļas augu sēklām, lopbarībai, kas tiks vestas no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī vismaz 5% preču, kas tiks vestas no citām trešajām valstīm, tiks veikta ne tikai dokumentu, identitātes un fiziskā pārbaude, bet arī tiks noņemti paraugi laboratoriskajiem izmeklējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pieredzes stāsts: Kas jāzina, plānojot ceļojumu uz Butānu

Līva Melbārzde, 10.05.2019

Slavens Timpu simbols ir zelta Budas Dordenmas statuja, kas sēž augstu kalnā un noskatās uz pilsētu. Šī varētu būt pasaulē lielākā sēdošā Budas statuja, kuras iekšpusē izvietotas vēl 125 000 mazākas Budas statujas. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Līva Melbārzde

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Butāna ir mistikas pilna, kas ir pilnīgi atbilstoši valstij, kas sevi dēvē par Pērkona pūķa zemi

Iespiesta starp Indiju un Ķīnu, Butāna joprojām ir vieta, kurā paviesojies samērā neliels skaits tūristu. Tas saistīts gan ar šīs valsts imigrācijas politiku, gan faktu, ka tā ilgu laiku dzīvojusi atdalīti no pārējās pasaules, tikai 1999. gadā ieviešot televīziju un internetu. Butānā gada laikā tiek ielaisti ne vairāk kā 40 tūkst. tūristu, lai pārlieku nenoslogotu nelielās- ap 800 tūkst. iedzīvotāju- Himalaju valstiņas infrastruktūru.

Plānojot ceļojumu uz Butānu, jārēķinās, ka viena diena šajā valstī katram tūristam izmaksās no 200-250 ASV dolāriem (atkarībā no sezonas), kas jāsamaksā iepriekš, lai vispār saņemtu vīzu. Šajā naudas summā ir iekļautas ne tikai valsts tūrisma nodevas, gida, šofera un transporta pakalpojumi, bet arī naktsmītnes, ieejas maksa tūrisma objektos, kā arī ēdināšana trīs reizes dienā. Par to, kur tiks ēsts, gan lēmumu pieņems jūsu gids. Tomēr mana pieredze liecina, ka tūrisma infrastruktūra ir sakārtota labi- viesnīcas ir tīras un patīkamas, ēdiens garšīgs un atbilstošs Himalaju iedzīvotāju ēdienkartei. Proti, uzturā tiek lietoti daudzi jaka produkti- gan gaļa, gan piena produkti- sviests un siers. Jaka sviests tiek pievienots arī tējai, kas papildināta ar sāli un sodu, un ir iecienīts himalajiešu tautu dzēriens. Ēdienkartes tradicionāla sastāvdaļa ir arī rīsi un sarkanie čili pipari. Čili butānieši mīl īpaši, tāpēc viens no slavenākajiem produktiem ir ar čili aizdarīts siers. Savukārt saldajā butānieši labprāt sevi palutina ar pankūkām. Interesants fakts, tā kā budisma reliģija aizliedz dzīvnieku nogalināšanu, butānieši uzturā lietojamo gaļu importē no citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pielāgo ženšeņu un Ķīnas zirdzeni audzēšanai Latvijā

Db.lv, 04.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides risinājumu institūta (VRI) un SIA “Field and Forest” zinātnieki izstrādā jaunas audzēšana metodes pasaules tirgū pieprasītiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem – žeņšeņam un Ķīnas zirdzenei. Savukārt uzņēmums SIA “Bargi” šos augus izmantos jaunu tējas maisījumu izstrādei.

Pasaulē strauji palielinās pieprasījums pēc tādiem ārstniecības augu produktiem, kas spēj aizvietot ķīmiskos medicīnas un kosmētikas līdzekļus, kā arī pārtiku. Vieni no pieprasītākajiem ārstniecības augiem pasaulē ir žeņšeņs (Panax spp.) un Ķīnas zirdzene (Angelica sinensis). VRI zinātnieki ir pārliecināti, ka Latvijas meteoroloģiskie un augsnes apstākļi ir piemēroti šo ārstniecības un aromātisko augu audzēšanai.

Kopš 2018. gada pētnieki meklē piemērotākās tehnoloģijas žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes komerciālai audzēšanai Latvijas apstākļos. “Mēs mācāmies, kā pareizi izdarīt katru šo sugu audzēšanas soli, ierīkojot vairākus, nelielus izmēģinājumu lauciņus. Ja kaut kas neizdodas, mēs paveikto jaucam ārā un ierīkojam jaunus izmēģinājumus. Nav citu iespēju iegūt zināšanas par to, kā šie augi audzējami,” teic SIA “Field and Forest” vadošā pētniece Dr. Arta Kronberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2022.gada februāri - palielinājās par 20,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 19,4%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām mēneša laikā bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+19,7%) un svaigiem augļiem (+5,1%). Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija kafija (+3,4%), jogurts (+2,6%), biezpiens (+2,7%), kā arī čipsi (+8,9%). Mēneša laikā cenas pieauga augļu un dārzeņu sulām (+6,3%), olām (+4,2%), saldējumam (+5,5%), kartupeļiem (+2,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pārtikas cenām vajadzētu saglabāties pašreizējā līmenī, ja vien nenotiks kādi satricinājumi, intervijā atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka Covid-19 laikā un sākoties karam Ukrainā pārtikas cenas pasaulē pieauga ļoti, ļoti strauji.

"Tas tādēļ, ka bija mainījusies pasaules kārtība, gan dzīvē, gan biznesā. Kamēr aprodam ar jauno kārtību, visiem ir izmisums, ir jāpārkārto loģistika, kā atvest cukuru, kur dabūt iepakojumu - tas viss mainījās. Mēs to visu apguvām, tādēļ kopš pagājušā gada beigām un šā gada sākumā pārtikas cenas sāka samazināties. Cilvēki gan saka, ka nē, nekas nav mainījies, bet tā vienmēr ir bijis, ka labo mēs pamanām mazāk, bet slikto vienmēr redzam un to vairāk izceļam," sacīja Gulbe.

Viņa norādīja, ka piena produktiem cenas ir būtiski samazinājušās, tostarp pienam un sviestam gandrīz uz pusi, ja salīdzina ar dārgāko periodu. Arī saulespuķu eļļas cena ir samazinājusies divas reizes. Gada laikā lētāks ir kļuvis arī cukurs, milti, arī olas un putnu gaļa. Dārgāka ir kļuvusi kafija, tēja, banāni un olīveļļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pļavu garša iziet pasaulē

Monta Glumane, 24.10.2019

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis un pārtikas tehnoloģe Una Ozoliņa.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tējas dzērienu D’Tea ražotājs SIA Dabas dots ar nākamo gadu plāno uzsākt eksportu uz Somiju un attīstīties Skandināvijas virzienā, piedāvājot gan esošos tējas dzērienus, gan izstrādājot jaunas garšas.

Uzņēmums savu pirmo eksportu uz Vāciju uzsāka šā gada jūnijā. Kā norāda SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis, tad Vācija ir pietiekami liels un svarīgs tirgus, jo Vācijai ir lielākā ekonomika Eiropā un liels iedzīvotāju skaits. Uzņēmuma vadītājs gan norāda, ka šobrīd atgriezenisko saikni novērtēt ir grūti, jo Vācijas tirgū atrodas nesen un atkārtotie pirkumi palēnām sākas tikai tagad. «Ja mēs skatāmies, cik daudz ir ietirgots Vācijā un Latvijā, tad Vācija jau tagad veido 80%,» stāsta R.Briņķis.

Lai ievietotu produktus Vācijas veikalos, uzņēmums saražojis divas partijas produktu četru mēnešu laikā. Latvijā gada laikā uzņēmums notirgo vienu partiju. R.Briņķis cer, ka būs arī atkārtotie pasūtījumi un produkts aizies tirgū, jo viens ir iekļūt veikalā un otrs ir noturēties un iegūt patērētāju uzticību, taču eksporta apjomi ar Latviju ir nesalīdzināmi. «Ar to vien mums ir gana daudz darba un izaicinājumu. Tagad skatāmies arī uz citiem tirgiem, tikko bijām izstādē Vācijā un vienojāmies, ka ar nākamā gada janvāri, februāri sāksim eksportu uz Somiju. Vēlamies sākt ar Skandināviju, Somiju, Zviedriju un Dāniju, tad skatīties, bet plāni jau ir būt visur,» komentē R. Briņķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēnijas pilsētā Portorožā Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu asamblejas gaitā tika pasniegtas Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu balvas, kuras saņēma Norvēģijas, Dānijas, Somijas un Šveices uzņēmumi, savukārt īpašo atzinību izpelnījās Igaunijas investīciju izpētes jaunuzņēmums "Enlight Research".

Katru gadu mazie un vidējie uzņēmumi tiek nominēti balvām četrās kategorijās - "Starptautiskā zvaigzne", "Uzlecošā zvaigzne", "Inovāciju zvaigzne" un "Zvaigzne". Uzvarētājus izvēlas neatkarīga Eiropas Komisijas (EK) iecelta žūrija, kas atlasa trīs nominācijas katrā kategorijā, kā arī īpašās atzinības kandidātus starp uzņēmumiem vai iniciatīvām, kas sniegušas ievērojamu ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kapitāla tirgos.

Par 2021.gada "Uzlecošo zvaigzni" žūrija pasludināja Dānijas uzņēmumu "FOM Technologies", kas ražo modernas iekārtas, kuras ļauj pētniekiem, zinātniekiem un uzņēmējiem atklāt, attīstīt un komercializēt jaunus funkcionējošos materiālus, kas veicinās tīrāku un ilgtspējīgāku nākotni. Tas koncentrē savus pētījumus uz enerģijas uzkrāšanu un uzglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru