Finanses

Tekošā konta pārpalikums - 101 miljons eiro

Žanete Hāka, 03.06.2016

Jaunākais izdevums

2016. gada 1. ceturksnī tekošais konts jau otro ceturksni pēc kārtas veidoja pārpalikumu 101 miljonu eiro vērtībā jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pārpalikuma veidošanos galvenokārt ietekmēja Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūdes sākotnējo ienākumu kontā, kā arī preču konta dinamika, kuru turpina raksturot importa samazināšanās, ko ietekmē gan izejvielu cenu kritums, gan kapitālpreču samazinājums.

1. ceturksnī preču bilances deficīts bija 460.9 milj. eiro (8.4% no IKP). Latvijas preču eksports un imports 2016. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu uzrādīja kritumu attiecīgi par 6.3% un 7.3%. Preču importa straujāks kritums par preču eksporta kritumu ietekmēja preču bilances uzlabošanos. Preču grupas, kurās bijis lielākais eksporta kritums, ir mehānismi un mehāniskās ierīces un elektroiekārtas, minerālprodukti un tekstilmateriāli, kā arī to izstrādājumi. Savukārt importa kritumu turpina ietekmēt minerālproduktu cenu kritums, kā arī kapitālpreču imports saistībā ar vājo investīciju vidi.

Pakalpojumu pozitīvais saldo 427.9 milj. eiro salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni galvenokārt sezonalitātes ietekmē nedaudz samazinājās un sasniedza 7.8% no IKP, taču tā uzlabojās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. To sekmēja to ārvalstu viesu nodrošinātie ienākumi, kuri galvenokārt iebraukuši saistībā ar atpūtu, izglītības un veselības pakalpojumu izmantošanu.

Vērtējot ar veselību saistīto pakalpojumu izmantošanu, lielākais iebraucēju skaita pieaugums bija no Īrijas, Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Singapūras. Valstis, no kurām bijis lielākais izglītības pakalpojumu izmantotāju skaits, bija Vācija, Uzbekistāna, Zviedrija un Norvēģija. Savukārt ar atpūtu saistīto iebraucēju skaita lielākais pieaugums bijis no Lietuvas un Igaunijas, kā arī no Zviedrijas, Ukrainas un Apvienotās Karalistes. Pozitīvu devumu pakalpojumu eksporta pieaugumā veicināja arī telesakaru un IT pakalpojumi. Transporta pakalpojumu eksports turpināja samazināties, ko galvenokārt ietekmēja jūras un dzelzceļa transporta pakalpojumu eksporta samazināšanās. To, savukārt, nav spējis kompensēt pieaugums autotransporta un gaisa transporta pakalpojumu eksportā.

2016. gada 1. ceturksnī ES fondu līdzekļu ieplūdes dēļ sākotnējo ienākumu konts salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni kļuva pozitīvs (117.9 milj. eiro jeb 2.2% no IKP), kā arī tas pieauga par 52.8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Otrreizējo ienākumu pārpalikums 2016. gada 1. ceturksnī samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un bija 16.2 milj. eiro jeb 0.3% no IKP. ES fondu līdzekļu ieplūde saglabājās iepriekšējā ceturkšņa līmenī, savukārt ikgadējās iemaksas ES budžetā par pievienotās vērtības nodokļa un bruto nacionālā ienākuma ES pašu resursiem ietekmēja otrreizējo ienākumu pārpalikuma saldo samazinājumu.

Kapitāla konta pozitīvais saldo 2016. gada 1. ceturksnī saglabājās iepriekšējā ceturkšņa līmenī (107.3 milj. eiro jeb 1.96% no IKP), kas attiecināms arī uz ES fondu līdzekļu ieplūdi.

2016. gada 1. ceturksnī ārvalstīs noguldītie finanšu aktīvi pieauga nedaudz straujāk (1.83 mljrd. eiro) nekā finanšu ieplūde Latvijā (1.76 mljrd. eiro). Būtiskākie darījumi finanšu kontā bija centrālās bankas ieguldījumi parāda vērtspapīros (1.1 mljrd. eiro). Aktīvu kāpumu ārvalstīs veicināja arī kredītiestāžu starpbanku noguldījumi (609 milj. eiro). Būtiskākie darījumi finanšu konta pasīvu pusē bija valdības parāda vērtspapīru saistību pret nerezidentiem samazinājums (26 milj. eiro), naudas plūsmas TARGET2 maksājumu sistēmas ietvaros (2.5 mljrd. eiro), nerezidentu noguldījumu Latvijas kredītiestādēs samazinājums (508 milj. eiro), Latvijas uzņēmumu ilgtermiņa kredītu no ārvalstīm samazinājums (206 milj. eiro), un privātā sektora saņemto tirdzniecības kredītu pieaugums (142 milj. eiro).

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā 1. ceturksnī samazinājās par 87.5 milj. eiro. Investīcijas pašu kapitālā un parāda instrumentu veidā pieauga par 91.6 milj. eiro, un šo pieaugumu negatīvā virzienā kompensēja reinvestētie zaudējumi 179.1 milj. eiro apmērā, kas radās galvenokārt dividenžu izmaksu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ārvalstu tiešās investīcijas 4. ceturksnī Latvijā ieplūdušas 380 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ārējā pieprasījuma vājināšanos un lauksaimniecības produktu eksporta kritumu, pērn 4. ceturksnī preču un pakalpojumu bilance uzrādīja minimālu pārpalikumu, ko lielā mērā veicināja noturīga pakalpojumu tirdzniecības bilance un vājāka preču importa izaugsme.

Taču ārvalstu tiešo investīciju investoru peļņa noteica sākotnējo ienākumu konta deficītu, kas kopumā 4. ceturksnī tekošā konta bilancē lika veidoties 75.5 milj. eiro deficītam (0.9% no iekšzemes kopprodukta (IKP)).

2018. gadā kopumā tekošā konta bilances deficīts bija 283 milj. eiro jeb 1.0% no IKP.

Preču bilances deficīts (-7.1% no IKP) 4. ceturksnī bijis mazāks nekā gadā vidēji. Taču to noteica mazāk straujš eksporta nekā importa pieauguma tempa kritums. Preču eksportā 4. ceturksnī turpinājās jau iepriekš novērotās tendences. Galvenais izaugsmes virzītājs bijis kokmateriālu eksports, kas turpinājis vienmērīgi strauju izaugsmi gada garumā, bet negatīvo devumu pienesa lauksaimniecības produktu eksporta vērtības sarukums, kas ievērojami pieauga tieši 4. ceturksnī. Starp citām preču grupām jāizceļ mehānismu un elektroierīču eksports, kas pēc vājāka snieguma 3. ceturksnī gada pēdējos trīs mēnešos atkal uzrādījis spējīgu izaugsmi (11.8% gada laikā), kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta vērtības pieaugums gada izskaņā (13.8%). Arī preču importā 4. ceturksnī lielākoties turpinājušās gada gaitā iezīmējušās tendences, ko virzīja gan noturīgs iekšzemes patēriņš, gan arī investīciju aktivitāte. Importa vērtības pieauguma temps kopš iepriekšējā ceturkšņa gan nedaudz krities, bet tas skaidrojams ar lielo minerālproduktu importa apmēru (ko ietekmēja arī pasaules naftas cenu kāpums) iepriekšējā periodā, citas lielās pozitīvo devumu preču grupas (satiksmes līdzekļi, metāli, koksne u.c.) nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu bilances tekošais konts 2017. gada 4. ceturksnī veidoja 113 milj. eiro (1.6% no iekšzemes kopprodukta (IKP)) pārpalikumu, bet 2017. gadā kopā 204 milj. eiro (0.8% no IKP) deficītu, informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Lai gan pasaules ekonomikas stiprināšanās un starptautiskās tirdzniecības aktivizēšanās bija labvēlīga Latvijas eksportētājiem, tekošā konta deficītu 2017. gadā noteica globālo cenu kāpums un iekšzemes ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās.

2017. gada 4. ceturksnī turpinājās preču eksporta straujš pieaugums, kas noteica tekošā konta pārpalikuma veidošanos. Eksporta pieaugumu jau visā pērnā gada garumā labvēlīgi ietekmēja ārējā pieprasījuma nostiprināšanās, kas savukārt veicināja arī globālo cenu pieaugumu. Tas sekmēja ne tikai Latvijas preču eksporta ienākumu kāpumu, bet arī importēto preču sadārdzināšanos.

Līdztekus arī būtisks iekšzemes ekonomiskās aktivitātes kāpums izraisīja importa apjomu pieaugumu. 4. ceturksnī preču importa pieaugums bija lēnāks nekā vidēji iepriekšējos ceturkšņos, tomēr gadā kopumā tas pieauga straujāk par eksportu. Lai arī investīciju atjaunošanās iekšzemē bija viens no preču tirdzniecības deficīta pieauguma iemesliem (7.1% no IKP 4. ceturksnī un 9.7% no IKP 2017. gadā), tomēr nākotnē tas rada iespēju palielināt eksporta konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vai Eiropā gaidāms taupības ēras noriets?

Jānis Priede, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētais profesors, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no skaļākajām pēdējā laika ziņām ir Vācijas finanšu ministra Volfganga Šoibles paziņojums par aiziešanu no amata, kas saistīts ar nesen notikušajām vēlēšanām un amatu pārdali atbilstoši vēlēšanu rezultātiem. Ne velti Šoible tiek dēvēts par taupības arhitektu, jo tieši viņa ietekmē visas Eirozonas krīzes skartās valstis izvēlējās taupības pasākumus, lai pārvarētu krīzi un atgrieztos pie izaugsmes. Tieši savu taupības uzskatu dēļ Šoible kļuva par vienu no visapspriestākajiem politiķiem Eirozonā, iemantojot neviennozīmīgu reputāciju, īpaši Grieķijā.

Arī Baltijas valstis gāja taupības ceļu. Taupība ekonomistu aprindās tiek vērtēta dažādi, jo tai ir savi plusi un mīnusi, tāpēc šai politikai bija savi atbalstītāji un kritiķi (it īpaši - ietekmīgi ASV ekonomisti). Šoibles aiziešana varētu mazliet vājināt Francijas prezidenta Emanuela Makrona dedzīgo vēlmi pēc stiprākas un vēl vairāk integrētas Eiropas. Šoibles darba efektivitāti var vērtēt tandēmā ar Angelu Merkeli, jo Šoible vienmēr ir bijis ļoti galējs savos uzskatos. Piemēram, Šoible, par spīti atsevišķu Eirozonas politiķu spiedienam palīdzēt Grieķijai (atlaižot parādus), pat pieļāva iespēju, ka tā uz laiku pamestu eirozonu. Šāda stingrība uzskatos ļāva Merkelei vienmēr panākt labākus kompromisus. Šoible ieņem nozīmīgu lomu arī brexit stratēģijas sagatavošanā, par kuras iznākumu Vācijas politiķi jau ir izteikušies, ka ES noteikti no tā iegūs, piemēram, uzņēmumu pārcelšana no Lielbritānijas uz Eiropas kontinentālo daļu. Protams, paliek atklāts jautājums, vai arī Latvijai no tā būs kāds labums un vai Latvija būs spējīga piesaistīt jaunas investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru