Ražošana

Tekstilnozare partneros ņem zinātniekus

Vēsma Lēvalde, 13.12.2012

Jaunākais izdevums

Aizvadītajā gadā tekstilnozare iezīmējas ar lielām iecerēm un lēzeni kāpjošu statistiku.

2012.gads turpinājis 2011.gadā aizsāktās tendences, un šogad nozares finanšu dati var sasniegt pirmskrīzes līmeni, ko neizdevās pērn. Deviņos mēnešos tekstilrūpniecības kopējais apgrozījums pērnā gada atbilstošā perioda datus pārsniedz par sešiem procentiem, liecina Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) dati. Gadā nozares apgrozījums būs ap 413 miljoniem latu, bet eksporta apjoms tuvosies 350 miljoniem latu, lēš VRUA vadītājs Guntis Strazds.

Virs 2007.gada jeb pirmskrīzes līmeņa jau pacēlies funkcionālo apģērbu ražošanas segments. Taču no kopējā nozares apjoma funkcionālo tekstilizstrādājumu ražotāji aizņem vien 10%, tāpēc būtiski nozares kopējo apjomu nav ietekmējuši. Uzteicams ir fakts, ka tieši šajā lauciņā tiekas ražotāji un zinātnieki. «Nāk modē jaunie – ūdensnecaurlaidīgie, bet elpojošie materiāli. Un tas vairs nav šauri profesionāli, tādus apģērbus izvēlas arī cilvēki ikdienas valkāšanai,» skaidro G.Strazds. Nākotne pieder tehniskajam tekstilam, funkcionālajiem apģērbiem un funkcionālajai veļai, pārliecināts LVRUA vadītājs. Viņa tēzi apliecina ne tikai lielie ražotāji – Valmieras stikla šķiedra, 66 North Baltic, Kwintet Production un citi, bet arī pavisam mazie. DB rakstīja, ka uz eksporta un inovāciju balvu pretendē SIA Bogema Lingerie, kas sākusi ražot antibakteriālu krūšturi barojošajām māmiņām – ar sudraba jonu pārklājumu. «Šo materiālu pasaule pazīst kopš senās Ēģiptes laikiem – sudraba diegu savienojums ar kokvilnas šķiedrām,» stāsta uzņēmuma dizainere Svetlana Gaile, vienlaikus uzsverot, ka veļas ražošanā tas ir jaunums. Uzņēmums sadarbojas ar biotekstilmateriālu izstrādes SIA JLU Technologies, kas pirms vairākiem gadiem pievērsa sabiedrības uzmanību ar inovatīva dzintara pavediena izstrādi. Savukārt a/s Rita plāno ražot ugunsdrošu apakšveļu, bet Viola stils Jēkabpilī ražo bezvīļu trikotāžas apģērbus.

Pēc pašu tekstilnieku aprēķiniem, ārpus Latvijas tiek realizēti 90% saražotā, savukārt oficiālā statistika vēsta par 83% eksporta. «Tas ir tiešais eksports, taču jārēķinās, ka, piemēram, veļas materiāli tiek realizēti Latvijā, bet no tiem šūtā veļa ir eksporta prece,» skaidro G. Strazds. Viens no kvalitātes apliecinājumiem ir sadarbība ar pasaulē populāru zīmolu īpašniekiem.

Visu rakstu lasiet laikraksta Dienas Bizness 13.decembra numurā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas apģērbu gigants H&M paziņojis, ka apsver iespēju paaugstināt mazumtirdzniecības cenas, lai spētu maksāt labākas algas nabadzīgajiem tekstilnozarē strādājošajiem, vēsta thelocal.se.

Šādu vēstījumu tirgotājs sniedzis sanāksmē Stokholmā. H&M grib uzlabot atalgojumu tekstilnozarē strādājošajiem tādās valstīs kā Bangladeša, kur minimālā alga ir mazāk nekā 70 ASV dolāri mēnesī.

H&M pārstāve Helēna Helmersone sacījusi, ka augstākas mazumtirdzniecības cenas «varētu būt iespēja» ilgākā termiņā, bet klientiem nav jābīstas no cenu palielināšanās tuvākajā nākotnē.

Daži eksperti šādu H&M atzinumu novērtējuši kā būtisku. «Tā ir pirmā reize, kad viņi pateikuši, ka ir gatavi paaugstināt cenas un patērētāji ir tam gatavi,» sacījusi Viveka Risbergs no Swedwatch, kas uzrauga Zviedrijas starptautiskās korporācijas. Viņa gan piebildusi, ka būs vajadzīgi gadi, lai cilvēki Bangladešā saņemtu kaut cik normālu samaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir nepieciešama visu reģionu attīstība, kas var prasīt nepopulāru lēmumu pieņemšanu gan ES naudas izlietošanā, gan budžeta veidošanā, savukārt Liepājas metalurga pārdošanā radušies šķēršļi.

DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uz to norādīja Liepājas mērs Uldis Sesks. Pašvaldību budžeta veidošanas jomā ir vajadzīgas pārmaiņas, jo likums Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu tika pieņemts pirms vairākiem gadiem. Šai laikā daudz kas ir mainījies, un nevar būt tā, ka pilsētās vai pašvaldībās, kurās ir attīstīta ražošana, noteicošais kritērijs ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Tādējādi pašvaldībās, kas ir netālu no Rīgas, nav daudz darbavietu, bet cilvēki tajās dzīvo, ir deklarējušies, rezultātā to budžets ir lielāks nekā Latvijas lielākajās pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Mainīgāki par laika apstākļiem

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paruna «klausies manos vārdos, neskaties uz maniem darbiem» Saeimā atkal pierādījusies pilnā krāšņumā

Runa šoreiz ir par Saeimā pieņemtajiem nu jau kārtējiem grozījumiem Maksātnespējas likumā. Mazam atgādinājumam – septembra beigās, īsu brīdi pirms Saeimas vēlēšanām, tās deputāti apbrīnojamā vienprātībā ar 85 balsīm «par» pieņēma tā saukto nolikto atslēgu principu. Tas nozīmēja, ka parādnieks pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas kļūst pilnībā brīvs no savām saistībām pret kreditoru. Ļoti spēcīgais banku lobijs spēra no dusmām zemes gaisā, bet neko darīt – deputātiem ļoti gribējās pielīferēties tai plašajai vēlētāju masai, kas cieta no trekno gadu kredītu dzīru sekām.

Vēlēšanas pagājušas, un ko mēs tagad redzam? Pārvēlētā Saeima ar skubu nobalsojusi par attiecīgā likuma grozījumiem un nolikto atslēgu princips vairs nebūs obligāts. Interesanta aina paveras, apskatot deputātu balsojuma izdruku pērnā gada 25. septembrī un šā gada 19. februārī, jo tajā var redzēt ievērojamu skaitu pozīcijas deputātu vārdu, kas rudenī stingri atbalstīja nolikto atslēgu principu, bet tagad balsoja par iepriekš nospraustā kursa atcelšanu. Kā to skaidrot? Varbūt deputāti saprata, ka ir slikti, ja pilnīgi visos gadījumos ir tikai viena vienīga iespēja, un tāpēc vajag arī kādu alternatīvu. Varbūt ārzemju īpašniekiem piederošās bankas atnāca un piedraudēja ar pilnīgu investīciju atraušanu Latvijai – nevar noliegt, ka ārzemju investīcijas jau tā vairāku iemeslu dēļ rūk. Iespējams, deputāti tomēr apzinājās, ka Latvijā briest nopietna ekonomiskā krīze un tāpēc ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas negāztu tautsaimniecību vēl dziļāk iekšā bedrē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Coface: Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika nav virziens, uz kuru koncentrēt biznesa attīstību

Žanete Hāka, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgstošas politiskās un sociālās nestabilitātes Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģiona ekonomika stabilizējas, norāda starptautiskā kredītrisku apdrošināšanas kompānija Coface.

Sabiedrība šajā reģionā prognozē IKP pieaugumu līdz 3,2% 2015. gadā, pamatojot to ar globālās ekonomikas atveseļošanos, kā arī politiskās vienprātības pazīmēm šī reģiona valstīs.

Persijas līča Sadarbības padomes valstis (GCC) ir pasaulē lielākais naftas reģions. Kuveita, Katara, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti veido gandrīz 41% no Naftas eksportētāju organizācijas (OPEC) apstiprinātajām jēlnaftas rezervēm. GCC valstu ekonomikas pieaugums 2015. gadā tiek prognozēts 4,1% līmenī, bet uz reģiona ekonomisko attīstību būtisku ietekmi atstāj atsevišķu valstu kā piemēram Irākas un Lībijas ekonomiskie sasniegumi.

Kā norāda Coface izpilddirektors Baltijas valstīs Mantvidas Stareika - lai arī šajā eksotiskajā reģionā ir priekšnoteikumi uzņēmējdarbības attīstībai, tomēr tas nav virziens, kurā koncentrēt sava biznesa attīstību, atstājot tikai kā iespēju uzņēmējdarbības diversifikācijai, lai izdzīvotu krīzes periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad palielinājies tekstilizstrādājumu eksports, tekstilnozare atguvusi arī Krievijas tirgu – tekstilpreču noiets kaimiņvalstī sasniedzis pirmskrīzes apjomus. Latvijas tekstilrūpnieki 75 procentus eksporta ved uz Eiropas Savienības tirgiem, taču Krievijas tirgus nozarei joprojām ir ļoti nozīmīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā ražo, bet vairs netirgo

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot Islandē izplatīto tradīciju, zīmola 66° North īpašnieki arī Latvijā savas ražotnes bāzē nelielās pilsētās

Pati pirmā pirms 20 gadiem tika atvērta Saldū, pēc tam arī Aizputē un Kuldīgā. Šūšanas nozare, no vienas puses, prasa iemaņas, lai darbs notiktu pēc iespējas raitāk un paveiktais atbilstu normām. Tomēr SIA 66 North Baltic direktore Silva Landmane priekšroku dod darbiniekiem bez iepriekšējas pieredzes.

Meklējot iespējas produkciju saražot lētāk, zīmola īpašnieki izveidot ražotni Latvijā, nevis kādā citā postpadomju valstī, izvēlējās privātu kontaktu dēļ. Viņi pazina dāņu uzņēmēju, kurš pēc Atmodas šeit bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem tekstilnozarē. Saldū tieši tobrīd stāvēja tukšas Saivas adītās trikotāžas ražotnes telpas. Arī šūšanas joma pilsētā agrāk bija attīstīta, tāpēc par darbaspēka trūkumu bažu nebija. «Ar šodienas pieredzi gan saku – labāk, ka strādāt nāk cilvēks bez iemaņām. Viņam parāda, kā jādara, un viņš tā dara. Šuvējām, kuras iepriekš strādājušas individuāli, patīk strādāt pa savam, bet tas kavē procesu,» secinājusi S. Landmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Liepāja balansē viļņa korē

Vēsma Lēvalde, 07.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ekonomiskās izaugsmes dati pērn sasnieguši rekordus, vienlaikus uzrādot nopietnus riskus.

Aizvadītajā gadā Liepājā būtiski pieaudzis apstrādes rūpniecības apjoms, preču un pakalpojumu eksports, sasniegts Liepājas ostas kravu apgrozījuma rekords, samazinājies bezdarbs, pieaudzis tūristu mītnēs apkalpoto cilvēku skaits. Mazāk ir sociālo pabalstu saņēmēju, zemāks bezdarba līmenis. Pozitīvajai dinamikai kusli sekojusi darba samaksa, līdzīgi, kā visā valstī, rūk iedzīvotāju skaits.

Pilsētas attīstība lielā mērā ir saistīta ar ražotāju konkurētspēju, ārējo tirgu stabilitāti un pašvaldības spēju mazināt atkarību no Eiropas Savienības struktūrfondiem, sabalansēt ieguldījumus starp infrastruktūru un zinātni, kā arī veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Liels drauds ir demogrāfija, turklāt secināts, ka no Liepājas vairāk emigrē darbaspējas vecuma vīrieši.

Komentāri

Pievienot komentāru