Ražošana

Tekstilražotājs Rita atver filiāli Preiļos

Vēsma Lēvalde, 11.12.2012

Jaunākais izdevums

A/s Rita decembrī atvērusi jaunu ražotni Latgalē. Sadarbībā ar pašvaldību Preiļu centrā izveidots šūšanas cehs, kurā ir vairāk nekā 30 darbavietu, DB informēja a/s Rita prezidents Vladimirs Sazonovs.

«Pagaidām šujam produkciju vietējam tirgum, jo šuvējas vēl jāapmāca,» pastāstīja uzņēmējs. Tomēr nākotnē ražotne, iespējams, kļūs eksportspējīga. Lielākā problēma, norādīja V. Sazonovs, ir atbilstošas kvalifikācijas darbinieku trūkums, tāpēc arī meklētas iespējas ražošanas jaudu palielināt ārpus Rīgas. 2011.gadā a/s Rita strādājusi ar 3,74 milj. Ls apgrozījumu un 200 tūkst. Ls peļņu. Šogad finanšu dati varētu būt līdzīgi, bet 2013.gadā uzņēmums cer uz apgrozījuma pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmums Latvijas Tekstils turpmāk nodrošinās arī digitālo druku, informēja uzņēmuma vadītājs Oskars Polmanis.

Ideja radusies pirms diviem gadiem, apmeklējot pasaules tekstila izstādes un lūkojoties pēc tekstila apdrukas inovācijām. Šā gada sākumā atrastas piemērotākās idejas īstenošanai. «Gadu sākām ar eksperimentiem, pasūtot šo pakalpojumu ārpus Latvijas, lai saprastu, kāds ir šīs produkcijas noiets. Tirdzniecības rādītāji bija pārliecinoši, tādēļ nolēmām riskēt un investēt, lai šo tehnoloģiju atvestu uz Latviju. Nav tā, ka Latvijā nav iespējama digitālā druka uz lina un kokvilnas, bet problemātika ir tirāža un pieejamība. Mūsu uzsvars - nelielas tirāžas plašākam interesentu lokam,» sacīja O. Polmanis.

Viens no pamudinājumiem investēt šajā tehnoloģijā ir gadu mijā uzsāktais projekts 119 Latvijas skati, kura ideja ir simtgades gadā radīt katram Latvijas novadam auduma maisiņus ar raksturīgiem fotoattēliem. «Līdz ar iekārtu atvešanu un testa režīma pabeigšanu, tas būs pirmais projekts, ko drukās šīs iekārtas. Galvenais, ko gribu akcentēt - mēs no kreklu apdrukātājiem atšķirsimies ar to, ka kreklus mēs neapdrukāsim,» uzsver O. Polmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijas Tekstils vadītājs: Rīgas centrs kļūst arvien tukšāks

Lelde Petrāne, 02.10.2019

«Latvijas Tekstils» cenšas dažādot piedāvāto produkciju un drīzumā tirdzniecībā nonāks arī trauki.

Foto avots: «Latvijas Tekstils»

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja runājam par uzņēmuma «Latvijas Tekstils» salonveikalu, kas atrodas Rīgā, Matīsa ielā 17, diemžēl bēdīgākais ir tas, ka pilsētas centrs kļūst arvien tukšāks, veikalu piedāvājums - arvien garlaicīgāks, jo visa tirdzniecība pārvācas uz lielveikaliem un tirdzniecības centriem,» biznesa portālam db.lv sacīja «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis.

O. Polmanis atzīst, ka, ja fiziskā veikala Matīsa ielā finansiālie rādītāji turpinās kristies, iespējams, «Latvijas Tekstils» pat pieņems lēmumu par tā slēgšanu.

«Latvijas Tekstils» izgatavo mājas tekstilu: dvieļus, galdautus, salvetes, priekšautus, cimdus, maisiņus no lina un kokvilnas, karogus un lentes, kā arī pārdod saistītos produktus gan fiziskajā veikalā, gan internetveikalā.

Vaicāts, vai arī «Latvijas Tekstils» apsvēris iespēju atvērt veikalu kādā no tirdzniecības centriem, O. Polmanis db.lv sacīja: «Neesam par to domājuši, neesam uzprasījušies un arī neviens piedāvājums nav bijis.»

«Tajā, ka Rīgas centrs kļūst arvien tukšāks, svarīgu faktoru spēlē arī apstāklis, ka Rīga ir viena no retajām galvaspilsētām Eiropā, kurā vispār nav iepirkšanās ielas, un tā vistiešākā veidā ir pilsētas plānotāju atbildība. Krišjāņa Barona un Tērbatas ielas ir mašīnu caurbrauktuves. Tur nav interesanti pastaigāties un atrast interesantus veikalu piedāvājumus. Sūdzamies, ka Rīgai ir par maz tūristu, tai pat laikā izveidot kaut vienu iepirkšanās ielu nepietiek politiskas motivācijas. Jautājums tikai - kādēļ? Kamēr Stopiņu novadā būvēs dzīvesstila tirdzniecības centru ar gājēju ielām un streetfood kafetērijām, tepat Matīsa ielā ir milzīga degradēta teritorija - Vidzemes tirgus, kur dzīvība dziest ar katru dienu. Pilsētas sirdī, sabiedriskā transporta krustpunktā ir vairāki hektāri zemes, kur varētu attīstīties dzīvesstila veikaliņi, streetfood kafejnīcas, amatnieki, pakalpojumu sniedzēji un kas vēl tik nē... Un tas sekmīgi kalpotu ne tikai par vietējo iedzīvotāju, bet arī tūrisma magnētu. Un tieši šis būtu tas galapunkts, uz kuru vajadzētu vest iepirkšanās ielai vai pat ielām. Taču, lai tas notiktu, ir vajadzīgs pilsētas plānotājs ar galvu, ideju un enerģiju. Pats no sevis nekas netaps,» savās pārdomās dalījās O. Polmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brangs loms – sadarbība ar lielajām ķēdēm

Linda Zalāne, 07.11.2017

Jānis Jansons kopā ar sievu Annu Anitu Jansoni


Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgū HoReCa segmentam tekstilu piedāvā vairāki pašmāju uzņēmumi un arī kaimiņvalstu kompānijas. Konkurentu skaits ir lielāks tajās preču grupās, kuras ir vieglāk saražot vai pirkt un pārdot. «Ekonomika atdzīvojas – tā ir priecīga ziņa. Latvijā šajā nišā pēdējos gados nopietnu konkurenci veido nomas uzņēmumi, kas piedāvā viesnīcām tekstilu iznomāt, kā arī paši nodrošina tā kopšanu. Latvijā šo servisu nodrošina igauņu uzņēmumi, bet prognozēju, ka tas ir laika jautājums, kad šādu pakalpojumu sāks sniegt arī pašmāju firmas,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Viesnīcu tekstils līdzīpašnieks Jānis Jansons.

SIA Aviro projektu vadītājs Mārtiņš Circens teic, ka nozarē konkurence ir ļoti sīva un pēdējos gados tā noteikti ir saasinājusies, jo tik tiešām Latvijas mazajā tirgū aktīvi ienāk lietuviešu un igauņu piegādātāji. Konkurences rezultātā daudzi vietējie piegādātāji spiesti samazināt cenas, bieži vien tas notiek uz nenomaksāto nodokļu rēķina.

SIA Viesnīcu tekstils nodibināts pirms desmit gadiem kā SIA Viesnīcu apgāds meitas uzņēmums ar mērķi ražot tam tekstilu. «Mums tolaik bija iespēja iegūt finansējumu finanšu institūcijā ALTUM, un kopējās investīcijas bija apmēram 20 tūkst. eiro. Uzņēmāmies risku, tolaik neapzinoties, kas sekos, jo tikko dzimušam uzņēmumam nācās izdzīvot krīzes gadus. Tie bija liktenīgi arī mātes uzņēmumam, kas fiziski vairs nefunkcionē, savukārt mēs darbību turpinām,» stāsta J. Jansons, kurš uzņēmumu vada kopā ar sievu Annu Anitu Jansoni. SIA Viesnīcu tekstils sortimentā ir piecas produktu grupas – restorānu tekstils, viesnīcu tekstils un interjera lietas, aizkari, darba apģērbs un dažādi aprīkojumi un piederumi. Pēc pieprasījuma apjoma absolūts līderis ir viesnīcām paredzētais tekstils. Katram viesnīcas viesim ir paredzēti trīs gultas veļas un dvieļu komplekti. Ik gadu tekstils tiek pakāpeniski nomainīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pēc manā rīcībā esošās informācijas šis ir pārpratums, un atļauja ir piešķirta,» db.lv elektroniski informēja Rīgas domes priekšsēdētāja biroja vadītāja Anna Kononova.

Savukārt SIA Latvijas Tekstils īpašnieks Oskars Polmanis telefonsarunā ar db.lv apgalvoja, ka neviens viņu par piešķirto atļauju neesot informējis. «Es to pirmo reizi dzirdu no jums,» viņš sacīja. 3.augustā viņš saņēmis elektronisku vēstuli no Rīgas svētku rīkotājiem, kurā teikts, ka uzņēmums neatbilst kritērijiem, lai piedalītos amatnieku tirgū Doma laukumā. Tā kā viņš vēlējies sīkāku paskaidrojumu, viņam ieteikts vērsties ar rakstisku iesniegumu pie svētku organizatoriem.

Db.lv rakstīja, ka uzņēmums Latvijas Tekstils, kurš šuj Latvijas karogus, izgatavo ar Latvijas karoga tematiku saistītus suvenīrus un dažādus lina un kokvilnas tekstilizstrādājumus, tika saņēmis attiekumu no Rīgas svētku amatnieku tirgus organizatoriem. Svētku organizatoru - koncertorganizācijas Ave sol! direktora pienākumu izpildītāja Kitija Riekstiņa db.lv norādīja, ka svētku tirgus tematika ir Hanzas savienības amatnieki Viduslaikos. Lēmumu par to, kurš pretendents atbilst šādam statusam un kurš - ne, pieņēmusi piecu cilvēku komisija. Komisijas vadītāja ir Rīgas domes Kultūras iestāžu un amatierkolektīvu nodaļas vadītāja Ilona Vanadziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: Latvijas valsts karogs

Gunta Kursiša, 15.11.2013

Uzņēmums Latvijas tekstils pie karogu šūšanas nonāca pirms aptuveni pieciem gadiem, iegādājoties šūšanas darbnīcu Tukumā. Tur jau iepriekš tika šūti karogi, tādēļ uzņēmuma īpašnieks turpinājis iesākto ceļu. «Karogu ražošanā nav sarežģīta šūšanas tehnoloģija, tas ir diezgan viegli ražojams produkts,» atzīst uzņēmuma vadītājs Oskars Polmanis, tajā pašā laikā norādot, ka valsts simbola ražošana «uzliek ļoti augstu latiņu».

Foto: Gunta Kursiša, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Iegādājoties karogu, cilvēki nepērk tikai krāsainu auduma gabalu, bet arī pienākumu, lepnumu, iespēju apliecināt savu nacionalitāti,» Db.lv stāstīja SIA Latvijas tekstils valdes loceklis Oskars Polmanis. Valsts svētku noskaņās Db.lv devās uz uzņēmuma ražotni Tukumā - lai redzētu, kā tiek ražots viens no Latvijas valsts nozīmīgākajiem simboliem.

«Karogu pārdot ir viegli, jo nevienam nav jāpaskaidro, kāpēc ir vajadzīgs karogs. Visi labi zina, ko ar to darīt un kādos nolūkos to drīkst vai nedrīkst lietot,» norāda O. Polmanis.

«Septembris, oktobris un novembris mums viennozīmīgi paiet sarkanbaltsarkanās krāsās,» runājot par šūšanas un dizaina ražotni, norāda tās vadītājs. Tuvojoties svētkiem, pieprasījums pēc karogiem ievērojami aug, taču vadība mēģina šo sezonalitāti «izlīdzināt» ar dažādām mārketinga aktivitātēm arī citos gada laikos. Pieprasījums pēc karogiem aug ne vien pirms valsts svētkiem, bet arī sākoties mācību gadam, kad karogus mastā «atsvaidzināt» vēlas skolas un citas izglītības iestādes. Savukārt pavasarī karogus iegādājas, lai nomainītu vecos, kas jau nolietojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godinot Latvijas valsts simtgadi, tekstilizstrādājumu zīmols «Latvijas Tekstils» ir izveidojis dvieļu un galdautu kolekcijas «Ziņojums» un «Mantojums». Kolekciju idejas un izstrādes autors ir uzņēmuma «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis, kurš pats pārveido vēsturiskos dizainus.

Kolekcijā «Ziņojums» ietverta Lielvārdes jostas kopija. Šīs kolekcijas nosaukums ir izvēlēts ar nolūku, jo tiek uzskatīts, ka latvju rakstu zīmes, īpaši Lielvardes josta, ietver ziņojumu no pagātnes par latviešu identitāti un spēku. Kolekcijā «Ziņojums» ietilpst tikai dvieļi.

Savukārt, otrā kolekcijā «Mantojums» ietilpst gan dvieļi, gan galdauti. Šie raksti izvēlēti no latviešu etnogrāfiskā mantojuma pūra, ko apkopojis lietišķās mākslas meistars Žanis Ventaskrasts. Kolekcijā «Mantojums» ietilpst dažāda izmēra galdauti, sākot no mazas salvetītes 35x35 cm, beidzot ar galdautu izmērā 146x350 cm.

Trešais tekstila izstrādājumu projekts, auduma maisiņi, ir procesā, jo vēl nesen norisinājās auduma maisiņu konkurss, kurā tika meklēti 119 Latvijas skati, kas varētu vislabāk raksturot konkrēto novadu. Attēlus maisiņiem iesūtīja gan foto amatieri, gan profesionāļi, savukārt attēla izvēle notika pēc sociālā tīkla Facebook sekotāju balsošanas rezultātiem. Šobrīd tiek plānots, ka maisiņi tiks pārdoti rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Konstatēti vairāki Covid-19 gadījumi ražošanas uzņēmumā Kuldīgas tekstils

LETA, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā, ražošanas uzņēmumā SIA "Kuldīgas tekstils", vairāk nekā diviem darbiniekiem oficiāli apstiprināta Covid-19 infekcija, atsaucoties uz uzņēmuma sniegto informāciju, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Savukārt saskaņa ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtajiem datiem, Kuldīgas novadā saistībā ar ražošanas uzņēmumu kopumā konstatēti desmit saslimušie.

Kā norādīja Duļbinska, ceturtdienas, 24.septembra, rītā visiem "Kuldīgas tekstils" darbiniekiem veikti Covid-19 testi, kam rezultāti solīti vakarā.

Vienā ēkā ar SIA "Kuldīgas tekstils" strādā arī SIA "Saules ieleja 3", kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumu divām izglītības iestādēm. Pašvaldības vadība vienojusies ar SIA "Saules ieleja 3", ka papildus drošībai arī visiem šī uzņēmuma darbiniekiem šodien veiks Covid-19 testus. Nevienam no šajā uzņēmumā strādājošajiem pašlaik nav šīs slimības simptomu, norādīja pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekstila ražotāju atbildības sistēma – stimuls inovācijām tekstila pārstrādē un biznesa iespējas

Jānis Lapsa, "Zaļa josta" valdes priekšsēdētājs, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā (ES) tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila jeb gadā viens cilvēks izmet vidēji ap 15 kilogramiem. Tiek lēsts, ka šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports.

Pašreizējā realitāte liecina, ka 1% apģērba tiek pārstrādāts izmantošanai atkal.

ES līmenī atbilde minētajai tendencei ir tekstila ražotāju atbildības sistēma, kas Latvijā stāsies spēkā no šā gada 1. jūlija. Tas ir loģisks solis, jo pēc burta direktīvas mērķis ir mazināt šos atkritumus, pēc gara – stimulēt tekstila pārstrādes inovācijas, jo līdz šim šajā nozarē tās ir bijušas kūtras. Savukārt no 2025. gada tekstila atkritumu dalītā šķirošana būs obligāta visiem un visām ES dalībvalstīm.

Taču tekstila atkritumu mazināšanai šķirošana un tekstila atkārtota izmantošana, nevis izmešana sadzīves atkritumos, ir tikai viens no veidiem, kā samazināt šo atkritumu daudzumu. Otrs veids, ilgtermiņā daudz efektīvāks un apritīgāks, ir tā dēvētā pārstrāde “no šķiedras līdz šķiedrai”. Šī pieeja iemieso aprites ekonomikas būtību – nevis iegūt pirmreizējos resursus, bet izmantot to, kas jau ir. Šajā tehnoloģiju jomā ir redzamas iestrādnes, taču arvien tiek meklēti veidi, kā kāpināt jaudu un apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdī, kad tekstilmateriāls kādam šķiet lieks, sākas tā ceļojums. Galamērķi ir vairāki, bet parasti tas tiek apglabāts poligonā; pagaidām Latvijā neviena rūpnīca neveic tekstila pārstrādi , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir vairāki šķirošanas laukumi, kur tiek pieņemti tekstilizstrādājumi, lielākoties tos cilvēki izmet konteinerā kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, kas pēc tam nonāk atkritumu poligonā un tur arī tiek apglabāti. Latvijas poligonos apglabātie tekstila materiāli ir vidēji 3% no visām saimnieciskajām drazām. Eiropas valstīs vidēji tie ir 12%, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati.

Ik gadu sadzīves atkritumos nonāk liels daudzums apģērbu, un lielākā daļa no šīm drēbēm varētu tikt izmantotas vēlreiz, atkal lietotas vai pārstrādātas. Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas iedzīvotājiem nodot tekstilizstrādājumus pārstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Tekstila izstrādājumiem dod otro dzīvi

Lelde Petrāne, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu tekstila materiālu šķirošanas un atkārtotas izmantošanas iespējas, AS "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Eco Baltia vide" no aizvadītā gada septembra līdz šā gada februārim īstenoja tekstila šķirošanas pilotprojektu. Sešos mēnešos savāktas 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila.

Projekta organizatori uzskata - tas apliecina iedzīvotāju lielo vēlmi atbrīvoties no nolietotā vai nevajadzīgā apģērba un apaviem jēgpilnā, dabai draudzīgā veidā, nododot tos pārstrādei vai atkārtotai lietošanai.

Projekta ietvaros dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja un arī turpmāk varēs nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tostarp mājas tekstilu – aizkarus, gultasveļu utt. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kg tekstīliju mēnesī, bet pie veikaliem "RIMI" izvietotajos tekstila šķirošanas konteineros pat divreiz vairāk – 1500 kg mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Tekstils Com direktoru Oskaru Polmani

Sagatavojusi Lelde Petrāne, 18.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kuldīgas tekstils pēc Covid-19 uzliesmojuma uz desmit dienām apturējis darbību

LETA, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Kuldīgas tekstils" uz desmit dienām apturējis darbību, jo uzņēmumā vairāki darbinieki saslimuši ar Covid-19, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtā informācija liecina, ka Kuldīgā šonedēļ apstiprināti kopumā 27 inficēšanās gadījumi ar Covid-19, kas visi ir saistīti ar ražošanas uzņēmumu SIA "Kuldīgas tekstils".

SPKC ir apzinājis inficēto cilvēku kontaktpersonas, kuras atrodas izolācijā un nedodas uz darbu vai izglītības iestādi. Informēti arī kontaktpersonu ģimenes ārsti. Kontaktpersonu vidū ir vairāku Kuldīgas izglītības iestāžu audzēkņi un arī atsevišķi darbinieki.

"Kuldīgas tekstila" valdes locekle Jolanta Krūmkalne apstiprināja, ka kopumā uzņēmumā ir inficējušies 27 darbinieki, bet par inficētiem darbinieku ģimenes locekļiem viņas rīcībā nav informācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais ikgadējais gadatirgus šogad atzīmētu 50. jubilejas sezonu, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu pircējiem no Latvijas un ārzemēm iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju preces un tirgotājiem pārdot jau saražoto, izveidots tirgošanās portāls egadatirgus.lv.

Šobrīd egadatirgus.lv reģistrējušies vairāk nekā 130 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas.

Produkti ir izvietoti vairākās kategorijās – keramika; koks un tāss, tekstils; rotaļlietas; metāls; rotas; āda; stikls un pārtika un dzērieni, no kurām pārstāvētākās šobrīd ir tekstils, rotas un koka izstrādājumi.

Visvairāk tirgotāju pieteikušies no Rīgas un apkārtnes (50 %), Vidzemes (17 %), Zemgales (12 %), Latgales (11 %) un Kurzemes (10 %).

"Atskārstot, ka šogad lielie amatnieku svētki nevar noritēt kā ierasts, vēlējāmies tomēr šo gadu Latvijas amatniecības vēsturē atzīmēt kā būtisku, jo rūpes par savējiem un nepieciešamība izcelt un lolot vietējos darinājumus ir tikai augusi. Arī šajā on-line Gadatirgū piedalīsies amatnieki un mājražotāji, kuri sevi ir pierādījuši. Esam ļoti priecīgi par amatnieku un mājražotāju atsaucību un interesi pircējus sastapt arī virtuāli. Pateicoties viņiem, Latvijas amatniecība un mājražošanas tradīcijas tiek uzturētas dzīvas, jo tikai tā varam saglabāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu. Mēs atšķirībā no daudzām tautām varam būt lepni, ka mums patiešām ir izdevies saglabāt to, kas daudziem jau zudis," stāsta Kristīne Kūla, Brīvdabas muzeja direktora vietniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Arī «Orkla Foods Latvija» savā piedāvājumā iekļāvusi produktus par godu Latvijas valsts simtgadei. Katra no četrām jaunajām tomātu mērcēm simbolizē attiecīgā Latvijas kultūrvēsturiskā novada būtību, raksturu un garšu, biznesa portālam db.lv pastāstīja Raitis Avots, «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors.

Mērces idejas un izpildījuma autori ir «Orkla Foods Latvija» jauno produktu izstrādes komanda, tehnologi un mārketinga speciālisti.

«Spilvas» jaunās tomātu mērces pārdošanā nonāca maijā un uzņēmums secina, ka cilvēki ir novērtējuši produktu, jo tiek veikti atkārtoti pirkumi. «Jaunās produktu sērijas kopējo ietekmi uz tomātu mērču kategoriju varēsim izvērtēt šā gada beigās, kad arī būs godam nosvinēta valsts apaļā jubileja,» stāsta R. Avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Mežaparkā, Dziesmu svētku lielajā estrādē, tika izklāts pasaulē lielākais sašūtais Latvijas karogs - vairāk nekā 1050 kvadrāmetru izmērā.

22,5 metrus platais un 45 metrus garais Latvijas valsts galvenais simbols tapis uzņēmuma Latvijas Tekstils ražotnē.

Karoga izklāšana norisinājās Veselīga dzīvesveida dienas ietvaros Mežaparkā.

«Šī doma radās, meklējot interesantas lietas par Latviju, kas vēl līdz šim nav realizētas,» par idejas pirmsākumiem stāsta Oskars Polmanis, SIA Latvijas Tekstils valdes loceklis.

Lielais karogs esot kā uzņēmuma simboliska dāvana savai valstij 95 gadu jubilejā.

Līdz šim lielākais zināmais Latvijas karogs, izmērā 6 x 12 m tiek izmantots militāro parāžu laikā, kad tas ir redzams zem helikoptera, kas parādes laikā lido gar 11.Novembra krastmalu, informē uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Torņkalnā, ugunsgrēkā cietusi tekstiluzņēmuma Lenta ražotne, kurai dega jumts aptuveni 80 kvadrātmetru platībā, vēlāk jumts arī iebrucis, Db.lv pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele.

Fabrikā Lenta tiek ražotas arī sarkanbaltsarkanās lentītes, kuras iedzīvotāji mēdz spraust sev pie krūts valsts svētkos.

Dzēšanas darbi bijuši sarežģīti, jo degošajai ēkas daļai bijis grūti piekļūt ar ugunsdzēsības tehniku. Notikuma vietā strādāja deviņas VUGD autocisternas, divas autokāpnes un viens autopacēlājs.

Izsaukums uz notikuma vietu tika saņemts pēc pulksten 18 vakarā un tam tika izsludināts paaugstinātas bīstamības statuss.

Cilvēki ugunsgrēkā cietuši nav.

Kā savā Twitter kontā norāda pats uzņēmums, «ziņas par lentīšu ceha nedienām ir stipri pārspīlētas». «Sarkanbaltsarkanās lentītes pietiks visiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijas karoga ražotājs atklās salonveikalu

Vēsma Lēvalde, 31.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilpreču ražotāja SIA Latvijas Tekstils 2.novembrī atklās tekstillietu un galantērijas preču tirgotavu K. Barona ielā Rīgā.

Šis ir pirmais uzņēmuma salonveikals Rīgā, informē uzņēmuma vadība. Tajā tiks piedāvāta pašražotā produkcija: dažādi lina izstrādājumi, tekstilgalantērija, Latvijas karogs un Latvijas karoga suvenīri. Šis būs vienīgais veikals Rīgā, kas piedāvās plašāko Latvijas karogsuvenīru preču klāstu pilsētā, apgalvots uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

Veikala dizainā, kura autors ir uzņēmuma īpašnieks Oskars Polmanis, investēti vairāki tūkstoši latu. Veikala mēbeles veidotas tā, it kā būtu no izjauktām un citādi saliktām koka paletēm. Mērķis esot radīt sajūtu, ka veikals iemieso Latvijā augušu jeb radītu lietu kopumu, skaidro autors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Coface: tekstila nozarē latviešiem pārdošanas rādītāji stabili

Dienas Bizness, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā pieprasījums pēc tekstila ir stabils, taču apģērbu tirdzniecība cieš no patēriņa apjoma krituma. Neskatoties uz to, Latvijas ražotājiem pārdošanas apjomu rādītāji saglabājas stabili.

Globālās finansiālās krīzes un pieprasījuma krituma novājinātās Eiropas tekstila un apģērbu ražošanas nozares pašreizējais kredītreitings Coface kredītrisku ekspertu vērtējumā tiek vērtēts tikai kā vidējs.

Coface kredītreitingu indikators tiek veidots, analizējot vairāk nekā 6000 kompāniju finanšu datus Āzijas, Ziemeļamerikas un 15 Eiropas Savienības valstīs. Indikatora tapšanā tiek ņemtas vērā apgrozījuma izmaiņas, rentabilitāte, parādsaistības, naudas plūsma un Coface analītiķu novērotie prasījumi. Indekss ir sadalīts četrās riska kategorijās: mērens, vidējs, augsts un ļoti augsts.

Komentējot situāciju Latvijas tekstila un apģērbu ražošanas nozarē, Sandra Smiltniece, Coface Latvija mārketinga un pārdošanas direktore, norāda, ka pēdējos gados arī Latvijas tekstila industrija uzrāda labu tendenci ar lēnu un stabilu augšupejošu eksporta līkni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pie Saldus apvedceļa izveido lielāko iekštelpu atrakciju parku Kurzemē

Monta Glumane, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atrakciju parks "Happy Kids" pie Saldus apvedceļa radījis vietu, kur svinēt bērnu ballītes un citus svētkus.

SIA "Grand M" dibināts 2012.gadā un sākotnēji uzņēmums nodarbojās ar banketu organizēšanu un ēdināšanu. Savukārt 2018.gada novembrī tika atvērta pirmā, 70 kvadrātmetru liela rotaļu istaba. "Šobrīd mums ir lielākais iekštelpu atrakciju parks Kurzemē, aizņemot 600 kvadrātmetrus lielu telpu. Tieši šajā nozarē esam nedaudz ilgāk par gadu," stāsta SIA "Grand M" valdes locekle Madara Bobkova.

Sākotnēji uzņēmējiem bija iecere piedāvāt bērnu pieskatīšanas pakalpojumu vecākiem, kuru atvasēm nav tikusi vieta bērnudārzā. "Mūsu ģimenē aug divi bērni, tāpēc saskārāmies ar to, ka nav iespējas īslaicīgi veikt darbus bez mazajiem. Viens no variantiem, ko vecāki šobrīd labprāt izmanto, ir darīt savu darbu mūsu telpās, kamēr bērni spēlējas. Bērni ir vecāku redzeslokā un aizņemti ar rotaļām," stāsta M.Bobkova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 5. martā pirmo reizi Latvijā durvis vērs viens no lielākajiem un modernākajiem dārzkopības, mājas un mājdzīvnieku preču iegādes centriem Baltijā – Hortes, kura izveidē investēti 6,5 miljoni eiro.

Hortes ir pazīstamākais dārzkopības un mājas preču mazumtirdzniecības zīmols Igaunijā. Pie tirdzniecības centra Sāga izveidotā Hortes centra kopējā platība būs 6144 m2, no kuriem 1910 m2 veidos ārējā tirdzniecības zona, kas apmeklētājiem tiks atvērta šī gada aprīlī.

Jaunajā veikalā strādās 30 darbinieki un konsultanti. Veikala apmeklētājiem būs pieejams vairāk nekā 100 autostāvvietu.

"Hortes ir Baltijas līmeņa veiksmes stāsts, kura pamatā ir draudzīga attieksme pret dabu un zaļā dzīvesveida popularizēšana, kā arī jaunas un iedvesmojošas iepirkšanās pieredzes nodrošināšana. Mēs redzam, ka zaļais dzīvesveids arī Latvijā strauji kļūst arvien populārāks, īpaši gados jaunākas auditorijas vidū. Savas dzīvesvietas apzaļumošanai arvien biežāk pievēršas arī dzīvokļu īpašnieki, kuriem nav sava piemājas dārziņa. Mūsu mērķis, atverot pirmo Hortes centru Rīgā, ir ne tikai padarīt dzīvi Latvijā zaļāku, bet arī ieņemt līdera pozīciju dārzkopības, mājas preču un dzīves stila zīmolu vidū Baltijā," teic Hortes uzraudzības padomes vadītāja, investīciju fonda Livonia Partners partnere Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidots Baltijas produktīvāko uzņēmumu saraksts, kurā apkopoti dažādu jomu līderi. Latvijas uzņēmumi ir produktīvāki tādās nozarēs kā tirdzniecība, transports un kokapstrāde, pēc 1200 lielāko uzņēmumu, kuros strādā ne mazāk par 20 darbiniekiem, analīzes spriež konsultāciju kompānijas Profiles International Baltijas direktore Airida Zavadske.

Uz rezultātiem orientēta kultūra

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB holdings reģistrē jaunu kapitālsabiedrību Londonā – jau astoto meitasuzņēmumu ārvalstīs

Lielbritānijā reģistrētais uzņēmums nodarbosies ar UPB holdinga produktu un pakalpojumu pārdošanu, vienlaikus veicot padziļinātu potenciālā tirgus izpēti, DB informēja a/s UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Paplašinoties saimnieciskajai darbībai Skandināvijā, tiek arī pētīta iespēja iegādāties kādu inženiertehnisku uzņēmumu Skandināvijā. Holdinga apgrozījums pērn audzis par 11%, un eksporta apjoms jau vairākus gadus ir virs 60%.

«Esam gatavi lielākam atspērienam,» saka U. Pīlēns, vienlaikus norādot, ka starptautiskās situācijas saasināšanās var nozīmēt tirgus sabremzēšanos Eiropā.

Politiski svarīgi

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēja: Latvijā ir ļoti laba pirktspēja

Uzņēmuma Angel Glass Design vadītāja un dizaina trauku zīmola an&angel autore Agnese Garā-Nīmane, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreiz es kļūdaini domāju, kas tad Latvijā var būt par pieprasījumu dizaina priekšmetiem? Izrādījās, ka tas ir pilnīgi aplami – Latvijā ir ļoti laba pirktspēja.

Latvieši ļoti augstu vērtē pašmāju produktus, īpaši pēdējos gados un ir gatavi atbalstīt savējos. Ja noliktu blakus ārvalstu dizaina stikla produktu un Latvijas, domāju, ka vairums izvēlēsies pašmāju produktu.

Uzņēmējdarbību aizsākām laikā, kad nebija iesācies Latvijas produktu bums, tāpēc ļoti labi jūtam sabiedrības attieksmes maiņu, īpaši no uzņēmumu puses – aizvien biežāk kā korporatīvās dāvanas tiek izvēlētas Latvijā ražotas preces. Arvien vairāk uzņēmumu atbalsta pašmāju ražojumus, nevis bezpersoniskus ārzemju produktus.

Vācijā svarīgs dizains, Krievijā - zīmols

Dizaina priekšmeti ir pieprasīti ļoti plašā valstu lokā. Ja runājam par traukiem, tad lielākais noieta tirgus ir Vācija. Šāda veida priekšmetus, lielākoties, pārdod nelielos veikaliņos, kuri ir tendēti uz konkrētu nišu. Vācijā dizaina traukus izmanto vairākas viesnīcas un restorāni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Dizains sadraudzējies ar dārza tehniku

Linda Zalāne, 11.04.2018

Veikala Daba un radošās darbnīcas Daba vadītāja Dace Stūre (no labās) un viņas kolēģe Agnese Lībere

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā veikals Daba, kas jau desmit gadus tirgo ekoloģiskus produktus un Latvijā ražotās dizaina lietas, pirms diviem gadiem izveidojis sava dizaina līnijas – Dadzis un Daba

Nolūkā atdalīt «saimniecības», atsevišķi no veikala ir izveidota radošā darbnīca Daba, kurā ikdienā roku rokā strādā pieci cilvēki, kuri rada, izgudro un īsteno zīmolu Dadzis un Daba produktus. Uzņēmumu īpašniece ir SIA Kongs, kas jau kopš 1994. gada nodarbojas ar meža un dārza tehnikas, kā arī elektroinstrumentu tirdzniecību. Taujāta, kā dizains sadraudzējies ar dārza tehniku, Dace Stūre, kura ir gan veikala, gan radošās darbnīcas vadītāja un idejas autore, teic, ka pirms aptuveni desmit gadiem viņa bija šīs šķietami nesavienojamās biznesa idejas iniciatore. Tolaik viņa bija aizgājusi dekrēta atvaļinājumā un sajutusi vilkmi darīt kaut ko savu. «Biznesa ideja man bija, telpas arī biju atradusi un nodomāju, ka māls jāmīca, kamēr tas ir mīksts. Prezentēju savu biznesa ideju SIA Kongs pārstāvjiem, viņi bija atvērti un gatavi attīstīt jaunu struktūrvienību,» atminas D. Stūre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties pieprasījumam pēc tekstila konteineriem, “Eco Baltia Vide” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu paplašina tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un līdz vasaras beigām papildus jau esošajām 60 speciālajām šķirošanas tvertnēm uzstādīs vēl 36 konteinerus.

Plānota sadarbība arī ar vides pakalpojumu uzņēmumu “Clean R”, kas Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās papildus vēl 22 tekstila šķirošanas konteinerus, tādējādi kopumā šogad Latvijā būs pieejami jau 118 speciālie konteineri, kas atradīsies Rīgā, Liepājā, Carnikavā, Ādažos, Salaspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Saldū, Bauskā un citos reģionos.

“Tekstila šķirošanas popularitātes pieaugums un augošais sabiedrības pieprasījums pēc tekstila konteineriem aktualizē jautājumu par nepieciešamību izveidot visaptverošu tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un paplašināt tekstila konteineru pieejamību ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos, jau tagad attīstot sistēmu, kas Latvijā būs obligāta no 2023. gada 1. janvāra,” saka Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, piebilstot, ka sabiedrība kļūst izglītotāka atkritumu šķirošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru