Jaunākais izdevums

Pēc valdības lēmuma par uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 7,25 miljonu latu apmērā valstij daļēji piederošajam uzņēmumam Latvijas Mobilais telefons (LMT), mobilo sakaru operators Tele2 plāno vērsties Eiropas Komisijā (EK).

laikrakstam Diena pastāstīja Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, tā neesot mobilo sakaru operatoru kļūda, bet gan valstiskas domāšanas un labas saimniekošanas prakses jautājums. «Valsts atbalsts deformē konkurenci mobilo sakaru nozarē kopumā, tādēļ vērsīsimies Eiropas Komisijā,» sacīja V. Vancovičs.

V. Vancovičs arī uzsvēra, ka sākotnējā iecere pašiem pretendēt uz UIN bijusi kļūdaina, uzņēmums sapratis, ka šāds nodokļa atbalsts nebūtu korekts pret citām nozarēm. «Valstij nodokļu maksājumi ir ļoti nepieciešami - sākot ar veselības aprūpi, demogrāfijas uzlabošanu un bezdarba līmeņa samazināšanu līdz beidzot ar jaunu ceļu būvniecību,» Dienai izklāsta Tele2 vadītājs.

Savukārt LMT prezidents Juris Binde konkurentu rīcību uztver bez emocijām: «Lai viņi vēršas, kur grib. Atbilstošie Ministru kabineta (MK) noteikumi tika pieņemti, lai stimulētu tautsaimniecības attīstību. UIN atlaide iepriekš tika piešķirta Latvijas finierim, arī Dobeles dzirnavniekam. Ja kāds saka, tas kropļo konkurenci, tad var teikt, ka Dobeles dzirnavnieks taču nav vienīgais savas nozares produkcijas ražotājs, arī Staburadze un Laima nav vienīgie saldumu ražotāji, bet šādu atlaidi šie uzņēmumi ir saņēmuši.»

Ministru kabinets 22.maijā vienojās piešķirt UIN LMT investīciju projekta Nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla attīstība Latvijas mazāk blīvi apdzīvotajās teritorijās īstenošanai, kas ir 4G tīkla izvēršana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom nevajadzētu apvienot ar Latvijas mobilo telefonu (LMT), ja LMT samazinātu izmaksas un akcionāri tam nedaudz iedotu kapitālu, bet Lattelecom varētu dzīvot, ja tam būtu kāds mobilo sakaru bizness.

Tā, jautāts par alternatīviem situācijas risinājumiem šobrīd ministrijām izskatīšanā iesniegtajam Lattelecom valdes priekšsēdētāja Jura Gulbja izstrādātajam un virzītajam plānam par Lattelecom un LMT apvienošanu, Db.lv atzina Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

«Ja mums vai nu akcionāri ļautu piedalīties izsolēs, kas līdz šim mums nav ticis ļauts, vai ļautu nopirkt Biti, ko drīzāk neļaus Konkurences padome, tad, visdrīzāk, mēs varētu iztikt bez LMT,» viņš atklāja. Pēc Lattelecom padomes priekšsēdētāja teiktā, Lattelecom ar LMT gribējis panākt kopīgu sinerģiju, neapvienojoties, tomēr LMT neesot gribējis sadarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Binde iesaka Vancovičam cukurgraudiņu ar desmit baldriāna pilieniem vai attīstīt tīklu

Sanita Igaune, 27.05.2013

Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs (no kreisās) un LMT prezidents Juris Binde.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Uzņēmuma ieņēmuma nodokļa (UIN) atlaide Latvijas Mobilajam telefonam (LMT) rada aizdomas par daļēji valstij piederošā uzņēmuma glābšanu pirms pārdošana,» savu uzskatu pauž Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, uz ko LMT prezidents Juris Binde atbild: «Mērķtiecīgi tiek ignorēts fakts, ka nodokļu atlaide tiks piemērota tikai 2017. gadā, pēc projekta pabeigšanas, nevis šogad, lai «glābtu grimstošo uzņēmumu»».

Valstij nav jāsubsidē «treknākais» mobilo sakaru operators, tādējādi deformējot konkurenci nozarē, tā LMT piešķirto uzņēmuma ieņēmuma nodokļa (UIN) atlaides piemērošanu komentē Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. «Ir skaidri zināms, ka 4G tīklu visi operatori attīsta arī bez valsts atbalsta, bet valstij nodokļu maksājumi ir ļoti nepieciešami. Ar šādu atbalstu diemžēl netiks nedz veicināta ekonomiskā attīstība reģionos, nedz radītas jaunas darba vietas, turklāt LMT neradīs eksporta produktus un pakalpojumus. Ieguvēji būs ārvalstu sakaru iekārtu piegādātāji,» skaidro V. Vancovičs, uzskaitot, ka Latvijas reģionālajai attīstībai prioritāri ir sakārtoti ceļi, elektrības pieejamība, skolas un slimnīcas, un tikai pēc tam – jaunākās paaudzes 4G tīkls, kas tāpat tiek attīstīts. «Ņemot vērā iepriekš minēto un ievērojamo LMT peļņas kritumu un klientu aizplūšanu pēdējā gada laikā, šādas atlaides piešķiršana rada aizdomas par daļēji valstij piederošā uzņēmuma glābšanu pirms pārdošanas,» akcentē Tele2 vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Telia Company: LMT un Tet neapvienošana apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju

LETA, 01.10.2019

Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidojošās koalīcijas lēmums neapvienot telekomunikācijas uzņēmumu «Tet» un mobilo sakaru operatoru «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju, atzina Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

«Ir žēl, ka pēc tik daudziem sadarbības un diskusiju gadiem mēs neesam spējuši rast kopīgu valodu abu uzņēmumu attīstībai. Mēs joprojām uzskatām, ka stratēģiskās koordinācijas trūkums LMT un «Tet» darbībā, novecojusi korporatīvā vadība un fiksēto un mobilo sakaru biznesa modeļu nodalīšana, kas klientiem vairs nav aktuāla un nepieciešama, darbojoties kā autonomām struktūrām apgrūtinās abu uzņēmumu konkurētspēju,» pauda Rodne.

Viņš piebilda, ka nesenās tirgus norises apstiprina, ka «Telia» paustais viedoklis nav «zīlēšana kafijas biezumos», bet ir telekomunikāciju tirgus realitāte.

«Varu atklāt, ka turpmāk «Telia» stratēģiskais uzsvars tiks likts uz mūsu ieguldījumiem uzņēmumos, kuros mums pieder vairākums - LMT un «Telia Latvija», savukārt mūsu darbs ar «Tet» būs kā ar finanšu ieguldījumu, jo uzņēmumā esam mazākuma akcionārs,» atklāja Rodne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir teju pēdējā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā viens operators nespēj piedāvāt gan fiksētos, gan mobilos telekomunikāciju pakalpojumus otrdien raksta laikraksts Diena.

Uzņemoties un pildot Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pienākumus šā gada pirmajā pusgadā, Latvijas politiķu un ierēdņu teiktajā aizvien biežāk dzirdams, cik liela nozīme tautsaimniecībā ir un būs Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) uzņēmumiem. Digitālā dienaskārtība ir viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm, un vienots digitālais tirgus ir Eiropas Komisijas prioritāte. Tiek īpaši uzsvērts, ka tas nesīs visam reģionam ieguvumus, veidojot spēcīgu konkurētspēju pasaules mērogā un attīstot vietējos tirgus, taču saistās arī ar jauniem tirgus globalizācijas izaicinājumiem.

Jau drīzā nākotnē Latvijas telekomunikāciju operatori saskarsies ar lielu, globālu spēlētāju konkurences izaicinājumu. Redzams, ka, piemēram, Eiropas tirgus dalībnieki jau gatavojas šīs konkurences pieaugumam, ko apliecina telekomunikāciju uzņēmumu darījumi Eiropas valstīs. Tāpēc rodas likumsakarīgs jautājums - kāpēc Latvijā par šo tēmu iestājies diezgan neizprotams klusums? Visā pasaulē augstāka un stabilāka vērtība ir IKT uzņēmumiem, kuri spēj piedāvāt pilnu pakalpojumu spektru - fiksētos un mobilos sakarus, dažādu tehnoloģiju internetu, televīzijas un citus satura pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien notikušas sarunas par telekomunikācijas uzņēmuma «Tet» (iepriekš Lattelecom) un mobilo sakaru operatora «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apvienošanu, apstiprināja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Aļona Zandere.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) skaidroja, ka abu uzņēmumu akcionāri - Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un «Telia Company» - pārsprieda jautājumus par «Tet» un LMT nākotnes perspektīvām. Nemiro sacīja, ka uzņēmumu akcionāru mērķis ir palielināt kompāniju ieņēmumus, un abu uzņēmumu optimizācija to varētu veicināt, tomēr patlaban par «Tet» un LMT apvienošanu ir pāragri spriest.

Pēc ministra teiktā, patlaban tiek izskatīti vairāki varianti par «Tet» un LMT nākotni, proti, saglabāt esošo situāciju, apvienot uzņēmumus vai kādu no uzņēmumiem pievienot otram. Paredzams, ka akcionāri līdz maija beigām veiks aprēķinus par izdevīgāko abu uzņēmumu nākotnes darbības modeli. Savukārt valdībā priekšlikums par abu uzņēmumu nākotni, pēc ministra teiktā, varētu nonākt jūnijā vai jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LMT peļņa un apgrozījums sarucis

LETA, 09.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) pērn strādājis ar 22,83 miljonu eiro peļņu un 161 miljonu eiro apgrozījumu, liecina uzņēmuma iesniegtais finanšu pārskats par 2013.gadu.

Kā liecina Firmas.lv informācija, uzņēmuma peļņa pērn, salīdzinot ar 2012.gadu, ir samazinājusies par 41%, savukārt apgrozījums sarucis par 7%. 2012.gadā LMT nopelnīja 38,997 miljonus eiro un apgrozīja 173 miljonus eiro.

Gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka apgrozījuma samazinājumu noteikusi gan nozarē valdošā konkurence un cīņa par klientu piesaisti, gan ES regulu prasību realizācija. LMT ir turpinājis investēt tīkla infrastruktūras un pakalpojumu attīstībā. 2013.gadā LMT infrastruktūrā investējis aptuveni 24 miljonus eiro. Pieaugot tīkla vērtībai, palielinājies arī ilgtermiņa ieguldījumu nolietojums, kas bijis viens no būtiskākajiem iemesliem peļņas kritumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tele2 prezidents: ir sinerģijas iespējas starp LMT un Lattelecom

Sanita Igaune, 03.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāli sinerģijas iespējas telekomunikāciju jomā ir ticamas un redzamas, tā DB norāda Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmuma Tele2 AB Grupas prezidents un vadītājs Mats Granrīds.

Tīkla attīstība

Šobrīd Tele2 turpina infrastruktūras izvēršanu pārstāvētajās valstīs, piemēram, Kazahstānā, kompānijai ir plāni savu pakalpojumu portfolio un korporatīvo klientu segmentā. Baltijā kopumā Tele2 ir stabilas pozīcijas un M. Granrīds ir apmierināts ar operatora rezultātiem, neslēpjot, ka konkurence ir liela. Lai arī Latvija ir samērā maza valsts, Tele2 ir svarīgas kompānijas pozīcijas šajā tirgū. Arī ekonomiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies, tomēr izaugsme nav strauja. Iepriekš daudz tika domāts par izmaksu samazināšanu, tomēr šobrīd būtu jādomā par izaugsmi, kur talkā var nākt inovācijas. Prakse rāda, ka valstīs, kur ir attīstīts telekomunikāciju tirgus, ir pozitīva korelācija arī iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājos, klāstīja M. Granrīds. Globālas tendences liecina, ka mobilo sakaru jomā akcents no balss un īsziņām tiek pārlikts uz datu pārraidi. Tas aizvien vairāk ir redzams arī mobilo sakaru operatoru tarifu plānos. Šāda tendence tiks turpināta arī nākotnē, norādīja M. Granrīds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) jautājumā par iespējamu SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) apvienošanu atbildi skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam «Telia Company» («Telia») sola šā gada novembrī, savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aicina ņemt vērā «Telia» pozīciju abu Latvijas uzņēmumu apvienošanas jautājumā.

Komentējot «Telia» vēstulē valdībai pausto brīdinājumu, ka, neapvienojot LMT un «Lattelecom», Skandināvijas koncerns varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, Kučinskis aģentūrai LETA sacīja, ka viņš solījis sniegt atbildi «Telia» šā gada oktobrī, bet ticamākais tas notiks novembrī, kas tiek uzskatīts par pēdējo brīdi atbildes sniegšanai.

Pēc Ministru prezidenta teiktā, patlaban Privatizācijas aģentūra (PA) aktīvi sazinās ar «Telia», bet par sarunu gaitu viņš neesot informēts.

Savukārt Ašeradens aģentūrai LETA atzina, ka viņš novērtē «Telia» veiktos «manevrus un pozīcijas maiņu» jautājumā par «Lattelecom» un LMT apvienotā uzņēmuma īpašnieku struktūru, proti, valstij apvienotajā uzņēmumā piederētu 51% akciju, lai gan sākotnēji Skandināvijas koncerns piedāvāja pārņemt apvienoto uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Papildināta - KPMG Baltics: Lattelecom un LMT jāveido kā biržā kotēts, integrēts Baltijas telekomunikāciju operators

LETA, 10.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Eksperte: LMT un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija

LETA, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumu Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, aģentūrai LETA sacīja konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņa norādīja, ka LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus, formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas, valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – iegūt akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» sacīja juriste.

Viņa arī kritizēja konsultāciju kompānijas KPMG Baltics piedāvāto risinājumu. «Varētu domāt, ka KPMG ieteikums LMT un Lattelecom apvienošanas rezultātā izveidot uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās katram no lielajiem akcionāriem – Telia Sonera grupai un Latvijas valstij, piederētu 30% līdz 40% akciju, bet pārējā akciju daļa tiktu kotēta biržā, risina zviedru dominances problēmu. Diemžēl, paraugoties rūpīgāk, šis, šķietami gudrais risinājums, izrādās «baltiem diegiem šūts»,» sacīja Jerņeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Binde: LMT darbinieki strādā efektīvāk nekā Lattelecom

Dienas Bizness, 07.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«2012. gadā apgrozījums uz vienu darbinieku LMT bija par 18% augstāks nekā Lattelecom. Savukārt tīrās peļņas rādītājs uz vienu darbinieku bija trīs reizes augstāks nekā Lattelecom. Tas nozīmē, ka LMT darbinieki strādā daudz efektīvāk,» intervijā laikrakstam Diena norāda Latvijas Mobilais telefons (LMT) prezidents Juris Binde.

Jautāts par Lattelecom un LMT apvienošanu, LMT prezidents norāda, ka pašlaik «kopējais fons principā tiek iztēlots tāds, ka Lattelecom viss nav perspektīvs, LMT visi rādītāji pasliktinās. Bet tad rodas jautājums – kāpēc uzņēmumam, kuram nav drošas attīstības perspektīvas, ir vajadzīgs uzņēmums, kam viss iet slikti?».

Abu uzņēmumu sadarbība un kooperācija principā ir iespējama, un tā notiek jau pašlaik, piemēram, LMT izmanto vairāk nekā 1100 kilometru Lattelecom optiskās līnijas kā maģistrālos tīklus, norāda J. Binde. Viņš atzīst, ka sadarbība varētu notikt arī satura veidošanas jomā. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka «jautājums par LMT un Lattelecom apvienošanos nav jārisina uzņēmuma vadības, tātad valdes, un pat ne uzņēmuma padomju līmenī.» «Šādus jautājumus parasti lemj īpašnieki, kas šajā gadījumā ir Latvijas valsts un TeliaSonera. Šādā līmenī arī jārisina sarunas par to, ko īpašnieki plāno darīt ar sev piederošajiem aktīviem,» norādīja J. Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tele2 AB grupa paziņojusi, ka būtiski paplašina sava informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju (IT&T) ārpakalpojumu centra Tele2 Shared Service Center darbību Latvijā. Turpmāk Tele2 Shared Service Center bez IT&T pakalpojumiem nodrošinās arī finanšu pārvaldību, kas līdz šim bija Tele2 AB grupas viena no darbības funkcijām Zviedrijā.

Tele2 Shared Service Center 460 darbinieki birojā Rīgā nodrošina IT&T pakalpojumus visiem Tele2 AB grupas uzņēmumiem deviņās valstīs – Austrijā, Horvātijā, Igaunijā, Kazahstānā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Vācijā un Zviedrijā.

«Mūsu mērķis ir Tele2 Shared Service Center izveidot par multifunkcionālu ārpakalpojumu centru, un finanšu pārvaldības funkcijas pievienošana ir būtisks solis šī mērķa sasniegšanā. Esmu pārliecināta, ka kopīgiem spēkiem ar Latvijas EY ekspertiem mēs izveidosim pasaules līmeņa finanšu ārpakalpojumu centru,» saka Tele2 AB grupas finanšu direktore Alisone Kirkbī (Allison Kirkby).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kā desmit gadu laikā mainījies mobilo sakaru pakalpojumu tirgus?

Žanete Hāka, 07.03.2016

Kopējais mobilo pakalpojumu tirgus klientu skaits

2005. gadā: aptuveni 2 miljoni
2010.gadā: aptuveni 2,3 miljoni
Izmaiņas, salīdzinot ar 2005.gadu: +15%
2015.gadā: aptuveni 2,6 miljoni
Izmaiņas, salīdzinot ar 2010.gadu: +13%

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru pakalpojumu tirgus apgrozījums 10 gadu laikā ir samazinājies par 8%, informē konsultāciju un biznesa datu analīzes kompānijas Civitta analītikas un vadības konsultāciju uzņēmumu grupas partneris Mārtiņš Bajārs.

Īss atskats uz Latvijas mobilo sakaru pakalpojumu tirgūu 2005. gadā

2005. gads: iPhone vēl nav pieejams. Nokia nesen izlaida Nokia N70/N90 – jaunu un modernu viedtālruni; tam gan nav skārienjūtīgā ekrāna. LMT ievieš EDGE GPRS tehnoloģiju, kas nodrošina ātrumu 236 kilobiti sekundē. Tikmēr Tele2 pirmie Latvijā piedāvā sakaru pārraidi, izmantojot 3G bāzes stacijas. LMT ir tikko ieviesuši pakalpojumu Mobilais TV, kā arī jaunu pieslēguma veidu: Formula, ar pazeminātiem tarifiem zvaniem LMT tīklā, bez abonēšanas un savienojuma maksas. Latvijas mobilo sakaru pakalpojumu tirgū ienāk Bite, tādēļ divu operatoru vietā ir trīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1. pusgadā Latvijas Mobilā Telefona (LMT) apgrozījums veido 101,1 miljonu eiro, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Par 6,7% augusi arī LMT rentabilitāte, tā sasniedza 32,6 miljonus eiro. Uzņēmuma attīstību virza vēl arvien augošais pieprasījums pēc mobilā interneta. Klientu pieslēgumu skaits šajā periodā sasniedzis 1,28 miljonus.

Šogad izrāvienu piedzīvojis pieprasījums pēc mobilajiem biznesa risinājumiem. Tā, piemēram, būvniecības uzņēmumi ievieš LMT piedāvāto elektronisko darba laika uzskaites sistēmu (EDLUS). Savukārt, mobilo zvanu centrāli Zvanu pārvaldnieks izmanto vairāk nekā 1000 klienti visā Latvijā. Kopš aprīļa gan pilsētās, gan ārpus tām uzņēmējiem pieejams arī LMT industriālais internets ar garantētu, optiskajam internetam pielīdzināmu ātrumu.

Šī gada februārī uzņēmums pirmo reizi piedalījās pasaules lielākajā mobilo tehnoloģiju notikumā Mobile World Congress Barselonā, kur iepazīstināja ar inovācijām un risinājumiem 5G tīkla attīstībā, kā arī viedās pilsētvides, dronu, bezpilota auto, aizsardzības un mobilā satura jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) šomēnes ieguvis vienlaicīgi trīs starptautiskus ISO sertifikātus, kas apliecina – LMT Integrētās vadības sistēma, kas ietver informācijas drošības, kvalitātes un vides pārvaldību un pilnveidošanu, ir auditēta un atbilst ISO 9001, ISO 14001, ISO 27001 starptautisko standartu prasībām, informē LMT.

«LMT klientiem un sadarbības partneriem šī sertifikācija nozīmē starptautiski atzītu apliecinājumu, ka LMT spēj nodrošināt visus elektronisko sakaru pakalpojumus un viedpakalpojumus atbilstoši mūsdienu informācijas drošības, kvalitātes, vides un energoefektivitātes pārvaldības prasībām,» apliecina LMT viceprezidente administratīvi juridiskajos jautājumos, valdes locekle Laura Keršule.

Sertifikātu saņemšanai LMT tika īstenots neatkarīgs audits. Auditu veica akreditētas sertifikācijas organizācijas, BM Trada Latvija, auditoru komanda. «ISO sertifikātu iegūšana ir apliecinājums uzņēmuma vadības un darbinieku kopīgam neatlaidīgam darbam, bet esošajiem un potenciālajiem klientiem, sadarbības partneriem tas apliecina uzņēmumarūpes par pakalpojumu kvalitāti un uzņēmuma ilgtspēju,» norāda BM Trada Latvija valdes loceklis Uldis Klezbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Binde aicina publiskot informāciju par iespējamo LMT un Lattelecom sinerģiju

NOZARE.LV, 14.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski pieejama informācija un atklāta diskusija ļaus saprast, kas patlaban tiek domāts ar iespējamo Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Lattelecom sinerģiju, un līdz ar to prognozēt abu uzņēmumu vērtības kāpumu vai, gluži pretēji, - kritumu, norāda LMT prezidents Juris Binde.

Tā kā telekomunikācijas skar ikvienu iedzīvotāju, viņš aicina beidzot neslēpt un publiskot visus Lattelecom sagatavotā privatizācijas piedāvājuma argumentus, lai tos varētu izvērtēt arī nozares asociācijas un citi eksperti.

Tāpat Binde uzsver, ka LMT vērtība telekomunikāciju tirgū joprojām ir ļoti augsta un nākotnē tā turpinās palielināties, jo LMT ir «nākotnes tehnoloģiju attīstības virzītājspēks, moderns un progresīvs uzņēmums, kas attīsta un ievieš aizvien jaunas tehnoloģijas un pakalpojumus, kas nepieciešami Latvijas iedzīvotājiem un biznesa videi».

Nozares eksperts Juris Kaža ir neizpratnē, kāpēc iniciatīva apvienoties valstij daļēji piederošiem uzņēmumiem nāk nevis no Latvijas Mobilā telefona (LMT), bet gan Lattelecom. Patlaban galvenais veids, kā cilvēki uzturot sakarus, esot mobilā telefonija un mobilais internets. Loģiskāk būtu bijis otrādi, uzskata eksperts. LMT vajadzētu Lattelecom pakalpojumus iekļaut savā pakalpojumu spektrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Valdība un Telia vienojas turpināt diskusijas par Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju

LETA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un «Telia Company» prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas mobilais telefons» (LMT) turpmāku attīstību, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Lēmums par memoranda noslēgšanu apstiprināts Ministru kabinetā. Kā uzsver premjera birojā, saprašanās memorands nav uzskatāms par starptautisku līgumu, un tas nerada nevienai no pusēm nekādas tiesības un pienākumus starptautisko tiesību aspektā - šis dokuments ir nodomu protokols. Tā ir apņemšanās abām pusēm sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu abpusēji pievilcīgu turpmākās sadarbības, uzņēmumu «Lattelecom» un LMT attīstības stratēģiju.

Memoranda īstenošanas procesā radušās iespējamās domstarpības iesaistītās puses risināšot tikai sarunu ceļā. Savukārt finansiālie izdevumi šajā dokumentā minēto darbību veikšanai var tikt paredzēti tikai atsevišķos rakstveida līgumos starp abām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošā koalīcija iepriekš lēmusi patlaban nerisināt jautājumu par telekomunikāciju uzņēmumu «Tet» (iepriekš «Lattelecom») un «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) nākotni, tikmēr minēto uzņēmumu akcionārs, Zviedrijas kompānija «Telia Company» («Telia») nolēmusi izvērtēt investīciju iespējas Latvijā.

Pēc «Telia» sniegtās informācijas, Latvijas valdība informējusi «Telia», ka tā turpmāk vairs neīstenos 2018.gadā starp iepriekšējo premjeru Māri Kunčinski (ZZS) un «Telia» prezidentu Jūhanu Dennelindu noslēgto saprašanās memorandu par «Tet» un LMT turpmāku attīstību.

Paziņojumā atgādināts, ka pērn parakstītajā memorandā bija izklāstīti «Telia» un Latvijas kopīgie mērķi attiecībā uz abām kompānijām. Tajā arī bija paredzēti pasākumi kopīgas ilgtermiņa stratēģijas izstrādei, koncentrējoties uz labas korporatīvās pārvaldības prakses īstenošanu, lēmumu pieņemšanas uzlabošanu un skaidrāku uzņēmumu darbības stratēģisko uzraudzību. Šis darbs tagad ir apturēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā visvairāk sūdzību elektronisko sakaru jomā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēmusi par Latvijas Mobilais telefons (LMT), kam seko Tele2 un Lattelecom, liecina regulatora apkopotie dati par saņemtajām sūdzībām.

Galvenais iemesls bija sūdzības par LMT piedāvāto bezlimita tarifu plānu Brīvība, kas nodrošina nulles tarifus uz visiem tīkliem, tomēr ir gadījumi, kad klients nevarējis veikt zvanu uz konkrētu tīklu. Savukārt, kad mēģinājām to darīt no cita LMT tarifu plāna, viss izdevies – loģika ir skaidra, pamatoja SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta Pakalpojumu kvalitātes nodaļas vadītājs Aleksandrs Čerņakovs-Neimarks.

Savukārt Tele2 sūdzību dinamika pērn nav mainījusies, joprojām daļai klientu nav izpratnes par rēķinā atspoguļoto informāciju. Proti, rēķins ir aprēķināts pareizi, bet informācija atspoguļota tā, ka klients, kuram nav zināšanas IT jomā, to neizprot. Piemēram, datu apjoms sekundēs utt., uzskaitīja A. Čerņakovs-Neimarks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LMT apgrozījums pirmajā ceturksnī – 31,5 milj. Ls; EBITDA – 8,6 milj. Ls

Sanita Igaune, 19.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pirmajos trīs mēnešos mobilo sakaru operators Latvijas Mobilais Telefons (LMT) strādājis ar 31,5 milj. Ls apgrozījumu, kas bija par 4,4% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī. Uzņēmuma EBITDA rādītājs bija 8,6 milj. Ls, kas investīciju dēļ bija par 9,3 procentu punktiem zemāks, sasniedzot 27,3%.

LMT norāda, ka kopējais operatora klientu skaits gada griezumā pieauga par 12 tūkst., veidojot 1,066 milj. Savukārt, salīdzinot ar šā gada sākumu, operatora klientu skaits ir samazinājies par aptuveni 3 tūkst. lietotājiem. 2013.gada sākumā LMT bija 1 069 527 klientu.

LMT ceturkšņa investīcijas veidoja 4,9 milj. Ls, kas bija gandrīz tikpat daudz kā, piemēram, Bite gada investīcijas – 4,99 milj. Ls pērn un tikai par piekto daļu mazākas nekā Tele2 gada investīcijas – 2012. gadā 6,17 milj. Ls apmērā. LMT 2012. gadā tīkla attīstībā investēja 18,4 milj. Ls.

Viedtālruņu un dažādu interaktīvo ierīču skaita pieaugums veicina pieprasījumu pēc Latvijas iedzīvotājiem piemērota satura un IT pakalpojumiem. Tie ir papildus biznesa virzieni, ko šogad attīstīsim, norāda LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Latvijas mobilā telefona (LMT) un Lattelecom (LTC) apvienošanās ietekmēs konkurenci? Šī, pēdējā laikā plaši apspriestā, iespējamā apvienošanās līdz šim, pārsvarā, komentēta no, iespējamo, abu uzņēmu ieguvumu pozīcijas. Savukārt tās ietekme uz konkurenci tirgos, kuros abi uzņēmumi darbojas, komentēta īsi un vispārīgi.

Analizēt apvienošanās ietekmi uz konkurenci var ar Konkurences likumā (KL) noteiktā apvienošanās kontroles mehānisma palīdzību. Apvienošanās kontroles primārais mērķis ir kontrolēt un ierobežot apvienošanās, kuras varētu būtiski samazināt konkurenci jebkurā tirgū Latvijas teritorijā. Šī mērķa realizēšanai, visupirms, ir jānonāk skaidrībā par to, kas uzskatāms par atsevišķu tirgu (konkrēto tirgu, kā tas definēts KL). Tas ir, cik plašas ir tās uzņēmējdarbības jomas, kurās uzņēmumi savstarpēji konkurē. Pēc tam jāizvērtē kā attiecīgo uzņēmumu apvienošanās varētu mainīt konkurences apstākļus šajos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušais gads Latvijas Mobilajam Telefonam (LMT) ir bijis īpaši veiksmīgs, jo, ieviešot pieslēgumu Brīvība, piesaistīti jauni citu operatoru klienti, savukārt lielās investīcijas tīkla attīstībā rezultējušās ar ieņēmumu pieaugumu no datu pārraides pakalpojumiem, teikts mobilo sakaru operatora paziņojumā par finanšu rezultātiem.

LMT prezidents Juris Binde, tos komentējot, norāda: «Rezultāts, ar ko īpaši lepojamies, ir 40 % ieņēmumu pieaugums no datu pārraides pakalpojumiem. Tas ir veiksmes stāsts, ko nodrošinājusi LMT agresīvā investīciju politika, pēdējo trīs gadu laikā ieguldot gandrīz 50 miljonus latu datu pārraides tīkla attīstībā visā Latvijas teritorijā. Šajā ziņā esam vismaz galvas tiesu pārāki par citiem operatoriem, jo LMT ātrgaitas mobilā interneta tīkls ir vairāk nekā uz pusi lielāks kā konkurentiem.»

LMT 2012. gada apgrozījums saglabājies iepriekšējā gada līmenī, pēdējā ceturksnī pat pieaudzis, sasniedzot 129 miljonus latu. Uzņēmums 2012. gadā strādājis ar peļņu – 26 miljoni latu. EBITDA rādītājs esot augstā līmenī salīdzinājumā ar citu valstu mobilo sakaru operatoru sasniegumiem – 33,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 1. pusgadā Latvijas Mobilā Telefona (LMT) apgrozījums ir 97 miljoni eiro – par 9 % vairāk nekā pērn šajā periodā, informē kompānijas preses sekretāre Elīna Lidere.

Straujākā izaugsme 2017. gada pirmajā pusgadā LMT bijusi mobilo datu pakalpojumu jomā – par 47% pieaudzis datu pārraides apjoms LMT tīklā salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Savukārt LMT Mājas viedtelevīzija ir jau 10% no LMT Internets mājai pieslēgumu lietotājiem.

2017. gada 1. pusgadā par 6 % augusi LMT rentabilitāte jeb EBITDA (peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem), tā šajā periodā sasniedz 30,6 miljonus eiro.

«Šogad esam pieteikuši sevi pilnīgi jaunos pakalpojumu segmentos kā bezpilota auto, datorredzes un viedās pilsētvides risinājumi, droni un pat kosmosa tehnoloģijas. Viena no mūsu šī gada attīstības prioritātēm ir sagatavoties 5G tehnoloģijas ieviešanai. Tas jau tuvākajā laikā Latvijai pavērs principiāli jaunas attīstības un līderības iespējas mobilā lietu interneta, mākslīgā intelekta un robottehnoloģiju jomā, turpinot virzību uz viedvalsti un digitālu sabiedrību,» saka LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

LMT mobilā interneta problēmu ar Google meklētāju sola novērst novembra laikā

LETA, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmu, kuras dēļ meklētājprogramma Google no Latvijas Mobilā telefona (LMT) mobilo datu tīkla nākošos meklēšanas pieprasījumus uzskata par robota ģenerētiem, un tādējādi prasa ievadīt burtu kodu, tiks novērsta novembra laikā, sacīja LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Pūķis norādīja, ka būšana starp līderiem mobilo datu lietojumā, ar ko citkārt uzņēmums lepojas, šoreiz nākusi par sliktu.

«Parasti no mobilajiem operatoriem nenāk tāds meklēšanas pieprasījumu apjoms, kā no LMT. Google algoritmiem tas šķiet aizdomīgi, līdz ar to pašreizējā situācijā Google roboti prasa mums, vai mēs neesam robots,» skaidroja Pūķis.

Viņš atzina, ka kopumā Google ir labs partneris, tomēr drošības jautājumi ir sevišķi jūtīgi un LMT nācies pielāgoties.

«Google nedrīkst atklāt, pēc kādiem principiem strādā tās algoritmi, jo tad pret tiem varētu vērsties. Tā ir visa esence. Līdz ar to komunikācija šajā jautājumā ir smagnēja,» sacīja Pūķis, norādot, ka LMT ir aptuveni skaidrs, kas Google pusei varētu nepatikt, un uzņēmums ir notestējis un novembra laikā ieviesīs jaunu risinājumu, kas Google robotam būs saprotams un LMT klientiem vairs nevajadzēs veikt regulāros apstiprinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noturētos strauji mainīgās nozares priekšgalā, Tele2 grupa ieviesīs jaunu uzņēmuma darbības stratēģiju, piesaistot partnerus un izveidojot jaunas darbības jomas uzņēmuma IT un tīkla sistēmu infrastruktūrā.

Šo izmaiņu ietvaros vairākas Tele2 Shared Service Center (Tele2 SSC) funkcijas tiks nodotas partneriem, ļaujot Tele2 fokusēties uz lielāku automatizāciju un digitalizāciju uzņēmumā. Izmaiņas stāsies spēkā pēc pārejas perioda, 2018. gada 1. maijā.

Tele2 SSC vēl aizvien būs svarīga Tele2 grupasIT stratēģijas sastāvdaļa, taču tiks veiktas izmaiņas tā darbībā. Projektu kontrole un stratēģija paliks Tele2 pārvaldībā, taču vairāki ar IT saistīti pienākumi tiks nodoti Tele2 partneriem,lai izmantotu viņu darbības mērogu, pieredzi un ekspertīzi. 285 no esošajiem Tele2 SSC darbiniekiem tiks aicināti turpināt savu karjeru pie Tele2 izvēlētiem stratēģiskajiem partneriem. Būtiski akcentēt, ka šo pārmaiņu dēļ darbinieki netiks atlaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru