Jaunākais izdevums

Daudz pakalpojumu uzņēmums “Tele2” mobilo sakaru tīkla, klientu apkalpošanas sistēmas un jaunu produktu attīstībā šogad investēs 21 milj. eiro.

Lielākā daļa no investīcijām tiks novirzīta tīkla modernizācijai un jaunu 5G bāzes staciju uzstādīšanai. Kā atzīst uzņēmumā, šogad plānots uzstādīt vēl aptuveni 200 jaunas 5G bāzes stacijas visā Latvijas teritorijā. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām “Tele2” tīklā darbosies jau aptuveni 6005G bāzes stacijas.

“Paplašinoties pakalpojumu klāstam un palielinoties lietotāju skaitam, datu plūsma “Tele2”tīklā turpina augt, tādēļ šogad veiksim nozīmīgus ieguldījumus mobilo sakaru tīkla attīstībai, lielāko vērību pievēršot tieši 5G tehnoloģijas izvēršanai. Turpinot tīkla “vidējās jūdzes” attīstīšanu, Liepājā bāzes stacijas plānojam pieslēgt optiskajam tīklam, līdzīgi kā tas iepriekšējos gados veikts Rīgā un citās pilsētās, lai palielinātu tīkla jaudu,” stāsta “Tele2”valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Mūsu klientiem šogad būs arī vēl plašākas iespējas digitālajā vidē, jo šobrīd jau liels skaits – aptuveni 45% – uzņēmuma klientu izmanto iespēju pašapkalpoties “Tele2” mobilajā lietotnē.

”Šobrīd “Tele2” 5G tīkls ir pieejams 65% Latvijas teritorijas. Daļa 5G staciju darbojas 700 MHz frekvencē, kas ļauj nodrošināt daudz plašāku pārklājumu, bet daļa 5G staciju darbojas 3,5GHz frekvence, kas nodrošina lielāku mobilā interneta ātrumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tele2 klientu skaits palielinājies par 4,3 %

Db.lv, 30.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma “Tele2” neauditētie 2023. gada finanšu dati liecina, ka tā apgrozījums, salīdzinot ar 2022. gadu, palielinājies par 9,5 % un sasniedzis 176,4 milj. eiro. Savukārt investīciju apjoms tīkla un pakalpojumu attīstībā bija 19,3 milj. eiro, kas ir par 12,8 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Kā atzīst uzņēmumā, apgrozījums audzis pateicoties nozīmīgam pieslēgumu skaita pieaugumam “Tele2” tīklā par 4,3 %, kā arī dēļ apgrozījuma pieauguma no pamatpakalpojumu un ierīču pārdošanas.

“Aizvadītā gada finanšu rezultāti liecina par izaugsmes turpināšanos, ko esam panākuši ar aktīvu un pārdomātu darbu pie saviem produktiem un pakalpojumiem, kā arī piesaistot jaunus klientus. Esmu priecīgs, ka nu jau vairākus gadus “Tele2” ir privātpersonu izvēle numur viens un tieši pie “Tele2” ar savu numuru pārnāk visvairāk klientu, salīdzinot ar citiem operatoriem,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Viņš piebilst, ka: “apjomīgas investīcijas veicām mobilo sakaru tīkla attīstībā un šobrīd jau aptuveni 70 % Latvijas teritorijas ir pieejama “Tele2” 5G tehnoloģija, kā arī lielu vērību pievērsām klientu apkalpošanas attīstībai digitālajā vidē. To mūsu klienti novērtē, proti, “Tele2” tika atzīts par mīlētāko zīmolu nozarē “Baltic Brand Forum” ietvaros, kā arī par klientu servisa līderi “Dive group” veiktajā telekomunikāciju nozares pētījumā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” līdz 2025. gadam plāno pakāpeniski atteikties no 3G tehnoloģijas, lai izmantotu frekvences, kas ir ierobežots resurss, 4G un 5G tīkla attīstībai.

3G šobrīd vairs nespēj konkurēt ar jaunāku paaudžu mobilo sakaru tehnoloģijām un nav piemērota mūsdienu mobilo sakaru lietošanas paradumiem. Šobrīd tikai 1 % no mobilajiem datiem tiek patērēti 3G tīklā, turklāt aizvien vairāk klientu arī balss zvanus veic 4G tīklā, izmantojot moderno VoLTE tehnoloģiju, kas nodrošina ātrāku zvana savienojuma laiku, augstāku balss un video zvanu kvalitāti.

Kā atzīmē “Tele2”, balss zvani turpmāk tiks veikti 2G un 4G tīklā, izmantojot VoLTE tehnoloģiju, kā arī drīzumā visiem klientiem būs pieejama VoWiFi tehnoloģija, kas ļaus veikt balss zvanus WiFi tīklā. Jāatzīmē, ka visās “Tele2” bāzes stacijās, kurās ir uzstādīta 3G tehnoloģija, atrodas arī 2G un 4G iekārtas, kā arī šobrīd tiek aktīvi uzstādīta 5G tehnoloģija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” 5G tīkls ir pieejams visos Latvijas novados, informē uzņēmums.

Pēdējais novads, kurā tika uzstādīta 5G bāzes stacija februāra sākumā, bija Varakļāni. Turpinot izvērst 5G tīklu, līdz šī gada beigām “Tele2” darbosies jau aptuveni 600 5G bāzes stacijas.

Kā atzīmē “Tele2”, visvairāk bāzes staciju šobrīd ir uzstādītas Rīgā un citās Latvijas lielajās pilsētās un novados, kur ir lielāka tīkla noslodze. Vienlaikus gan aktīvi tiek attīstīti Latvijas reģioni, kuros tiek uzstādītas 5G bāzes stacijas 700 MHz frekvencē, kas ļauj nodrošināt plašāku pārklājumu.

“Šis zināmā mērā ir zīmīgs brīdis, jo “Tele2” 5G tīkls ir pieejams visos Latvijas novados. Protams, 5G pārklājums novados atšķiras, taču novadu un lielāko pagastu centros 5G ir pieejams,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa. “Šo gadu esam sākuši ļoti aktīvi, uzstādot jau 20 jaunas 5G stacijas gan vietās, kur 5G tīkls jau darbojās, gan vietās, kur tas tagad ir pieejams pirmo reizi.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” plāno savas mobilo sakaru bāzes stacijas aprīkot ar litija akumulatoriem, kas ļautu nodrošināt ilgāku bāzes stacijas darbību elektroenerģijas pārtraukumu gadījumā.

Šobrīd ir uzsākta šo akumulatoru testēšana, un veiksmīgu testu rezultātā pakāpeniski, sākot ar jaunajām stacijām, visās tiks uzstādīti litija akumulatori. Kopējās investīcijas mērāmas vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā.

Kā atzīmē “Tele2”, litija akumulatori dažādās krīzes situācijās ir daudz jaudīgāki un efektīvāki, ko pierāda citu valstu mobilo sakaru operatoru pieredze.

“Mobilo sakaru bāzes stacijas darbojas ar elektrību, un elektroenerģijas padeves traucējumi, ko var izraisīt visdažādākie apstākļi, var ietekmēt arī sakaru kvalitāti konkrētā reģionā. Tieši tādēļ “Tele2” bāzes stacijas ir aprīkotas ar akumulatoriem un dīzeļģeneratoriem, lai nodrošinātu to autonomu darbību līdz elektroenerģijas padeve tiek atjaunota,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa. “Pirms dažiem mēnešiem mums bija arī pieredzes apmaiņa ar vienu no Ukrainas mobilo sakaru operatoriem, un arī viņi akcentēja, cik būtiski ir aprīkot bāzes stacijas ar litija akumulatoriem, kuru dzīves cikls ir krietni ilgāks.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tele2 5G tīkla pārklājums aptvers 85% Latvijas teritorijas līdz gada beigām

Db.lv, 25.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” 5G tīkls līdz šī gada beigām būs pieejams jau 85% Latvijas teritorijas.

Jau šobrīd “Tele2” tīklā darbojas vairāk nekā 250 000 5G ierīču, bet mobilo datu patēriņš 5G tīklā pēdējā gada laikā ir pieaudzis 18 reizes, apliecinot 5G tīkla straujo attīstību un klientu interesi par šo tehnoloģiju.

“Mūsu klientiem nodrošināt plašāko 5G pārklājumu varēsim pateicoties mūsu izvēlētajai 5G tīkla attīstības stratēģijai, kas atšķiras no konkurentiem. Mēs vēlamies veicināt digitālo vienlīdzību starp pilsētām un reģioniem, kas nozīmē nodrošināt, lai 5G būtu pieejams visiem, ne tikai Latvijas lielo pilsētu iedzīvotājiem. Ņemot to vērā šogad aktīvi attīstām 5G tīklu gan vietās, kur ir lielāks pieprasījums pēc mobilā interneta, gan mazāk apdzīvotās teritorijās,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa. “Mūsu sniegto pakalpojumu kvalitāti ir novērtējuši arī klienti, jo saskaņā ar SPRK oficiālajiem datiem esam lielākais mobilo sakaru operators Latvijā, ņemot vērā aktīvo SIM karšu skaitu, ko cilvēki izmanto privātpersonu un biznesa segmentā, t.sk. mobilā mājas interneta rūteros.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” investējis 250 000 eiro mākslīgā intelekta risinājumā “TAKA”, lai palīdzētu uzņēmuma darbiniekiem efektīvāk apkalpot klientus.

Mākslīgais intelekts (MI) analizē individuālos un dažādu kopu pirkšanas parametrus, klientu vajadzības un uzņēmuma mērķus, iesakot klientam piemērotākos pakalpojumus un produktus.

Kā atzīmē “Tele2”, “TAKA” jeb automatizētais komercpiedāvājumu asistents faktiski ir kā digitālā rokasgrāmata jeb karte darbiniekiem, kas ik dienu turpina “mācīties” un attīstīties ar MI palīdzību, lai ieteikumi “Tele2” klientiem kļūtu aizvien precīzāki.

“Publiski izskan daudz apgalvojumu, ka MI nākotnē izkonkurēs cilvēku un daudzas profesijas pazudīs, taču šis “Tele2” piemērs labi parāda, ka MI var būt lielisks palīgs darbiniekam un palīdzēt stiprināt kādu konkrētu funkciju uzņēmumā – mūsu gadījumā – klientu apkalpošanu,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. “Mums šis risinājums bija svarīgs, jo attīstāmies kā multipakalpojumu uzņēmums, kas piedāvā arvien dažādākus pakalpojumus. Tādēļ radījām “TAKA”, lai palīdzētu darbiniekiem “nepazust” milzīgajā produktu jūrā, apzinoties, ka uzņēmuma ambīcijas ir pakalpojumu portfeli paplašināt arī nākotnē.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas mākslīgajā intelektā, lai palīdzētu darbiniekiem

Raivo Rosts, “Tele2” komercdirektors, 05.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumi Rietumu pasaulē ir iegājuši vai ieiet zināmā brieduma fāzē. Mobilos balss sakarus izmanto teju visi iedzīvotāji, mobilo internetu viedierīcēs izmanto nospiedošais vairums, turklāt notiek pārliecinoša virzība uz bezlimita datu pasauli, kurā faktiski pazudīs tarifu plāni ar limitētu datu apjomu.

Lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi un attīstību, daudzi telekomunikāciju tirgus spēlētāji iziet ārpus sava ierastā pakalpojumu klāsta. Tam ir arī ļoti loģisks pamats, jo telekomunikāciju nozares uzņēmumiem ir viens no augstākajiem uzticības līmeņiem*, ko tie var konvertēt jaunos pakalpojumus un sadarbības modeļos. Turklāt tendences rāda, ka klienti vēlas saņemt aizvien vairāk pakalpojumu no viena – uzticama uzņēmuma, kurš piedāvā vienotu rēķinu par dažādiem pakalpojumiem.

Nozares attīstība ietekmē darbiniekus

Kāds vairāk, kāds mazāk, taču lielais vairums telekomunikāciju uzņēmumu paplašina savu produktu portfeli – tie sen vairs nav tikai SIM karšu un mobilo telefonu tirgotāji, kā tas bija 2000. gadu sākumā. “Tele2” ir ļoti aktīvs. Papildu balss, mobilo datu un viedtālruņu tirdzniecībai, piedāvājam arī apdrošināšanu, OTT televīziju, optisko internetu, drošības risinājumus, biznesa datu analītikas, statistikas risinājumus, virtuālas centrāles, plašu elektronikas preču klāstu un daudzas citas preces un pakalpojumus. Tas, protams, ir arī izaicinoši, jo darbiniekam orientēties šādos apstākļos kļūst aizvien sarežģītāk un viņiem jāspēj klientiem sniegt informāciju par visdažādākajiem pakalpojumiem. Kā rīkoties šādā situācijā un palīdzēt darbiniekiem “nepazust” milzīgajā produktu jūrā, apzinoties, ka uzņēmuma ambīcijas ir pakalpojumu portfeli paplašināt arī nākotnē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tele2: Stradiņa slimnīcas iepirkums tikai rada ilūziju par godīgu konkurenci

Db.lv, 12.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” atsakās piedalīties Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) iepirkumā par mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanu, jo esošais nolikums veidots tā, lai tikai radītu ilūziju par godīgu konkurenci.

Šī iepirkuma uzvarētājs faktiski ir zināms jau pirms rezultātu paziņošanas.

Kā atzīmē “Tele2”, PSKUS iepirkumā iekļautas prasības, par kurām ne tikai “Tele2”, bet arī Konkurences padome ir norādījusi kā nevēlamas savās rekomendācijās. Proti, saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma iegūšanai tiek noteikts nesamērīgs punktu apjoms dažādiem pakalpojumu veidiem. Pakalpojumu, kurus visi pretendenti tirgū nodrošina bez maksas, vērtēšana ar punktiem tikai rada konkurences ilūziju, jo visi pretendenti saņem augstāko punktu skaitu.

“Šis iepirkums neparedz iegūt un noskaidrot kopējā finansiālā piedāvājuma vērtību. Tas nozīmē, ka šis būs kārtējais “necaurspīdīgais” iepirkums, kurā uzvarētājs tiks noteikts par pamatu ņemot mākslīgi veidotos un piešķirtos punktus, bet faktiski nevērtējot to, cik galu galā izmaksās pakalpojums. Šāda sistēma ļauj lieliski no sabiedrības slēpt pakalpojuma iegādes kopējās izmaksas un to, cik par pakalpojumu tiek pārmaksāts,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,389 miljardi eiro, kas ir par 40,5 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos divos mēnešos bija par 85,5 miljoniem eiro jeb 3,7% lielāki nekā 2023.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,257 miljardus eiro, kas ir par 34,5 miljoniem eiro jeb 1,5% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 73,5 miljoniem eiro jeb 3,4%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,82 miljardus eiro, kas ir par 63,5 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 436,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” drošības pakalpojums “Interneta Drošība” aizvadītā gada decembrī novērsis 5,7 milj. potenciālo krāpniecības gadījumu digitālajā vidē, kas ir rekordskaits.

Salīdzinot ar novembri, novērsto krāpniecības mēģinājumu skaits palielinājies par 50%.

Lielākoties novērsti tādi gadījumi kā inficētu saišu un interneta mājas lapu atvēršana, kā arī ļaunatūras darbības jeb ļaunprātīgu programmatūru uzbrukumi.

“Drošības jautājumi digitālajā vidē šobrīd ir aktuālāki kā jebkad un nevienam nav ilūziju par to, ka krāpnieki savas aktivitātes varētu samazināt, ņemot vērā, ka cilvēki digitālajā vidē pavada arvien vairāk laika,” saka “Tele2” drošības nodaļas vadītājs Mārtiņš Melnis.

“Tieši tādēļ arī mēs esam ieviesuši vairākus risinājumus, lai klientus aizsargātu. Piemēram, ieviesuši pakalpojumu “Interneta Drošība”, kas tagad ir integrēts ar CERT.LV datu bāzēm, kas ļauj vēl precīzāk un straujāk reaģēt uz visjaunākajiem apdraudējumiem Latvijas teritorijā. Tāpat “Tele2” klienti, saņemot aizdomīga rakstura īsziņas, var tās pārsūtīt uz bezmaksas numuru 1677, lai tās bloķētu un citi klienti šīs īsziņas vairs nesaņemtu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad janvārī iekasēti 1,292 miljardi eiro, kas ir par 29,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri nodokļu ieņēmumi šogad janvārī pieauguši par 24,2 miljoniem eiro jeb 1,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2024.gada janvārī veidoja 1,225 miljardus eiro, kas ir par 27,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,013 miljardus eiro, kas ir par 37,5 miljoniem eiro jeb 3,6% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 211,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,3 miljoniem eiro jeb 5,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad janvārī bija 66,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9 miljoniem eiro jeb 2,8% mazāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēti 10,067 miljardi eiro, kas ir par 368,7 miljoniem eiro jeb 3,8% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada deviņiem mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos pieauguši par 1,074 miljardiem eiro jeb 11,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 9,497 miljardus eiro, kas ir par 363,8 miljoniem eiro jeb 4% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,927 miljardus eiro, kas ir par 271,3 miljoniem eiro jeb 3,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,57 miljardu eiro apmērā, kas ir par 92,5 miljoniem eiro jeb 6,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 571,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,8 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šī gada trešajā ceturksnī savā attīstībā investējis 4,5 milj. eiro, kas ir par 133% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā. Savukārt uzņēmuma apgrozījums palielinājies par 4,3% un sasniedzis 44,9 milj. eiro.

Kā informē “Tele2”, apgrozījums palielinājies, pateicoties augošajam klientu un pieslēgumu skaitam tīklā, kas šobrīd pārsniedz jau 1 miljonu, kā arī aktīvai jauno pakalpojumu pārdošanai.

“Klientu skaits turpina augt, apliecinot, ka mobilo sakaru lietotāji atzinīgi novērtē mūsu pakalpojumus un servisa kvalitāti. Lai saglabātu šo pozitīvo tendenci, turpinām veikt vērienīgas investīcijas tīkla modernizācijā un attīstībā. Mēs ne tikai izvēršam 5G tīklu, kas šobrīd pieejams jau 63% Latvijas teritorijas, bet arī vidēji ik dienu modernizējam pa vienai 4G bāzes stacijai, uzstādot modernākas un jaudīgākas iekārtas,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nissan Lielbritānijā paplašina investīcijas elektrisko automobiļu ražošanā

LETA/AFP, 24.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas autobūves uzņēmums "Nissan" piektdien paziņoja, ka investēs līdz pat diviem miljardiem sterliņu mārciņu (2,3 miljardi eiro) elektrisko automobiļu ražošanā Lielbritānijā.

"Nissan" norāda, ka ražos populāro modeļu "Juke" un "Qashqai" elektriskās versijas Sanderlenda rūpnīcā Anglijas ziemeļaustrumos, kas ir lielākā ražotne Eiropā.

Uzņēmums investēs 1,12 miljardus sterliņu mārciņu šajā rūpnīcā un plašākā piegādes tīklā, lai ražotu šos abus modeļus.

Tāpat "Nissan" investēs infrastruktūras projekots un piegāžu tīklā, tostarp vēl vienā elektrisko automobiļu akumulatoru ražotnē, kopējam investīciju apjomam pieaugot līdz pat diviem miljardiem mārciņu.

Pateicoties šīm investīcijām, Lielbritānijā tiks atbalstīti arī tūkstošiem darbavietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēti 11,202 miljardi eiro, kas ir par 369,9 miljoniem eiro jeb 3,4% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada desmit mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos pieauguši par 1,1 miljardu eiro jeb 10,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 10,563 miljardus eiro, kas ir par 362,5 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 8,82 miljardus eiro, kas ir par 275,5 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,743 miljardu eiro apmērā, kas ir par 87 miljoniem eiro jeb 5,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 639,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,9 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic koncerna peļņa - 33,652 miljoni eiro; plāno piesaistīt papildu 100 miljonus eiro

LETA, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru