Eiropas Komisija (EK) apsūdz Ķīnas tiešsaistes iepirkšanās platformu "Temu" par Eiropas Savienības (ES) noteikumu pārkāpumiem, tirgojot nelegālus produktus.

EK uzskata, ka "Temu" nedara pietiekami daudz, lai pasargātu Eiropas patērētājus no bīstamiem produktiem, un ka, iespējams, platforma nerīkojas pietiekami, lai mazinātu risku lietotājiem.

"Pierādījumi liecina, ka pastāv liels risks, ka ES patērētāji platformā var saskarties ar nelegāliem produktiem," tādiem kā bērnu rotaļlietas un mazās elektronikas preces, savā sākotnējā atzinumā norāda EK.

Izmeklēšana par "Temu" tiek veikta saskaņā ar ES Digitālo pakalpojumu akta (DSA) prasībām, kas liek pasaules lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem aizsargāt Eiropas patērētājus tiešsaistē.

"Temu" tagad būs jāpaskaidro EK konstatētie pārkāpumi un jāaizstāv sevi, taču nav noteikts termiņš, cik ilgi izmeklēšana var turpināties.

Tirdzniecības centrā “Origo” atklāts jaunais ēdināšanas koncepts “POSTe”.

Tas iezīmē jaunu t/c “Origo” attīstības posmu un nostiprina tā pozīcijas kā ēdināšanas galamērķim Rīgas centrā. Nosaukums “POSTe” simboliski atsaucas uz ēkas vēsturisko nozīmi – tur kādreiz atradās Rīgas centrālā pasta ēka – un veido tiltu starp vēsturisko mantojumu un mūsdienu galvaspilsētas dzīvesstilu.

“Tirdzniecības centra “Origo” koncepcija balstīta uz ceļojuma ideju, kas kalpo kā vienojošais vadmotīvs un ir ietverta t/c “Origo” interjera risinājumos un piedāvājumā. T/c “Origo” turpina šo misiju, kļūstot par būtisku daļu no “Rīgas centrālā biznesa rajona” attīstības, kur vienuviet pieejamas darījumu, iepirkšanās un atpūtas iespējas. Jaunais ēdināšanas koncepts “POSTe” papildina t/c “Origo” stāstu, integrējot pasta tēmu foodhall konceptā un interjerā. Vienlaikus tas sniedz pievienoto vērtību t/c “Origo” apmeklētājiem, pilsētniekiem un apkaimes uzņēmumiem,” uzsver Evija Majevska, “Linstow Baltic” un tirdzniecības centra “Origo” komercdirektore.

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

Jo lielāks ir valsts iedzīvotāju sagaidāmais darba mūža ilgums, jo mazāks, ar atsevišķiem izņēmumiem, ir šīs valsts vispārējās valdības bruto parāds procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šādu hipotēzi var izvirzīt pēc Eurostat datu izpētes.

2024. gadā paredzamais vidējais darba mūža ilgums 15 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem Eiropas Savienībā bija 37,2 gadi. Latvijā šis lielums ir ļoti tuvu vidējam – 37,4 gadi, no Nīderlandes, Zviedrijas un Dānijas atpaliekam par aptuveni pieciem gadiem. Valstu ar mazu parādu iedzīvotāju vidējais paredzamais darba mūža ilgums visbiežāk pārsniedz ES vidējo lielumu.

Vecā Eiropa kā paraugs

Ievērojot, ka Austrumeiropas ekonomika uzvedas kā jaunattīstības valstīm un arī parāda veidošana pēdējos 20 gados bijusi atkarīga no valstu politikas par paraugu izvirzītajai hipotēzei, ka valstīm ar lielāku vidējo darba mūža ilgumu parādi ir mazāki, Dienas Bizness uzmanību pievērsa Vecās Eiropas zemēm. Pirmkārt aplūkosim piecas lielākās parādnieces, sākot ar Grieķiju, kur valsts parāds ir 153% no IKP. Vidējais sagaidāmais darba mūža ilgums valstī ir tikai 34,8 gadi, kas ir par 2,4 gadiem mazāk nekā ES vidējais lielums. Tomēr sakarību nevar saprast kā tiešu proporciju, jo Itālija, kas gan ir otra lielākā ES parādniece ar parādu 135,53% no IKP, var lepoties ar zemāko sagaidāmo darba mūža ilgumu Vecajā Eiropā – 32,8 gadi.

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025 finālistu paziņošana izgaismo šī gada galveno tēmu – iederība. Tā ir ne tikai profesionāls kritērijs, bet arī sabiedrības jautājums: kā arhitektūra spēj rast savu vietu laikā un telpā, vienlaikus radot jaunas vērtības nākotnei.

Šogad nacionālā žūrija apmeklēja 48 realizētus objektus un 10 procesus visā Latvijā, atlasot 15 finālistus starptautiskās žūrijas vērtēšanai. Rezultāts rāda – Latvijas arhitekti spēj apvienot gudrību, radošumu un profesionālu kvalitāti, radot paliekošas arhitektūras vērtības.

“Nacionālā žūrija trīs nedēļu laikā apceļoja Latviju, lai apskatītu 38 realizētus projektus. Noslēgumā uzklausījām 10 procesu izklāstus. Projektu atlasē un lemšanā vienojāmies, ka mums ir kopīga sajūta: lepnums un prieks par to, ka Latvijā ir gudri un domājoši arhitekti, kuri rada paliekošas arhitektūras vērtības mūsu valstij. Šogad pēc 15 projektu atlases mēs domājam par kopīgi radītas arhitektūras iederību laikā un telpā. Latvijas Arhitektūras gada balvas 30 gadu jubilejas gads ir ļoti neskaidrs un nemierīgs: tas sakrīt ar pasaules politisko krīzi, kas tieši ietekmē Latviju. Šobrīd mums katram ir jādomā par savu iederību citādajā pasaules kārtībā un arhitektūrā,,” uzsver LAGB 2025 atlases žūrijas priekšsēdētāja, arhitekte Zaiga Gaile.

Rīgā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, 3. septembrī notiks Eiropas Inovāciju padomes (EIC) Scaling Club Ambīciju forums, kas pulcēs ap 300 Eiropas jauno tehnoloģiju līderus, uzņēmumus, mentorus, investoru un korporatīvos partnerus. Savukārt 4. un 5. septembrī tehnoloģiju tematiku turpinās Eiropas ūdeņraža ieleju investīciju forums.

“Dziļo tehnoloģiju nozare Latvijai ir stratēģiski svarīga, jo tā spēj radīt ievērojami augstāku pievienoto vērtību nekā tradicionālās nozares. Uzņēmumi, kas darbojas, piemēram, robotikas, biotehnoloģiju vai kvantu tehnoloģiju jomā, strādā un attīsta inovatīvus produktus un risinājumus, kuru investīciju piesaistes un eksporta potenciāls ievērojami pārsniedz tradicionālo nozaru rādītājus,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

EIC Scaling Club ir Eiropas Inovāciju padomes izveidota kopiena, kurā apvienoti ap 120 dziļo tehnoloģiju uzņēmumi ar augstu izaugsmes potenciālu no visas Eiropas. Tās mērķis ir panākt, lai vismaz 20 % šo uzņēmumu sasniegtu vienradža – miljardu eiro vērtu uzņēmumu – statusu. No Latvijas šobrīd kopienā atlasīti un iekļāvušies divi uzņēmumi – Aerones un Naco Technologies, taču potenciāls ir arī citiem. EIC Scaling Club piesaista arī starptautiskos investorus un lielās korporācijas, kuras meklē sadarbības iespējas ar perspektīviem tehnoloģiju uzņēmumiem.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai (DAIF Latvija) pievienojas Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) biedri, kas faktiski nozīmē pirmo soli apsardzes pilnvērtīgai integrācijai valsts drošības aspektā. Dienas Bizness piedāvā šīs nozares ainu skaitļos, kas pēc būtības definē daļu DAIF Latvija izaicinājumu nākotnē.

Par DAIF Latvija un DNKA biedru apvienošanos organizāciju pārstāvji paziņoja mediju brokastīs 17. septembrī, kad tika prezentēti arī DAIF Latvija un jauno biedru pērnā gada darbības rezultāti, kā arī atsevišķi dati par apsardzes nozares darbību Latvijā, tostarp uz pārējo divu Baltijas valstu fona.

Uz apsardzi jāraugās kā uz drošības papildinājumu

Galvenā ideja, kas izskanēja mediju brokastīs gan no apsardzes kompāniju Grifs AG, G4S un Mega sargs vadītājiem, gan DAIF Latvija vadības bija, ka uz apsardzi ir jāraugās kā uz drošības spēju papildinājumu, jo apsardzes organizācijās ir gan dažādos līmeņos ekipēti vīri, gan pamatīga tehnoloģiskā bāze novērošanai un preventīvai reakcijai uz notikumiem. Nozares eksperti pārrunāja drošības situāciju ietekmējošos starptautiskos notikumus un Latvijas drošības industrijas izaicinājumus. Tika atgādināts, ka karadarbība Ukrainā, Krievijas un Baltkrievijas aktivitātes un politiskie pavērsieni Rietumos tiešā veidā ietekmē arī Latvijas drošības vidi.

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Latvijas Arhitektūras gada balva (LAGB) ir nozīmīgākais notikums arhitektūras nozarē — tas ne tikai godina izcilākos darbus, bet arī izgaismo, kā mainās un attīstās mūsu būvētā vide. Arhitektūras birojs SEP, šī gada LAGB balvas Lieldraugs, vēlas īpaši izcelt tieši industriālās arhitektūras nozīmi, tāpēc ir iedibināta un pasniegta pirmās Industriālās arhitektūras balva.

SEP šogad pirmo reizi pasniedza savu īpašo balvu — SEP Industriālās arhitektūras gada balvu. Mērķis ir iedibināt jaunu tradīciju, kas ļautu katru gadu īpaši izcelt industriālās arhitektūras sasniegumus Latvijā. Šī balva netiek pasniegta “par apjomu” vai “par tehnoloģiju” vien — tā ir cieņas apliecinājums spējai radīt industriālu arhitektūru, kas ir kvalitatīva, pārdomāta un organiski iederīga savā vidē.

Industriālā arhitektūra bieži paliek ēnā — tā nav pilsētu reprezentācijas seja, bet tieši šajās ēkās veidojas valsts ekonomikas mugurkauls. Šīs ēkas veido vietas, kur strādā cilvēki, tiek radītas tehnoloģijas un produkti, kas ceļo uz visām pasaules malām. Šogad ir īpašs prieks, ka LAGB 2025 finālā bija pārstāvēti trīs industriālās arhitektūras projekti, kas apliecina šīs jomas pieaugošo kvalitāti un nozīmi.

Šī gada jūnijs iezīmē rūpniecības atkopšanos. 2025. gada jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās audzis par 7,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Apstrādes rūpniecībā pieaugums pret pērnā gada jūniju ir 7%, kas ir prāvākā izaugsme kopš 2022. gada maija. Kopumā tieši šīs sadaļas izaugsme ir labs indikators un liecina par ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Ražošanas apjomi palielinājās elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 19,2%, bet saruka ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 21,1%.

Atkopjas kokrūpniecība un pārtikas ražošana

Lielākais rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums apstrādes sadaļā bijis gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 31,1%, tad seko nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana – pieaugums par 18,3%, pieaugums arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 14,8%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 12,9%, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 11,4%. Pēc apjoma būtiskākās nozares apstrādes rūpniecībā ir koksnes un koka izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana.

Centrālā statistikas pārvalde publicējusi detalizētu 2023. gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējumu. Tāpat publicēts arī 2022. – 2024. gada IKP precizētais novērtējums. Šobrīd daudziem ir ļauts atviegloti uzelpot, jo skaitliskās izmaiņas ir nebūtiskas.

Revīzijas tiek veiktas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un saskaņā ar Eiropas harmonizēto revīziju politiku. IKP precizētie novērtējumi līdz 2022. gadam iepriekš viesa pamatīgas skaitliskas izmaiņas. IKP datu revīzijas tiek veiktas, lai uzlabotu IKP datu kvalitāti, atjaunojot vai ieviešot aprēķinos jaunus, detalizētākus datu avotus, kā arī novērstu iepriekš pielietotās metodoloģijas trūkumus.

Kā un kāpēc?

Detalizēti uzņēmumu gada pārskata dati IKP aprēķinam tiek nodrošināti termiņā 16 mēnešus pēc pārskata gada beigām, un tad tiek uzsākts gada IKP aprēķins, kura rezultāts tiek publicēts 21 mēnesi pēc pārskata gada beigām. Kārtējās revīzijas ietvaros revīzijas politika pieļauj, ka IKP dati var tikt revidēti par pēdējiem 45 mēnešiem pēc pārskata gada beigām, tāpēc tika pārskatīti arī 2022. gada novērtējumi, papildus iekļaujot precizētus datus no Valsts ieņēmumu dienesta un Aizsardzības ministrijas, pārskatot iepriekš saņemto datu kvalitāti, kā arī novēršot neprecizitātes iepriekšējos novērtējumos.

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.

Neilgi pirms tarifu ieviešanas Eiropas Savienības lielākā elektroauto un hibrīdauto importa partnere 2024. gadā bija Ķīna, kas ieveda 55% no 15,2 miljardu eiro vērtās elektroauto importa tirgus daļas, liecina Eurostat dati.

Ķīnas transportlīdzekļi segmentā šobrīd veido vairāk nekā 20% no ES akumulatoru elektrotransportlīdzekļu pārdošanas apjoma.

Ķīnas elektroauto invāzija

2020. gadā Ķīnā ražoto transportlīdzekļu daudzums, ko eksportēja uz Eiropas Savienību, bija nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem vienību, ieskaitot gan plug-in, gan non plug-in hibrīdmašīnas. 2021. gadā to bija jau virs 200 tūkstošiem, bet 2024. gadā ievesto ķīniešu mašīnu skaits Eiropā pārsniedza 450 tūkstošus vienību. Tirgus daļa pēdējo trīs gadu laikā ir pieaugusi no 3% līdz 20%. Vairāk nekā puse elektroautomobiļu (55%) no kopējā ES importa apjoma tiek importēta no Ķīnas, kas īsā laikā ir apsteigusi visus citus konkurentus nozarē. Tuvākā sekotāja importā ir Dienvidkoreja, kuras ražoto elektroauto apjoms Eiropas Savienības importā pērn veidoja tikai 16%, Japānai un ASV bija tikai 9% vērta tirgus daļa. Eiropas Savienībā ražotos elektroauto visvairāk eksportē uz Lielbritāniju (31%), ASV – 23% un Norvēģiju – 11%. ES elektroauto eksports uz Ķīnu ir niecīgs, un arī tirgus daļa ES šajā valstī ir neliela.

Šā gada nelabvēlīgie laika apstākļi — lietavas — ne tikai ir samazinājuši iegūstamās ražas apjomu un tās kvalitāti, bet arī raisa bažas par lauksaimnieku spēju izpildīt visas saistības un vienlaikus liek uzdot jautājums par meliorācijas sistēmām.

Tādi atzinumi skanēja pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča tikšanās ar lauksaimnieku organizāciju — Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Zemnieku federācijas, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas un Zemnieku saeimas — vadītājiem. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka Valsts prezidents par situāciju lauksaimniecībā informāciju ieguvis ne tikai no masu medijiem, bet pats bija aizbraucis apskatīties un aprunāties ar zemniekiem, un iespējams, ka tieši tāpēc amatpersonām — ministriem, iestāžu vadītājiem — būtu lietderīgi tieši tāpat rīkoties, tādējādi iegūstot informāciju par to, ko vajadzētu vai, tieši otrādi, nevajadzētu darīt.

Ķīnas ārējās tirdzniecības rādītāji septembrī būtiski pārsnieguši analītiķu prognozes – eksports pieaudzis par 8,3%, bet imports par 7,4%. Straujākais eksporta kāpums kopš marta galvenokārt saistīts ar pieaugumu Eiropas tirgos (+14,2%), kas palīdzējis kompensēt eksporta kritumu uz ASV. Tikmēr ASV ekonomikas datu publicēšanu kavē valdības slēgšana, radot neskaidrību par ekonomikas reālo stāvokli.

Ķīnas izaugsmes paātrinājums uz Eiropas valstīm un citiem tirgiem ārpus Āzijas palīdzēja atsvērt noturīgu eksporta samazinājumu uz ASV (-27% augustā), savukārt eksporta izaugsme uz Eiropu paātrinājās līdz 14.2% un reģistrēja labāko rezultātu kopš 2022. gada vidusdaļas. Ķīnas imports septembrī palielinājās par 7.4%, acīmredzot, daļēji atspoguļojot sezonālus efektus pirms nedēļu ilgām brīvdienām oktobra sākumā. Kārtējā ASV un Ķīnas salekšanās pēc Ķīnas vēlmes ierobežot retzemju metālu eksportu lika atcerēties par pēdējā laikā pierimušo ASV tirdzniecības kara tēmu. Tiek paredzēts, ka pašreizējā pauze ASV un Ķīnas tarifu karā ilgs vismaz līdz novembra vidusdaļai.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, pieauga par 4,1%. Aptuvenais 4% inflācijas līmenis ir noturīgs pēdējā pusgada laikā un par pāris procentpunktiem apsteidz vecās Eiropas valstis.

Inflācijas procents atspoguļojas visos tautsaimniecības izaugsmes lielumos, kurus prezentē Centrālā statistikas pārvalde. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kur galveno lomu spēlē kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, sviesta, žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugums.

Būtiska ietekme bijusi ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, vēl – alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Ražotāju cenas eksportā aug adekvāti Ražotāju cenas, lai arī neregulāri, bet seko vispārējai inflācijas tendencei pa mēnešiem. Lielāko cenu pieaugumu ražotāji piedzīvojuši gada sākumā, un līdz ar rudeni gatavās produkcijas cenas palielinās līdzvērtīgi vispārējās inflācijas tendencei.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada jūlijā, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, pieauga par 3,8%. Lielākā ietekme uz inflāciju vēl aizvien bijusi pārtikas cenām, lai arī īstermiņā, vērtējot pret šā gada jūniju, vērojamas atsevišķas pozitīvas pārmaiņas.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām gada griezumā bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, svaigu augļu, šokolādes, olu, sviesta un žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugumam. Jau kopš gada sākuma valdības līmenī bijuši dažādi piedāvājumi ierobežot pārtikas cenu pieaugumu, kas ir lielākā sastāvdaļa inflācijas kopējā grozā, jo sevišķi pavasara un vasaras mēnešos. Kopš maija Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar vairākiem piedāvājumiem. Pirmkārt, panākts, ka lielveikali veido mazcenu grozus.

Otrkārt, konkurences veicināšanas nolūkā tiks izveidots salīdzināšanas rīks, kurā tirgotājiem būs jāiesniedz cenas reizi dienā. Proti, valsts kontrolēts cenu salīdzināšanas rīks pieejams jau no 1. augusta. Pirmās indikācijas par valdības akciju ietekmi ir jūtamas. 2025. gada jūlijā cenas par 13,3% samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm, šokolādei par 1,9, konditorejas izstrādājumiem par 0,9%, biezpienam – par 2,4%, saldumiem – par 3,7%, svaigiem dārzeņiem – par 3,4%, liecina CSP dati. Tajā pašā laikā svaigi augļi auga cenā par 3%, kartupeļi – par 9,9%, palielinājās cena maizei (par 1,2%), žāvētai, kūpinātai un sālītai gaļai par 1,2% un vēl citām lietām. Kopējais saldo mēneša laikā ir tuvs nullei.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde pagājušajā nedēļā par tēmu Par zāļu rezervju izveidi: valsts spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām, veselības krīzēm un nepārtrauktas ārstēšanas nepieciešamību dažādās medicīniskās jomās noslēdzās ar lēmumu rakstīt vēstuli premjerei un finanšu ministram, jo vairāku gadu garumā viss laiks pagājis, tikai plānojot un domājot, bet naudas plāniem nav, un attiecīgi Latvijā joprojām nav arī zāļu rezervju hronisko pacientu vajadzībām.

Kā reiz 15. oktobrī, kad notika Saeimas komisijas sēde, kurā lēma rakstīt vēstuli premjerei un finanšu ministram, lai valsts budžetā rod līdzekļus zāļu rezervēm, finanšu ministrs 2026. gada budžeta portfeli jau lepni nodeva Saeimas priekšsēdētājai. Par laimi, opozīcijas deputāts Raivis Dzintars (NA) attapa protokolā fiksēt atkāpi, ka, saņemot valsts zāļu rezervju izveides atteikumu no budžeta veidotājiem, pati komisija iesniegs atbilstošos grozījumus budžeta otrajam lasījumam parlamentā.

Drošības stāsts ministrijas mērcē

Pieminētās komisijas deputātus ar Andri Bērziņu (ZZS) galvgalī “ar intensīvo darbu pēc labākās sirdsapziņas” iepazīstināja gan NMPD direktore Liene Cipule, gan Veselības ministrijas Stratēģiskās plānošanas un gatavības departamenta vadītāja Iveta Gavare, gan ministrijas Farmācijas departamenta vadītājas vietniece Ineta Popēna.

Latvija ir maza valsts ar atvērtu ekonomiku, kas nozīmē, ka ļoti liela daļa šeit pārdoto preču tiek ražotas ārpus Latvijas vai arī Latvijā ražoto preču izejvielas nāk no ārvalstīm. Citiem vārdiem sakot, esam ļoti atkarīgi no globālā tirgus un tajā notiekošajām izmaiņām.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā Latvijas ārējās tirdzniecības statistika liecina, ka pamazām sāk iezīmēties ekonomiskā recesija, kas nozīmē, ka mūsu tirdzniecība ar pārējo pasauli pamazām sākusi augt. Proti, 2025. gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,31 miljardu eiro, kas faktiskajās cenās bija par 1,2 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 0,1 %, bet importa vērtība par 2,2 %.

Trampa iespējamie tarifi Eiropas Savienības (ES) precēm kļuvuši par karstu tēmu saistībā ar ārējo tirdzniecību. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents solījis visām ES precēm noteikt 20 % tarifus. Aprīļa sākumā Tramps īstenoja savu lēmumu noteikt 10 % bāzes tarifu visām pasaules valstīm. Eiropas Savienības 20 % nodokļa stāšanās spēkā (tāpat kā vairāku citu valstu gadījumā) tika atlikta par 90 dienām, tāpēc jaunas ziņas no muitas uzzināsim jūlija sākumā. ES tika plānojusi arī pretpasākumus, taču to stāšanās spēkā tika atlikta.

Lai gan 65 % Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošana jau kļuvusi par paradumu, apmēram trešdaļa jeb 35 % to aizvien nedara, savukārt banku kontos kopumā “guļ” ap desmit miljardiem eiro – tā ir izniekota iespēja pelnīt un kompensēt inflāciju, saka “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Redzams, ka daudzi dzīvo no algas līdz algai un atlikt naudu nemaz nespēj. Protams, situācijas un vajadzības ir dažādas. Ir tēriņi, kas jānosedz, un brīži, kad jādara viss iespējamais, lai ģimenei nekā netrūktu. Tomēr mājsaimniecībām būtu vērtīgi vismaz reizi ceturksnī veikt sava budžeta auditu, lai labāk saprastu, kur paliek iztērētā nauda.

Ir jāpadomā – varbūt kāds abonements pie viena vai otra pakalpojumu sniedzēja kļuvis lieks? Iespējams, bijis pārlieku daudz emocijās balstītu pirkumu? Es aicinu cilvēkus pārskatīt tēriņus un rast iespēju ik mēnesi atlikt kaut dažus desmitus eiro – arī, ja atalgojums ir mazs.

Ja pieņemts lēmums sākt krāt, jāsaprot, kādu noguldījuma veidu izvēlēties. Lai to izdarītu, svarīgi zināt, kā tiks tērēti uzkrātie līdzekļi. Klienti, kuri veido drošības spilvenu vai krāj naudu kādam noteiktam mērķim, piemēram, pirmajai iemaksai mājoklim vai auto līzingam, visbiežāk lemj par labu krājkonta izveidei. Ar to klients pelna noteiktus procentus, bet tajā pašā laikā naudai var viegli piekļūt, proti, “Bigbank” gadījumā tā norēķinu kontā nonāk trīs bankas darba dienu laikā.

Eventex konkurss, kurš tiek uzskatīts par pasākumu industrijas Oskaru un kurā tiek apbalvoti izcilākie pasākumi un pieredzes mārketinga projekti pasaulē, Ineses Lukaševskas vadītā aģentūra Luka par tās rīkoto pasākumu “Dvēseles stīgas” ir ieguvusi sešas zelta godalgas, tai skaitā kā labākais mākslas pasākums pasaulē.

Šogad konkursam tika pieteikts rekord liels projektu skaits - 1239 pasākumi no 59 valstīm un sešiem kontinentiem. Savus darbus bija iesnieguši pasaules vadošie zīmoli: Netflix, Qatar Airways, Real Madrid, Disney, dažādu valstu ministrijas, kā arī tika pieteikti kultūras un mākslas projekti kā grupas Colplay tūre, olimpisko spēļu noslēguma ceremonija, dažādu valstu gaismu, mākslas festivāli un daudzi citi. Aģentūra Luka konkursā triumfēja ar pasākumu “Dvēseles stīgas”, iegūstot sešas zelta godalgas, kā labākais mākslas pasākums, pārmaiņu vadības pasākums, labākais pasākuma koncepts, labākais caur pasākumu izvītais stāsts, labākā scenogrāfija, kā arī inovatīvākais pasākums ar milzu ietekmi.

Eiropā kopumā 2025. gada pirmajā ceturksnī augušas siltumnīcas gāzu emisijas, līdztekus augot kopējam Eiropas Savienības valstu iekšzemes kopproduktam.

Latvijā emisijas mazinājušās un dilis arī IKP, liecina Eurostat salīdzinošie dati.

Emisiju pieaugums par 3,4%, IKP par 1,2%

ES ekonomikas siltumnīcefekta gāzu emisijas 2025. gada pirmajā ceturksnī sasniedza ap 900 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā ceturksnī (871 miljons tonnu CO2 ekvivalenta). Vienlaikus ES iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 1,2% salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo ceturksni.Eurostat nupat publicētie dati parāda ne pārāk iepriecinošu ainu. Palielinās enerģijas patēriņš no emisijas vairojošām nozarēm, bet proporcionālais ekonomikas pieaugums ir divas reizes mazāks. Galvenokārt par emisiju apjoma pieaugumu Eiropā ir atbildīgas divas ekonomikas nozares. Elektroenerģijas, gāzes apgādes, tvaika un gaisa kondicionēšanas nozarē izmešu apjoma pieaugums ir par 13,6%, un arī mājsaimniecību sadaļā 5,6% liels pieaugums. Trīs nozarēs ir emisiju kritums. Nozīmīgi, ka samazinājums ir apstrādes rūpniecībā – nedaudz, tikai -0,2%. 2,9% kritums ir transporta un uzglabāšanas nozarē, un vēl ir 1,4% liels samazinājums lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Proti, izmešu samazinājums ir vērojams ražojošās nozarēs, un tas diemžēl korelē ar ražošanas apjoma kritumu. Tikai retās valstīs ekonomika aug un izmeši samazinās.

Uzņēmumu skaits, kuri pandēmijas laikā sāka izmantot dažādus interneta tirdzniecības rīkus, pēc tirdzniecības ierobežojumu klātienē noslēguma palicis nemainīgs vai pat samazinājies, liecina CSP apkopotie dati par 2023. gadu.

Dažādu interneta vietņu un lietotņu izmantošana kļuva populāra vēl pirms pandēmijas sākuma 2022. gadā. Uzņēmumu procentuālais īpatsvars no kopskaita, kas izmanto interneta tirdzniecību, 2019. gadā pret 2018. gadu auga pat straujāk nekā 2021. gadā, attiecinot pret 2020. gadu, tomēr 2023.gadā vērojama pat neliela lejupslīde.

Interneta pārdošana pēc veida

Pirmā datu analīze sniedz ieskatu visu uzņēmumu kopumā, kas uzsāk interneta tirdzniecības izmantošanu. Šeit nav analīzes par pārdoto preču apjomu, bet par uzņēmumu skaitu, kas vispār izmanto kādu no interneta rīkiem pārdošanai. Proti, indikators ir attiecināms uz kopējo uzņēmējdarbības vides aktivitāti un digitalizācijas pakāpi. Piemēram, kādu no rīkiem 2018. gadā izmantoja 13,8% no visiem uzņēmumiem. 2022. gadā tika sasniegts maksimums – 19,7%, bet 2023. gadā rīkus pārdošanai internetā izmantoja tikai 19,5% uzņēmumu. Visplašāk no interneta rīkiem izmantotas interneta mājaslapas un mobilās lietotnes. Proti, 2022. gadā, kad 19,7% izmantoja vismaz kādu vienu no interneta pārdošanas rīkiem, 17,6% izmantoja mājaslapas vai lietotnes. Turklāt tieši šajā parametrā arī 2023. gadā ir vērojama izaugsme (17,7%). Uzņēmumu tīmekļa vietnes kā pārdošanas rīks 2022. gadā veidoja 15,9%, bet gadu vēlāk – 15,7% no visu uzņēmumu kopskaita. Acīmredzami šis pārdošanas rīks zaudē popularitāti kā mazāk efektīvs. Savukārt pārdošana e-komercijas vietnēs turpina augt – 2023. gadā 6,8%, salīdzinot ar 5,1% 2022. gadā. E-komercijas vietņu veiksmes stāsts pēc būtības sākas tikai no 2022. gada, un, acīmredzami, dažādu interneta veikalu izmantošana turpinās augt arī nākotnē.

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare turpina attīstīties, kļūstot par vienu no pieprasītākajiem un perspektīvākajiem sektoriem darba tirgū. Tā piedāvā plašas karjeras iespējas, konkurētspējīgu atalgojumu un starptautisku pieredzi, tomēr sabiedrības stereotipi un dzimumlomu priekšstati aizvien attur lielu daļu meiteņu izvēlēties studijas un karjeru IT jomā.

Latvijas Izglītības akseleratora (LIA) pērnā gada nogalē veiktā aptauja par karjeras izglītību liecina, ka nākotnē IT jomā sevi redz 22% zēnu, kuri šobrīd iegūst vidējo izglītību, bet meitenes – tikai 5%. Meitenes ir mazāk gatavas pieņemt lēmumus par savu nākotnes karjeru – tikai 33% meiteņu jūtas diezgan pārliecinātas vai ļoti pārliecinātas pieņemt lēmumus par savu nākotnes karjeru. Kāpēc meitenēm ir grūtāk izlemt, ko darīt tālāk, un kāpēc tik maz izvēlas tehnoloģiju jomu?

Stereotipi sākas jau bērnībā

Lai gan interese par inženierzinātnēm un eksaktajiem priekšmetiem meitenēm nebūt nav retums, sabiedrībā joprojām bieži vien netiek pievērsta tikpat mērķtiecīga uzmanība šīs intereses attīstīšanai kā zēnu gadījumā. Ja zēns aizraujas ar spēļu veidošanu vai konstruēšanu, tas bieži tiek uztverts kā nākotnes potenciāls, kamēr meitenes līdzīgas intereses biežāk tiek uzslavētas kā jauka aizraušanās, nevis mudinātas virzīties tālāk. Šīs atšķirības bieži izpaužas neapzinātās izvēlēs – piemēram, rotaļlietu vai pulciņu piedāvājumā – kas ietekmē bērna pašuztveri un nākotnes izvēles. Patiesībā agrīnā bērnībā interese par STEM (zinātni, tehnoloģijām, inženieriju un matemātiku) zēniem un meitenēm ir līdzīga, taču pusaudžu vecumā meiteņu iesaiste strauji samazinās - meitenes retāk piedalās informātikas konkursos, mazāk izvēlas studijas, kas saistītas ar programmēšanu vai datu analīzi, un bieži vien arī pašas savu potenciālu uztver ar skepsi.

Pēdējo gadu laikā globālās e-komercijas izaugsmi noteica mēroga princips – nepārtraukta sortimenta un pārdevēju tīklu paplašināšana, kas pircējiem nodrošināja milzīgu izvēli. Taču 2025. gadā šī pieeja zaudē aktualitāti, un tās vietā nostiprinās citas konkurences valūtas.

Kuras tās ir un kāpēc tās dominē e-komercijas nozares attīstībā? Divi galvenie atslēgas vārdi, apsteidzot pēc iespējas lielāku sortimentu, ir kvalitāte un uzticamība. Pircēji un pašas e-komercijas platformas arvien skaidrāk redz, ka šodien kvalitāte ir nesalīdzināmi vērtīgāka par preču daudzumu.

To apstiprina arī tirgus pētījumi. Piemēram, “Prospect Knight”, Londonā bāzēta mazumtirdzniecības un tehnoloģiju izpētes kompānija, savā 2025. gada pētījumā “Quality Will Define e-commerce Success” secinājusi, ka 77% patērētāju pirkuma lēmumu galvenokārt nosaka produkta kvalitāte, kas tieši ietekmē pircēja lojalitāti, uzticēšanos un atkārtotus pirkumus konkrētajā platformā. Līdzās kvalitātei pircēju paradumus ieteikmē arī vairāki citi faktori, kas nu jau arī ir apsteiguši sortimenta apjomu. DHL pētījumā “E-Commerce Trends Report 2025”, kurā aptaujāti 24 000 tiešsaistes pircēju 24 valstīs, atklāts, ka septiņi no desmit klientiem sagaida ar mākslīgo intelektu vadītu personalizāciju un gudrus iepirkšanās rīkus, trešdaļa atsakās no pirkuma ilgtspējas apsvērumu dēļ, bet 81% pārtrauc darījumu, ja piegādes vai atgriešanas nosacījumi neatbilst gaidām.