Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās šobrīd notiek būvdarbi, tiek konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās Livonijas ordeņa laika pils konventa ēkas, kā arī izbūvēts jauns apjoms, kur atradīsies multifunkcionāla izstāžu zāle, ekspozīcijas un skatu laukums. Vienlaikus ar būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskās izpētes darbi, kas aprīļa beigās ir nesuši vērtīgus jaunieguvumus.

Veicot būvdarbus, pie ieejas kapelas pagrabā atklāts neskarts kultūrslānis, kas atklāja zemgaļu laika senlietas pat no 13./14. gadsimta, informē AS "RERE Grupa".

Atradumu vidū ir gredzeni, saktas, zvārgulīši, piekariņi, spirāle, važiņrotas fragmenti, rokas aproces fragments, krelles, sprādzes, spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga, smilšakmens galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat lazdu rieksti. Arheologiem izdevies atrast arī viduslaiku monētu jeb artigu ar Tērbatas bīskapa Johana Bertkova (Johannes Bertkow, 1473–85) uzrakstu un Osnabrikā kaltu bīskapa Balduina fon Russela (Baldewin von Russel 1259-1264) feniņu.

Aptuveni pēc mēneša darbu varētu sākt Tērvete food saldējuma ražotne Druvā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

AS Agrofirma Tērvete īpašnieks Vitauts Paškausks sarunā ar DB pastāstīja, ka jūlija beigās vai augusta sākumā tiks sākta saldējuma ražošana, bet pagaidām vēl notiek iepirkumi un tiek iegādātas nepieciešamās iekārtas. «No Tērvetes piena ražosim saldējumu,» teica V. Paškausks. Viņš gan nevēlējās plašāk komentēt jautājumus, kas saistīti ar ieguldījumiem un ražotnes plāniem, sakot, ka tas vēl ir pāragri. Tiklīdz būsim ražotni palaiduši, stāstīsim plašāk, piebilda V. Paškausks.

Nonāca izsolē

Šā gada martā saldējuma ražotājas AS Druva food nekustamo īpašumu, kustamo mantu un ieķīlāto preču zīmi par gandrīz miljonu eiro iegādājies pērn reģistrētais uzņēmums Tērvete food, kura mērķis ir atsākt ražošanu, iepriekš pavēstīja Druva food maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe. Kā liecina Lursoft dati, Tērvete food ir reģistrēts pērn 2.novembrī Jelgavā un kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 10 000 eiro. Uzņēmuma darbības veids ir holdingkompāniju darbība, tas pilnībā pieder Santai Paškauskai, bet valdes priekšsēdētājs ir alus ražotāja Tērvete AL padomes priekšsēdētājs Niks Paškausks. Agrofirma Tērvete ir lielākais lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs, tostarp piena ražotājs. 2016. gadu Tērvete pabeidza ar 12,47 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, taču agrofirmas zaudējumi pērn pārsniedza vienu miljonu eiro, kas, visticamāk, saistīts ar zemo piena iepirkuma cenu. Pagājušā gada vadības ziņojums Lursoft vēl nav publiskots. Tērvete food šogad martā izsolē ar vienu soli iegādājies Druva food mantas kopību. Ja tiesa apstiprinās izsoles aktu, kompānija samaksās solīto naudu un izpildīsies visi likumā noteiktie nosacījumi, lai Tērvete food kļūtu par Druva food kustamās mantas īpašnieci, iepriekš vēstīja LETA.

Atpūtas vieta "Glamping Tervete" Tērvetes pagastā, pie Indrānu ūdenskrituma paplašinās un pašreizējā namiņa rezervāciju kalendārs ir aizpildīts līdz pat rudenim.

"Šo tūrisma sezonu plānojam darbīgu, jo interese par namiņu ir pastāvīga. Rezervācijas uz šo sezonu sākām pieņemt jau decembra sākumā, un pašlaik mūsu mājaslapā ir redzams, ka kalendārs līdz pat rudenim ir pilns. Ja kāds datums atbrīvojas, piedāvājam interesentiem," stāsta "Glamping Tervete" radītāja Paula Cēsniece.

Db.lv jau rakstīja, ka Tērvetē kopš 2019.gada jūlija vidus darbību uzsācis "Glamping Tervete", kas saviem viesiem piedāvā nakšņošanu pie dabas.

Aprīļa mēnesis ir pirmais "Glamping Tervete" šīs sezonas mēnesis. Ņemot vērā esošo situāciju, vairāki viesi piesardzības nolūkos rezervācijas ir atteikuši. Šāds lēmums pilnībā ir saprotams, un atpūtas vietas saimnieki respektē šādu rīcību.

5,3 miljonu vērtu komercķīlu a/s Swedbank reģistrējusi saistībā ar a/s Agrofirmas Tērvete investīciju projektiem.

Ķīlas devējs ir a/s Agrofirma Tērvete, bet ņēmējs – a/s Tērvetes AL. Agrofirmas valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks informē, ka ķīla saistīta ar vairākiem investīciju projektiem, kas pašlaik ir realizācijā.

A/s Tērvete AL jau sākusi jaunā alus pagraba izveidi. Pēc D. Dominieka paustā, 1973. gadā celtais alus pagrabs tiks modernizēts atbilstoši visām higiēnas prasībām. Vēlāk sekos jaunas noliktavas izveide un jaunu produktu ieviešana ražošanā. Kopumā trīs gadu laikā alus brūzī paredzēts ieguldīt aptuveni četrus miljonus latu. Jau ziņots, ka Tērvete AL nomās a/s Agrofirma Tērvete piederošās ražošanas ēkas un būves, kā arī veiks ieguldījumus pamatlīdzekļos, jaunās ražošanas iekārtās. «Tērvetes alus ražotnes modernizācija ir nepieciešama, lai veiksmīgi turpinātu alus ražošanas procesu nemainīgā kvalitātē, kā arī lai uzsāktu jaunu produktu ražošanu,» teikts kompānijas gada pārskatā. Modernizācijas procesā iecerēts uzlabot ražošanas mehānismus, ietaupot energoresursus un izejvielas, līdz ar to nodrošinot augstu konkurētspēju. Nākotnē a/s Tērvetes AL plāno ražot gan alu, gan arī jaunus produktus - kvasu un veselības dzērienu.

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Akciju sabiedrības "Agrofirma Tērvete" alus darītava šobrīd ir vienīgā, kas Latvijā rūpnieciskos apjomos ražo alu no pašu izaudzētiem miežiem. Šīs kultūras audzēšanā ir uzkrāta liela pieredze, lai mieži ar savu sastāvu būtu noderīgi tieši Tērvetē topošajām alus šķirnēm. Tērvetes alus darītavas šķirnēm Marketinga padome ir piešķīrusi tiesības lietot preču zīmi "Zaļā karotīte" jeb "Kvalitatīvs produkts Latvija". Akciju sabiedrības "Agrofirma Tērvete" alus darītava ir viena no ražotnēm pie kuras pacelts "Zaļās karotītes" kvalitātes karogs.

Agrofirmas vadība ielūdz Jūs uz preses konferenci par Tērvetes alus miežiem ceturtdien, 16. augustā restorāna "Vincents" vasaras terasē Elizabetes ielā 19 pulksten 15:00. Jums būs iespēja tikties ar a/s "Agrofirma Tērvete" valdes priekšsēdētāju Modri Gobu un alus darītavas speciālistiem.

A/s "Agrofirma Tērvete" valdes priekšsēdētājs Modris Goba: "Alus miežu ražošana ir kļuvusi par pieprasītu nozari Eiropas alus tirgū, kur būtiska nozīme ir graudu kvalitātei un īpašajām audzēšanas tehnoloģijām, ko precīzi spēj ievērot lauksaimnieki ar lielu miežu audzēšanas pieredzi. Mūsu speciālistiem šāda pieredze ir. Alus šķirnēm, kas spēj norādīt uz savu alus miežu un iesala izcelsmi tā rodas papildus pievienotā vērtība."

SIA "Tērvete Food" šo gadu uzsākusi, atjaunojot zīmola "Druvas saldējums" iepakojuma dizainu, paplašinot produktu piedāvājumu un attīstot jaunus darbības virzienus.

Uzņēmums fokusējas uz zīmola attīstību, paplašina eksporta tirgus, un tāpēc īpaši būtiska ir jaunu, aktuālu produktu ieviešana.

Ražotājs SIA "Tērvete food" zīmola "Druvas saldējums" atjaunošanā investējis 90 000 eiro, vēsta LETA.

"Druvas saldējuma" produktu grozu šosezon papildina jaunie mini saldējumi uz kociņa - Mango-apelsīnu saldējums piena šokolādē, Sāļās karameles saldējums Amber šokolādē, Piparmētru saldējums tumšajā šokolādē un Cigoriņu saldējums tumšajā šokolādē.

"Meklējot risinājumu izcilākajam saldējumam uz kociņa, saldējumu glazūrai izmantojam augstvērtīgu premium šokolādi," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus. "Produktu izstrādē ņēmām vērā to, ka siltā laikā saldējums īpaši ātri kūst, tādēļ ikdienas skrējienā saldējuma izmēram ir būtiska nozīme."

Lielāko lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju TOP 100 līderis a/s Agrofirma Tērvete šogad pirmajos deviņos mēnešos strādājusi ar 6.2 miljonus Ls apgrozījumu, kas ir par 15.2 % vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.

Agrofirmas Tērvete valdes priekšsēdētājs Modris Goba skaidroja, ka šobrīd gan jūtama tendence, ka gada pēdējos mēnešos pieauguma tempi būs mazāki, jo būtiski pazeminājušās lauksaimnieciskās produkcijas iepirkuma cenas. Kā lēš M. Goba, piemēram, pienam iepirkuma cena šobrīd, salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu saimniecībai ir par 38 % zemāka, kādēļ saimniecībai gājuši secen ap 180 tūkstošu Ls ienākumi. Arī graudu iepirkuma cena sarukusi no 190 Ls/t vidēji pērn līdz 90 – 100 Ls/t šobrīd, turklāt pieprasījuma pēc graudiem tirgū praktiski nav. Uzņēmums kā stabilu vērtē alus realizāciju, lai gan kopējai alus tirgus ir samazinājies iedzīvotāju ierobežotās pirktspējas dēļ. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos uzņēmums strādājis ar 1.2 miljonu Ls peļņu, bet gadu plānots pabeigt ar aptuveni vienu miljonu latu peļņu.

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Jau trešo gadu augusta otrajā sestdienā Tērvetē tiks svinēti Zemgaļu svētki, kuros tiek atspoguļota zemgaļu garīgā un materiālā kultūra, norādīts valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži informācijā. Daudzajos pasākumos piedalās klubi, folkloras kopas, amatnieki un pašdarbības kolektīvi no Latvijas un kaimiņzemēm. Šī gada svētku moto "Zem bites spārna". 12. augustā ar Latvijas biškopības biedrības atbalstu Tērvetes senvēstures muzeja sētā tiks demonstrēti dravniecības darba rīki, senie medus iegūšanas paņēmieni, būs iespēja nogaršot un iegādāties dažādas medus šķirnes un amatnieku izstrādājumus, piedalīties atrakcijās. Blakus esošajā Tērvetes estrādē visas dienas garumā notiks Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kolektīvu koncerti, danču mācīšanas un seno tērpu demonstrējumi, norādīts valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži informācijā. Tērvetes pilskalnā 12. un 13. augustā darbosies seno laiku apmetne un amatnieku tirgus, varēs vērot senās cīņas un "Saules kauju", piedalīties Tērvetes pils aizstāvēšanā, darboties kopā ar klubiem un kopām no Latvijas un kaimiņvalstīm - "Ugunszīme", "Senās vides darbnīca", "Excaliburs", "Tērvetes zemgaļi", "Vilki", " Excertitus Rigensis", "Senzeme", "Komturiwinda", "Varingis", "Kovarnis", "Reas" un citiem. Svetku dienās var izmantot iespēju apmeklēt Tērvetes dabas parku, īpaši tā atjaunoto daļu Pasaku mežu ar Raganas silu, kā arī blakus esošos Tērvetes senvēstures muzeju, Annas Brigaderes muzeju "Sprīdīši" un grāmatnieku muzeju "Ķipi". Ieeja svētku pasākumos: Tērvetes estrādē un senvēstures muzeja sētā - brīva Seno laiku apmetnē - pieaugušajiem 2 Ls, skolēniem 1 Ls, norādīts valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži informācijā.

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?

AS "Agrofirma "Tērvete"" attīstībā šogad plānots investēt 10 miljonus eiro, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks.

Vienlaikus viņš norādīja, ka projektos, kas šobrīd ir projektēšanas stadijā un kuru realizācija plānota 2024.-2025.gadā, investīcijas veidos 5,5 miljonus eiro.

Dominieks sacīja, ka uzņēmumā šogad plāno uzstādīt biometāna un sašķidrinātā biometāna (LNG) ražošanas iekārtu ar jaudu 800 kubikmetru stundā biogāzes attīrīšanai, saules parku ar jaudu trīs megavati stundā, kā arī izveidot uzņēmuma iekšējās elektroenerģijas sadales tīklu pašpatēriņa nodrošināšanai.

Tāpat plānots optimizēt sējumu platību atbilstoši uzņēmumā ražoto produktu klāstam.

Dominieks norādīja, ka šogad tiks projektēta arī digestāta pārstrādes līnija ar jaudu 140 000 tonnu gadā un CO2 pārtikas kvalitātes gāzes ražošanas līnija ar jaudu 7000 tonnu gadā.

Daudznozaru a/s Agrofirma Tērvete jau pabeigusi graudaugu novākšanu un, kā pavēstīja agrofirmas valdes priekšsēdētājs Modris Goba, «viena no veiksmes sastāvdaļām, kad jau septembra sākumā var pabeigt graudaugu novākšanu, ir tehniskais nodrošinājums».

Pēdējos gados nozīmīgi līdzekļi ieguldīti jaunu, jaudīgu kombainu iepirkšanā un kaltes paplašināšanā, kur tika izmantots arī Eiropas Savienības līdzfinansējums. Graudu žāvēšanai izmantojamās jaudas šādā slapjā augustā bija ļoti nozīmīgas, kas ļauj saglabāt graudu kvalitāti un līdz ar to – cenu tirgū. Db jau ziņoja, ka Tērvetē šogad sasniegtas rekordražas - vidējā ziemas kviešu raža ir sasniegusi 8 tonnas no hektāra, bet labākajā laukā pat 100 hektāru platībā iekultas 10 tonnas no hektāra. «Mēs bijām gatavi šo rekordražu novākt arī nelabvēlīgos laika apstākļos, tam pietika tehnikas un kaltes jaudas, kuras paplašinājām pagājušajā gadā,» tā M. Goba. Kopumā agrofirmā graudaugu audzēšanai izmanto 1700 hektārus. Kā ar gandarījumu atzīst uzņēmuma Augkopības nozares vadītājs Indriķis Vēveris: «Tā ir augstākā izaudzētā raža, kopš strādāju Tērvetē kopš astoņdesmitajiem gadiem!»

Dobeles rajona vadība šajā rudenī veikusi īpašu apkopojumu par dažādu pašvaldību ieguldījumu kopējā Zemgales tēla veidošanā. Akciju sabiedrība Agrofirma Tērvete saņēmusi atzinības rakstu par alus degustācijas zāles izveidi alus darītavā, kuru šajā gadā jau apmeklējušas daudzas Latvijas un ārvalstu interesentu grupas, informē uzņēmuma pārstāvis Imants Austriņš.

Jau iecerot degustācijas zāles celtniecību, izvietojot to vienā ēkā ar jaunajām pildīšanas līnijām, agrofirmas vadība apzinājās, ka patērētāju izglītošanā par pilnu alus tapšanas procesu, ieskaitot graudu izaudzēšanu, Agrofirma Tērvete alus darītava ir vienīgā Latvijā, kas to var parādīt ar savu piemēru. To alus popularizācijā varētu nosaukt arī par misijas apziņu.

Apkopojot šīs vasaras tūrisma sezonas statistiku, jāsecina, ka ik mēnesi degustācijas zāli apmeklējušas vismaz 10 specializētas interesentu grupas gan no Latvijas, tuvākajiem kaimiņiem Lietuvas un Krievijas, gan arī Somijas, Nīderlandes, Vācijas, pat ar vēl tālākiem Latvijas viesiem no Brazīlijas un ASV. Tātad vairāki simti interesentu jau izbaudījuši degustācijas zālē Tērvetes viesmīlību. Degustācijas zāles apmeklējumu savos Zemgales maršrutos iekļāvušas vairākas profesionālas tūristu aģentūras. Ceļu uz Tērveti atpūtas programmu ietvaros meklējuši NATO militārie speciālisti, Eiropas lauksaimnieku tematiskas tūristu grupas, vai piemēram, kāda Somijas juristu kompānija.

Valdības lēmums par akcīzes nodokļa paaugstināšanu alum tīši pasliktina spēles noteikumus vietējiem ražotājiem, uzskata a/s Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Modris Goba.

Viņš atgādināja, ka Latvijas valdība un Finanšu ministrijas nodokļu politikas veidotāji nav izmantojuši Eiropas Savienības atļautās akcīzes nodokļa atlaides maziem vietējiem uzņēmumiem līdz pat 50 %, bet akcīzes pieaugums ir tāds pats kā starptautisko koncernu meitas uzņēmumiem – alus darītavām, kas Latvijā nu jau kontrolē 85% no vietējā tirgus. «Aldaris, Cēsu alus, arī viena īpašnieka īpašumā esošie Lāčplēša alus un Līvu alus kā starptautisku koncernu sastāvdaļas šādus ekonomiskus satricinājumus pārdzīvo vieglāk. Mazajām alus darītavām diemžēl kārtējo reizi jāsamazina sava peļņa un jāpalielina risks bankrotēt. Tāda ir valdības politikas reālā ietekme,» tā M.Goba.

Izmantojot uzkrāto pieredzi, tehnisko nodrošinājumu un pateicoties jaunajām tehnoloģijām, a/s Agrofirma Tērvete jau pabeigusi pavasara graudaugu sēju 1031 ha platībā.

Kā informē uzņēmums, šajos apjomos ietilpst gan vasaras kvieši, gan alus mieži, gan vēl citas kultūras, ko izmanto daudznozaru lauksaimniecības uzņēmums. Arī ziemas kvieši ir pārziemojuši un attīstās labi.

Agrofirmas Tērvete galvenais augkopības speciālists Indriķis Vēveris padarīto novērtē atzinīgi: „Tas, ka mēs agri sākām, dod graudu iesakņošanās laikam papildus vērtību - zemē vēl bija pietiekami daudz pavasara mitruma, kas labi attīsta sakņu sistēmu. Pirmie lauki, ko sēja uzreiz pēc Lieldienām, jau ir sadīguši un zaļi.”

Saspringto darba grafiku agrofirmas speciālisti veic brīdī, kad vairākas būtiskas lietas lauksaimniecības produktu cenās un valsts atbalstā nav skaidras – piena iepirkuma cenas turpina kristies, nav noteiktības un ātru risinājumu valsts atbalstā lauksaimniekiem krīzes situācijā. Agrofirmas Tērvete valdes priekšsēdētājs Modris Goba uzsver: "Šajā neziņas pilnajā laikā mums uzņēmumā papildus stabilitāti dod daudznozaru struktūra. Mums vairāk nekā 700 hektāri miežu dod pārliecību, ka graudi pārtaps alū un nesīs peļņu. Iepriekšējos gados daudz lielākā apjomā citi zemnieki no mums pirkuši sēklas materiālu. Šobrīd ir samazinājums, lai gan graudaugi nav riskantāko lauksaimniecības nozaru sarakstā. Es ļoti labi šobrīd saprotu tos lauksaimniekus, kuri specializējušies tikai piena lopkopībā – viņu cerības uz labvēlīgākiem valsts budžeta grozījumiem un atbalstu ir daudz lielākas.”

Tērvetē atklāta rekonstruētā “Astarte-Nafta” jauna koncepta degvielas uzpildes stacija, informē uzņēmums.

“Tērvete ir nozīmīgs centrs, gan tāpēc, ka te dzīvo un strādā daudz uzņēmīgu cilvēku, kurus pazīst visā Latvijā, gan tāpēc, ka tas ir Latvijas un ārvalstu tūristu iecienīts galamērķis ar Tērvetes dabas parku. Degvielas uzpildes stacija atrodas nozīmīgā krustojumā, kur satiekas ceļi uz Bausku, Dobeli, Jelgavu un Lietuvu pierobežas pilsētu Žagari,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Jaunā koncepta degvielas uzpildes stacija atrodas vietā, kur “Astarte-Nafta” darbojas jau kopš 1995.gada 11.jūlija, kad šajā vietā varēja iegādāties tikai 3 degvielas veidus un nelielajā kioskā arī auto piederumus.

“Kopš 1995.gada “Astarte-Nafta” degvielas uzpildes stacija vairākas reizes tika paplašināta, līdz 2021.gadā tika pieņemts lēmums to pilnībā rekonstruēt. 2022. gada 1. septembrī uzsākām celtniecības darbus. Tagad esam ļoti gandarīti ar paveikto,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes loceklis Jānis Anspoks.

A/s Agrofirma Tērvete paplašinās alus ražotni, kas ļaus palielināt jaudu divas reizes.

Paredzēts investēt vecā alus pagraba rekonstrukcijā un jaunas alus vārītavas izveidē, kā arī iekārtu iegādē un loģistikas paplašināšanā. «Alus ražošanā plānojam jaunu vārītavu, papildus jaudu alus pagraba izveidē un jaunu loģistiku – noliktavas, kā arī būtisku lietu - notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, lai mēs būtu videi draudzīgāki,» stāsta a/s Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks. Investīcijas alus ražotnē paredzētas 3,5 miljonu latu apmērā. Sagaidāms, ka jauda pēc projekta pabeigšanas palielināsies divas reizes, kas balstīsies uz jauniem dabiski raudzētiem produktiem – kvasu, veselības dzērienu un citiem. Detalizētāku informāciju par jaunajiem produktiem D. Dominieks pagaidām neatklāj.

Nozaru pārstāvji izvairās nosaukt konkrētus atbildīgos vai vainīgos, norādot, ka šī brīža ekonomiskajā krīzē nevar vainot vienu cilvēku vai notikumu.

Tomēr eksperti atzīst, ka lauvas tiesa atbildības par ekonomiskajām grūtībām jāuzņemas politiķiem, jo īpaši Aigara Kalvīša valdībām. Neatkarīgi no tā, vai viņa un iepriekšējo premjeru valdību paveiktais vai nepaveiktais bijis nekompetences, ļaunprātības vai pārmērīgas pašpārliecinātības rezultāts, ekonomiskie rādītāji, kā arī dažādu nozaru pārstāvju brīdinājumi bijuši pietiekami draudīgi, lai signalizētu par nepieciešamību pie varas esošajiem kļūt uzmanīgiem un piesardzīgiem ekonomiskās politikas regulēšanā. Roberts Ķīlis tajā pašā laikā norāda, ka daļa vainas jāuzņemas arī inteliģences pārstāvjiem, kas apzinājās to, kādas būs iepriekšējo gadu straujās izaugsmes sekas, bet acīmredzot savu viedokli nepauda pietiekami skaļi, lai tas tiktu sadzirdēts.

Rīgas svētkus pagājušās nedēļas nogalē no 15.augusta līdz 17.augustam apmeklējuši vairāk nekā 120 000 cilvēku, liecina pasākumu organizatoru veiktie aprēķini, Db.lv informēja Rīgas svētku 2008 preses dienests..

Svētku kulminācijas pasākumus – Sadziedāšanos krastmalā ar Rīgas teātru aktieriem apmeklēja aptuveni 15 000 cilvēku, savukārt Rīgas svētku Uguņotāju sacensības pulcēja vismaz 20 000 cilvēku. Apmēram 15 000 cilvēku izspēlēja Rīgas svētku Lielo spēli.

Svētku organizatori ir gandarīti par rīdzinieku un pilsētas viesu aktivitāti apmeklējot un iesaistoties dažādos pasākumos un uzskata, ka svētki ir izdevušies veiksmīgi. Kā uzsvēra Rīgas mērs Jānis Birks: "Ļoti priecē tas, ka Rīgas svētku laikā cilvēki ne vien vēroja, bet arī iesaistījās pasākumos, padarot tos personiskākus. Es gribētu akcentēt Jūgendstila svētkus Alberta ielā, kas bija atraktīvi un pārdomāti, un palīdzēja Rīgai sevi vēlreiz pieteikt kā Jūgendstila galvaspilsētu. Vēlos pateikt lielu paldies visiem dalībniekiem, organizētājiem, atbalstītājiem un pārējiem, bez kuru palīdzības šie svētki nebūtu izdevušies tik daudzveidīgi un krāšņi."

«Lattelecom» mutiskā izsolē ar augšupejošu soli pārdod nekustamo īpašumu Zemgaļu ielā 8, Rīgā. Izsoles sākumcena ir viens miljons eiro, liecina publikācija Latvijas oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis».

Izsoles priekšmets ir nekustamais īpašums, kura sastāvā ietilpst zeme un vairākas ēkas.

Izsole notiks 14. decembrī Rīgā, Dzirnavu ielā 105. Pieteikšanās un reģistrēšanās izsolei notiks no 7. līdz 11.decembrim. Pretendentiem jāiemaksā drošības nauda 10% apmērā no nekustamā īpašuma izsoles sākuma cenas jeb 100 tūkstoši eiro.

Lattelecom pārstāve Lāsma Trofimova portālam DB skaidroja, ka īpašums Zemgaļu ielā 8 Rīgā uzņēmuma tehnoloģisko un administratīvo funkciju nodrošināšanai netiek izmantots kopš 2014.gada. Tā kā nekustamo īpašumu apsaimniekošana un uzturēšana nav noteikta kā Lattelecom grupas pamatbizness, uzņēmums gatavojas to piedāvāt izsolē. Interese par objektu ir bijusi, tomēr tikai izsoles dienā redzēsim, vai tā īstenosies darījumā.

Nelabvēlīgā situācija piena tirgū nav ietekmējusi AS Agrofirma Tērvete mērķtiecību ganāmpulka palielināšanā, šogad klāt nākušas 300, bet nākamajā gadā – vēl 600 slaucamas govis, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads AS Agrofirma Tērvete ir bijis visnotaļ veiksmīgs, plānots par 10% procentiem palielināt apgrozījumu, sasniedzot 13 miljonus eiro. Uzņēmuma pamatdarbība ir lauksaimniecība un piena lopkopība, tāpat tas nodarbojas ar zirgkopību un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Alus zīmols Tērvetes alus ir nodots saistītajam uzņēmumam, sadarbības partnerim AS Tērvetes AL, kas attīsta alus biznesu un ir sācis arī kvasa ražošanu.

2016. gadā Tērvetes darbību nelabvēlīgi ir ietekmējusi būtiskā svaigpiena un elektroenerģijas iepirkuma cenu samazināšanās. AS Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks stāsta, ka piena iepirkuma cenas šī gada astoņos mēnešos noslīdēja līdz 190 eiro par vienu tonnu, savukārt gada sākumā piens tika iepirkts par 230 eiro tonnā. «Šobrīd piena cena ir pieaugusi un tai ir tendence palielināties, kas vieš zināmas cerības, taču paļauties uz cenas pieaugumu nākotnē diemžēl nevar,» atzīst D. Dominieks. Tā kā pēdējos gados ir samazinājusies koģenerācijā no bioloģiskajiem atkritumiem iegūtās elektroeneģijas cena, kas ir piesaistīta dabasgāzes cenai, agrofirmas biogāzes ražotne strādā ar zaudējumiem. 2013. gadā, kad tika atvērta biogāzes ražotne, viena megavatstunda elektroenerģijas maksāja 177 eiro, bet šobrīd tās cena ir samazinājusies līdz 111 eiro, informē D. Dominieks.