Testētāju trūkumu izjutīs visi

2018. gada 25. septembris plkst. 11:54
Autors: Anda Asere
Sadaļa: Start-up
Dalies ar šo rakstu

Par to, ka trūkst IT speciālistu, runā teju visi lielie nozares uzņēmumi, bet programmatūras testēšanas kompānijā TestDevLab šobrīd redz, ka vēl sarežģītāk ir atrast šaurāka profila testēšanas speciālistus; darbinieku trūkums traucē iesaistīties jaunos projektos.

Šobrīd uzņēmumā Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā simt cilvēku komanda. Lielākā daļa darbinieku ir testētāji un šobrīd uzņēmums aktīvi meklē vismaz desmit pieredzējušus testētājus un programmētājus.

«Gan Latvijā, gan globāli tiek radīts arvien lielāks skaits dažādu programmatūras produktu, tāpēc pieaug nepieciešamība arī pēc to testēšanas,» saka Ervins Grīnfelds, SIA «TestDevLab» līdzdibinātājs. Tāpat pēdējos gados teju ik pēc dažiem mēnešiem medijos var lasīt ziņas par to, ka kādam lielam uzņēmumam ir noplūduši klientu dati vai arī populāros produktos tiek atklātas kādas riskantas ievainojamības. Ar katru gadu pieaug ne tikai šādu incidentu daudzums, bet arī nopietnības pakāpe un skarto klientu skaits. Mūsdienās tikai retais spēj iedomāties dzīvi bez jebkāda tehnoloģiju atbalsta, tāpēc arvien nopietnāk ir jādomā arī par šo risinājumu drošību un kvalitāti. «Mēs to ļoti labi jūtam savā ikdienas darbā, jo pieaug pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem un produktiem. Mums visus šos gadus ir bijušas atvērtas programmatūras testētāju vakances, taču šobrīd arvien vairāk izjūtam šādu profesionāļu trūkumu un tas traucē iesaistīties jaunos projektos ar mērķi uzlabot mūsu digitālo ikdienu,» teic Andrejs Frišfelds, SIA «TestDevLab» līdzdibinātājs.

«Tā kā programmatūras izstrādes apmēri un tempi tikai pieaugs, tad testēšanas speciālistu trūkuma gadījumā mēs riskējam arvien biežāk saņemt problemātiskus produktus. Tie būs risinājumi ar dažādām kļūdām, kas daļā gadījumu apdraudēs datu drošību. Tā ir nopietna problēma, par ko jādomā jau šodien, jo digitalizācijas apmērs un tempi tikai pieaugs. Man prātā nāk vienkāršs piemērs ar transporta jomu – pēc pieciem vai desmit gadiem ielas un gaisa telpa būs pārpildīta ar transporta līdzekļiem un lidaparātiem, kas automātiski pārvadās mūs un mūsu kravu un to programmatūras kvalitātei ir jābūt ļoti, ļoti augstā līmenī. Tāpat nekvalitatīva programmatūra ir riskanta to radījušajiem uzņēmumiem, jo konkurence šobrīd ir ļoti sīva. Ja mūsu radītais produkts ir nekvalitatīvs un tādējādi cilvēkiem nesaprotams vai nepatīkams, tie izvēlēsies konkurentu. Un ja nav veiksmīgu uzņēmumu, tad nav arī nodokļu maksātāju un to jūt sabiedrība kopumā,» uzsver E. Grīnfelds.

Lai mazinātu darbinieku trūkumu, pēdējo gadu laikā «TestDevLab» ir daudz runājuši ar augstākās izglītības iestādēm un centušies palīdzēt tām piedāvāt noderīgu mācību saturu, lai studentus ieinteresētu tieši testēšanas nozarē. Piemēram, Ventspils Augstskolā maģistra programmas studentiem izveidots programmatūras testēšanas kurss un ar vieslekcijām un darbnīcām uzņēmums regulāri ciemojas arī citās augstskolās, informējot par testētāja profesijas būtību un darba ikdienu. Perspektīvākos studentus uzņēmums cenšas pamanīt jau pirmajos kursos un palīdzēt viņiem saņemt informāciju par programmatūras testēšanu, kā arī prakses un darba iespējām. Pagaidām Latvijā neviena izglītības iestāde negatavo tieši programmatūras testēšanas speciālistus un labākajā gadījumā aprobežojas ar kādu kursu par šo tēmu. «Es teiktu, ka, lai arī testētāja profesija eksistē jau gadiem, tās prestižs un pieprasījums pēc šādiem speciālistiem tikai turpina pieaugt. Manuprāt, nu jau ir laiks gatavot šādus speciālistus atsevišķās studiju programmās. Bez darba viņi nepaliks! Apskatot darba sludinājumu portālos un sociālajos tīklos publicētās vakances, redzam, ka daudzi uzņēmumi meklē ne tikai programmētājus, bet arī testētājus. Konkrēti mēs šobrīd meklējam vismaz desmit pieredzējušus testētājus un programmētājus, kas vēlas izstrādāt testēšanas programmatūru un automatizētus testus,» teic A. Frišfelds.

«Noteikti daudziem ir stereotipos sakņojies uzskats, ka testētāji ir «neizdevušies programmētāji», kas paši neko nespēj uzprogrammēt, bet tikai veic monotonu kļūdu meklēšanu citu darbā. Tas absolūti nav tā! Pēc savas būtības testēšanas inženieri ir programmētāji un projektu vadītāji, kas fokusējas uz to, lai izstrādājamais produkts ir kvalitatīvs, nevis vienkārši radīts. Mūsdienās ļoti bieži testētāji ikdienā strādā kopā ar programmētājiem un iesaistās tieši produkta izstrādes fāzē. Noteiktos gadījumos darbs pieprasa manuālas darbības, piemēram, funkcionalitātes pārbaudi ar rokām uz dažādām ierīcēm, tomēr izteikta jomas tendence ir automatizācija,» stāsta E. Grīnfelds. Praksē tas nozīmējot to, ka testētāji ir programmētāji, tikai viņi programmē nevis gala produktu, piemēram, kādu mobilo lietotni, bet gan risinājumus, kas automatizēti pārbauda, vai šī lietotne darbojas korekti un ir droša. Viņš uzsver, ka tas ir ļoti atbildīgs un tehniski izaicinošs darbs.

«IT jomas darbiniekiem algas visos laikos ir bijušas pieklājīgas un arī šobrīd situācija darbinieku trūkuma dēļ ir darba ņēmējiem patīkama. Tā kā IT speciālistiem ir plašas izvēles iespējas, tad uzņēmumi nemaz nevar atļauties nemaksāt konkurētspējīgas algas un nenodrošināt lieliskus darba apstākļus, sociālās garantijas un interesantu darbu. Konkurence ir sīva. Mēs rūpējamies par to, lai mūsu darbiniekiem ir prieks nākt uz darbu, un, kā noprotat, to mūsdienās vairs nevar panākt tikai ar labu algu. Jāpiebilst, ka kvalificēts programmatūras testētājs ar programmēšanas un vadīšanas iemaņām var saņemt algu, kas ir salīdzināma un pat pārsniegt labu programmētāju algas. Tātad, visu nosaka zināšanas un spējas, nevis profesijas nosaukums,» norāda A. Frišfelds.

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārdi