Jaunākais izdevums

Tehnoloģiju uzņēmums Tet sadarbībā ar pasaulē lielāko atjaunojamās dīzeļdegvielas ražotāju Neste turpmāk datu centru ģeneratoru darbināšanai izmantos Neste MY 100% atjaunojamo dīzeļdegvielu.

Videi draudzīgāka dīzeļdegviela nodrošinās Tet DATTUM un DC6 datu centru darbību, nozīmīgi mazinot vienu daļu CO2 emisiju. Pārejai uz dabai draudzīgākas dīzeļdegvielas izmantošanu Tet līdz šim ieguldījis ap 20 000 eiro, iegādājoties pirmās sešas tonnas degvielas.

Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju nozarē datu centri ir vieni no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem, jo izmanto aptuveni 3% no kopējā pasaules elektroenerģijas patēriņa, bet līdz 2030. gadam varētu patērēt jau 4%. Datu centru energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmums katru gadu investē 300 tūkstošus eiro.

“Esam ilgstoši strādājuši pie tā, lai uzlabotu datu centru jaudas izmantošanas efektivitāti un klientiem piedāvātu konkurētspējīgākus pakalpojumos. Šogad esam sākuši realizēt “zaļo kursu”, kas ir saistīts ar pāreju uz zemu emisiju datu centriem. Šī kursa ietvaros pirmajiem diviem datu centriem sākam pāreju uz videi draudzīgāku degvielu, kas samazinās CO₂ izmešu daudzumu, kas rodas ģeneratoru darbināšanas rezultātā,” uzsver Tet Datu centru biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga. “Atjaunojamās dīzeļdegvielas izmantošana datu centros ļaus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas no rezerves ģeneratoru izmantošanas vidēji par 90%.”

"Esam patiesi gandarīti, ka mūsu ilgtspējas partneru pulku papildinājis Baltijā vadošais datu centru operators. Latvijā ietekmīgāko un lielāko uzņēmumu pievienošanās ilgtspējas partnerībai viennozīmīgi formē viedokli par to, kādam ir jābūt mūsdienīgam uzņēmumam. Ilgtspējīgu risinājumu ieviešanai uzņēmuma darbībā ir jābūt ne vien vides un sociālās atbildības jautājumam, bet arī stingrai pārliecībai, kas sakņojas uzņēmuma pamatā. Tet mērķtiecīgā pieeja uz klimata neitrālu darbību apliecina, ka ir svarīgi ne tikai identificēt uzņēmuma ilgtspējas mērķus, bet arī pārliecinoši virzīties uz to sasniegšanu,” skaidro Armands Beiziķis, SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs.

Neste MY ir 100% atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras ķīmiskais sastāvs ir tāds pats kā fosilajai dīzeļdegvielai, taču tā nesatur ne piles naftas. Tā nesatur ne sēru, ne skābekli, nedz arī aromātiskos ķīmiskos savienojumus. Tā ir piemērota visiem dīzeļa dzinējiem, līdz ar to nav nepieciešamas nekādas papildu pielāgošanas – to var izmantot 100% tīrā veidā vai kā piejaukumu fosilajai dīzeļdegvielai jebkurā daudzumā.

Tet apņemšanās mazināt savu ietekmi uz vidi ir noteikta uzņēmuma Ilgtspējas politikā, kura paredz pakāpenisku pāreju uz atjaunīgiem resursiem pašu patēriņam kā uzņēmuma dekarbonizācijas galveno stratēģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tet Datu centri audzē apgrozījumu

Db.lv, 31.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji pieaugot eksporta apjomam, Tet Datu centru biznesa daļa 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu 2022. gadā, ir pieaugusi par 44%. Straujāk palielinājusies pakalpojuma daļa tieši eksporta tirgū – par 57%, savukārt Latvijas biznesa daļa – par 20%. Ieņēmumi auguši arī Tet Cloud platformas biznesā, attiecīgi salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn, šogad tie par 27% augstāki.

“Šobrīd redzam, ka Datu centru biznesa apgrozījums gada pirmajos septiņos mēnešos pieaudzis par 44%, kas liecina, ka esam atguvušies no kara izraisītajām problēmām, kā arī tas noticis, pateicoties jauniem klientiem, kas izvēlas Datu centra piedāvātos pakalpojumus. Eksporta rezultāti ir strauji auguši, jo 2022. gadā, sākoties Krievijas izraisītajam karam Ukrainā, liela daļa Ukrainas klientu saņēma pakalpojumu ar ievērojamām atlaidēm, kas savukārt pērn samazināja uzņēmuma ieņēmumus šajā jomā,” stāsta Tet Datu centru Biznesa attīstības direktors Māris Sperga.

Pēdējā pusgada laikā būtiski audzis arī Tet Cloud platformas bizness, kura ieņēmumi, salīdzinot ar šo pašu periodu 2022. gadā ir auguši par 27%. Tas noticis, pateicoties vairākiem jaunievedumiem, kas platformu padara arvien vērtīgāku, drošāku un ērtāku tās lietotājiem. Viens no tiem ir ģeogrāfiskās rezervēšanas iespēja. Izmantojot Tet Cloud platformu, šobrīd klienti gan datu kopijas, gan rezerves infrastruktūras resursus glabā arī datu centrā Kopenhāgenā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot Ķīpsalas viedo kvartālu, oktobrī atklāta vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacija, kuras veikto mērījumu dati uz Ķīpsalā, Zunda krastmalā izvietotā ekrāna ir pieejami visiem. Tas ļauj apkaimes iedzīvotājiem sekot līdzi vides un gaisa kvalitātei, kas ir būtiska iedzīvotāju drošības sastāvdaļa.

Tāpat dati pieejami arī pašvaldībai, tā palīdzot identificēt raksturīgākos piesārņotājus, kā arī izvērtēt ieviesto aktivitāšu rezultātus piesārņojuma mazināšanai. Savukārt zinātnieki, strādājot ar iegūtajiem datiem, varēs veikt nākotnes situācijas prognozēšanu pie dažādiem scenārijiem.

Ķīpsalas vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacijas uzstādīšanu un apkopi nodrošina Tet. Tā mēra gaisa kvalitāti, atbilstoši Eiropas gaisa kvalitātes indeksam, kā arī trokšņa līmeni vidē. Savukārt monitoringa stacijas noteiktais vēja virziens un stiprums palīdz identificēt potenciālos gaisa piesārņojuma avotus. Līdzīga veida mērījumi pieejami arī smaku noteikšanai, lietus stiprumam, redzamībai un citiem vides aspektiem, tomēr tie vēl nav testēti mūsu apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu centrus nedrīkst apturēt pat dabas stihijas

Andris Gailītis, DEAC valdes priekšsēdētājs, 17.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7. augusta vētra lieku reizi atgādināja, cik postoši spēj būt dabas spēki pat tādās šķietami mierīgās teritorijās kā Latvija, kur iznīcinošu zemestrīču, zemes nogruvumu vai plūdu draudu tikpat kā nav.

Paralēli izdemolētām ēkām, sadauzītām automašīnām, izgāztiem kokiem un līdz zemei nolīdzinātiem sējumiem, īsā laika sprīdī bez elektrības palika 40 tūkstoši mājsaimniecību. Katastrofāli postījumi, lai gan vētras epicentrs skāra galvenokārt ciematus un nelielas pilsētas. Negribas pat iedomāties, kas notiktu, ja viss stihijas spēks gāztos pār galvaspilsētu Rīgu.

Lielu kataklizmu gadījumos uzmanības centrā pamatoti nonāk cilvēku dzīvība un veselība, pēc tam pajumte un pārtika. 21. gadsimtā īpaši sargājamo lietu kompleksam pievienojušies arī digitālie īpašumi. Runa nav tikai par internetbankām un tiešsaistes servisiem, kuru darbība var tikt apdraudēta. Teju ikvienam no mums kādā mākoņpakalpojumā glabājas fotogrāfijas, dažādu dokumentu kopijas, milzīgi blāķi ar gadu gaitā uzkrātajām sarakstēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģija trešdien Ziemeļjūrā oficiāli atklāja pasaulē lielāko peldošo vēja ģeneratoru parku, kas ir vēl viens solis pārējā no fosilajiem kurināmajiem uz videi draudzīgu enerģiju.

Vēja ģeneratoru parkā "Hywind Tampen" atrodas 11 vēja ģeneratori, no kuriem katrs spēj saražot līdz 8,6 megavatiem elektroenerģijas, nodrošinot piecām blakus esošajām naftas un gāzes ieguves platformām aptuveni 35% no to enerģijas vajadzībām.

Tas atrodas aptuveni 140 kilometrus no krasta un elektroenerģijas ražošanu sāka pērnā gada beigās, taču oficiāli tika atklāts trešdien, svinīgajā pasākumā piedaloties Norvēģijas kroņprincim Hakonam un premjerministram Jūnasam Gāram Stērem.

"Mums un eiropiešiem nepieciešams vairāk elektroenerģijas. Karš Ukrainā šo situāciju ir aktualizējis," sacīja Stēre.

"Šai elektroenerģijai jābūt no atjaunīgiem avotiem, ja Eiropa vēlas sasniegt savus klimata mērķus," viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu investīciju kompānija Infortar 2023. gadā Latvijā veikusi nozīmīgus ieguldījumus, tajā skaitā būtiski paplašinājusi savu portfeli arī enerģētikas sektorā.

Lai gan Infortar darbojas vairākos tirgos, šogad īpaši fokusējamies uz Latviju, stāsta Martti Talgre, Infortar izpilddirektors. Pavasarī Latvijas gāzes mazumtirdzniecības tirgū ienāca mūsu meitas uzņēmums Elenger, vasarā iegādājāmies AS Gaso, kam pieder Latvijas dabasgāzes sadales tīkls, bet šī gada nogalē veicām arī investīcijas atjaunojamo energoresursu jomā, atklāj M.Talgre. Viņš norāda, ka šobrīd Infortar uzsākuši savas pirmās saules elektrostacijas būvniecību netālu no Liepājas, Nīcā, ar aptuveni četru megavatu jaudu. Bez Nīcas stacijas, kuru vajadzības gadījumā varam arī paplašināt, esam izvēlējušies arī vēl divas vietas Latvijā, kur nākotnē plānojam būvēt saules elektrostacijas, teic Infortar izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražošanas uzņēmums AS “Balticovo” uzņēmuma teritorijā Iecavā atklājis pašpatēriņa saules paneļu parku, kura būvniecībā investēti teju divi miljoni eiro, informēja AS “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Saules paneļu parks, kura kopējā jauda sasniedz 2,3 MW, ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules enerģijas parkiem Latvijā. Tas tapis sadarbībā ar vienu no vadošajiem elektrovairumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā SIA “Baltijas Elektro Sabiedrība”.

Saules paneļu parka atklāšanā piedalījās “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, “Balticovo” valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons un citi.

“Energoresursu krīze, kuru Eiropa un Latvija piedzīvoja pagājušajā gadā, lika meklēt jaunus risinājumus, lai uzņēmums būtu mazāk atkarīgs no elektroenerģijas cenu svārstībām. Elektrības ieguve no saules paneļiem tieši putnkopības nozarei ir ļoti piemērots risinājums. Lielākais elektrības patēriņš ir vasarā, kad nepieciešams papildus atdzesēt saules piesildītās vistu kūtis. Tieši tad saules paneļi saražo lielāko daļu elektrības. Šis ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules paneļu parkiem Latvijā, un mēs esam gandarīti, ka izdevies šo projektu veiksmīgi īstenot salīdzinoši īsā laikā,” saka uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta “Rīga” un Lietuvas lidostu uzņēmums “Lietuvos oro uostai”, kopīgā projektā piesaistot Eiropas Savienības finansējumu 3,65 miljonu eiro apmērā, turpmākajos trīs gados modernizēs lidlauku elektroapgādes sistēmas.

“Lidostu klimata neitralitātes un vides ilgtspējas mērķi paredz nozīmīgi mazināt ietekmi uz vidi visos lidostas kontrolētajos darba procesos un sadarbībā ar citiem pakalpojumu sniedzējiem lidostā. Elektroapgādes sistēmas modernizācija un atjaunojamo energoresursu pieejamība ir nozīmīgs solis, lai līdz 2050. gadam sasniegtu lidostas klimata neitralitāti atbilstoši Eiropas savienības zaļajam kursam un kopējiem Eiropas savienības klimata neitralitātes mērķiem, kā arī ACI Europe iniciatīvai “Net Zero 2050”, kam esam pievienojušies. Esam gandarīti, ka šo projektu kā vadošais partneris īstenosim kopā ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvas lidostām,” saka lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrovairumtirdzniecības uzņēmums “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA patreiz īsteno 15 saules parku projektus klientiem 60 miljonu eiro apmērā.

Kā norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs, zaļā enerģija patreiz ir kļuvusi par pieprasītāko investīciju objektu, un var prognozēt, ka investoru uzmanība turpinās koncentrēties šajā virzienā.

Starp lielākajiem “Baltijas Elektro Sabiedrība” īstenotajiem saules parku projektiem var minēt SIA “Agrofirma Tērvete” 3 MW saules parku, kuru šobrīd jau nodod ekspluatācijā. Saražoto elektroenerģiju uzņēmums izmantos pašpatēriņam, bet pārpalikumu pārdos kopējā tirgū. Investīcijas – aptuveni 2 miljoni eiro.

Kā lielāko projektu, kura īstenošanas mērķis ir darbības attīstīšana atjaunojamo energoresursu nišā un saražotās elektroenerģijas tirdzniecība, var minēt saules parku izveidi ar kopējo jaudu 30,3 MW, kurā 21 miljonu eiro ir investējusi Rietumu Banka. Šobrīd tas tiek nodots ekspluatācijā. Viens no objektiem šī apjomīgā projekta ietvaros ir saules elektrostacija “Aleksandriņi”, kas atrodas Salaspilī ar kopējo jaudu 11MW.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām

LETA, 15.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām, komentējot ekonomikas ministram doto uzdevumu līdz nākamā gada beigām izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par jauna īstermiņa īres mītņu reģistra izveidi vai esošo datubāžu pielāgošanu Eiropas Parlamenta regulai, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka LVRA jau vairāku gadu garumā aktīvi ir iestājusies par īstermiņa īres tirgus sakārtošu un reģistra izveidi, kā arī aicinājusi iesaistīties valdību. "Uzskatām, ka darbs pie tā ir jāveic nekavējoties, bez liekas vilcināšanās," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka asociācija noteikti aktīvi piedalīsies Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotajā darba grupā, lai kopīgi definētu, kādi ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm kā izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas atsevišķu sektoru.

Kalniņš skaidroja, ka šādai iecerei ir potenciāls izskaust negodīgos tirgus spēlētājus, kas nozīmē godīgu konkurenci starp tradicionālajiem izmitinātājiem, piemēram, viesnīcām, un personīgo apartamentu īstermiņa izīrētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LMT un MikroTik demonstrē kopīgi radīto 5G lieljaudas rūteri

Db.lv, 18.10.2023

SIA "Mikrotīkls" 5G eksperts Kārlis Oga (no kreisās) un SIA "Latvijas mobilais telefons" viceprezidents Gunārs Danbergs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju tehnoloģiju uzņēmumi LMT un MikroTik radījuši 5G lieljaudas rūtera prototipu. Rūteris darbojas 5G mmWave spektrā un savienotajām iekārtām spēj nodrošināt līdz šim nebijušas kvalitātes datu pārraidi.

Paredzams, ka rūteris īpaši noderīgs nākotnē varētu būt tādām industrijām kā kuģniecība un citām, kur nepieciešama jaudīga un ātra datu apmaiņa.

Tehnoloģiju un inovāciju foruma 5G Techritory ietvaros notikušajā rūtera demonstrācijā, kas norisinājās LMT un MikroTik kopīgi izveidotajā 5G laboratorijā, jaudas testos rūteris spēja nodrošināt maksimālo augšupielādes ātrumu 300Mbps un lejupielādes ātrumu – 2.5 Gbps.

“5G ieviešana ir pavērusi durvis milzīgam tehnoloģiskam lēcienam, kura spēku sajūt gan ierindas cilvēks, gan dažādas tautsaimniecības nozares. Lai šis lēciens radītu maksimāli lielu pievienoto vērtību, būtiska loma ir ne tikai inovācijām, kas spēj izmantot 5G sniegtās iespējas, bet arī nemitīgai 5G tīkla infrastruktūras attīstībai un tādu datu pārraides iekārtu radīšanai, kas jaudas un ātruma ziņā spēj apmierināt 5G lietotāju vēlmes un vajadzības. LMT un MikroTik to lieliski apzinās, tāpēc jau daudzus gadus strādā pie dažādu jaunāko 5G tehnoloģiju risinājumu testiem, un šis jau ir otrais kopīgajā darbā tapušais rūteris,” stāsta LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” turpina attīstīt plašu 5G tīkla pārklājumu visā Latvijas teritorijā, jau šobrīd nodrošinot 5G pieejamību vairāk nekā 50% Latvijas iedzīvotāju. Kamēr privātpersonas 5G tīklu aktīvi izmanto multivides izklaides iespējām, uzņēmumiem gan Rīgā, gan reģionos stabils un ātrs internets palīdz biznesa procesu uzlabošanā. Kopumā šobrīd uzņēmumi mobilos datus 5G tīklā izmanto ievērojami vairāk nekā 4G tīklā.

“Bite” 5G visaktīvāk izmanto mazumtirdzniecības, nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru uzņēmumi

Stabils un ātrs internets jau labu laiku ir kļuvis par biznesa veiksmes stūrakmeni, un tas ir pieprasītākais “Bite” 5G pakalpojums, ko šobrīd izmanto uzņēmumi. 5G ir izrāviena iespēja daudzās nozarēs, ļaujot ne vien attīstīt biznesu, bet arī uzlabot darba procesu efektivitāti.

Jaunākie “Bite” tīkla dati liecina, ka šobrīd 30% no 5G datu plūsmas patērē mazumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi. 18% 5G datu plūsmas patērē nekustamā īpašuma un būvniecības nozares uzņēmumi, savukārt 15% - tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju nozaru organizācijas. Kopumā mobilo datu lietojums 5G tīklā uzņēmumu vidū ir par 50% lielāks nekā 4G tīklā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija uz citu valstu fona neizskatās slikti, tādēļ aktīvākai atjaunojamo energoresursu projektu īstenošanai Latvijā pašlaik nav pietiekamas motivācijas, intervijā sacīja Eiropas Savienības (ES) bijušais enerģētikas komisārs Andris Piebalgs.

"Ir nepieciešama nopietna izšķiršanās šajā jautājumā, bet tas noteikti ir jādara. ES iet straujiem soļiem prom no fosilajiem resursiem, kas nozīmē, ka pēc atjaunojamiem resursiem ir milzīgs pieprasījums, un pieprasījums ir nauda. Tā ir vajadzīga sabiedrībai, tādēļ ir jāskatās uz priekšu, kā šos resursus ekonomiski vislabāk izmantot, nodarot vismazāko kaitējumu videi. Sabiedrības apziņa ir jāveido šajā virzienā," uzsvēra Piebalgs.

Viņš arī atgādināja, ka ir nodibināts "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" kopuzņēmums "Latvijas vēja parki", kuram būs jāveido vēja parki valstij piederošās mežu teritorijās, bet nav daudz dzirdēts, ka kaut kas virzītos uz priekšu. Piebalgs norādīja, ka vienkāršāk būtu vispirms noteikt jaudas, cik iecerēts izbūvēt, noteikt teritorijas, kurās var būvēt, un tad rīkot izsoli, kurā uzvarētu tas, kurš piedāvā vislabākos nosacījumus projekta īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurences padomei jāorientējas arī uz domāšanas maiņu

Deniss Ščeulovs, RTU profesors, Dr.oec, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen tika publiskota Konkurences padomes darbības stratēģija laika posmam no 2023. līdz 2029. gadam. Tā kā konkurence ir viens no mūsdienu ekonomikas dzinējspēkiem, ar lielu interesi sāku pētīt dokumentu par Latvijas konkurences uzraugu plānu turpmākajiem gadiem.

Taču, jo vairāk lasa dokumentu, jo vairāk rodas sajūta, ka Konkurences padomes darbības stratēģija ir drīzāk iekšējo darbību apkopojums un ilgtermiņa redzējums, pat ne plāns ar konkrētu pasākumu kompleksu konkurences attīstības un evolūcijas nodrošināšanai Latvijā kā globālās ekonomikas sastāvdaļas. Stratēģijā iestādes darbība mūsdienu ekonomikas turbulences ietvaros nav pietiekami precīzi aprakstīta, kas rada šaubas par tās spēju ātri reaģēt uz svarīgiem, sabiedrībai un ekonomikai būtiskiem un steidzamiem notikumiem tirgū.

Konkurences padomei jāorientējas arī uz domāšanas maiņu, pakāpeniski mainot “uzrauga” funkcijas uz ietekmētāja un politikas veidotāja un eksperta funkciju. Tai vairāk jāskatās starpnieka starp “ministrijām un likumiem” un biznesa nozari virzienā, atceroties, ka Latvijas tautsaimniecības struktūras īpatsvaru veido mazais un vidējais bizness. Līdz ar to Konkurences padomes darbībai jābūt vērstai un procesu vienkāršošanu un birokrātijas mazināšanu, pievēršot īpašu uzmanību komunikācijai plašā izpratnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā “Bite” tīkls palīdz ikdienas darbā vairumtirgotājam SIA “Leversa”?

Sadarbības materiāls, 26.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvi sakari un mobilais internets ir būtisks priekšnosacījums biznesa veiksmīgai darbībai. Savā pieredzē dalās pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums SIA “Leversa”, kas ikdienas darbā paļaujas uz stabilu tīkla pārklājumu un ātru internetu, jau vairāk nekā sešus gadus cieši sadarbojoties ar IKT pakalpojumu sniedzēju “Bite”.

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu uzņēmumiem un valsts sektoram, piemēram, augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju, “Viedo zvanu pārvaldnieku” liela ienākošo zvanu skaita administrēšanai, aizsargātu e-pasts un drošu datu uzglabāšanu mākoņpakalpojumos, “Bite” drošības pakalpojumu “Antivīruss+” u.c. pakalpojumus. Tāpēc nemitīga tīkla infrastruktūras attīstība ir viena no “Bite” svarīgākajām prioritātēm, nodrošinot augstas kvalitātes mobilo sakaru pakalpojumus klientiem visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sīvas konkurences un ekonomisko izaicinājumu apstākļos ikviens bizness meklē iespējas, kā efektivizēt ikdienas darbu un komunikāciju ar klientiem, tā paaugstinot savu konkurētspēju.

Mūsdienās digitālo iespēju pamatā ir stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko arvien attīsta IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”, uzņēmumiem piedāvājot izmantot arī 5G tehnoloģijas iespējas. Kā uzņēmumi ikdienas darbā un komunikācijā ar klientiem izmanto “Bite” nākamās paaudzes tīklu?

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu privāto uzņēmumu un valsts sektoram.

Augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju “Bite” tīklā

Gadu no gada īsziņu sūtīšana kļūst par mazāk populāru saziņas veidu, tikmēr balss sakari un zvanu veikšana nav zaudējusi savu aktualitāti, nodrošinot cilvēcisku, personīgu kontaktu kā darbinieku vidū, tā komunikācijā ar klientiem. Zvanu nodrošināšana ir viena no mobilo sakaru tīkla prioritātēm, tāpēc, attīstoties tehnoloģijām, tā tiek nemitīgi pilnveidota. Piemēram, nodrošinot jaunākās paaudzes balss sakaru iespējas, šogad “Bite” tīklā visā Latvijā ir ieviesta VoLTE tehnoloģija, kas piedāvā augstāku balss un video zvanu kvalitāti, kā arī būtiski ātrāku zvana savienojuma laiku. Proti, VoLTE ir modernākā zvanu veikšanas tehnoloģija 4G tīklā, kas nodrošina augstāku skaņas kvalitāti telefonsarunas laikā, nodrošina interneta lietošanas iespējas zvana veikšanas brīdī un līdz pat 3 reizēm ātrāku savienojumu ar sarunas adresātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē populārākie automobiļu zīmoli ir "datu privātuma murgs", jo tie apkopo un pārdod personisko informāciju, liecina bezpeļņas organizācijas "Mozilla Foundation" veikts pētījums.

"Mozilla Foundation" izvērtēja 25 automobiļu zīmolus un paziņoja, ka neviens no tiem pilnībā neatbilst organizācijas privātuma standartiem, un neviena cita produktu kategorija nav saņēmusi tik sliktu novērtējumu, tostarp seksa rotaļlietas vai garīgās veselības lietotnes.

"Mūsdienu automašīnas ir privātuma murgs laikā, kad autoražotāji lielās, ka to automobiļi ir datori uz riteņiem," norāda organizācija.

"Kamēr mēs uztraucāmies, ka mūsu durvju zvani un pulksteņi, kas savienoti ar internetu, varētu mūs izspiegot, automobiļu zīmoli klusi iesaistījās datu biznesā, pārvēršot savus transportlīdzekļus par jaudīgām datu krātuvēm," uzsver "Mozilla Foundation".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pieciem eiro mēnesī palielinās atbalstu elektroenerģijas aizsargātajiem lietotājiem, otrdien nolēma valdība, apstiprinot Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotos grozījumus Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumos.

Ņemot vērā, ka vidējā elektroenerģijas rēķina maksa mājsaimniecībām kopš 2022.gada ceturtā ceturkšņa nav būtiski kritusies, valdība atbalstīja grozījumus, kas paredz sabiedrības mazaizsargātajām grupām palielināt atbalstu ikmēneša elektroenerģijas rēķinam, esošo atbalstu aizsargātajiem lietotājiem palielinot par pieciem eiro mēnesī.

KEM norāda, ka šāds papildu atbalsts kopā ar jau 2023.gada aprīlī pieņemto lēmumu turpināt piemērot 10 eiro mēnesī palielināto atbalstu saistībā ar prognozēto sistēmas pakalpojumu izmaksu pieaugumu, mazinās elektroenerģijas rēķinu negatīvo ietekmi uz sabiedrības mazaizsargātajām grupām.

Jau ziņots, ka 2023.gada 1.jūlijā stājās spēkā jaunais elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifs. Saskaņā ar sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" sniegto informāciju, sadales un pārvades pakalpojumu maksas izmaiņu ietekmē vidējais elektrības rēķina pieaugums vienas fāzes (1F), 16-20 ampēru (A) īpašumiem ir aptuveni 5-7 eiro mēnesī. Šāds pieslēgums ir vairumam dzīvokļu - kopumā teju 90% jeb 576 000 dzīvokļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots par pieciem eiro mēnesī palielināt atbalstu elektroenerģijas aizsargātajiem lietotājiem, liecina Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegtie grozījumi Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumos.

Ņemot vērā, ka vidējā elektroenerģijas rēķina maksa mājsaimniecībām kopš 2022.gada ceturtā ceturkšņa nav būtiski kritusies, tiek virzīti grozījumi, kas paredz sabiedrības mazaizsargātajām grupām palielināt atbalstu ikmēneša elektroenerģijas rēķinam, esošo atbalstu aizsargātajiem lietotājiem palielinot par pieciem eiro mēnesī.

KEM norāda, ka šāds papildu atbalsts kopā ar jau 2023.gada aprīlī pieņemto lēmumu turpināt piemērot 10 eiro mēnesī palielināto atbalstu saistībā ar prognozēto sistēmas pakalpojumu izmaksu pieaugumu, mazinās elektroenerģijas rēķinu negatīvo ietekmi uz sabiedrības mazaizsargātajām grupām.

Jau ziņots, ka 2023.gada 1.jūlijā stājās spēkā jaunais elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifs. Saskaņā ar sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" sniegto informāciju, sadales un pārvades pakalpojumu maksas izmaiņu ietekmē vidējais elektrības rēķina pieaugums vienas fāzes (1F), 16-20 ampēru (A) īpašumiem ir aptuveni 5-7 eiro mēnesī. Šāds pieslēgums ir vairumam dzīvokļu - kopumā teju 90% jeb 576 000 dzīvokļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprites ekonomikas elementi — bezatlikumu ražošana, efektīva visu resursu izmantošana -, kas ir būtiski instrumenti konkurētspējai, jau ir iedzīvināti dažādu segmentu uzņēmumos, vienlaikus zaļāku produktu izmaksas un cenas ir augstākas nekā tiem, kuri tādi nav, bet Baltijas patērētāji ir ļoti jutīgi pret cenu, to spilgti pierādījis straujais inflācijas kāpums, ko izraisīja Krievijas invāzija Ukrainā

Tādi secinājumi skanēja izdevniecības Dienas Bizness kopā ar nozares līderiem AS Clean R Grupa, SIA Eco Baltia vide, SIA ZAAO, SIA Lautus un The Coca-Cola Company rīkotajā ikgadējā konferencē Aprites ekonomika.

Uzņēmēji negaida

„Esam starp tiem 1,5% ražotāju pasaulē, kuru ražotās tējas nav maisiņos, kuros ir plastmasa, jo izmatojam augu šķiedras maisiņus, kuri radīti no kukurūzas un citu augu cietes maisījuma, un tie ir kompostējami 30 līdz 60 dienās,” norāda zīmola Plūkt vadītāja un līdzdibinātāja Māra Lieplapa.

VIDEO: Konference Aprites ekonomika 

Sabiedrības attieksmē, attiecībā uz dabas resursu un to apsaimniekošanas jautājumiem, pēdējo...

„Ar aprites ekonomikas filozofiju — bezatlikumu ražošanu - strādājam jau daudzus gadus, un attiecīgie principi ir ieviesti teju visur, kur vien iespējams,” stāsta AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš norāda, ka pie sasniegtā negrasās apstāties. „Ražojot olas, dējējvistas parūpējas par kūtsmēsliem, kas ir nākotnes enerģija, jo jau vairākus gadus no tiem ražojam biogāzi, ko izmanto siltuma un elektroenerģijas ražošanai, bet jau novembrī ceram atklāt, iespējams, Latvijā pirmo biometāna attīrīšanas staciju, kas ļaus biogāzi sadalīt sašķidrinātā CO2 un biometānā, kas ir dabasgāzes analogs un tiks iepludināts dabasgāzes tīklā,” uzsver T. Auškāps. Viņš norāda, ka no vistu mēsliem radītā biometāna daudzums pārsniegs visa Bauskas novada patērētās dabasgāzes apjomu. „Drīzumā atklāsim saules parku, kas visvairāk būs nepieciešams tieši vasarā, kad ir visvairāk saules un visvairāk vajag enerģijas vistu novietņu dzesēšanai,” uzsver T. Auškāps. Viņš pieļauj, ka saules paneļu parks varētu atpelnīties tuvāko trīs — četru gadu laikā.

Ēdamas kafijas krūzītes

AS Virši ilgtspējas projektu vadītājs Anrijs Tukulis norādīja, ka ilgtspējas kontekstā tiek veiktas vairākas aktivitātes — atjaunojamās enerģijas izmantošanā, kā arī kafijas segmentā. „Sekojam līdzi ne tikai kafijas pupiņām audzētavās, to transportēšanai (lai nebūtu liekas pārkraušanas), grauzdēšanai, bet arī iepakojumam. Ilgstoši uz degvielas uzpildes stacijām vedām kafiju mazajos iepakojumos, jo tādējādi tiek saglabāts kafijas īpašais aromāts, bet, tā kā šī produkta patēriņš bija stabils, tad secinājām, ka šim nolūkam varam izmantot 7 kg daudzkārt izmantojamos traukus,” skaidro A. Tukulis. Viņš norāda, ka tieši daudzkārt izmantojamo trauku lietošana samazina iepakojuma patēriņu. „Degvielas uzpildes stacijās kafiju var liet savās krīzītēs un par to saņemt atlaidi, var arī izmantot vienreiz lietojamas kartona kafijas krūzītes, un bija arī iespēja kafiju ieliet ēdamajās krūzītēs, kas garšo kā cepums,” skaidroja A. Tukulis. Viņš norādīja, ka ir testēta cepuma garšas kafijas krūzītes noturība. „Atkritumi ir jāuztver kā izejviela kādam citam produktam,” tā A. Tukulis.

Mazāk plastmasas

„Mums gan pašlaik iepakojums nav ēdamas, bet ilgtspējas jautājumu kontekstā strādājam jau kopš 2014. gada,” uzsvēra gaļas izstrādājumu ražošanas AS Maag Latvija pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš. Viņš norāda, ka tieši ilgtspējas kontekstā jau ir veikti daudzi pasākumi, savukārt 2025. gadā tiks pabeigta ražotne, kura no kūtsmēsliem ražos apmēram 8 miljonus m3 biometāna. „Samazinām plastmasas daudzumu, bet ēdams tas nav, jo ir jānodrošina pārtikas drošības un uzglabāšanas termiņa nosacījumi, šobrīd lepojamies ar šā gada investīcijām maltas gaļas iepakojumā, kur ir par 75% mazāk plastmasas, un tas ir pārstrādājams, tādējādi šogad tiks ietaupītas apmēram 20 tonnas plastmasas,” uzsver H. Lapiņš. Viņš arī vērš uzmanību uz tā dēvēto šķēlīšu produkciju, kur tiek samazināts gan pārtikas atkritumu apjoms, jo cilvēks var patērēt tik, cik vēlas, gan arī izmantots apmēram par 7 tonnām mazāk plastmasas.

Ietaupījums jāpierāda

„Ilgtspējas kontekstā var īstenot vairākus pasākumus, piemēram, samazināt CO2 pēdu lauku apstrādē, tāpat lauksaimnieki uzstāda saules paneļus un izmanto atjaunojamo elektroenerģiju, bez tam vienu un to pašu autotransportu (vilcējus), ko lieto graudu pārvadāšanai vēlā vasarā un rudenī, ziemā var izmantot šķeldas pārvadāšanai, tādējādi panākot augstāku darba efektivitāti un mazāku ietekmi uz vidi,” situāciju raksturo Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Viņaprāt, zemniekus būt zaļākiem motivētu CO2 emisiju kvotu tirdzniecība, kuras ieviešanai ir vajadzīgi gan aprēķini, gan aprobācijas laiks, jo, sākot meklēt datus, ir jāzina to avoti, iespējams, piemērošanas koeficienti, un savs ietaupījums ir jāpierāda ar sertificētu ekspertu atzinumu. „Par katru saražoto biometāna tonnu būs iespēja saņemt attiecīgus sertifikātus, taču būtiskākais ir tas, kāda būs Latvijas valsts politika — vai šo izmantos Latvijas klimata neitralitātes mērķa sasniegšanai, vai arī būs brīvais tirgus un varēs to realizēt uz jebkuru pasaules valsti,” norādīja T. Auškāps. Viņaprāt, pašlaik ir ļoti daudz neskaidrību.

„Zaļā domāšana nāks visiem par labu, jo īpaši, ja Latvijā pieredzam lielgraudu krusu, ziņās redzam plūdus Slovēnijā, un tai pievērš arvien lielāku uzmanību visur, taču ilgtspējā ir arī pelēkā puse, piemēram, saistībā ar CO2 uzskaiti, jo ir vairākas metodoloģijas, kā to darīt, jo tikai pateikt, cik daudz izmešu ir samazinājis konkrēts uzņēmums, nebūs gana produkcijas pircējam ārvalstīs, un kā apliecinājumu tas prasīs sertifikātu, kas atkal nozīmēs konsultantus, kuri atkal prasīs uzskaites mehānismus, un kopumā tas prasa uzņēmumam gana jaudīgas investīcijas, papildu uzskaiti, kas ilgtermiņā var būt liels drauds Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt,” tā H. Lapiņš. Viņš uzsver, ka jābūt kompleksam skatījumam — kā varam būt ilgtspējīgi un vienlaikus nezaudējam konkurētspēju eksporta tirgos, pretējā gadījumā ekonomiskā attīstība Latvijā būs apdraudēta.

Anketas atšķiras no izvēles

T. Auškāps vērš uzmanību, ka patērētāju attieksme pret ilgtspējīgiem produktiem sakņojas ne tikai viņu noskaņojumā, bet arī pirktspējā. Viņš pieļauj, ka ir liela nobīde starp cilvēku atbildēm anketās salīdzinājumā ar viņu rīcību, stāvot pie produktu plaukta veikalā, jo īpaši, ieraugot oranžās vai dzeltenās cenu zīmītes. „To varēja redzēt, vērojot kara Ukrainā izraisītās inflācijas sekas Latvijā, kad būtiski saruka pieprasījums pēc brīvībā turēto vistu olām (kuras maksā dārgāk) veikalos,” norāda T. Auškāps. Savukārt gaļas produktiem to izvēles brīdī spiediens uz ilgtspējību pieauga līdz ar Covid -19 pandēmiju un karu Ukrainā, kas šo tendenci samazināja, jo Baltijā ir ļoti izteikts jutīgums pret cenu līmeni. Nākotnē viss var mainīties, it īpaši, ja Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentlikmes samazināsies un pirktspēja atgūsies.

Jāmaina pieeja

SIA Baltic Restaurants Latvia valdes loceklis Guntis Bredovskis norādīja, ka pārtikas atkritumu segmentā būtiskākais jautājums ir par publisko finansējumu, kas nozīmē lielu darbu ar ministrijām, dažādiem noteikumiem, lai to prasības un nosacījumi būtu maksimāli tuvāki vajadzībām. „Igaunijā no pirmās līdz divpadsmitajai klasei ir subsidēta ēdināšana, tā ir pēctecība jau 20 gadu garumā, un ēdinātāji zina, ka tieši tā arī būs nākamos 30 gadus, kas ļauj ne tikai pilnveidoties un attīstīties ēdinātājiem, bet arī iegūt labus rezultātus tieši attiecībā uz ēdiena atkritumiem,” uzsver G. Bredovskis.

Viņš norāda, ka ziemeļu kaimiņvalstu skolās ir pašapkalpošanās bufetes, kur skolēns uz sava šķīvja paņem to, ko vēlas, un tik daudz, cik grib, bet Latvijā nav pēctecības, ir dažādi apkalpošanas un finansēšanas modeļi (daudzus gadus samaksu neindeksē, tad vienā brīdi kādai daļai to atņem pavisam), un rezultātā neviens īsti nezina, kas un kā Latvija būs nākotnē. „Pašlaik Igaunijā ir 2,5 reizes mazāk pārtikas atkritumu no skolēnu šķīvjiem nekā Latvijā, kas atkal ietekmē gala cenu, to padara augstāku, jo neesam tik efektīvi,” tā G. Bredovskis. „Jau pirms kādiem gadiem pieciem ir ieviesta kafijas pirmdiena, kur ierodoties ar savu krūzīti, pircēji iegūst 10% atlaidi. Liels izaicinājums ir pārtikas atkritumu samazināšana, ko neredz viesi, bet tas ietekmē ēdienu pašizmaksu. Stingri sekojam līdzi kalkulācijām, termiņiem, pasūtām tik, cik vajag, tik, cik prognozēts, ka izlietos, nevis par daudz, lai beigās nenākas kaut ko mest ārā,” skaidro ēdināšanas zīmola Ezītis miglā līdzīpašnieks Ernando Gammara. Viņš atzīst, ka savā ziņā videi draudzīgs un ietaupīts iet roku rokā.

Vienlīdzīgi konkurences nosacījumi

„Ilgtspējas kontekstā lielākais izaicinājums ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo konkurējam globālā tirgū — 40 % no savas produkcijas piegādājam uz Eiropu, kur vienlaikus ir atvērts tirgus trešo valstu olu ražotājiem, kuriem nav jāievēro tās prasības, kādas ir ražotājiem Eiropā, kā dēļ esam neapskaužamā situācijā,” skaidro SIA Alūksnes putnu ferma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs. Viņš norāda uz vēl kādu būtisku faktoru, proti, valsts atbalsta saņemšanas laiks, ko pēc Covid-19 pandēmijas Polijas un Lietuvas ražotāji saņēma pēc mēneša, bet Alūksnes putnu ferma - pēc pusotra gada. Protams, atbalstu pēc kara sākšanās Ukrainā kaimiņi saņēma pēc mēneša, Latvija - pēc pusgada. „Tas ir progress, taču tik un tā ilgi, jo būtiskākais ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi,” uzsvēra H. Dovgijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” uzstādījis saules paneļus uz šokolādes ražotnes “Laima” jumta, tādējādi nodrošinot ap 1/4 daļu no ražošanā nepieciešamā elektroenerģijas pašpatēriņa.

Investējot 255 000 eiro atjaunojamās enerģijas ražošanas projektā, plānots gadā saražot 287 MWh “zaļās” elektroenerģijas, nosedzot 25% no uzņēmuma kopējā patēriņa. Gada laikā saražotā zaļā enerģija ļaus samazināt CO2 izmešus 136 tonnu apmērā, kas ir ekvivalenti 190 koku iestādīšanai.

SIA “Orkla Latvija” jau iepriekš informēja, ka iepērk “zaļo” elektrību no kopējā tīkla visām ražotnēm, taču konkrēti “Laimas” ražotnei – 50% apmērā no kopējā patēriņa. Tagad pēc saules paneļu uzstādīšanas, ražotne izmantos kopumā ap 75% atjaunojamās elektroenerģijas, tādējādi kopumā gadā ietaupot vidēji 400 tonnas CO2. Šis ir nākamais solis “Orkla Latvija” Ilgtspējas stratēģijas īstenošanā, kas vērsts uz apkārtējās vides aizsardzību. Stratēģija paredz līdz 2024.gadam ieviest ražošanā atjaunojamo enerģiju līdz 60% no kopejā patēriņa, par 65% samazināt siltumnīcgāzu emisijas pašu darbībā un par 30% – vērtību ķēdē ārpus pašu darbības. “Laiki mainās un līdz ar tiem mainās arī iespējas un risinājumi pārtikas ražotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai efektivizētu elektrolīniju pārraudzību un uzturēšanu, AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) izstrādājuši īpaši pielāgotu moduli mobilajā lietotnē LVM GEO, kas ļaus iegūt precīzākus datus, vieglāk plānot elektrolīniju darbus, kā arī nodrošinās ātrāku datu apmaiņu ar pārvades tīkla informācijas sistēmām.

Jauno digitālo risinājumu AST speciālisti izmantos jau tuvākajos rudens apsekojumos.

Īstenojot AST digitālo transformāciju, esam izveidojuši vairākas savstarpēji integrētas informācijas sistēmas, kurās ir pieejama visa informācija par veiktajiem un plānotajiem darbiem pārvades tīklā un apakšstacijās, iekārtām, kas palīdz efektīvāk plānot un kontrolēt tīkla stāvokli. Jau labu laiku gaisvada līniju apsekošanai izmantojam arī dronus. Iespēja iziet "lauka darbos" un uzreiz nodot datu bāzēm fiksēto bija tikai loģisks nākamais solis procesu paātrināšanā un darbības efektivitātes paaugstināšanā", stāsta AST valdes loceklis Imants Zviedris.

LVM valdes loceklis Māris Kuzmins uzsver: ”Jau vairākus gadus LVM “Biznesa sistēmu risinājumi” izstrādā un uztur AST pārvades tīkla ģeogrāfiskās informācijas sistēmu. Tagad šo sistēmu papildina mobilās lietotnes modulis, kas AST speciālistiem atvieglos ikgadējo apsekojumu veikšanu un iegūto datu apstrādi. Mobilās lietotnes specializētā funkcionalitāte izstrādāta, sadarbojoties abu pušu speciālistiem, katram tajā ieguldot savas profesionālās zināšanas un pieredzi. Esam gandarīti, ka tieši abpusējā sadarbībā ir izdevies radīt labāko risinājumu.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoparku bums – vajadzīgs vienots ilgtermiņa attīstības skats

Ilga Gudrenika-Krebs, zvērināta advokāte, ZAB “Ellex Kļaviņš” partnere, 18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas ražošanas “bums” ir laba ziņa Latvijas ekonomikai un sabiedrībai kopumā, – jo lielāku elektroenerģijas daudzumu saražosim paši, jo mazāk būsim atkarīgi no būtiskām energoresursu cenu svārstībām.

Ne vienmēr saules paneļu vai vēja parku saražotā enerģija būs nozīmīgi lētāka, nekā tirgū pieejamā enerģija, arī saules enerģijas efektivitāte mūsu platuma grādos nav pārāk augsta, tomēr cenu stabilitātes un neatkarības faktori ir gana nozīmīgi, lai turpinātu attīstīt jaunas enerģijas ražošanas jaudas. Likumdevējam šādos apstākļos ir izšķirošs faktors – jāsabalansē ekonomikas un sabiedrības intereses, lai ieguvēji būtu visi. Pašlaik, kad strauji attīstās apjomīgi energoparki, daudzi jautājumi tiek interpretēti pašvaldību līmenī, kas neizbēgami noved pie atšķirīgiem redzējumiem un lēmumiem. Tas nav efektīvi, īpaši no investoru skatpunkta, kuri gribētu redzēt saprātīgus un prognozējamus spēles noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru