Lai nostiprinātu "Tex Mex" tirgus līdera pozīcijas Latvijā un Eiropā, "Paulig" investējis 45 miljonus eiro jaunas tortilju rūpnīcas izveidē Beļģijā, informē uzņēmumā.

Uzņēmums jauno tortilju rūpnīcu atklājis blakus "Paulig" esošajām ražotnēm Rūselarē, Beļģijā, un tādējādi "Paulig" veicis lielākās investīcijas ārpus Somijas. Rūpnīca ražo tortiljas zīmoliem "Santa Maria", "Poco Loco", kā arī privātajām preču zīmēm.

Paredzēts, ka jaunā ražotne palielinās uzņēmuma ražošanas jaudu par 27 000 tonnām tortilju gadā.

“Šīs 45 miljonu eiro investīcijas veicina turpmāko izaugsmi un nostiprina mūsu kā Tex Mex kategorijas tirgus līdera pozīcijas Eiropā. Šī kategorija Eiropā strauji aug, un mūsu jaunā tortilju rūpnīca Rūselarē ļauj mums plaši izmantot tās sniegtās iespējas. Mūsu mērķis ir dubultot uzņēmuma Tex Mex biznesu Eiropā, un jaunajai rūpnīcai ir izšķiroša nozīme, lai tas būtu iespējams,” saka Rolfs Ladau, Paulig izpilddirektors.

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Ēdināšanas un restorānu joma Latvijā strauji attīstās. Iepriecinoši, ka mūsdienu sabiedrība ir ļoti izglītojusies, iepazinusies ar jaunākajām gastronomijas un pasākumu organizēšanas tendencēm. Tas neļauj šīs nozares līderiem atslābt vai kādu brīdi nedomāt par izaugsmi, kvalitātes saglabāšanu un noteikti arī uzlabošanu.

CANTUS CATERING ir pilna servisa izbraukumu banketu organizēšana, kas sevī apvieno četru restorānu kopumu – Muusu, Muusu Terase, Steiku Haoss un KID*. Šajā nozarē CANTUS CATERING strādā, rada un realizē idejas jau 15 gadus kopā ar Latvijā atzītiem, profesionāliem un harismatiskiem šefpavāriem. Viens no tiem ir Kaspars Jansons, kas ir īstens meistars savā jomā. Ne velti, atklājot restorānu Muusu, tas jau pirmajā gadā ieguva Latvijas labākā jaunā restorāna balvu.

CANTUS CATERING restorāni katrs izceļas ar savu raksturu un rokrakstu, tomēr tos visus vieno profesionāls komandas darbs, nemainīga kvalitāte un radoša izaugsme, kas attīstās jau kopš 1992. gada. CANTUS CATERING pieredzē ir neskaitāmi pasākumi, un katrs no tiem atšķirīgs un individuāls. CANTUS CATERING projektu vadītāja Vita Zeltzaķe dalās pieredzē: „Strādājot ar mūsu klientiem, lielāko uzmanību pievēršam viņu vēlmēm un vīzijai. Līdz šim esam spējuši realizēt un piepildīt pat divreiz krāšņāk, labāk un kvalitatīvāk, nekā sākumā plānots. Tas noteikti ir, pateicoties vienotam komandas mērķim, mīlestībai pret darbu un vienmēr vēlmei pārspēt pašiem sevi.

Restorānu tīkls Tex-Mex Republic šopavasar ievieš jaunu ēdienkarti, kuras izstrāde prasījusi divus gadus

Sākumā uzņēmums digitalizējis virtuvi, ieviešot vienotu sistēmu, kā uzskaitīt pārdoto un dažādas sagataves.

«Gribējām izdarīt, lai tā būtu neliela, bet revolūcija iekšējos procesos. Digitalizāciju veicām, lai klients varētu saņemt ātrāk ēdienu, jo ēdājs, kurš saņem maltīti ātrāk, ir divreiz apmierinātāks. Svarīgākais – ātrums. Kad klients pasūta maltīti, virtuvē uz monitora parādās attēls, kādam ēdienam jāizskatās, un tālāk darbs ir pavāram. Arī katram produktam jābūt sagrieztam noteiktos gabaliņos, lai pavāram vieglāk strādāt. Tagad sagataves taps savlaicīgāk, un tas arī ļaus veicīgāk strādāt pavāram. Viss pārdotais tiek uzskaitīts un redzams jaunajā sistēmā,» atklāj GMG Restaurants valdes priekšsēdētājs Uldis Stepanovs. Tāpat izveidota sistēma, kā dažādus produktus vislabāk uzglabāt. Pie jaunās tehnoloģijas jau gadu strādājusi topošā zinātņu doktore, Tex-Mex Republic pārtikas tehnoloģe Aija Ruzaiķe.

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

ASV iedzīvotāji pavada ilgāk laika tiešsaistē nekā skatoties televīziju, tādējādi, rēķinot pēc pavadīta laika, pirmo reizi ASV internets apsteidzis televīziju.

Saskaņā ar organizācijas eMarketer aplēsēm, ASV iedzīvotāji dienas laikā tiešsaistē, izmantojot mobilās ierīces vai datorus, pavada vidēji četras stundas un 40 minūtes, savukārt TV pārraižu vērošanai tiek atvēlētas vidēji četras stundas un 31 minūte.

Tiešsaistei atvēlētā laika pieaugums skaidrojams ar mobilā interneta izplatību. Tā, piemēram, 2010. gadā ASV iedzīvotāji tikai 24 minūtes dienā veltīja tiešsaistes saturam savos mobilajos tālruņos, bet 2013. gadā šis īpatsvars ir sasniedzis divas stundas un 22 minūtes. Lielākā daļa laika tiek atvēlēta satura patērēšanai izmantojot viedtālruņus (viena stunda un septiņas minūtes), kam seko planšetdatori (stunda un trīs minūtes).

Ar 911 Carrera T Porsche atdzīvina 1968. gada 911 T pūristisko konceptu: mazāka masa, «īsākas» pārnesumu attiecības ar manuālo pārnesumkārbu un aizmugurējā piedziņa ar aizmugurējā diferenciāļa mehānisko bloķēšanu uzlabotam sniegumam.

Jaunā modeļa izskats ir aizgūts no 911 Carrera dizaina, un tā motors nodrošina 272 kW (370 ZS) lielu jaudu. 911 Carrera T (Porsche gadījumā «T» apzīmē «Touring») lepojas arī ar vairākām citām aprīkojuma vienībām, kas nav pieejamas 911 Carrera modeļiem, ieskaitot standarta aprīkojumā uzstādīto PASM (Porsche aktīvās piekares vadības sistēmas) sporta šasiju, kas ir pazemināta par 20 mm, Sport Chrono pakotni ar optimizētu masu, īsāku pārnesumkārbas sviru ar sarkaniem pārnesumu apzīmējumiem un Sport-Tex sēdekļu vidusdaļu. 911 Carrera T papildaprīkojumā ir pieejama aizmugurējā stūrējamā ass, kas nebija pieejama 911 Carrera modeļiem.

Ikviens 911 Carrera T aprīkojuma elements ir atlasīts, lai nodrošinātu optimālu sportiskumu un vieglu konstrukciju: Aizmugurējais vējstikls un aizmugurējie sānu logi ir izgatavoti no īpaši viegla stikla, savukārt durvju apdarē ir iestrādātas atvēršanas cilpas. Lielā mērā ir samazināta skaņas izolācija, nav pieejami papildaprīkojuma aizmugurējie sēdekļi, un tiek piedāvāta iespēja atteikties no Porsche komunikāciju sistēmas (PCM). Rezultāts: Pateicoties 1425 kg pašmasai, divvietīgais modelis ir par 20 kg vieglāks nekā 911 Carrera ar līdzvērtīgu aprīkojumu.

Ģertrūdes iela no Brīvības līdz K. Barona ielai ir dzīvīga un pašpietiekama – grūti iedomāties, kā te varētu pietrūkt. Īsajā ielas posmā atrodami visdažādākie uzņēmumi – sporta klubs un skaistumkopšanas saloni, tepat ērti nopērkama pārtika, apģērbi, apavi, ziedi, medikamenti un zoopreces. Tomēr, līdzīgi kā citur galvaspilsētas centrā, vairākums «redzamo» uzņēmumu pārstāv ēdināšanas nozari.

Lai arī Ģertrūdes ielā ir vesela plejāde ēdināšanas uzņēmumu, to nevar būt par daudz, spriež Liene Jermacāne, kafejnīcas Maize vadītāja. Viņas vadītais uzņēmums ar kaimiņiem sadzīvo labi un nekonkurē ne ar vienu. «Ja pasniedz kvalitatīvu ēdienu, nevajadzētu baidīties par to, ka varētu iet slikti. Galvenais – kā pasniedz, kāda ir ideja un cenas,» stāsta L. Jermacāne.

«Ģertrūdes iela ir ļoti populāra, tuvu centram. Te rosās ļoti liela dzīvība. Biznesam šī iela ir fantastiska. Sākotnēji mēs te bijām teju vienīgais restorāns, bet lēnām viss attīstās,» spriež restorānu Steiku haoss un KID* vadītāja Inga Sīle. Attīstība varētu būt saistīta ar to, ka uzņēmēji saprot – te apgrozās daudz biznesa cilvēku, jo tuvumā ir dažādi biroji un iestādes, kur strādā potenciālie klienti. Svarīgs aspekts ir arī tas, ka te var ērti novietot automašīnu.

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Latvijā netiek apmaksāta pirmā slimošanas diena, no otrās līdz desmitajai slimības dienai izmaksas sedz darba devējs. Latvijas Darba devēju konfederācija atbalstītu ierosinājumu nemaksāt darbiniekam slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām.

LASI ARĪ:

Lai ietaupītu, rosina nemaksāt par pirmajām trim slimošanas dienām

Darba devēji atbalstītu rosinājumu nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām

Lielākie satiksmes ierobežojumi ceļu remontu dēļ šonedēļ ir uz Vidzemes šosejas un pie Madonas, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

LVC uzsver, ka visos valsts reģionos rit aktīva ceļu būvdarbu sezona un autovadītājiem ir jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un papildu laiku ceļā.

Lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir uz Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, kura šķērsošanai jārēķina gandrīz stunda, kā arī uz reģionālā ceļa starp Madonu un Dzelzavu, kur jārēķinās ar vairāk nekā stundu ceļā. Abos būvlaukumos ir vairāki reversās kustības posmi.

Darbi ir sākušies uz reģionālā autoceļa Valmiera- Rūjiena no Valmieras līdz Rencēniem. Posmā ir divi luksofori, kuru šķērsošanas laiks ir aptuveni 40 minūtes.

Citi lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir uz Vidzemes šosejas no Sēnītes līdz Siguldai, kur satiksme notiek pa labās puses brauktuvi un paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks ir 20 minūtes.

Valsts ceļu tīklā patlaban būvdarbi notiek 78 posmos, turklāt sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada no 50 minūtēm līdz stundai, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpēc autovadītāji aicināti plānot papildu laiku ceļā vai, ja iespējams, izvēlēties alternatīvu maršrutu.

Īpaši ilga gaidīšana iespējama Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tomēr šo posmu iespējams apbraukt pa reģionālajiem autoceļiem P20 un P30.

Būvdarbu vietu ilgstoša šķērsošana paredzama arī ceļu posmos no Kārsavas līdz Grebņevai (A13), no Madonas līdz Dzelzavai (P37), no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P4), no Valmieras līdz Rencēniem (P17), kā arī no no Stalbes līdz Cēsīm (P14).

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Šodien vairs nevar publicēt sludinājumu un gaidīt, kad atbilstošie kandidāti paši pieteiksies – darba devējiem pašiem aktīvi jāuzrunā potenciālie darbinieki

Tā intervijā DB atklāj Sanita Kuzmina, GMG koncerna (SIA Furors, SIA Furors Cafe, SIA GMG Catering, SIA GMG, SIA GMG Demetra, SIA Furors BF) personāla vadītāja. Plašākai publikai no koncerna pārstāvētajām jomām labāk zināmas atpūtas un izklaides vietas Klondaika un restorāni Tex-Mex. «Personālvadība ir nozare, kas nemitīgi mainās, jo tendences darba tirgū nestāv uz vietas. Darbinieku piesaiste šodien un pirms pieciem gadiem vai pat pirms gada ir atšķirīga,» viņa teic. Šodien komunikācijā ar potenciālajiem darbiniekiem galveno lomu spēlē sociālie tīkli. Reģionā ap Rīgu populārākie sociālie tīkli ir Facebook, Instagram un Twitter, bet atsevišķos reģionos kompānija izmanto arī draugiem.lv, piemēram, Valmierā un Alūksnē tas ir populārs. Jaunu darbinieku piesaistē kompānija aktīvi izmanto jau esošo darbinieku ieteikumus, par kuriem viņi saņem bonusu, ja ieteiktais cilvēks uzsāk darbu uzņēmumā. «Svarīgi ir arī atraktīvi sludinājumi. Vairs nepietiek uzskaitīt, ko mēs sagaidām un kādi būs darbiniekam pienākumi, bet atraktīvā veidā uzsveram svarīgāko, ar ko darbā būs jāsaskaras. Šobrīd pašiem aktīvi jāuzrunā potenciālie darbinieki – vairs nepietiek publicēt sludinājumu un gaidīt, kad atbilstošie kandidāti paši pieteikties,» saka S. Kuzmina. Vēl viena šodienas iezīme – atlase notiek ātri un nesarežģīti, nevar atļauties ilgi nepaziņot rezultātus, jo tajā laikā potenciālo darbinieku var paspēt «pārķert» cits darba devējs.

Starptautiskajā produktu iepakojumu konkursā Čehijā AS Laima saņēmusi Obal roku 2012 (Gada iepakojums) balvu par šokolādes konfekšu kolekcijas Compliments iepakojumu.

Papildus tam Compliments konfekšu kārba kā viens no sešiem labākajiem iepakojumiem izvēlēts arī žūrijas simpātiju balvai. Oficiālā apbalvojumu pasniegšanas ceremonija notiks šā gada novembrī Prāgā, norāda uzņēmums.

AS Laima, veidojot šokolādes konfekšu kolekciju Compliments sadarbojās ar četriem Latvijā atzītiem šefpavāriem - Raimondu Zommeru no restorāna Kaļķu vārti, Havjeru Garsiju - restorāns Tex Mex, Lauri Aleksejevu – restorāns 36. līnija un Jāni Kairi no Tallink restorāna Elements. Katrs no pavāriem radīja konfekšu receptes, kuras tika apvienotas konfekšu kārbā Compliments.

Jūrmalas dome apbalvojusi konkursa «Jūrmalas labākais ēdināšanas uzņēmums 2012» uzvarētājus, kuri balvā saņems finansējumu dalībai Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) rīkotajā sacensībā «Latvijas Tirgotājs 2012».

Kopumā konkursā šogad piedalījās 31 uzņēmums, kas tika vērtēts sešās kategorijās – restorāni, viesnīcu restorāni, nacionālās virtuves, kafejnīcas, vasaras sezonas ēdināšanas uzņēmumi un bistro, krogi un bāri.

Restorānu grupā pirmo vietu tāpat kā pagājušajā gadā ieguva Bar&Grill 36. line, ar otro vietu šajā grupā tika apbalvota Klondaika Tex-Mex, bet trešo vietu ieguva restorāns My Life.

Viesnīcu restorānu grupā uzvarēja viesnīcas Baltic Beach House restorāns Caviar Club, otro vietu ieguva viesnīcas Light House restorāns, bet trešo vietu – viesnīcas MaMa restorāns.

Jelgavā piektdien tiek atklāts jaunais atpūtas un izklaides centrs Klondaika, kas savas telpas iekārtojis pašā pilsētas centrā, Jelgavas Pasāžā, Driksas ielā 4.

Iepriekš šajās telpās azartspēles organizēja SIA Olympic Casino Latvia, taču aizvadītā gada decembrī Jelgavas pašvaldība saņēma SIA Furors iesniegumu ar lūgumu izsniegt atļauju atvērt spēļu zāli.

Spēļu zāles telpu īpašnieks ir SIA Marno J, ar kuru aizvadītā gada 8. decembrī SIA Furors noslēdza telpu nomas līgumu, vēstīja aģentūra LETA.

Jelgavas pašvaldība arī konstatēja, ka uz minēto vietu nav attiecināmi Azartspēļu un izložu likuma noteiktie ierobežojumi, jo azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku iedzīvotāju interešu aizskārumu attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Starptautiskais pārtikas un dzērienu uzņēmums "Paulig" atstās Krievijas tirgu, informē uzņēmumā.

"Paulig" ieņēmumi Krievijā veido apmēram 5% no kopējiem uzņēmuma ieņēmumiem.

Apmēram 170 kilometrus no Maskavas - Tverā atrodas viena no "Paulig" kafijas grauzdētavām, kurā saražotā produkcija galvenokārt tiek pārdota Krievijā. Ražotnē nodarbināti apmēram 200 darbinieku.

Pašlaik notiek tirgus pamešanas procesam nepieciešamo darbību grafika izveide, lai process tiktu īstenots atbilstoši ar darbiniekiem noslēgtajiem līgumiem, kā arī ar klientiem Krievijā noslēgtajiem līgumiem un atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, informē kompānijā.

"Paulig" tirgo pārtiku un dzērienus, tostarp kafiju, "Tex Mex" un garšvielas, uzkodas un augu izcelsmes produktus. Uzņēmuma zīmoli ir "Paulig", "Santa Maria", "Risenta", "Gold&Green", "Poco Loco" un "Liven". "Paulig" pārdošanas apmēri 2020.gadā sasniedza 920 miljonus eiro. Uzņēmumam ir 2400 darbinieku 14 valstīs.

Katrs citādi nonāk pie darba un atpūtas līdzsvara jautājumiem, bet ir svarīgi negaidīt, līdz nokļūstat slimnīcā, vai citas galējības. Pirmām kārtām ir jāsaprot, ka jūsu darba prioritātes izriet no jūsu dzīves prioritātēm. Darbs nav visa jūsu dzīve.

Precīzāk, tā būtu pareizi. Tas nozīmē, ka vispirms ir svarīgi pareizi noteikt dzīves prioritātes. Stratēģiski domājošiem cilvēkiem dienas plāni nerodas paši par sevi, bet izriet no galvenajām vērtībām dzīvē.

Biznesa portāls Db.lv sadarbībā ar autori Olgu Kazaku publicē fragmentu no nesen iznākušās “Pirmās PR grāmatas”, kas būs noderīgs visiem, kuri saskaras ar laika trūkuma problēmu.

Formulējiet dzīves galvenās prioritātes. Ne vairāk par trim. Trīs pašreizējās savas dzīves vissvarīgākās jomas, virzienus vai izpausmes. Piemēram, darbs, attiecības, attīstība. Pēc tam katram blokam formulējiet vispārīgo mērķi. Varbūt tas būs viens visiem blokiem. Tad katrā blokā ierakstiet neatliekamākos uzdevumus, ko gribat paveikt noteiktā laikposmā. Piemēram, līdz gada beigām. Tas ir ļoti svarīgi, jo bez konkrēta termiņa to vairs nevar nosaukt par plānu, tas drīzāk ir sapnis — kaut kas, par ko ir patīkami domāt, ko var bezgalīgi atlikt, bet kas nav obligāti jāīsteno.

Uzņēmēji darbam vidēji velta 8 stundas un 5 minūtes dienā, un vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalēs, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, un kura ietvaros tiek noskaidroti arī uzņēmēju paradumi.

Citadele Index pētījums atklāj, ka uzņēmēji darbam velta vairāk laika nekā iepriekš – pēc iepriekšējā pētījuma datiem pagājušā gada rudenī uzņēmēji darbam vidēji veltīja 7 stundas un 56 minūtes dienā.

Laiks, ko uzņēmēji vidēji velta darbam, reģionālā griezumā atšķiras. Uzņēmēji Rīgā darbam velta visvairāk – vidēji 8 stundas un 28 minūtes un turpat puse (48%) atzinuši, ka strādā vairāk nekā 8 stundas, Kurzemē – 8 stundas un 25 minūtes un vairāk nekā puse (53%) atzinuši, ka strādā vairāk nekā 8 stundas, Pierīgā un Vidzemē – 7 stundas un 36 minūtes, Latgalē – 7 stundas un 32 minūtes, Zemgalē – 7 stundas un 4 minūtes, kur tikai 32% strādā vairāk nekā 8 stundas, 25% – 8 stundas un 43% – līdz 8 stundām.

Latvijas vīriešu basketbola izlase piektdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma pirmajā spēlē spraigā cīņā uzvarēja pašreizējo čempioni Spāniju un turpinās cīņu par vietu ceturtdaļfinālā.

Latvijas basketbolisti uzvarēja ar rezultātu 74:69 (17:16, 12:16, 18:26, 27:11).

Svētdien Latvijas izlase tiksies ar Brazīliju.

L apakšgrupā visās trīs spēlēs uzvarējusi Kanāda, pa trīs panākumiem četrās cīņās ir Latvijai un Spānijai, bet Brazīlija svinējusi divas uzvaras trīs dueļos.

Latvijas basketbolisti pēdējo reizi mačā vadības grožus pārņēma nepilnas trīs minūtes pirms pamatlaika beigām, kad tālmetienu realizēja Dāvis Bertāns. Tieši Bertāns ar 16 punktiem bija rezultatīvākais Latvijas izlasē.

Visproduktīvāk spēlēja Rodions Kurucs, kurš guva 13 punktus, izcīnīja astoņas bumbas zem groziem un pārtvēra trīs bumbas, pa 11 punktiem bija Andrejam Gražulim, kurš svarīgā epizodē bloķēja pretinieku, Rolandam Šmitam un Kristeram Zorikam, kurš ceturtajā ceturtdaļā realizēja divus svarīgus tālmetienus. Daudzpusīgs sniegums arī Artūram Žagaram, kurš guva septiņus punktus, izcīnīja piecas atlēkušās bumbas un atdeva piecas rezultatīvas piespēles.

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Lietuvas cūku audzētājs Idavang UAB gadā izaudzē vairāk nekā pusmiljonu cūku, no kurām puse paliek Lietuvā; pēdējā laikā cilvēki vairāk interesējas par vietējo produkciju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kompāniju 1999. gadā nodibināja četri dāņu fermeri, kuri izlēma sākt biznesu Lietuvā, ņemot vērā tās labās lauksaimniecības tradīcijas un eiropeisko kultūru. «Kad kompānija tika dibināta, varbūt sabiedrība uzskatīja, ka tas ir ārzemju uzņēmums, bet tagad visi vēlas vietējo cūkgaļu, un mēs to piedāvājam. Jā, kompāniju ir dibinājuši dāņi, know-how ir no viņiem, bet audzēšana notiek Lietuvā, arī graudus to barošanai iepērkam tepat,» stāsta Sauļus Leonavičs (Saulius Leonavičius), UAB Idavang ģenerāldirektors.

Idavang attīstība bijusi strauja. 2000. gadā uzņēmums Lietuvā izaudzēja 80 tūkstošus cūku, pērn – 310 tūkstošus cūku un 180 tūkstošus sivēnu. «Mēs pirkām vecās kolhozu fermas, rekonstruējām un sākām ražošanu. Tagad mums ir 11 fermas – deviņas lielas un divas mazākas. Šodien ir vajadzīgas lielas investīcijas, lai izveidotu cūku fermu. Zemniekiem ir vieglāk audzēt labību, kur nevajag tik lielus ieguldījumus. Lai gan Eiropā ir labs biznesa klimats, vides regulējums ir visai strikts. Nav viegli uzcelt cūku fermu ne Lietuvā, ne Latvijā, ne kādā citā ES valstī. Tāpēc pēdējo 15 gadu laikā nav uzbūvēts daudz jaunu fermu, tikai dažas. Tagad Lietuvā nav lielu attīstības iespēju, jo nav viegli izveidot jaunas fermas. Tāpēc tagad vairāk investējam fermu atjaunošanā,» teic S. Leonavičs. Uzņēmums ievēro ES vides standartus, tomēr dažviet apkārtnes iedzīvotāji nav apmierināti ar smaku no fermām. «Vides standarti kļūst arvien striktāki, mēs tiem sekojam līdzi. Esam sākuši celt pie fermām biogāzes stacijas, kas samazina vircas smaku. Protams, ferma joprojām ir ferma, bet smaka ir mazāka,» apgalvo S. Leonavičs. Arī dzīvnieku labturībai ir noteiktas prasības – nevar ievietot fermā vairāk cūku, nekā pieļauj standarti. «Cūkām jājūtas labi. Ja tā nav, tās neēd un neaug – pavisam vienkārši,» viņš saka.