Recesijai būs ilgstoša ietekme uz veidu, kā cilvēki iepērkas, raksta The Economist.

ASV mazumtirgotājs Saks savā reklāmas kampaņā izmantoja frāzi „Gribi to!” ("WANT IT!"), taču izsaukuma zīmes, kas ir šīs frāzes nobeigumā, vietā drīzāk būtu jāliek jautājuma zīme, raksturojot pašreizējo noskaņojumu tirdzniecībā, norāda The Economist.

The Economist skaidro, ka ātrums, kādā ir kritušies mazumtirdzniecības apjomi gan Eiropā, gan ASV, ir pārsteidzis gan tirgotājus, gan ražotājus. Kā atbildes reakcija šai tendencei ir kompāniju centieni izmantot dažādas reklāmas kampaņas un citus mārketinga trikus, no kā lielākoties tomēr nekāda labuma nav. Vienlaikus, cīnoties ar pašreizējām problēmām, tirgotāji arī apsver, kādu ietekmi ilgtermiņā recesija būs atstājusi uz patērētāju uzvedību. Protams, ir vilinoši domāt, ka līdz ar ekonomiku atlabšanu, pircēji atsāks tērēt tikpat daudz naudas kā iepriekš, taču, visticamāk, recesijai būs ilgstoša ietekme uz veidu, kā cilvēki iepērkas.

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Pateicoties veiksmei un pareiziem lēmumiem, ekonomiskā apokalipse, kuru prognozēja Centrālās un Austrumeiropas valstīm ir novērsta, konstatē The Economist.

Laikraksts gan norāda, ka dažas valstis tekošā konta deficīta, lielu valūtas aizņēmumu un bezatbildīgas fiskālās politikas dēļ vēl ilgi cietīs «briesmīgas galvassāpes». Starptautiskais Valūtas fonds, piemēram, prognozē, ka reģiona valstu IKP šogad saruks par 4.9 %, bet dažām valstīm ekonomikas sarukums būs krietni lielāks.

Ietekmīgais izdevums arī norāda, ka tie spekulanti, kuri cerēja, ka ekonomiskās krīzes bacilis pieveiks vienu valsti pēc otras, šobrīd nevar palielīties ar veiksmi. Savukārt tie, kas likmes lika uz reģiona valstu atveseļošanos, var plūkt sava lēmuma nestos augļus. Piemēram, Polijas akciju tirgus kopš februāra, kad tas sasniedza zemāko punktu, audzis gandrīz par 40 %, bet Ungārijas - par 50 %.

Analizējot Latvijas ekonomikas nedienas, The Economist norāda, ka Latvijai atliek vien turpināt cīņu, saglabājot piesaisti eiro. Labākais risinājums būtu pievienoties eirozonai jau tūlīt, kas atceltu maksu, ko Latvija maksā par valūtas risku.

Kaut gan Latvijas tautsaimniecība aizņem vien nieka 0.1% no Eiropas Savienības (ES) ekonomikas, Baltijas valsts valūtas problēmu sekas atsauktos arī uz citām valstīm Austrumeiropā, un tam būtu jābūt trauksmes zvanam Eiropas politikas veidotājiem atvieglot nosacījumus eiro ieviešanai, raksta The Economist.

Kredītu tirgus sabrukums Latviju ir skāris smagāk nekā jebkuru citu valsti. Vairāku gadu ilgā straujā izaugsme, ko veicināja lēti ārvalstu aizdevumi un valūta, kas piesaistīta eiro, pārvērtusies iespaidīgā lejupslīdē. Pēdējā gada laikā Latvijas ekonomika ir sarukusi par aptuveni piektdaļu un bezdarba līmenis valstī «uzkāpis» līdz rekordlieliem augstumiem. Arī mājokļu cenas kopš uzplaukuma virsotnes sasniegšanas ir samazinājušas pat vairāk nekā uz pusi.

Žurnāls "The Economist" "Gada valsts" titulu piešķīris Itālijai, bet kā viena no valstīm, kas visvairāk mainījusies pēdējo 12 mēnešu laikā, minēta arī Lietuva.

Izdevums atgādina, ka Itālija šogad ieguva zinošu un starptautiski atzītu premjerministru Mario Dragi, un lielākā daļa valsts politiķu spēja pārvarēt savas nesaskaņas, lai atbalstītu plašu reformu programmu, kas ļauj valstij saņemt Eiropas Savienības finansējumu pandēmijas seku mazināšanai.

Tāpat Itālijā ir viens no labākajiem vakcinācijas rādītājiem Eiropā.

Lai gan iepriekšējo līderu, piemēram, Silvio Berluskoni, nepārdomātās politikas rezultātā Itālijas iedzīvotāji 2019.gadā bija nabadzīgāki nekā 2000.gadā, un 2020.gads bija sarežģīts, šogad valsts ekonomika ir atkopusies straujāk nekā, piemēram, Francijā vai Vācijā, norādīja žurnāls.

"Ir grūti noliegt, ka Itālija šodien ir labāka nekā bija 2020.gada decembrī. Un tādēļ tā ir mūsu gada valsts," paziņoja "The Economist".

Optimisms par dažādiem indikatoriem dažādās pasaules vietās, kas atspoguļo labāku situāciju ekonomikās, tomēr ietver divas lamatas – vienas acīmredzamas, otras – smalkākas, raksta The Economist.

Acīmredzamās lamatas ir sekojošas: cerību uzliesmojumi var tikt interpretēti kā spēcīgas atlabšanas sākums, taču vienīgais, ko tie rāda: lejupslīdes temps mazinās.

Optimisms ir viena lieta, bet ilūzija, ka pasaules ekonomika atgriežas normālās sliedēs, var kavēt atlabšanu un bloķēt politiskās rīcības, kas novērstu tālāku ekonomikas pagrimumu.

The Economist akcentē divus faktorus, kas „saindēs ekonomiku” uz ilgu laiku. Galvenais ir banku krīze un kredītproblēmas „burbuļa” ekonomikās, īpaši Amerikā un Lielbritānijā, kur nobijušies cilvēki ir tendēti taupīt. Otrs – daudzas ekonomikas ir skāris negaidīts privātā pārrobežu kapitāla plūsmas kritums jeb piesardzīgie investori patur naudu paši savās mājās. The Economist norāda, ka, lai atgūtu investoru uzticību, būs nepieciešami gadi.

Lielbritānijas izdevējsabiedrība Pearson trešdiena paziņojusi, ka pārdod tai piederošos 50% daļu The Economist Group, kas ir prestižā žurnāla The Economist īpašniece.

Daļas tiek pārdotas par 469 miljoniem mārciņu (663 miljoniem eiro). To pircēji ir pati The Economist Group un investīciju kompānija Exor, kas pieder Agnelli ģimenei.

Exor savu daļu uzņēmumā palielina par 4,7% uz 43,4%, teikts atsevišķā uzņēmuma paziņojumā.

Daļu pārdošana ietilpst Pearson stratēģijā, jo uzņēmums vēlas koncentrēties uz izdevējdarbību izglītības jomā.

«Izglītības pasaule strauji mainās, un mēs redzam lielisku iespēju attīstīt savu biznesu, globāli paplašinot pieeju augstas kvalitātes izglītībai,» sacīja uzņēmuma ģenerāldirektors Džons Falons.

Jūlijā Pearson par 844 miljoniem mārciņu pārdeva laikraksta Financial times īpašnieku FT Group.

Izdevums The Economist salīdzina Latviju ar pacientu, kas pēc intensīvās terapijas apmētā ārstus ar zālēm un sakož savu asinsdonoru, piebilstot, ka varbūt tas ir netaisnīgs salīdzinājums, tomēr tā ārvalstnieki šobrīd redz Latviju.

nonwrited articleEconomist titullapu rotā raksts, kurā tiek norādīts, ka defolta iestāšanās vai valūtas devalvācija Eiropas Savienības vājākajā ekonomikā būtu pamatīgas rūpes pārējām reģiona valstīm. Tomēr visvairāk citas valstis šobrīd biedē Latvijas ekonomikas pēdējās grīļošanās ietekme uz pārējām bijušajām komunisma valstīm, kas līdz šai nedēļai likās pārdzīvojam finansiālo krīzi labāk nekā tika cerēts.

Galvenais problēmu cēlonis ir nākamā gada budžeta deficīts. Starptautiski aizdevēji «mīkstinājuši» sasniedzamo mērķi līdz 8.5% no IKP, un, lai sasniegtu šādu rezultātu, valdībai vēl bija jāsamazina izdevumi par 500 milj. Ls.

Krievu miljardieris Genādijs Timčenko atteicies no nodoma tiesāties ar respektablo žurnālu The Economist, kurš bija pieļāvis, ka miljardiera biznesa uzplaukumu nodrošinājusi draudzība ar Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu, vēsta Guardian.

Vienošanās starp krievu miljardieri un žurnālu šonedēļ iesniegta apstiprināšanai Londonas tiesā.

G. Timčenko savu pazīšanos ar V. Putinu raksturo kā gadījuma pazīšanos un apgalvo, ka viņam ar Krievijas premjeru nav draudzīgu attiecību.

The Economist pērnā gada novembrī publicēja rakstu ar nosaukumu «Ietauko manu plaukstu» (Grease my palm), kurā apgalvots, ka V. Putina vadītajā Krievijā plaukst korupcija. Rakstā arī minēts, ka Šveicē dzīvojošais krievu miljardieris G. Timčenko ir saistīts ar V. Putinu.

Pērn žurnāls Forbes G. Timčenko ierindojis miljardieru vidū, norādot, ka viņa īpašumu vērtība ir aptuveni 2.5 miljardi ASV dolāru.

«Ir grūti noticēt, ka Latvija ir pārcietusi tik smagu krīzi, kāda patlaban ir Grieķijā,» rakstot par Latvijas paveikto krīzes seku likvidēšanā un nu jau nodrošināto spēcīgo ekonomisko izaugsmi, norāda izdevums The Economist, atzīstot gan, ka Baltijas valstu piekoptā krīzes politika ir izņēmums un nevar pilnībā kalpot kā modelis eirozonai.

Cīnoties ar krīzes sekām, atšķirībā no Grieķijas, Latvija taupības pasākumus ieviesa ļoti strauji un nu jau valsts atgriezusies pie spēcīgas izaugsmes, turklāt premjers Valdis Dombrovskis, kura vadībā tika ieviesti smagie taupības pasākumi, atkārtoti ievēlēts valdības vadītāja amatā.

Arī Latvijas kaimiņi – Lietuva un Igaunija – atgriezušies pie ekonomiskās izaugsmes, turklāt Baltijas valstīm krīzes pārvarēšana izdevusies, saglabājot nacionālās valūtas piesaisti eiro. «Baltijas valstis rāda piemēru grūtībās nonākušajām eirozonas valstīm, kā paveikt «iekšējo devalvāciju»,» raksta The Economist.

Nekustamā īpašuma cenas joprojām lielākajā daļā valstu sarūk, tomēr ir daži iemesli priekam, raksta Economist. Kamēr Latvija ir priekšgalā ar dramatiskākajiem cenu samazinājumiem tirgos, Čehija, Austrija un Šveice uzrāda mājokļu cenu pieaugumu.

Pasaules ekonomisko krīzi pavadīja mājokļu cenu kritums bagātākajās (un dažās ne tik bagātajās) valstīs visā pasaulē. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir salīdzinājis māju cenas pirmajā ceturksnī šajā gadā ar laiku pirms gada 52 mājokļu tirgos. Tas konstatējis, ka vidējā mājas cena samazinājusies par 7%, tomēr dati rāda, cik ievērojams un pārsteidzošs mājokļu cenu kritums bijis daudzās valstīs.

Kā pirmais piemērs tiek minēta Latvija, kura pieredzējusi māju cenu sarukumu gada griezumā par gandrīz 60% (līdz pirmā ceturkšņa beigām). Šajā periodā Igaunijā un Apvienotajos Arābu Emirātos bijis kritums par 40%. Savukārt Lielbritānijā māju cenas samazinājušas par aptuveni 20%.

Līdz ar 2014.gada atnākšanu Latvija kļuvusi par 18.eirozonas dalībvalsti un iekļāvusies Eiropas Savienības valstu kodolā.

Pāreja no latiem uz eiro notiek saskaņā ar oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi. Banku kontos noguldītā nauda, iedzīvotājiem un uzņēmējiem latos izsniegtie kredīti, citi finanšu instrumenti šonakt saskaņā ar šo kursu tiek pārvērsti eiro.

Algas, pensijas un pabalstus turpmāk visiem izmaksās eiro. Lai arī cipari būs lielāki, naudas vērtība būs tāda pati kā iepriekš, proti, ar saņemtajiem eiro iedzīvotāji varēs iegādāties tādu pat daudzumu preču un pakalpojumu kā iepriekš latos.

Lats pārstās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis 15.janvārī. Gada pirmās divas nedēļas Latvijā būs latu un eiro paralēlās apgrozības periods, kad iedzīvotāji tirdzniecības vietās vēl varēs norēķināties latos, bet atlikums tiks izdots eiro. Izņēmums ir sabiedriskais transports, kur klientiem, kas maksās latos, arī atlikums tiks izsniegts latos, bet atlikums no eiro maksājumiem tiks izsniegts eiro. Lai šajā sarežģītajā laikā norēķini ritētu raitāk, iedzīvotāji aicināti izmantot maksājumu kartes vai iespējami precīzu summu norēķiniem. No 15.janvāra maksājumus Latvijā varēs veikt tikai eiro.

Žurnāla The Economist publicētajā pasaules demokrātijas indeksā Latvija ierindota 48. vietā, kas ir vienāds rādītājs ar Poliju. Tādējādi no Eiropas Savienības (ES) valstīm zemāks demokrātijas līmenis nekā Latvijā ir tikai Bulgārijā un Rumānijā, kas indeksā ierindotas attiecīgi 52. un 56. vietā.

Žurnāla The Economist analītiskās divīzijas Economist Intelligence Unit pētījumā apkopota informācija par 167 pasaules valstīm. Kā galvenie kritēriji demokrātijas līmeņa noteikšanai izvirzīti vēlēšanu process un plurālisms, valdības funkcionēšana, politiskā līdzdalība, politiskā kultūra, pilsoniskās brīvības.

Latvijā visaugstāk novērtēts vēlēšanu process un plurālisms, kā arī pilsoniskās brīvības. Šajās kategorijās Latvijai piešķirti attiecīgi 9,58 un 9,12 no iespējamajiem 10 punktiem.

The Economist par valsti ar visaugstāko demokrātijas līmeni atzīst Norvēģiju, kam tālāk seko Īslande, Dānija, Zviedrija un Jaunzēlande.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves) paudis pārliecību, ka Latvijai un Lietuvai ir jāiestājas eirozonā pēc iespējas ātrāk, piebilstot, ka pievienošanās palielinātu Baltijas valstu ietekmi tā dēvētajā «Eiropas kodolā», citējot ERR, raksta BBN.

Igaunijas pievienošanās eirozonai 2011. gadā bija pareizs solis, iepriekš T. H. Ilvess pauda medijam Veidas. Pievienošanās vienotās valūtas blokam palīdzēja Igaunijai atgūt ārvalstu investoru uzticību un novērst ārējo spiedienu devalvēt tās nacionālo valūtu, uzskata T. H. Ilvess.

Viņš uzskata, ka dažas valstis vēlas veidot divu līmeņu attīstības Eiropu. «Mums jābūt godīgiem un jāatzīst, ka dažas Eiropas Savienības valstis vēlas būvēt divu līmeņu Eiropu, izmantojot eirozonu,» norādījis Igaunijas prezidents, skaidrojot, ka tādēļ Igaunija vēlas redzēt Latviju un Lietuvu pievienojamies eirozonai tik ātri, cik vien iespējams.

Neviena no Austrumeiropas valstīm, kas pretendē uz pievienošanos eirozonai, šī gada jūnijā nav panākusi inflācijas līmeni, kas atbilstu Māstrihtas kritērijiem. Tā liecina Eurostat dati par Eiropas Savienības (ES) valstu inflāciju jūnijā.

Vairākas Austrumeiropas valstis patlaban vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, jo globālās finanšu krīzes izraisītais ārvalstu kapitāla aizplūdums izraisījis pastiprinātu spiedienu uz šo valstu valūtām.

ES noteikumi paredz, ka eirozonas pretendentu vidējam inflācijas līmenim pēdējos 12 mēnešos jābūt ne augstākam kā 1.5 procenta punktus virs trīs ES valstu ar zemāko inflāciju vidējā rādītāja.

Tuvākie rādītāji nepieciešamajiem bijuši Polijā (4.0%), Ungārijā (4.2%) un Čehijas Republikā (3.3%), taču arī tie ir nepietiekami. Citām ES valstīm Austrumeiropā līdz šo kritēriju panākšanai ir vēl tālāks ceļš ejams. Piemēram, Latvijas vidējais inflācijas rādītājs pēdējos 12 mēnešos šogad jūnijā bija 10%.

Polijas prezidentam Leham Kačiņskim, kurš nedēļas nogalē, avarējot lidmašīnai Krievijā, mira līdz ar vēl 95 cilvēkiem, piemita dažas labākās un sliktākās Polijas politiskās elites īpašības, raksta The Economist.

Viņš bija neapšaubāma, gandrīz sāpīga godīguma cilvēks. 2005.gadā L. Kačiņskis pārcēlās uz prezidenta pili no noplukuša dzīvokļa Varšavā, kur viņš un viņa sieva bija dzīvojuši gadu desmitiem. Viņa vērtības, attieksme, ieradumi un uzvedība bija tāda pati kā pirmskara Polijas vidusslānim. Ietiepīgs, vecmodīgs, provinciāls, apņēmīgs, diezgan kautrīgs, aizdomīgs, pedantisks un sīkumains, 60 gadus vecais tiesību profesors bija pilnīgi neieinteresēts taktiskā demagoģijā.

Viņa simpātijas pret Baltijas valstīm, Ukrainu un citām bijušajām PSRS valstīm bija acīmredzamas: vai tad tās nav cietušas tāpat kā Polija? Tām jāturas kopā.

Pēdējā politiskā kņada Latvijā nevairos ārvalstu uzticību Baltijas valstij īstermiņā, taču, ja šo pārmaiņu rezultātā tiks izskausta Latvijas «tumšā» politika, Valda Zatlera darbības būs attaisnojušās, atainojot jaunākos notikumus Latvijā, vēsta izdevums The Economist.

«No vienas puses pēdējais, ko Latvijai patlaban vajag ir politiskā krīze. Nelielā Baltijas valsts ir izkārpījusies no smagas ekonomiskās lejupslīdes un banku sektora krīzes, kas sekoja straujai izaugsmei. Tā atguva konkurētspēju caur atalgojuma samazināšanu un fiskālās politikas ierobežojumiem, nevis izvēlējās devalvāciju. Pēc vairāk nekā 20% liela IKP (iekšzemes kopprodukta) krituma izaugsme pamazām atgriežas. Bezdarba līmenis joprojām ir 16%, bet tas ir sarucis no sasniegtajiem 20%. SVF (Starptautiskais Valūtas fonds), kas piedalījās Latvijas glābšanā 2008. gadā, valstij tikko aizdeva vēl naudu, kas gan varētu izrādīties nevajadzīga. Latvijai ir krietns premjerministrs un funkcionējoša, bet nedroša, valdošā koalīcija,» raksta The Economist.

Viena no lielākajām starptautiskajām reitingu aģentūrām Fitch Ratings pieņēmusi lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, nosakot stabilu reitinga nākotnes prognozi. Mūsu valsts novērtējums ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB uz BBB+ ar stabilu reitinga prognozi nākotnē (Outlook Stable).

«Kredītreitinga paaugstināšana ir secīgs notikums Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē apstiprinātajam galīgajam lēmumam par Latvijas pievienošanos eirozonai. To apstiprina arī iepriekšējās prognozes par to, ka, tiklīdz Latvija saņems akceptu eiro ieviešanai, kredītreitings tiks paaugstināts. Šis valstij ir ļoti nozīmīgs novērtējums, kas saistāms ar tautsaimniecības attīstību un valsts reputāciju ārvalstu investoru acīs. Kredītreitinga paaugstināšana ir arī starptautisks pierādījums, ka joprojām varam sevi parādīt kā uz attīstību un konkurētspēju orientētu valsti,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

Šobrīd aktuāla tēma ir «eiro sabrukšana». Pastāvot bažām par vienotās valūtas nākotni, pieaug investoru interese par iespējām sevi pasargāt no iespējamiem zaudējumiem nākotnē. Lai saprastu kādu investīciju stratēģiju izvēlēties, ir jātiek skaidrībā, par kādiem potenciālajiem «zaudējumiem» īsti iet runa un kas tiek saprasts ar frāzi «eiro sabrukšana».

Praksē tas varētu nozīmēt divas alternatīvas. Pirmajā gadījumā, tas nozīmētu, ka eiro zona pārstāj eksistēt un katra valsts atgriežas pie savas valūtas. Vairums finanšu analītiķu uzskata, ka šāds mazas varbūtības notikums nodarītu Eiropas valstu ekonomikā ārkārtīgi lielus zaudējumus un atstātu ievērojamu negatīvu ietekmi uz visas pasaules ekonomikas izaugsmi (īsu ieskicējumu var redzēt The Economist raksta «How it could happen; why it would be horrible», kuru var izlasīt, klikšķinot šeit. Sekojošā recesija radīs zaudējumus visiem investoriem, jo visticamāk zaudējumus cietīs pilnīgi visas aktīvu klases.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Veselīgai politiskajai sistēmai ir nepieciešama opozīcija, kas ir spējīga un gatava pārņemt varu. Šajā ziņā situācija bijušajās Padomju savienības valstīs ir visai bēdīga, raksta žurnāls The Economist.

Rakstot par Latviju, The Economist norāda, ka gandrīz visi kompetentie politiķi (un daži nekompetentie) jau darbojas valsts politikā. Ja ekonomiskā krīze viņus nogremdētu, aktuāls būtu jautājums, kas var nākt viņu vietā.

The Economist raksta, ka pat valstīs, kur talantīgi cilvēki darbojas sabiedriskajā dzīvē, nevar teikt, ka būtu spēcīga un uzticama opozīcija. Latvijā esot izcili žurnālisti, nevalstiskā sektora pārstāvji un civildienesta ierēdņi, bet neviens no viņiem nav gatavs mesties politikā. Turklāt atsevišķas personības vēl neveido darboties spējīgu komandu.

Līdz šim politiskās sistēmas bijušajās Padomju savienības valstīs ir strādājušas vāji ekonomiskās krīzes apstākļos, novērtējis žurnāls.

Lai arī joprojām tiek patērēti tradicionālie mediju veidi, cilvēki arvien biežāk laika taupīšanas un ērtuma dēļ izvēlas viņiem nepieciešamās vai interesējošās informācijas saturu veidot un atlasīt paši, izmantojot telefoniem un planšetdatoriem radītās aplikācijas.

Attālināti pieejamās informācijas kvalitāte un tās radītās iespējas arvien attīstās, un mums tiek piedāvātas arvien jaunas un jaunas aplikācijas mediju vieglākai pieejamībai un to satura patērēšanai. The Economist, Financial Times, The Wall Street Journal, GQ Magazine u.c. – visus šos izdevumus ir iespēja lasīt baudāmā elektroniskā versijā ar aplikāciju palīdzību.

Vēl jo vairāk - patlaban arvien lielāku popularitāti gūst personalizētās aplikācijas-žurnāli un tām līdzīgi produkti. Tradicionālais mediju saturs, sociālie tīkli, notikumi mums apkārt – visu informāciju nav iespējams aptvert. Tas prasa laiku, bet, lai cik banāli tas skanētu, laiks ir nauda.

Latvija necieš no «smadzeņu aizplūšanas», liecina žurnāla The Economist veiktais pētījums par emigrantu zinātnisko darbību jaunajās mītnes valstīs.

No Latvijas aizbraukušie pētnieki laika posmā no 2007.-2012.gadam ārvalstīs iesnieguši 480 patentus, kas veido 9,6% no visiem patentiem, ko reģistrējušas Latvijā dzimušas personas. Tas ir starp zemākajiem rādītājiem žurnāla The Economist apskatīto valstu vidū.

Salīdzinot datus par World Intellectual Property Organisation iesniegtajiem patentiem un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datus par valstu iekšzemes kopproduktu, The Economist secina, ka nabadzīgas valstis zaudē savus izgudrotājus, kas savus zinātniskos sasniegumus realizē citās valstīs.

«Nabadzīgās valstis bieži vien sūdzas, ka viņi zaudē labākos prātus, un daudzos gadījumos tā ir taisnība. Jo nabadzīgāka valsts, jo vairāk izgudrotāju dodas prom,» norāda žurnāls.

Britu biznesa žurnāls "The Economist", vērtējot demokrātijas attīstību, Latviju ir ierindojis 48.vietā pasaulē, mūsu valstī valdošo iekārtu raksturojot kā «demokrātiju ar trūkumiem».

Žurnāla The Economist analītiķu grupas Economist Intelligence Unit (EIU) veidotajā ikgadējā Demokrātijas indeksā apkopoti dati par sabiedrības demokrātijas līmeni 165 pasaules valstīs un divās teritorijās.

Visaugstāko novērtējumu 2011.gada Demokrātijās indeksā Latvijā saņēmis vēlēšanu process un plurālisms, kā arī pilsoniskās brīvības, kas novērtētas attiecīgi ar 9,58 un 9,12 punktiem no iespējamajiem desmit.

Savukārt valdības spēja strādāt novērtēta viszemāk - ar 5,36 punktiem, iedzīvotāju politiskā līdzdalība ar 5,56 punktiem, bet politiskā kultūra ar 5,63 punktiem.

Salīdzinot ar 2010.gada Demokrātijas indeksa rādītājiem, Latvijas novērtējums par atsevišķām kategorijām nav mainījies, taču indeksā Latvija pakāpusies par vienu vietu.