Žurnāls "The Economist" "Gada valsts" titulu piešķīris Itālijai, bet kā viena no valstīm, kas visvairāk mainījusies pēdējo 12 mēnešu laikā, minēta arī Lietuva.

Izdevums atgādina, ka Itālija šogad ieguva zinošu un starptautiski atzītu premjerministru Mario Dragi, un lielākā daļa valsts politiķu spēja pārvarēt savas nesaskaņas, lai atbalstītu plašu reformu programmu, kas ļauj valstij saņemt Eiropas Savienības finansējumu pandēmijas seku mazināšanai.

Tāpat Itālijā ir viens no labākajiem vakcinācijas rādītājiem Eiropā.

Lai gan iepriekšējo līderu, piemēram, Silvio Berluskoni, nepārdomātās politikas rezultātā Itālijas iedzīvotāji 2019.gadā bija nabadzīgāki nekā 2000.gadā, un 2020.gads bija sarežģīts, šogad valsts ekonomika ir atkopusies straujāk nekā, piemēram, Francijā vai Vācijā, norādīja žurnāls.

"Ir grūti noliegt, ka Itālija šodien ir labāka nekā bija 2020.gada decembrī. Un tādēļ tā ir mūsu gada valsts," paziņoja "The Economist".

Lielbritānijas izdevējsabiedrība Pearson trešdiena paziņojusi, ka pārdod tai piederošos 50% daļu The Economist Group, kas ir prestižā žurnāla The Economist īpašniece.

Daļas tiek pārdotas par 469 miljoniem mārciņu (663 miljoniem eiro). To pircēji ir pati The Economist Group un investīciju kompānija Exor, kas pieder Agnelli ģimenei.

Exor savu daļu uzņēmumā palielina par 4,7% uz 43,4%, teikts atsevišķā uzņēmuma paziņojumā.

Daļu pārdošana ietilpst Pearson stratēģijā, jo uzņēmums vēlas koncentrēties uz izdevējdarbību izglītības jomā.

«Izglītības pasaule strauji mainās, un mēs redzam lielisku iespēju attīstīt savu biznesu, globāli paplašinot pieeju augstas kvalitātes izglītībai,» sacīja uzņēmuma ģenerāldirektors Džons Falons.

Jūlijā Pearson par 844 miljoniem mārciņu pārdeva laikraksta Financial times īpašnieku FT Group.

«Maskavas mērs Jurijs Lužkovs ir Kremļa politiskās dilemmas iemiesojums,» šī gada februārī slepenā telegrammā rakstīja ASV vēstnieks Džons Beirls. Šī no Maskavas sūtītā telegramma ir starp tām, ko pēdējās dienās savā interneta vietnē publiskojusi organizācija WikiLeaks.

No vienas puses šis politiķis ir Vienotās Krievijas biedrs un uzticams balsu piegādātājs šai partijai un tās līderim, Krievijas premjeram Valdimiram Putinam, atgādina ASV vēstnieks. Valdība un partijas līderi uz J. Lužkova darbībām raugās caur pirkstiem, šādu attieksmi mērs izpelnījies savas reputācijas dēļ, jo viņš valstī pazīstams kā cilvēks, kurš vada «nepārvaldāmo», «kurš nodrošina kārtību Eiropas lielākajā metropolē ar gandrīz 11 miljoniem cilvēku».

No otras puses J. Lužkova saistība ar kriminālo pasauli un šo kontaktu ietekme uz maskaviešu dzīvi arvien biežāk ir diskusiju temats, teikts telegrammā.

Uz dzīvi Latvijā vēlas pārcelties bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Neilgi pirms jaunā gada viņš Latvijas vēstniecībai Krievijā iesniedzis lūgumu piešķirt uzturēšanās atļauju, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Savu lūgumu pēc uzturēšanās atļaujas Lužkovs pamato ar to, ka ieguldījis likumā noteikto summu - 200 000 latu Rietumu bankas subordinētajā pamatkapitālā, kā arī viņam Latvijā piederot nekustamais īpašums. Pārbaudot Lužkova iesniegumā norādīto dzīvesvietu, varasiestādes atklājušas, ka tā atrodas Jūrmalā kādā noliktavas ēkā.

Saistībā ar J. Lužkova izteikto lūgumu Linda Mūrniece, iekšlietu ministre norāda:

«Pārbaudām arī šīs naudas izcelsmi, kas atrodas Rietumu bankā, kur noteikti būs jāsazinās arī ar Krievijas pusi. Drošības iestādes pārbauda vēl citu informāciju, kas ir viņu rīcībā par Lužkova kungu un domāju, ka tā vai citādi juridiskie iemesli būs pietiekami, lai atrastu risinājumu un šī uzturēšanās atļauja tiktu atteikta.»

Uzturēšanās atļaujas izsniegšanas aizliegumu bijušajam Maskavas mēram Jurijam Lužkovam varbūt nevarētu uzskatīt par kaut ko pārsteidzošu, bet iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (V) argumentāciju šādam solim gan. Lužkova attieksme pret šo valsti esot naidīga, un vispār - viņš nemīl Latviju. Interesanti būtu zināt, kuram tas bija noslēpums vismaz pēdējos 20 gadus.

Jā, Lužkovs ir izteicies par Latviju kā fašistisku valsti, paspējot to salīdzināt ar Kambodžu. Un tieši Lužkovs bija cilvēks, ar kura svētību savulaik tika noteikts Latvijas produktu embargo Maskavas veikalos. Tikai šie notikumi ir norisinājušies nevis dažās pēdējās viņa valdīšanas dienās Krievijas galvaspilsētā, bet gan vairāku gadu laikā. Šajā kontekstā jāatgādina, ka, būdams mērs, Lužkovs vairākas reizes ir viesojies Latvijā, tostarp pēdējo reizi pagājušā gada vasarā, kad iekšlietu ministre bija Mūrniece. Tieši šīs pēdējās vizītes laikā viņš svinīgi atklāja Amo Plant ražošanas cehu Jelgavā, tikās ar šīs pilsētas mēru Andri Rāviņu (kurš pārstāv koalīcijā ietilpstošo ZZS), kā arī Rīgas domes vadību. Šeit rodas pamatots jautājums - kāpēc Lužkovs toreiz tika ielaists Latvijā?

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

«Ir grūti noticēt, ka Latvija ir pārcietusi tik smagu krīzi, kāda patlaban ir Grieķijā,» rakstot par Latvijas paveikto krīzes seku likvidēšanā un nu jau nodrošināto spēcīgo ekonomisko izaugsmi, norāda izdevums The Economist, atzīstot gan, ka Baltijas valstu piekoptā krīzes politika ir izņēmums un nevar pilnībā kalpot kā modelis eirozonai.

Cīnoties ar krīzes sekām, atšķirībā no Grieķijas, Latvija taupības pasākumus ieviesa ļoti strauji un nu jau valsts atgriezusies pie spēcīgas izaugsmes, turklāt premjers Valdis Dombrovskis, kura vadībā tika ieviesti smagie taupības pasākumi, atkārtoti ievēlēts valdības vadītāja amatā.

Arī Latvijas kaimiņi – Lietuva un Igaunija – atgriezušies pie ekonomiskās izaugsmes, turklāt Baltijas valstīm krīzes pārvarēšana izdevusies, saglabājot nacionālās valūtas piesaisti eiro. «Baltijas valstis rāda piemēru grūtībās nonākušajām eirozonas valstīm, kā paveikt «iekšējo devalvāciju»,» raksta The Economist.

Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

Šobrīd aktuāla tēma ir «eiro sabrukšana». Pastāvot bažām par vienotās valūtas nākotni, pieaug investoru interese par iespējām sevi pasargāt no iespējamiem zaudējumiem nākotnē. Lai saprastu kādu investīciju stratēģiju izvēlēties, ir jātiek skaidrībā, par kādiem potenciālajiem «zaudējumiem» īsti iet runa un kas tiek saprasts ar frāzi «eiro sabrukšana».

Praksē tas varētu nozīmēt divas alternatīvas. Pirmajā gadījumā, tas nozīmētu, ka eiro zona pārstāj eksistēt un katra valsts atgriežas pie savas valūtas. Vairums finanšu analītiķu uzskata, ka šāds mazas varbūtības notikums nodarītu Eiropas valstu ekonomikā ārkārtīgi lielus zaudējumus un atstātu ievērojamu negatīvu ietekmi uz visas pasaules ekonomikas izaugsmi (īsu ieskicējumu var redzēt The Economist raksta «How it could happen; why it would be horrible», kuru var izlasīt, klikšķinot šeit. Sekojošā recesija radīs zaudējumus visiem investoriem, jo visticamāk zaudējumus cietīs pilnīgi visas aktīvu klases.

Lai arī joprojām tiek patērēti tradicionālie mediju veidi, cilvēki arvien biežāk laika taupīšanas un ērtuma dēļ izvēlas viņiem nepieciešamās vai interesējošās informācijas saturu veidot un atlasīt paši, izmantojot telefoniem un planšetdatoriem radītās aplikācijas.

Attālināti pieejamās informācijas kvalitāte un tās radītās iespējas arvien attīstās, un mums tiek piedāvātas arvien jaunas un jaunas aplikācijas mediju vieglākai pieejamībai un to satura patērēšanai. The Economist, Financial Times, The Wall Street Journal, GQ Magazine u.c. – visus šos izdevumus ir iespēja lasīt baudāmā elektroniskā versijā ar aplikāciju palīdzību.

Vēl jo vairāk - patlaban arvien lielāku popularitāti gūst personalizētās aplikācijas-žurnāli un tām līdzīgi produkti. Tradicionālais mediju saturs, sociālie tīkli, notikumi mums apkārt – visu informāciju nav iespējams aptvert. Tas prasa laiku, bet, lai cik banāli tas skanētu, laiks ir nauda.

Latvija necieš no «smadzeņu aizplūšanas», liecina žurnāla The Economist veiktais pētījums par emigrantu zinātnisko darbību jaunajās mītnes valstīs.

No Latvijas aizbraukušie pētnieki laika posmā no 2007.-2012.gadam ārvalstīs iesnieguši 480 patentus, kas veido 9,6% no visiem patentiem, ko reģistrējušas Latvijā dzimušas personas. Tas ir starp zemākajiem rādītājiem žurnāla The Economist apskatīto valstu vidū.

Salīdzinot datus par World Intellectual Property Organisation iesniegtajiem patentiem un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datus par valstu iekšzemes kopproduktu, The Economist secina, ka nabadzīgas valstis zaudē savus izgudrotājus, kas savus zinātniskos sasniegumus realizē citās valstīs.

«Nabadzīgās valstis bieži vien sūdzas, ka viņi zaudē labākos prātus, un daudzos gadījumos tā ir taisnība. Jo nabadzīgāka valsts, jo vairāk izgudrotāju dodas prom,» norāda žurnāls.

Pēdējā politiskā kņada Latvijā nevairos ārvalstu uzticību Baltijas valstij īstermiņā, taču, ja šo pārmaiņu rezultātā tiks izskausta Latvijas «tumšā» politika, Valda Zatlera darbības būs attaisnojušās, atainojot jaunākos notikumus Latvijā, vēsta izdevums The Economist.

«No vienas puses pēdējais, ko Latvijai patlaban vajag ir politiskā krīze. Nelielā Baltijas valsts ir izkārpījusies no smagas ekonomiskās lejupslīdes un banku sektora krīzes, kas sekoja straujai izaugsmei. Tā atguva konkurētspēju caur atalgojuma samazināšanu un fiskālās politikas ierobežojumiem, nevis izvēlējās devalvāciju. Pēc vairāk nekā 20% liela IKP (iekšzemes kopprodukta) krituma izaugsme pamazām atgriežas. Bezdarba līmenis joprojām ir 16%, bet tas ir sarucis no sasniegtajiem 20%. SVF (Starptautiskais Valūtas fonds), kas piedalījās Latvijas glābšanā 2008. gadā, valstij tikko aizdeva vēl naudu, kas gan varētu izrādīties nevajadzīga. Latvijai ir krietns premjerministrs un funkcionējoša, bet nedroša, valdošā koalīcija,» raksta The Economist.

Žurnāla The Economist publicētajā pasaules demokrātijas indeksā Latvija ierindota 48. vietā, kas ir vienāds rādītājs ar Poliju. Tādējādi no Eiropas Savienības (ES) valstīm zemāks demokrātijas līmenis nekā Latvijā ir tikai Bulgārijā un Rumānijā, kas indeksā ierindotas attiecīgi 52. un 56. vietā.

Žurnāla The Economist analītiskās divīzijas Economist Intelligence Unit pētījumā apkopota informācija par 167 pasaules valstīm. Kā galvenie kritēriji demokrātijas līmeņa noteikšanai izvirzīti vēlēšanu process un plurālisms, valdības funkcionēšana, politiskā līdzdalība, politiskā kultūra, pilsoniskās brīvības.

Latvijā visaugstāk novērtēts vēlēšanu process un plurālisms, kā arī pilsoniskās brīvības. Šajās kategorijās Latvijai piešķirti attiecīgi 9,58 un 9,12 no iespējamajiem 10 punktiem.

The Economist par valsti ar visaugstāko demokrātijas līmeni atzīst Norvēģiju, kam tālāk seko Īslande, Dānija, Zviedrija un Jaunzēlande.

Pēc tam, kad bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs paziņoja, ka ir nolēmis atgriezties Krievijā, lai cīnītos ar saviem oponentiem un atspēkotu apmelnojošos apgalvojumus saistībā ar viņa darbu Maskavas pašvaldībā, kāds pārstāvis no Kremļa, kurš vēlējies palikt anonīms, norādījis, ka « Kremli neinteresē pensionāra Lužkova aktivitātes un ikdienas dzīve», vēsta Pravda.ru.

«Spriežot pēc Lužkova kunga pastāvīgajiem centieniem iegūt uzturēšanās atļaujas Eiropas valstīs, varētus secināt, ka bijušais Maskavas mēram ir lieli plāni attiecībā uz šo valstu kultūras mantojuma studēšanu. Daudzi Krievijas pensionāri var tikai apskaust viņu par iespējām, kādas ir bijušajam mēram,» komentējot izveidojušos situāciju saistībā J. Lužkovu, sacījusi Kremļa amatpersona.

Jau ziņots, ka pēc Maskavas mēra amata zaudēšanas J. Lužkovs meklēja patvērumu vairākās Eiropas Savienības valstīs, ieskaitot Latviju, kur uzturēšanās atļauja viņam tika liegta, gluži otrādi – iekšlietu ministre Linda Mūrniece Lužkovu iekļāva Latvijai nevēlamo personu jeb «melnajā sarakstā».

Jurijs Lužkovs vēlas, lai Latvija izslēgtu viņu no sava ārvalstu iedzīvotāju «melnā» saraksta un piešķirtu viņam uzturēšanās atļauju, vēsta rt.com.

Bijušais Maskavas mērs ir iesniedzis lūgumrakstu Administratīvajā apgabaltiesā Latvijā. Lužkovs lūdz, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķirtu viņam uzturēšanās atļauju Latvijā. Iepriekšējais lūgumraksts, ko iesniedza bijušais politiķis, apstrīdot viņa iekļaušanu nevēlamo personu sarakstā, netika pieņemts.

Lužkova lūgums pēc uzturēšanās atļaujas Latvijā tika noraidīts februārī, neraugoties uz investīcijām bankas subordinētajā kapitālā un noliktavu Latvijā.

Analītiķi uzskata, uzturēšanās atļauja ļautu Lužkovam brīvi ceļot Eiropas Savienības valstīs.

Bijušajam mēram un viņa sievai - uzņēmējai Jeļenai Baturinai - Krievijā neklājas viegli. Viņu finanšu darbības pārbauda tiesībaizsardzības un finanšu uzraudzības iestādes, un uzsākta kriminālizmeklēšana par iespējamu krāpšanas shēmu Maskavas Bankā.

Aizvadīto 20 gadu laikā Latvija no valsts ar izteikti negatīvu tēlu ir būtiski mainījusies pozitīvā virzienā, kas labvēlīgi ietekmē arī investoru piesaisti, britu uzņēmējiem veltītā forumā par Latviju norādīja žurnāla The Economist redaktors Edvards Lukass (Edward Lucas).

Šāda atziņa tika pausta Londonā notiekošajā biznesa forumā, kurā britu uzņēmējiem tika stāstīts par Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm un valsts investīciju vidi.

The Economist redaktors, stāstot par Latvijas konkurētspēju, norādīja, ka to veido vairāki unikāli faktori, tai skaitā zemās izmaksas, kas ir par trešdaļu vai pat uz pusi mazākas nekā citviet atkarībā no biznesa sektora.

Stāstot par britu investoru redzējumu attiecībā uz Latviju, valsts vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais pauda, ka «britu investoru uzticība ir iegūta, bet svarīgi ir to saglabāt,» sacīja. Viņš uzsvēra, ka investoriem ir svarīgi zināt un prognozēt, kas biznesa vidē pēc pieciem desmit gadiem.

Maskavā ierosināta krimināllieta par krāpšanos ar zemes platībām, kas savulaik piešķirtas ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību būvniecībai, bet tagad pieder bijušā Maskavas mēra Jurija Lužkova dzīvesbiedrei Jeļenai Baturinai piederošajai Inteko, vēsta lenta.ru.

Pēc izmeklēšanas datiem Piemaskavā esošā Odincovas rajona vadība 1992. gadā īpašumtiesības uz šīm zemēm nelikumīgi nodevusi sovhozam Matvejevskoe. Bet 2003. gadā Maskavas valsts reģistrācija iereģistrējusi jaunas īpašumtiesības uz šīm zemēm un tās saņēmusi Inteko.

Jau agrāk Vedomosti noskaidroja, ka Baturinas uzņēmums nopircis 150 ha Matvejevskoje zemju Setuņas upes tuvumā. To vidū bija arī 55 ha diplomātiskajiem dienestiem paredzētās zemes. Kriefijas Federācijas Izmeklēšanas komiteja gan ziņo par teritoriju «vairāk par 16 ha».

Saskaņā ar diviem Jurija Lužkova savulaik dotiem rīkojumiem vienā teritorijā Inteko bija plānojusi celt biznesa centru, bet otrā – dzīvojamo kompleksu.

Administratīvā apgabaltiesa atstājusi negrozītu lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt bijušā Maskavas mēra Jurija Lužkova pieteikumu saistībā ar atteikumu tiesā izskatīt sūdzību par viņa iekļaušanu «melnajā sarakstā», bet blakus sūdzību tiesa noraidījusi noraidīt.

Lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, DB informēja tiesā.

DB jau rakstīja, ka J.Lužkovs vēlas, lai Latvija izslēgtu viņu no sava ārvalstu iedzīvotāju «melnā» saraksta un piešķirtu viņam uzturēšanās atļauju.

Bijušais Maskavas mērs bija iesniedzis lūgumrakstu Administratīvajā apgabaltiesā, kurā lūdza, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķirtu viņam uzturēšanās atļauju Latvijā. Iepriekšējais lūgumraksts, ko iesniedza bijušais politiķis, apstrīdot viņa iekļaušanu nevēlamo personu sarakstā, netika pieņemts.

J.Lužkova lūgums pēc uzturēšanās atļaujas Latvijā tika noraidīts februārī. Šādu lēmumu bijusī Iekšlietu ministre Linda Mūrniece pieņēma, balstoties uz drošības iestāžu sniegto informāciju. Šis lēmums nozīmēja, ka J.Lužkovam nebūs iespējas saņemt Latvijā uzturēšanās atļauju, jo saskaņā ar Imigrācijas likumu, ārzemniekam uzturēšanās atļauja tiek atteikta, ja viņš iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta.

Aptuveni 13 miljrd. rubļu jeb 440 milj. ASV dolāru, kas izkrāpti no bankas Bank Maskvi, atklāti bijušā Maskavas mēra Jurija Lužkova sievas Jeļenas Baturinas personīgajā kontā, norādījuši izmeklētāji, ziņo themoscowtimes.com.

Ceturtdien, 17.februārī, Krievijas milicija veikusi kratīšanu Inteko birojā, kratīšana veikta arī bankas telpās un vēl kādā uzņēmumā, kas iesaistīts šajā lietā, ziņo Interfax.

Krievijas Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas komisija pēc kratīšanas Inteko paziņojusi, ka 13 miljrd. rubļu kredīta veidā izkrāpuši neidentificēti bankas darbinieki un tad pārskaitījuši tos uz J.Baturinas personīgo kontu.

J.Baturina, kas patlaban kopā ar vīru atrodas Austrijā, noliedza visus apgalvojumus, telefoniski Interfax norādot, ka kratīšana ir mēģinājums izdarīt spiedienu uz viņu. Viņa arī piebildusi, ka visa nauda, kas atrodas viņas kontos, ir iegūta legālā ceļā.

Britu biznesa žurnāls "The Economist", vērtējot demokrātijas attīstību, Latviju ir ierindojis 48.vietā pasaulē, mūsu valstī valdošo iekārtu raksturojot kā «demokrātiju ar trūkumiem».

Žurnāla The Economist analītiķu grupas Economist Intelligence Unit (EIU) veidotajā ikgadējā Demokrātijas indeksā apkopoti dati par sabiedrības demokrātijas līmeni 165 pasaules valstīs un divās teritorijās.

Visaugstāko novērtējumu 2011.gada Demokrātijās indeksā Latvijā saņēmis vēlēšanu process un plurālisms, kā arī pilsoniskās brīvības, kas novērtētas attiecīgi ar 9,58 un 9,12 punktiem no iespējamajiem desmit.

Savukārt valdības spēja strādāt novērtēta viszemāk - ar 5,36 punktiem, iedzīvotāju politiskā līdzdalība ar 5,56 punktiem, bet politiskā kultūra ar 5,63 punktiem.

Salīdzinot ar 2010.gada Demokrātijas indeksa rādītājiem, Latvijas novērtējums par atsevišķām kategorijām nav mainījies, taču indeksā Latvija pakāpusies par vienu vietu.

Nereti nākas uzklausīt, kam gan tiek būvētas visas jaunās biroju ēkas Rīgā, kas tās aizpildīs?

Un patiešām šobrīd tirgū ir bezprecedenta situācija – ir augsta biroju centru būvniecības aktivitāte un tieši šogad ekspluatācijā tiks nodoti vairāki apjomīgi projekti. Šis vilnis vēl turpināsies nākamajā un 2025. gadā.

Tik apjomīgs biroju telpu pieplūdums līdz šim tirgū nav novērots. Iepriekš šie viļņi bija mazāki, kad vienlaikus tika pabeigtas vien dažas ēkas vai tikai kāds apjomīgāks biroja centrs.

Nav visaptverošas statistikas, cik ilgā laikā, cik ātri iepriekš izdevies aizpildīt biroju ēkas, tomēr tās, kuras ekspluatācijā tika nodotas pirms 5-7 gadiem, pabeigšanas brīdī bija iznomātas par aptuveni 45%, kas tajā laikā tika uzskatīts par panākumu.

40% aptaujāto pārceltos strādāt uz Igauniju augstākas vidējās algas un draudzīgākas nodokļu sistēmas dēļ, liecina speciālistu darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja, kurā piedalījās 404 respondenti.

Savukārt 1% uzsver, ka vēlētos pārcelties uz Igauniju, lai studētu un izmantotu priekšrocības, ko sniedz Igaunijas augstais izglītības līmenis. Tajā pašā laikā 48% aptaujāto nevēlētos pārcelties uz Igauniju, jo tas nozīmētu ģimenes un draugu pamešanu, bet tikai 8% uzsver, ka jau tagad Latvijā strādā labi atalgotu darbu vai studē, un neredz nepieciešamību dzīvot kaimiņvalstī.

«Darbspējīgo iedzīvotāju vēlme pārcelties uz Igauniju, lai saņemtu lielāku algu, kā arī izbaudītu draudzīgās nodokļu sistēmas priekšrocības, ir ekonomiski saprotama. Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, vidējā alga ir palielinājusies visās Baltijas valstīs, tomēr vismazākais kāpums jeb 5,3% ir Latvijā, kas nozīmē, ka pašlaik valstī vidējā darba alga bruto ir 827 eiro,» aptaujas rezultātus komentē cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs.

No redzamām spēka pozīcijām Londonā olimpiādes laikā pieies ne tikai drošības jautājumam vien. Īpaša 286 profesionāļu liela «zīmolpolicija» īstenos masīvu olimpisko spēļu ģenerālsponsoru tiesību uzraudzīšanu. Speciāli Londonas spēlēm paredzētā likumdošanā šiem tiesībsargiem dotas pilnvaras «kaktu reklāmistiem» uzlikt sodus līdz pat 20 tūkstošiem mārciņu, ziņo The Independent.

Spēļu rīkotāji jau veikuši preventīvu informatīvu kampaņu, liekot vietējiem biznesiem saprast, ka joku nebūs. Arī presei piekodināts nepadoties visam, uz ko mēle niez. The Independent publicējis bīstamo vārdu sarakstu, kuru lietošanu presei un uzņēmējiem labāk apsvērt divreiz. To starpā ir šādi: Londona, spēles, vasara, divi tūkstoši divpadsmit, divpadsmit divpadsmit, medaļas, zelts, sudrabs, bronza, sponsori un skaitlis 2012.

Krogu īpašnieki brīdināti, ka tāfelēm, uz kurām garāmgājēju piesaistei rakstīti spēļu translāciju laiki, jābūt «neitrālām». Proti, lai tie nereklamētu alus šķirnes vai darītavas, kas nav spēļu sponsori. Arī ēdienkartēs silti ieteikts izvairīties no «olimpiskajām kotletēm» u.tml., vai arī tas izrādīsies sālīti. Arī spēlēs pielaistajiem individuālajiem komersantiem atradies šķērslis. Lai neaizvainotu globālo partneri McDonald's, kam spēlēs ir ekskluzīvas ātro uzkodu tirgošanas tiesības, kioskniekiem aizliegts tirgot čipsus. Un tas nekas, ka McDonald's čipsus netaisa.

«Uzlabotais» Big Mac indekss liecina par to, ka Latvijas lats pret ASV dolāru ir nenovērtēts par 6,1%, blogā interneta vietnē makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Ekonomiste norāda, ka izdevums The Economist 1986. gadā izveidoja Big Mac indeksu, kas ir domāts, kā viegli «sagremojams» rādītājs tam, vai valūtas kurss ir «pareizajā» līmenī. Indekss ir balstīts uz pirktspējas paritātes teoriju: ilgtermiņā identiska preču un pakalpojumu groza cenai, izteiktai vienā valūtā, būtu jāmainās tā, lai tā būtu vienādā līmenī jebkurās divās valstīs. Big Mac indeksa gadījumā gan šis grozs ir viena vienīga prece – lielais burgeris.

«Priekšrocība indeksam, protams, ir tāda, ka tas ir ļoti ātri un viegli aprēķināms un visiem saprotams. Ja pirktspējas paritātes aprēķiniem ir nepieciešams savākt tūkstošiem dažādu preču un pakalpojumu cenu, tad Big Mac indeksam pietiek ar viena vienīga produkta cenu katrā valstī. Turklāt preču grozi dažādās valstīs, piemēram, Ķīnā un ASV, ir ļoti atšķirīgi, bet Big Mac visās valstīs ir aptuveni vienādi – tātad vieglāk salīdzināmi,» raksta L. Zorgenfreija.

Igaunijai atgūstot neatkarību 1991. gadā, situācija tās telekomunikāciju sistēmās bija visai bēdīga ar apgrūtinātiem sakariem ar ārpasauli. Divas desmitgades vēlāk Igaunija ir kļuvusi par vienu no pasaules tehnoloģiju līderiem, raksta medijs The Economist, kas pievērsies kaimiņvalsts pieredzes izpētei.

Igaunijas programmētāji piedalījušies Kazaa izstrādē, kā arī radījuši Skype. Pirms dažiem gadiem – 2007. gadā – valsts kļuva par pirmo pasaulē, kas vēlēšanās ļauj piedalies ar interneta starpniecību. Igaunijai pieder pasaules rekords iesācējuzņēmumu skaita ziņā uz vienu cilvēku utt.

Ceļš uz šiem sasniegumiem iesākās 1992. gadā, kad Marta Lāra valdība veica ekonomiskās reformas – privatizāciju, atvēra savu tirgu, ieviesa kronu un atviegloja jaunu uzņēmumu radīšanu. Igaunija daudzās jomās sāka no «baltas lapas», tādējādi izvairoties no novecojošu tehnoloģiju mantojuma, skaidro The Economist. «Mēs vienkārši pārlēcām pāri daudzām lietām. Visiem bija vienlīdzīgi konkurences apstākļi,» atminas Igaunijas prezidents Tomass Hendrikss Ilvess.