Ar ASV kruīzu līnijas “Holland America Line” kuģa “Rotterdam” vizīti šonedēļ noslēgusies aktīvā kruīza sezona Rīgas ostā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, šogad, ceļojot ar kruīza kuģiem, Rīgu apmeklējuši 79 624 ārvalstu tūristu, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada sezonas laikā. Lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas, pavisam kopā no 126 pasaules valstīm.

Šīs kruīzu sezonas laikā sasniegts arī jauns rekords – reģistrēts lielākais līdz šim ar vienu kruīza kuģi atvesto pasažieru skaits, tie bija 3712 tūristi, kas Rīgā ieradās š.g. 15.augustā ar Itālijas kompānijas “Costa Cruises” kruīza laineri “Costa Fascinosa”.

Neraugoties uz to, ka šogad Rīgu apmeklēja mazāk kruīza kuģu nekā pērn, šosezon ievērojami audzis pasažieru skaits uz tiem – ja pērn kuģi devās ceļā daļēji piepildīti (53% no maksimālās pasažieru ietilpības), tad šogad tie jau ceļo ar vidēji 88% pasažieru piepildījumu no iespējamās maksimālās kapacitātes.

Krievijas domes likumdošanas konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Vladimirs Pligins ir ierosinājis veikt izmaiņas likumā par iebraukšanu un izbraukšanu no Krievijas. Viens no likumdošanas punktu projektiem piedāvā atcelt bezvīzu režīmu kruīzu tūristiem no tām valstīm, kuras nav ieviesušas analoģiskus rīkojumus pret krievu tūristiem. Jāatzīmē, ka jau kopš 1968. gada, kad Krievija tika pievienojusies konvencijai par “jūras braucienu atvieglošanu”, kura paredz, ka kruīzu kuģu pasažieriem ir atļauts uzturēties bez vīzas valstī vairākas dienas. Tagad tūristi, kas ieradušies ar kruīzu kuģi, neatkarīgi no valsts var uzturēties 72 stundas. Līdz ar to krievu pilsoņiem ir jābūt gandrīz visu valstu vīzām, uz kurām dodas populāro kruīzu ceļojumu maršruti, izņemot, Kubu un Dominikanas Republiku. Kopš 2003. gada Krievija ir atļāvusi ārvalstu tūristiem savā teritorijā uzturēties trīs diennaktis bez vīzām, taču krievu tūristus joprojām ASV, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, savā teritorijā bez vīzas neielaiž pat ne uz vienu diennakti. Tajā pašā laikā Krievijas tūroperatori nevēlas ticēt, ka būs iespējams atcelt bezvīzu iebraukšanu ceļotājiem pa jūras ceļiem. Kā uzskata tūrisma firmas Arktur Treval izpilddirektore Jelena Maļčenova, tad šādu likumu Krievija var pieņemt, ja ir vēlēšanās iznīcināt tūrismu Sanktpēterburgā, kur arī galvenokārt piestāj kruīzu kuģi un aizslēgt ceļu tiem ārvalstu tūristiem, kuri dodas vienas dienas izbraucienā uz Maskavu. Arī Inflot Worldwide St.Petersburg ģenerāldirektors Igors Gluhovs uzskata, ka tagad tiek ieviesti krietni stingrāki likumi, nekā tas eksistēja kādreizējos PSRS laikos, kad katrs tūrists drīkstēja nokāpt krastā tikai uz 48 stundām. Pēc tūroperatoru uzskatiem, šī katastrofa atsauksies uz to, ka valsts pazaudēs vairāk kā 200 miljonus eiro gadā. Pēc Inflot Worldwide St.Petersburg ģenerāldirektora Igora Gluhova atzīmētā, 2004. gadā Sanktpēterburgā piestāja 256 tūkstoši kruīzu pasažieru ar pavisam 290 kruīzu kuģiem. Vidēji viens kruīzu tūrists valstī atstāja 250-300 eiro vai arī 750-900 eiro par trīs dienām. Viņš arī uzskata, ka lielākā daļa tūristu atteiksies no brauciena uz Krieviju, sakarā ar sarežģītajām vīzu noformēšanas procedūrām. Tas radīs situāciju, kad kruīzu kuģiem vienkāršāk būs vispār neiebraukt Sanktpēterburgas ostā. Jāatzīmē, ka 80% kruīzu kuģu pasažieru ir amerikāņi, kuriem lielākajā daļā pasaules valstu vīzu nav nepieciešama. Krievijas valsts domes pārstāvis Aleksejs Fiļimonovs, aizstāvot šo jauno likumu atzīst, ka šis likums sasies rokas dažām tūrisma firmām, taču nevar uz visu skatīties tikai komerciāli, bet ir jādomā arī par valsts prestižu. Pēc viņa domām, priekš bagātajiem kruīzu tūristiem laiks un nauda, lai iegūtu vīzu nebūs šķērslis, lai apmeklētu Krieviju. Fiļimonovs domā, ka šis likums tiks pieņemts pirmajā lasījumā vēl līdz šī gada beigām.

Kruīza prāmis M/S Festival, kas līdz šim nodrošināja satiksmi līnijā Stokholma – Turku, maršrutā Rīga – Stokholma sāks kursēt 2. augustā.

Prāmis M/S Festival nomainīs prāmi M/S Vana Tallinn un, sākot ar 2. augustu līnijā kursēs prāmji M/S Regina Baltica un M/S Festival, Db.lv informē Baiba Muceniece, AS Tallink Latvija, Tirdzniecības un mārketinga vadītāja.

Līdz šim M/S Festival nodrošināja satiksmi starp Stokholmu un Turku. 23. jūlijā līnijā Stokholma - Turku sāka kursēt prāmis M/S Galaxy, kuru maršrutā Tallinn – Helsinki nomainīja jaunais kruīza prāmis M/S Baltic Princess. Kruīza prāmis M/S Festival kursēs ar Latvijas karogu un Tallink zīmolu.

M/S Festival ir 171 m garš un 27.6 m plats. Uz M/S Festival ir 9 klāji un 588 kajītes. Prāmis var uzņemt 1750 pasažierus un transporta līdzekļus 885 līniju metru garumā. M/S Festival ir augstākā 1A Super ledus klase. Kursēšanas ātrums ir 22 mezgli. Uz M/S Festival ir dažādas atpūtas un izklaides iespējas: konferenču centrs ar 12 telpām, 4 restorāni un kafejnīcas, 3 veikali, bērnu rotaļu istaba un saunas komplekss ar baseinu.

Ar līnijas Plantours Cruises kuģa “Hamburg” ienākšanu ostā 22.aprīlī sāksies šī gada kruīzu sezona Rīgā.

Kuģis “Hamburg” savu Baltijas jūras kruīzu uzsāka 20. aprīlī Hamburgā, un tā ietvaros apmeklēs arī Gdaņsku, Klaipēdu, Tallinu, Helsinkus, Mariehamnu, Stokholmu, Visbiju, Bornholmu, Kopenhāgenu, kruīzu noslēdzot 30. aprīlī Ķīles ostā. Arī pagājušā gada kruīzu sezonu Rīgas ostā atklāja ar šī paša kuģa “Hamburg” uzņemšanu. “Tā kā pagājušā sezona ostā bija ļoti veiksmīga ar rekordaugstu kruīza kuģu apmeklējumu skaitu - 99 apkalpoti kuģi, un sagaidītu 10 miljono pasažieri, tad uzskatām šo par labu zīmi, un sagaidām tikpat veiksmīgu sezonu arī šogad”, tā Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

2023. gada kruīza sezona Rīgas ostā solās būt gana daudzveidīga un krāsaina. Šosezon ir pieteiktas 63 kruīza kuģu vizītes. Tas gan ir mazāk nekā pērn, jo saistībā ar ģeopolitisko situāciju daudzas kruīza kompānijas neiekļauj Baltijas jūras austrumu ostas savos maršrutos. Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka pasažieru skaits uz ienākošajiem kruīza kuģiem šosezon būs lielāks nekā tas bija pagājušā sezonā.

Tallink Latvija prāmis Festival, kurš maršrutā Rīga – Stokholma nomainījis līdz šim kursējošo Vana Tallinn, uz Rīgu varētu piesaistīt daudz lielāku tūristu plūsmu no Zviedrijas.

Tallink pārstāvji uzsver, ka jaunais prāmis atbilst visām prasībām un skandināvu gaumei. Jau šobrīd esot vērojama liela interese par Festival sniegtajām iespējām – pirmajā reisā uz Rīgu prāmis atvedis vairāk nekā 1 000 pasažierus, no kuriem vairums bijuši zviedru tūristi.

Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Enns Pants norādīja, ka Rīga šobrīd kļuvusi par vienu no galvenajām kompānijas prioritātēm un nākotnē Rīgas virziens tikšot attīstīts arvien vairāk.

Festival marštutā Rīga – Stokholma sāka kursēt no 2.augustā, jo iepriekšējo prāmi Vana Tallinn vajadzēja nomainīt pret lielāku un jaunāku kruīza prāmi.

Dienu pirms vērienīgā tehnoloģiju, startup, politikas un dzīvesstila festivāla Digital Freedom Festival atklāšanas 29.novembrī Magnetic Latvia biznesa centrā starptautiskajā lidostā Rīga notiks jaunuzņēmumu pieredzes pasākums Startup Bootcamp powered by Magnetic Latvia, ko organizē Magnetic Latvia sadarbībā ar Digital Freedom Festival.

Pasākums būs turpinājums Minsk-Riga vilciena hakatonam jeb tehnoloģiju maratonam, kurā apvienotās komandas ar dalībniekiem no Latvijas un Baltkrievijas augusta nogalē devās 5 dienu braucienā ar vilcienu Minsk-Riga Startup Train, lai gūtu jaunas zināšanas un pieredzi, mēģinātu apskatīt problēmas no cita skatupunkta, tiekoties ar tehnoloģiju profesionāļiem, pieredzējušiem uzņēmējiem, ekspertiem un mentoriem.

«Organizējot apmācību semināru Bootcamp powered by Magnetic Latvia, mēs vēlamies panākt uzreiz divus mērķus – nodrošināt piekļuvi pieredzējušiem mentoriem, kuri ir gatavi dalīties ar savām zināšanām un prasmēm, kā arī turpināt veiksmīgu sadarbību ar daudzsološām startup komandām no Baltkrievijas,» teic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.

Latvijas Jūras administrācijas (JA) Kuģošanas drošības inspekcijas (KDI) inspektori 2006. gadā veikuši ostas valsts kontroli 477 no 1810 Latvijas ostās ienākušajiem ārvalstu kuģiem, Db.lv informēja JA. Pavisam Latvijas ostās ārvalstu kuģi iebraukuši 7266 reizes (lielākā daļa kuģu vairākkārt).

Parīzes memorands, par kura pilntiesīgu dalībvalsti Latvijas kļuva 2005. gadā, nosaka, ka jākontrolē ne mazāk kā 25% no dalībvalsts ostās ienākošajiem ārvalstu kuģiem. Latvijas inspektori pērn pārbaudījuši 26,4% ārvalstu kuģu.

Pārbaužu rezultātā aizturēti 6 ārvalstu kuģi. 16. janvārī Rīgas ostā aizturēts Belizes karoga sauskravas kuģis Rona, kura naftu saturošo ūdeņu filtrēšanas iekārtas nebija darba kārtībā. Kuģis atbrīvots 29. janvārī.

24. aprīlī Rīgā aizturēts Kipras karoga kuģis Pontonikis, uz kuģa nestrādāja avārijas ugunsdzēsības sūknis. Kuģis atbrīvots 27. aprīlī.

27. aprīlī Rīgā aizturēts Antigva Barbudas karoga kuģis Uppland – darba kārtībā nebija naftu saturošo ūdeņu filtrēšanas iekārtas un neapkalpojamo mašīntelpu signalizācija. Pēc atklāto pārkāpumu novēršanas kuģis tajā pašā dienā tika atbrīvots.

Rīgas Pasažieru ostā otrdien, 19.jūnijā pirmo reizi piestājis kuģu kompānijai Cunard piederošais leģendārais luksusa kruīza kuģis Queen Elizabeth, kuru savulaik iesvētījusi Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II.

Kruīza kuģis uz Rīgu atvedis 2503 tūristu. Okeānu milzis uzbūvēts 2010. gadā Itālijā un ir Panamax tipa kruīza kuģis (Vista Class).

Queen Elizabeth kuģis ir 249 metrus garš, uz tā ir 12 klāji un 1043 kajītes, restorāni, divstāvīga bibliotēka, golfa laukums, teātris, deju zāles un pat morgs. Uz kuģa strādā 900 darbinieki.

2018.gada kruīzu sezonā Rīgas ostā pirmo reizi ienāk tādi kuģi kā Azamara Journey, MSC Orcherstra, Queen Elizabeth, Silver Spirit un TUI Discovery.

Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica Db.lv norāda, ka kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no visstraujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko atpūtai ik gadu izmanto ap 23 miljoniem pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot aizvien jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas.

Kruīzu kuģu operatori labprāt kā vienu no mērķiem izvēlas Rīgu; pēdējo gadu tendences rāda, ka arī uzturēšanās laiks krastā palielinās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no straujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko ik gadu izmanto aptuveni 23 milj. pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot arī jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas, norāda Rīgas Brīvosta. Tās dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Rīgas ostā ir vērojams kruīzu pasažieru skaita pieaugums. Kopumā pagājušajā gadā Rīgu apmeklēja 86 kruīza kuģi, ar kuriem uz galvaspilsētu tika atvesti 87,4 tūkst. pasažieru no vairāk nekā 120 pasaules valstīm Līdz ar to pasažieru skaits, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir pieaudzis par 22,4%. Rīgas Brīvosta norāda, ka ir sasniegts desmitgades pasažieru pārvadājumu rekords.

Krievijā palielinās pieprasījums ne tikai pēc ārvalstu kruīzu braucieniem, bet arī pēc vietējiem valsts kruīzu ceļojumu piedāvājumiem. Pieprasījuma pieaugums ir izskaidrojams ar iepriekšēja gada nemainīgo kruīzu cenu līmeni, kā arī Krievijas pilsoņu dzīves līmeņa palielināšanos un kruīzu tūrisma popularitātes pieaugumu. Par “krievu” kruīziem tiek dēvētas tās kompānijas, kurus ir nofraktējušas Krievijas uzņēmumi un uz prāmjiem strādā krievu personāls. Pie tam ekskursiju programmas tiek sastādītas ņemot vērā krievu mentalitāti. Līdz kruīzu programmu uzsākšanai Norvēģijā, Skotijā, Īrijā un Grenlandē ir vēl divi mēneši, taču vietas uz pirmajiem pieciem kruīziem jau ir rezervētas vairāk par 50%, kā arī viens no kuģiem ir jau pilnībā noslogots. Rezervēto vietu skaits uz krievu kruīzu programmām pa Vidusjūru un Sarkano jūru, kā arī Ziemeļeiropu ir par 30% lielāks nekā iepriekšējā gadā. Šai sezonai Krievija papildus ir nofraktējusi prāmi, uz kura var uzņemt 860 pasažierus, iepriekšēji bija paredzēti tikai 600 pasažieriem. Neskatoties uz to, ka jaunpienācēji Krievijas kruīzu tirgū piedāvā ārvalstu produktu, tas popularizē arī Krievijas piedāvājumus. Avots: Eiropa.lv

Pasaules kruīza tūrisma industrija turpina atgūšanos pēc gandrīz divu gadu pandēmijas izraisītās dīkstāves, un tiek sagaidīts, ka šogad kruīza kuģu pasažieru skaits pasaulē pārsniegs 30 miljonus, līdz 2028. gadam pasaules kruīzu kuģu floti papildinot ar vēl 66 jauniem kruīza kuģiem, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Arī Eiropā ceļojošo kruīza pasažieru skaits uzrāda augšupejošu tendenci un šogad plānots sasniegt jau 80% no 2019. gada rādītājiem. Vienlaikus industrijas ekspertu vidū šobrīd īpaša uzmanība tiek veltīta Ziemeļeiropai un Baltijas jūras reģionam, kas kara un no kruīza kartes izslēgtās Pēterburgas dēļ pašlaik atrodas sarežģītā situācijā. Kā zināms, tieši Pēterburga iepriekš bijusi viens no tūristu pieprasītākajiem un pirktākajiem Baltijas jūras kruīza maršrutu galamērķiem. Šosezon drošības apsvērumu, neskaidrības par ģeopolitisko notikumu attīstību un pieprasījuma krituma dēļ vairākas, īpaši ASV tirgū strādājošās kruīza līnijas, ir izvēlējušās pārplānot savus maršrutus, uz laiku pārtraucot kruīzu maršrutus Baltijas jūrā, īpaši tās Austrumu krasta ostās, tādējādi tajā ir sagaidāms kruīza vizīšu skaita samazinājums.

Kruīzu līniju starptautiskā asociācija (CLIA) ir informējusi par brīvdienu pavadīšanas uz kruīzu kuģiem popularitātes pieaugumu. Miljoni Amerikas iedzīvotāju ir atklājuši, ka kruīzu izbraucieni ir izdevīgākais īso brīvdienu pavadīšanas veids, kura laikā ir iespējams pilnībā relaksēties. Ziemeļamerikā ir 19 kruīzu līnijas, kas sadarbojas ar 16 000 ceļojumu aģentūrām. Šajā gadā apmēram 2,6 miljoni iedzīvotāju ir izvēlējušies piecu vai mazāk dienu braucienus ar kruīzu kuģiem, kas ir apmēram viena trešā daļa no visa kopējā kruīzu tirgus piedāvājuma. Īsie izbraucieni tiek kombinēti ar blakus ostu aplūkošanu, dažādu pasākumu rīkošanu, neoficiālu tikšanās organizēšanu, izraušanos no ikdienas rutīnas. Īsie kruīzu izbraucieni ir pievilcīgi dažādu iemeslu dēļ, piemēram, cilvēkiem, kas nevar atļauties brīvdienas nedēļas garumā saspringtā darba grafika dēļ, īsais kruīza izbrauciens ir ideāls veids, kā pilnībā īsā laikā atpūsties un relaksēties. Tas ir arī tuvāk mājām, nav jālido ar lidmašīnu uz ostu, no kurienes paredzēts izbraukt. Ceļotājiem, kuri nekad nav bijuši uz kuģa, tā ir patīkama iespēja iepazīties ar ūdens transportu. Arī maksa par braucienu ir pieņemama, tā iekļauj, izklaidi, ēdināšanu, ērtu nakšņošanu un modernu transportu. Brauciena laikā nav pilnīgi nekāda stresa, satiksmes sastrēgumu, nav jāmeklē, kur paēst vai kā izklaidēties. Ceļotājiem ir iespēja izvēlēties ceļojumu gan no brauciena ilguma, gan maršrutiem, gan no ceļojuma iespējamajiem laikiem un kompānijām. Avots: Eiropa.lv

Rīgas ostā savā pirmajā vizītē 11.maijā piestāja kruīzu kompānijas “Holland America Line” kuģis “Rotterdam”. Uz Rīgu tas atveda 2457 pasažierus no vairāk nekā 40 pasaules valstīm, no kuriem gandrīz puse ir ASV pilsoņi, tāpat ievērojams skaits pasažieru ir no Nīderlandes, Kanādas, Austrālijas u.c.

“Rotterdam” ir liels (299 metri) un jauns kuģis, tas palaists ūdenī 2020. gada rudenī, taču pandēmijas dēļ pirmajā kruīzā tas devās vien 2021. gada rudenī. “Rotterdam” ir luksusa klases kruīza laineris, tam ir 12 klāji, uz kuģa ir 6 restorāni, spa centrs, plašas sporta un rekreācijas zonas, bibliotēka, mākslas galerija, teātra un koncertu zāle un citas atpūtas iespējas kuģa pasažieriem.

Kuģis Rīgā ieradies no Rostokas un tālāk dosies uz Tallinas ostu. 14 dienu kruīzs Baltijas jūrā sākās un arī noslēgsies Amsterdamā.

Šī ir pirmā kuģa “Rotterdam” vizīte Rīgas ostā, kas šodien tika atzīmēta ar īpašu ceremoniju, Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietniekam Edgaram Sūnam un kuģa kapteinim Bas van Dreumel uz kuģa komandtiltiņa apmainoties ar piemiņas zīmēm.

Starptautiskā mērogā uzsākta kravas kuģa Arctic Sea meklēšana. Kuģis mīklainos apstākļos pazudis brīdī, kad tas šķērsojis Lamanša šaurumu, ziņo Independent.

Tiek uzskatīts, ka šis ir pirmais nolaupītais kuģis mūsdienās, kas nolaupīšanas brīdī atradies Lamanša šaurumā. Independent vēsta, ka kuģa īpašnieki nāk no Latvijas, taču ne Liepājas, ne Ventspils ostas uzņēmēji nevarēja Db sniegt nekādu informāciju par kuģi, apšaubot Independent rakstīto, ka tas bijis Latvijas kuģis.

Maltā reģistrētais Latvijas kuģis ar 15 cilvēku apkalpi un 1 miljona sterliņu mārciņu vērtu kokmateriālu kravu pazuda šī gada jūlija beigās. Tas bija ceļā no Somijas uz Alžīriju.

Tagad tiek uzskatīts, ka laikā, kad Lielbritānijas krasta apsardze sazinājās ar kuģi, runātājs bijis viens no nolaupītājiem, vai arī kāds no kuģa apkalpes, kuram tobrīd, iespējams, draudēts ar ieroci.

Tallink Grupp meitasuzņēmums AS Tallink Latvija ir noslēdzis līgumu ar Holland Norway Lines BV par kuģa Romantika ilgtermiņa fraktēšanu.

Fraktēšanas līgums stāsies spēkā pēc tam, kad to tuvākajā laikā apstiprinās saistītie finanšu partneri. Kuģis, kas darbojas ar Latvijas karogu, fraktētājam tiks nodots 2022. gada martā, un līguma nosacījumi paredz nomas periodu uz 3 gadiem ar iespēju līgumu pagarināt uz vēl 1+1 gadu. Plānots, ka Holland Norway Lines kuģi ekspluatēs starptautiskos maršrutos starp Norvēģiju un Holandi.

Kuģis Romantika tiek fraktēts bez uzņēmuma apkalpes un apkopes.

Pirms Covid-19 pandēmijas kuģis Romantika kursēja maršrutā Rīga – Stokholma, taču kopš šī gada jūlija sākuma kuģis tika nosūtīts īstermiņa fraktā uz Maroku. Savukārt no šī gada 15. oktobra kuģis atrodas īstermiņa fraktā Glāzgovā, Skotijā, kur nodrošina izmitināšanu globālās klimata konferences COP26 dalībniekiem. Plānots, ka kuģis atgriezīsies Tallinā novembra vidū, taču, ņemot vērā, ka uzņēmums neplāno atjaunot Rīga – Stokholma maršrutu vismaz līdz 2022. gada pavasarim, kuģis paliks Tallinas ostā līdz frakta sākumam saskaņā ar noslēgto līgumu.

Digital Freedom Festival sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) festivāla ietvaros Latviju prezentēs kā valsti ar startup uzņēmumu attīstībai draudzīgu un progresīvu vidi. LIAA veidotajā Magnetic Latvia biznesa centrā (Magnetic Latvia Business Center) varēs iepazīties ar Latvijas startup uzņēmumu veiksmes stāstiem, piedalīties lekcijās un diskusijās.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols norāda: «Uzņēmējiem Digital Freedom Festival ir izcila platforma, kur vienkopus sastapt jaunāko tendenču zinātājus, jomas profesionāļus un potenciālos sadarbības partnerus. LIAA organizētajā Magnetic Latvia biznesa centrā apmeklētāji varēs smelties iedvesmu no veiksmīgiem Latvijas jaunuzņēmumiem un ārvalstu lektoriem, mācīties no citu pieredzes stāstiem, kā arī uzzināt par atbalsta iespējām savas idejas attīstībai un biznesa izaugsmei.»

Magnetic Latvia biznesa centrā plānota diskusija par to, kā cīnīties par gudrākajiem prātiem un labākajiem investoriem, kā startup uzņēmējiem no mazām valstīm iziet starptautiskajā arēnā, kādus mārketinga trikus pielietot, lai iegūtu atpazīstamību.

Digital Freedom Festival sadarbībā ar starptautisko uzņēmēju, investoru un mentoru apvienību Rockstart no Nīderlandes rīkos konkursu, lai atrastu labākos mākslīgā intelekta (artificial intelligence) startup uzņēmējus reģionā, informē Digital Freedom Festival preses sekretāre Inga Tauriņa.

«Mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās maina mūsu ikdienu un to, kā mēs uztveram milzīgus biznesa izaicinājumus. Akselerācijas programma labākajiem startup ir domāta, lai dotu pieeju jauniem tirgiem, finansējumam, startup kopienai un zināšanām. Mūsu mērķis ir strādāt kopā ar tiem startup uzņēmējiem, kam ir plašas zināšanas par nozari un kuri saprot, kādas ikdienas dzīves problēmas var atrisināt ar mākslīgā intelekta palīdzību,» skaidro Rockstart līdzdibinātājs un vadītājs Runs Teils (Rune Theill).

Izturot pirmo atlases kārtu, startup uzņēmēji iegūs iespēju piedalīties Digital Freedom Festival Rockstart Pitch 28. novembrī un varēs prezentēt savu ideju vietējiem un starptautiskiem investoriem, medijiem un citiem festivāla apmeklētājiem. Savukārt investori, kuri apmeklēs Digital Freedom Festival, varēs piedalīties konkursa dalībnieku izvērtēšanas žūrijā.

Anglijas biļešu tirdzniecības kompānija seetickets.com uzsāk biļešu tirdzniecību uz Positivus AB Festival, kas notiks 18.-19. jūlijā, Salacgrīvā.

Seetickets.com biļešu tirdzniecības portāls ir viens no lielākajiem Anglijā, šajā interneta lapā iespējams iegādāties biļetes un tādiem prestižiem festivāliem kā O2 Wireless (Anglija), Sziget Festival (Ungārija), Roskilde (Dānija), Glastonbury (Anglija) un daudziem citiem pasaules nozīmīgiem koncertiem, sporta pasākumiem un teātra un operas izrādēm.

Seetickets.com ir vairāki miljoni reģistrēto lietotāju, kuri pagājušajā trešdienā saņēma oficiālu ziņu par Positivus AB Festival.

Interesi par iespēju tirgot Positivus AB Festival biļetes ir izrādījušas arī citas kompānijas – tuvākajā laikā Positivus Music uzsāks sadarbību ar vienu no lielākajiem Somijas un Polijas biļešu tirdzniecības interneta veikaliem.

Jau otro gadu pēc kārtas festivāls Baltic Beach Party, kas aizvadītajā vasarā nosvinēja 10 gadu jubileju, izvirzīts UK Festival Awards nominācijā Labākais ārvalstu festivāls.

Tāpat kā pērn, arī šogad balsojums, kura rezultātā noteiks labākos visdažādākajās nominācijās, norisināsies divās kārtās. Jau šobrīd notiek balsojums par visiem nominētajiem festivāliem (kategorijā Labākais ārvalstu festivāls nominēti apmēram 130 festivāli), kam sekos divu nedēļu finālbalsojums par pašiem labākajiem katrā nominācijā. Uzvarētājus paziņos un suminās īpašā ceremonijā, kas 18.novembrī norisināsies Londonā.

Arī 2009.gadā Baltic Beach Party bija nominēts UK Festival Awards balvai un kategorijā Labākais ārvalstu festivāls, iekļuva finālā, kā arī piedalījās UK Festival Awards rīkotajā konferencē un apbalvošanas ceremonijā, kas norisinājās Londonā, O2 arēnā.

Globālais tehnoloģiju, startup, politikas un dzīvesstila festivāls Digital Freedom Festival izsludina pirmos runātājus.

«Šogad uzdrošināsimies būt vēl provokatīvāki, kā centrālo tēmu izvirzot cilvēka-mašīnas mijiedarbību un izvērtējot, kā, digitālām tehnoloģijām attīstoties, tās ļauj cilvēkiem dzīvot un strādāt, izbaudot arvien lielāku brīvību,» norāda Dagnija Lejiņa, Digital Freedom Festival līdzdibinātāja.

Starp iedvesmojošiem runātājiem no visas pasaules konferencē uzstāsies:

- Jesika Agilera (Yesica Aguilera) - viedo tehnoloģiju uzņēmuma «Tespack» līdzdibinātāja, kas piesaistījusi 2,6 miljonus investīciju. Uzņēmums nodarbojas ar mobilo ierīču uzlādes risinājumiem. Šobrīd tos izmanto gan ANO, gan daudzas valsts organizācijas. Viņas uzņēmums ir ieguvis vairāk nekā 30 starptautiskus apbalvojumus;

Tehnoloģiju, startup, politikas un dzīvesstila festivāls Digital Freedom Festival pulcēs vairāk nekā 1500 dalībnieku no visas pasaules. Šā gada jaunumi - Investoru diena, Digital Freedom Festival Campus meistarklases un 24 stundu biohacking retrīts, informē pasākuma rīkotāji.

«Digital Freedom Festival būs pirmā tehnoloģiju konference jaunajā Latvijas simtgadē. Nākotni kontrolēs tie, kas kontrolē tehnoloģijas. Tādēļ vedam uz Rīgu pasaules līmeņa zināšanas un kontaktus, lai stiprinātu savu vietu digitālajā revolūcijā. Novēlam Latvijai kļūt par reģiona līderi tehnoloģiju inovāciju jomā un pārsteigt pasauli,» saka Digital Freedom Festival līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa.

Festivālā 30. novembrī diskusijas par digitālo nākotni notiks uz 5 skatuvēm. Uz galvenās - «Nākotnes skatuves» - apspriedīs tehnoloģiju ietekmi uz politiskajiem procesiem un veselības jomu, diskutēs par mākslīgo intelektu un aizspriedumiem, mūsdienīgu pilsētu dizaina veidošanu u.c. tēmām. Runātāju vidū būs mākslīgā intelekta pētniece un inženiere Hanana Salama (Hanan Salam) no Francijas, lielpilsētu dizainers un humānākas urbānās vides radītājs Mīkaels Kolvils-Andersens (Mikael Colville-Andersen) no Dānijas, pasaulē lielākās ģenētikas datu glabāšanas un apmaiņas platformas pārstāvis Henrī Iness (Henry Ines) no ASV un citi.

Videi draudzīgais kuģis Baltijas jūrā MyStar, kuru pasūtīja Tallink Grupp, un kas pašlaik tiek būvēts Rauma Marine Constructions (RMC) kuģu būvētavā Somijā, tiks pabeigts 2022. gadā.

Tradicionālās kuģa kristības plānotas 2021. gada 12. augustā, un par kuģa krustmāti ir izvēlēta Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljulaida.

Kuģa MyStar kristību pasākuma ietvaros kuģis pēc kristību ceremonijas tiks nolaists ūdenī, kas ir vēl viens būtisks un svarīgs pavērsiens kuģa būvniecības gaitā, tādējādi pārbaudot uz sauszemes būvētā kuģa gatavību un tā peldspēju.

Kuģa nolaišana ūdenī notiks kuģu būvētavas sausajā dokā, kur kuģis vēl tiek būvēts. Ceremonijas laikā goda viesi svinīgi atver vārstus, lai piepildītu doku ar ūdeni, kurā atrodas kuģis. Pēc kuģa kristīšanas un nolaišanas ūdenī, kuģa būvniecības darbi, kas līdz šim notika kuģa ārpusē, tagad noritēs kuģa iekšpusē.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) glabāšanas un regazifikācijas kuģis pastāvīgi atradīsies Inko, Somijā, nevis Paldiskos, Igaunijā, pirmdien paziņoja Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Rīna Sikuta.

"Šodien mēs patiešām esam panākuši vienošanos šajā jautājumā," sacīja Sikuta Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pēc tam, kad kopā ar Somijas ekonomikas ministru Miku Lintiki bija apmeklējusi Paldiskus, kur, tāpat kā Inko, tiek būvēts LNG terminālis.

Tas, ka termināļa kuģis atradīsies Somijā, viņai bijis skaidrs jau jūlijā, kad viņa stājusies ministres amatā, atzina Sikuta.

"Igaunija agrāk pabeigs savas piestātnes būvi, un mūsu stratēģiskās intereses ir, lai kuģis būtu šeit," sacīja ministre.

Pavasarī Igaunija un Somija vienojās, ka kuģis atradīsies tur, kur vispirms tiks pabeigti termināļa būvdarbi. Paldiskos tos paredzēts pabeigt novembra sākumā, bet Inko - decembrī.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas «māja-kuģis» ir atzīstama par būvi, aģentūru LETA informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

BVKB gan norāda, ka objekta uzraudzība neietilpst BVKB un tās būvinspektoru kompetencē, līdz ar ko BVKB pašvaldībai sniegtais viedoklis nav saistošs un pašvaldība to var izmantot pēc saviem ieskatiem.

BVKB, saņemot lūgumu no Pāvilostas novada pašvaldības, 12.februārī apsekoja objektu, lai sniegtu savu atzinumu par to, vai dzelzsbetona grodu akas, uz kurām novietots objekts, uzskatāmas par būvēm Būvniecības likuma izpratnē. Apskates laikā BVKB konstatēja, ka uz astoņiem dzelzsbetona aku grodiem, kas ir piepildīti ar betonu, ir novietots debarkaders «Antra». Grodi ir novietoti uz dabīgās pamatnes un to iedziļinājums gruntī ir aptuveni 10-15 centimetri.

2017. gada kruīzu sezona Rīgas ostai solās būt veiksmīga; jau pieteikti 87 kuģi, un viens no tiem būs izmērā īpaši brangs, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pirmais šī gada kruīza kuģis ostā ir sagaidīts jau janvārī. Tas bija operatora St.Peter Line kuģis Princess Anastasia – tā kuģi tradicionāli ienāk ostā ziemas sezonā. Vasaras sezona sāksies 5. maijā, un kruīza kuģu ienācieni plānoti līdz pat oktobra vidum. Tradicionāli aktīvākie mēneši būs jūnijs, jūlijs un augusts. Prognozēts, ka šogad osta sagaidīs vairāk nekā 90 tūkst. kruīza pasažieru. Pirmo reizi ostā ienāks Grand Circle Cruise Line kuģis CLIO, kā arī Thomson Cruises operatora kruīza kuģis Thomson Celebration. Šogad tiek gaidīta līdz šim lielākā kruīza kuģa ierašanās ostā – Rīga iekļauta Transocean Tours operatora kuģa Celebrity Silhouette (319 m garš) maršrutā, un tas paredzējis ostā ienākt piecas reizes.