Jaunais Hansa Līzings Kartodroms Kandavā ir pēdējo gadu nozīmīgākais ieguldījums Latvijas autosporta attīstībā ar kopējo investīciju apjomu vairāk nekā 1.5 miljonu eiro apmērā.

Jaunais kartodroms ir pirmā starptautiskajiem standartiem atbilstošā kartinga trase Baltijā, kuru projektējis F1 pasaulē plaši pazīstams autosporta arhitektūras uzņēmums Tilke GmbH.

Hansa Līzings Kartodroma atklāšana notiks 2008. gada 5. jūnijā Kandavā, Jelgavas ielā 16.

Pirms oficiālās atklāšanas tiks dota unikāla iespēja personīgi izmēģināt jauno Starptautiskās Kartingu komisijas un Starptautiskās Automobiļu federācijas prasībām atbilstošo kartingu trasi.

Pasākuma norise

12:30-13:00 Ierašanās Hansa Līzings Kartodroms

13:00 Preses brīfings

13:30–15:30 Trases izmēģināšanas braucieni

16:00 Oficiālais atklāšanas pasākums

Augstākā tiesa noraidījusi pēdējo kasācijas sūdzību pret Kandavas kartinga trases īpašnieci SIA "Kartodroms", kas ļauj trasei uzsākt pilnvērtīgu darbību, liecina medijiem izplatīta informācija.

Kopš trases rekonstrukcijas 2008. gadā trases īpašnieki bijuši nepārtraukti iesaistīti tiesas procesos, kuru iniciatore bijusi viena privātpersona.

Kurzemes vienīgās kartingu trases īpašnieki sadarbībā ar Kandavas novada pašvaldību sola šogad trasi izmantot pilnā mērā jau no pavasara, gan organizējot dažādus pasākumus Kandavas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem, gan rīkojot dažāda mēroga iesācēju, amatieru un profesionāļu sacīkstes.

SIA "Kandavas kartodroms" pārstāvis Ģirts Ļaudaks informē: "Beidzot varēsim fokusēties uz kartingu sportu un domāt par attīstību, nevis juridisku problēmu risināšanu. Šogad organizēsim vairākas sacīkstes. Ikdienā trase būs atvērta ikvienam interesantam, kurš vēlēsies izmēģināt izklaides braucienu ar kartingu."

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Baltijas kartinga federācijas un autosportisti ir nosūtījuši vēstuli valsts atbildīgajām institūcijām, Kandavas novada domei un trases īpašniekiem ar lūgumu risināt samilzušo Kandavas kartinga trases jautājumu. Sportisti pauž sašutumu par lēmumu slēgt trasi kartinga sezonas vidū, kā rezultātā sportisti ir palikuši bez treniņu bāzes un sacensību vietas, liecina medijiem izplatītā informācija.

«Uzskatām, ka Kandavas trases slēgšana ir pārsteidzīgs un neapdomīgs solis, kas var apdraudēt kartinga un arī citu auto sportu attīstību Latvijā. Kartings ir viena no autosporta pamatdisciplīnām visā pasaulē, gandrīz visi pasaules slavenākie sacīkšu braucēji ir sākuši savas sportista gaitas kartingā. Vēl vairāk – Kandavas trasei ir īpaša loma kartinga attīstībā. Tā vienmēr ir bijusi milzīga nozīme Latvijas autosportā. Kandavas kartodromā ir sagatavoti 12 PSRS sporta meistari un četri starptautiskie sporta meistari,» pauž Hugo Jurševskis, Latvijas un PSRS kartinga izlašu treneris.

Vēstule ir nosūtīta Latvijas Nacionālajai sporta padomes priekšsēdētājai, Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam, Veselības inspekcijas vadītājam Egilam Harasimjukam , Kandavas novada domes priekšsēdētājam Normundam Štofertam un pašvaldības deputātiem, kā arī SIA Braukšanas mācību centrs direktorei Jutai Krīgerei. To parakstījuši Latvijas un PSRS kartinga izlašu treneris Hugo Jurševskis, Red Bull turnīra rīkotājs Haralds Šlegelmilhs, Latvijas Auto Federācijas (LAF) kartinga komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Budovskis un komisijas loceklis, Prokart valdes priekšsēdētājs Valdis Brutāns, Lietuvas kartinga federācijas priekšsēdētājs Ramūnas Savickas, Igaunijas kartinga federācijas priekšsēdētājs Marko Asmers, kā arī 160 kartinga sporta pārstāvju un sporta entuziastu pārstāvis Ģirts Ļaudaks. Viņi ir izteikuši gatavību iesaistīties un palīdzēt risināt trases problēmjautājumus, lai trases darbība tiktu atjaunota.

Šogad viena no lielākajām un vēl joprojām modernākajām autosporta trasēm Baltijas reģionā VAS Biķernieku Kompleksā Sporta Bāze svin savu 44. dzimšanas dienu.

Par godu šai jubilejai Biķernieku teritorijā sestdien atklās pieminekli Eduardam Kiopem un Kārlim Ošiņam – vīriem, bez kuriem Latvijas autosporta attīstība ir grūti iedomājama.

Leģendāras personības

Tieši pateicoties Kiopem Rīgā tika uzbūvēta viena no modernākajām auto un moto šosejas trasēm bijušās PSRS teritorijā. 1966. gadā tika atklāta Biķernieku moto trase un kartodroms. Divus gadus vēlāk tika pabeigta arī autotrases ierīkošana. Kiope bija leģendārs cilvēks, kurš spēja ne tikai pārliecināt Latvijas PSR augstākās amatpersonas par šāda kompleksa nepieciešamību, bet arī vēlāk pats vadīt trases būvniecību. Pēc sporta bāzes nodošanas ekspluatācijā allaž dzīvespriecīgais vīrs kļuva par tās vadītāju un bija tās direktors līdz pat 1995. gadam.

Latvijā modernākais mazais teātris mājos atjaunotā 166 gadus vecā koka ēkā Dzirnavu ielā.

Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedras Teātra studiju bāzes ēkas jeb Zirgu pasta rekonstrukcija tikš pabeigta šā gada maija beigās, kad laika apstākļi ļaus veikt labiekārtošanas darbus, sola būvuzņēmēji. Šobrīd faktiski jau pabeigtas ir ēkas fasādes, un objektā notiek iekšdarbi. Zirgu pasta ēkas galvenā funkcija būs nodrošināt visu apmācību procesu aktieriem, režisoriem, laikmetīgās dejas horeogrāfiem. Bez galvenās teātra un mēģinājumu zāles ēkā arī katrai grupai būs savas auditorijas, kā arī vairākas mazās zālītes, kurās noritēs ikdienas darbs.

Ēka Dzirnavu ielā 46 tiek rekonstruēta ar ERAF atbalstu. Kopējās projekta izmaksas ir vairāk nekā 1,4 miljoni latu. Finansējuma avoti ir ERAF ar vairāk nekā miljonu latu, valsts budžets ar 84,5 tūkstošiem latu, savukārt pārējā finansējuma daļa tiek nodrošināta no Kultūras akadēmijas līdzekļiem, ņemot aizņēmumu Valsts kasē.

Lielveikalu «Sky» īpašnieks «Skai Baltija» veikalu pārvaldīšanu nodos uzņēmumam «RX Tirdzniecība», apstiprina «Skai Baltija» pārstāvji.

Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesī», lēmums par šādu uzņēmuma «Skai Baltija» reorganizāciju pieņemts 27.septembrī.

«Skai Baltija» pārstāvji skaidroja, ka uzņēmums pēc reorganizācijas plāno pilnībā pievērsties ražošanai. «Skai Baltija» ražoto produktu klāstā ir aukstā un karstā kulinārija, zivju kūpinājumi un pusfabrikāti, gaļas izstrādājumi, gaļas pusfabrikāti, konditoreja un citi produkti.

Lēmums par veikalu operēšanas nodošanu uzņēmumam «RX Tirdzniecība» pieņemts, jo ražošana esot sasniegusi tādu apjomu, ka to ir iespējams attīstīt kā pastāvīgu biznesa vienību. Tādējādi «Skai Baltija» iegūs pārskatāmāku procesu vadību katrā no uzņēmumiem un iespēju mērķtiecīgi attīstīties izvēlētajā pamatdarbības virzienā, uzsvēra «Skai Baltija» pārstāvji.

No 22. līdz 25. septembrim Ventspilī notiks Baltijas Polimēra simpozijs. Simpozijā piedalīsies SIA Evopipes kā Latvijas vadošais un Eiropā modernākais polimēra cauruļu ražošanas komplekss.

Simpozija galvenais mērķis ir dalīšanās pieredzē un Eiropas zinātnieku sadarbības veicināšana polimēra pētījumu jomā, kā arī jaunu cilvēku piesaistīšana zinātnei.

Simpozijā piedalīsies SIA Evopipes kā Latvijas vadošais un Eiropā modernākais polimēra cauruļu ražošanas komplekss, kas izveidojusi veiksmīgu sadarbību ar Igauniju, Lietuvu, Krieviju, Baltkrieviju un Kaļiņingradas apgabalu.

«Mēs kā polimēra cauruļu ražotāji esam vislielākajā mērā ieinteresēti sadarbībā ar zinātniekiem. Tas ļauj mums rast jaunus risinājumus, uzlabot ražošanu un līdz ar to - sniegt klientiem augstākās kvalitātes galaproduktu,» skaidro Evopipes valdes priekšsēdētājs Edgars Viļķins.

Tuvāko gadu laikā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes holdings SIA Eko Baltija plāno ieguldīt vairākus miljonus latu lielas investīcijas uz eksportu orientētu produktu ražotņu izveidē Latvijā, biznesa portālam Nozare.lv pastāstīja Eko Baltija valdes loceklis Viesturs Tamužs.

Tā būtu jaunas uzņēmumu grupas izveide, un ražotņu skaits tuvāko piecu gadu laikā varētu sasniegt līdz 100 ražotnēm. «Tie būtu vairāki uzņēmumi, kuros gribam multiplicēt savu pašreizējo pieredzi no PET Baltija, Nordic Plast un citiem uzņēmumiem,» stāstīja Tamužs, pagaidām neatklājot, ko plānots ražot.

Ražotnes gandrīz 100% būtu orientētas uz eksportu, jo Latvijas tirgus ir ierobežots, bet tajā pašā laikā Latvija atrodas pasaules lielākajā ekonomiskajā telpā, atzina Tamužs, norādot, ka tas, visdrīzāk, būšot eksports pa sauszemi.

Jaunās ražotnes tiks būvētas un izvietotas Latvijas reģionos, pastāvot iespējamība, ka izmantoti varētu tikt uzņēmumi, kuriem nav gājis tik labi un kuru darbību pārņēmušas bankas, bet pamatuzsvars ir uz jaunu ražotņu izveidi, norādīja Tamužs.

Šā gada 21.janvārī Rīgas apgabaltiesa plāno skatīt prasību, ko cēlusi LR Ģenerālprokuratūra kādreizējās VAS Latvijas Krājbanka interesēs pret likvidējamo a/s Banka Baltija un trešo personu SIA Grīnberga sabiedrība par 1994.gada 18.februāra ķīlas līguma atzīšanu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža, informēja Rīgas apgabaltiesa.

1996.gada 15.janvārī Rīgas apgabaltiesā saņemtajā prasībā norādīts, ka 1994.gada 1.februārī starp a/s Banka Baltija un Valsts akciju sabiedrību Latvijas Krājbanka tika noslēgts termiņdepozīta līgums, saskaņā ar kuru VAS Latvijas Krājbanka ieguldīja depozītā a/s Banka Baltija 500 000 ASV dolārus.

Saskaņā ar noslēgto aizdevuma līgumu a/s Banka Baltija izsniedza aizdevumu 500 000 ASV dolāru apmērā SIA Grīnberga sabiedrība.

Lai nodrošinātu izsniegto aizdevumu, starp a/s Banka Baltija un VAS Latvijas Krājbanka 1994.gada 18.februārī tika noslēgts ķīlas līgums par labu SIA Grīnberga sabiedrība.

Franču ražotājs Renault sagatavojis vidējās klases auto izmēriem atbilstošu sedanu, kurš būvēts uz Megane pagarinātās platformas ar nosaukumu Renault Fluence.

Interesanti, ka uz Megane platformas tiks būvēts Turcijā ražotais sedans, savukārt Dienvidkorejā šis modelis tiks būvēts uz Renault sadarbības partnera Samsung platformas. Eiropā, tostarp arī Latvijā tikšot tirgotas Turcijā ražotās Fluence. Tas gan neizslēdzot iespēju, ka Fluence modeļi nākotnē varētu ierasties arī no Dienvidkorejas.

Jaunā modeļa mērķis ir Krievijas un Austrumeiropas noieta tirgi, kur salīdzinājumā ar Rietumeiropu sedana virsbūves automašīnās tiek turētas lielā cieņā. Fluence garums sasniegs 4.62 metrus, bet riteņu bāze 2.70 metrus. Automašīnas astes galā varēs atrast 530 litru lielu bagāžas nodalījumu. Dzinēju sarakstā vispirms tiks piedāvāti divi benzīna un divi dīzeļmotori, kuri atbildīs Euro 5 atgāzu normatīviem. Pirmo reizi Renault Flunece ieraudzīsim Frankfurtes autoizstādē, bet jau nākamā gada pavasarī tas nonākšot tirdzniecībā Latvijā.

Būvkompānija YIT Somijas pilsētās Turku, Tamperē un Vantā jaunā gada sākumā uzsākusi aptuveni 50 miljonus eiro vērtu dzīvojamo projektu celtniecību.

YIT sākusi būvēt divus projektus Turku. YIT Turun Fabriikin Fauna sastāvēs no gandrīz 100 dzīvokļiem, un tā vērtība pārsniedz 15 miljonus eiro. Fauna ir trešais projekts, kas tiks būvēts Fabriikki rajonā, un tas tiks pabeigts 2019. gada pirmajā ceturksnī. Turun Alfa

sastāvēs no aptuveni 60 dzīvokļiem, un tā vērtība pārsniedz 10 miljonus eiro. Alfa ir jaunā pilsētas bloka pirmais projekts. Tas tiks būvēts blakus vēsturiskai tekstilizstrādājumu rūpnīcas ēkai, un tiks pabeigts 2019. gada otrajā ceturksnī.

Tampereen Aallonharja sastāvēs no 40 dzīvokļiem. Projekta vērtība - 10 miljoni eiro. Projekts tiks pabeigts 2019. gada otrajā ceturksnī.

YIT uzsācis arī Vantaan Karpalo būvniecību Vantā. Karpalo tiks būvēts saskaņā ar Smartti koncepciju, kuras pamatā ir funkcionalitāte un pieejamība. Tajā būs gandrīz 60 dzīvokļi. Projekta vērtība ir gandrīz 10 miljoni eiro, un tas tiks pabeigts 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Rīgā, 11.novembra krastmalā pie Akmens tilta piektdien tika prezentēts vikingu kuģis Indriķis, kas gturpmāk piedāvās atpūtas braucienus pa Daugavu, informē biedrības Latviešu karavīrs pārstāvis Normunds Jērums.

Vikingu kuģis Indriķis ir samazināta slavenākā un skaistākā vikingu kuģa Oseberg kopija. Kuģis būvēts Latvijā, Birzgales novadā no 2010.-2014.gadam. Kuģa garums - 14,85 m, platums - 3,65 m, augstums - 3,6 m. Līdz šim pasaulē sastopamas tikai trīs Oseberga kuģa replikas, no kurām divas būvētas Latvijā.

Vikingu Osebergas kuģis (norvēģu Osebergskipet) atrasts 1904.gadā Tjonsbergā kapu uzkalniņā norvēģu provincē Vestfoldā netālu no jūras Oslofjordas labajā krastā. Tas bijis pārklāts ar zemes uzbērumu 6,5 metru augstumā, un 40 metru diametrā. Apbedījums ar kuģi un tā saturu ir izstādīts Oslo Vikingu kuģu muzejā. Veicot dendrohronoloģisko datēšanu, noteikts, ka kuģis būvēts laika posmā no 800 līdz 834. gadam. Iespējams kuģis izmantots iekšējos jeb piekrastes ūdeņos, bet nav izslēgts, ka tas kuģojis arī pa atklātu jūru. Kuģa kopējais garums ir 21,58 metri, platums 5,10 metri, tas būvēts klinkeru tehnikā no ozolkoka, stiprināts ar dzelzs kniedēm. Kuģis varēja sasniegt 10 jūdzes stundā lielu ātrumu. Kuģim ir bijuši 15 airu pāri, kam vajadzīgi vismaz 30 airētāji. Tam ir grezni dekorējumi ar vītu motīvu, dzīvnieku un augu valsts elementiem.

Tehnoloģijas ļauj nedoties tik bieži darījumu braucienos, vienlaikus uzņēmumi kļūst starptautiski, daudzi globāli spēlētāji izvērš darbību Baltijā, un vajadzība pēc biznesa ceļošanas pieaug.

Tā uzskata darījumu tūrisma aģentūras CWT vadītāja Baltijā Rasa Barisiene. Kompānija pārsvarā koncentrējas uz korporatīvajiem klientiem – vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem, kā arī valsts institūcijām. Lietuvā un arī Latvijā gandrīz 90% ir korporatīvie klienti, Igaunijā situācija ir nedaudz atšķirīga, tur korporatīvie klienti ir 85%. «Bizness aug, visas trīs Baltijas valstis uzrāda diezgan labus rezultātus, strādā saskaņā ar mūsu budžetu un mērķiem. Starptautiskas kompānijas investē Baltijā, izveido te ārpakalpojumu centrus vai būvē ražotnes, un šiem uzņēmumiem vajag tieši to pašu pakalpojuma līmeni, pie kā tie ir pieraduši Vācijā, Francijā, Lielbritānijā vai ASV. Tas, ka mūsu kompānija ir no Mineapolisas ASV, dod iespēju piedāvāt tirgū optimālus rīkus un tehnoloģijas. Ceļot ir jauki, bet, ja cilvēks to dara darba darīšanās katru nedēļu, tas ir nogurdinoši un sarežģīti. Mūsu uzdevums ir palīdzēt šiem cilvēkiem,» saka R. Barisiene.

Attīstot augstas kvalitātes plastmasa granulu ražošanu, savu darbību paplašinājusi vienīgā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā rūpnīca Baltijā - AS «PET Baltija», informē uzņēmums.

Līdzās jau esošajām ražotnēm, sagaidot rūpnīcas 15. gadskārtu, durvis vērusi jauna PET granulu ražotne. Ražotnē tiek gatavotas augstvērtīgas PET granulas, kas izmantojamas arī pārtikas iepakojuma izgatavošanai.

«PET Baltija» jaunā ražotne, kas atrodas Jelgavā, Aviācijas ielā 18G, darbību uzsāka februārī. Līdz ar jaunās ražotnes darbības uzsākšanu «PET Baltija» PET granulu ražošanas jauda pieaugusi par 50%, ļaujot diennaktī saražot vidēji 20 tonnas augstas kvalitātes produkcijas.

«Jaunās ražotnes izveide ir nozīmīgs solis »PET Baltija« rūpnīcas attīstībā, jo būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Mūsdienu modernās tehnoloģijas daļēji risina darbaspēka deficīta jautājumu un būtiski kāpina produktivitāti. Liela daļa darba šobrīd tiek paveikta automatizēti, nodarbinot mazāk darbinieku un sniedzot iespēju saņemt lielāku atalgojumu,» stāsta «PET Baltija» direktors Kaspars Fogelmanis.

A/s PET Baltija ražošanas kapacitātes griesti ir sasniegti; pašlaik darbības paplašināšanai uzņēmums apsver investīciju piesaistes iespējas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

A/s PET Baltija specializējas izlietoto PET pudeļu otrreizējā pārstrādē, šādi iegūstot augstvērtīgas PET pārslas, kas tiek eksportētas uz Eiropu. Uzņēmums ir pieteicies Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovāciju balva 2014 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Jūtas stabili

PET Baltija ir pirmā un vienīgā PET pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs. Tā ietilpst ECO Baltia grupā, kurā kopumā ir deviņi uzņēmumi. PET Baltija, pārstrādājot caurspīdīgas un krāsainas PET pudeles, ražo caurspīdīgās PET pārslas, gaišās un tumšās MIX PET pārslas un blakusproduktus. No vienas PET pudeles varot iegūt 30–35 gramus pārslu. Mēnesī tiek saražots vairāk nekā 1700 tonnu PET pārslu. Tās kā izejmateriālu var izmantot dažāda iepakojuma ražošanā, kas var būt saskarsmē ar pārtiku, kā arī šķiedru un PET spriegošanas lentu izgatavošanā. Aptuveni 60% PET Baltija klientu ir pārtikas iepakojumu ražotāji, bet 40% – šķiedras un spriegošanas lentu ražotāji.

«Šogad, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, kopējais ELVI Latvija veikalu tīkla apgrozījums ir palielinājies par 12,3%. Tāpat šajā gadā atvērti 15 jauni veikali,» informē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Kopš 2016. gada sākuma durvis vēruši 15 jauni veikali – Ķegumā, Olainē, Ozolniekos, Bēnē, Mežotnē, Odzienā, Iecavā, Aglonas stacijā, Rūjienā, Liepājā, Ogrē, Rīgā un Gulbenē. Šobrīd tiek būvēts arī veikals Saulkrastos, kas būšot līdz šim modernākais ELVI zīmola veikals, kura būvniecībā tiek pielietotas dabai draudzīgas un inovatīvas celtniecības tehnoloģijas.

Šā gada 8 mēnešos īstenota arī 9 veikalu rekonstrukcija un labiekārtošana – tajos veikts telpu remonts, atjaunots veikalu vizuālais noformējums, mainīts veikalu plauktu izvietojums, lai pircējam būtu ērti iepirkties, iegādātas modernas veikalu iekārtas. Tuvākajā laikā plānots realizēt vēl 5 veikalu rekonstrukciju. Savukārt līdz gada beigām plānots atvērt vēl 13 veikalus.

Jelgavas rajona Glūdas pagasta Nākotnē darbu uzsāk Baltijas Helikoptera pirmais helikopteru apkopes centrs Latvijā, Db.lv informēja Baltijas Helikopters valdes loceklis Aldis Pauga.

Baltijas Helikoptera tehniskais centrs ir pirmais helikopteru tehniskais centrs Latvijā, kurā plānots veikt tehniskās apkopes vairāku pasaules ražotāju (marku) helikopteriem, kā arī tiks piedāvātas atbilstošas telpas helikopteru uzglabāšanai.

Tehniskais centrs ir veidots, lai jau šodien varētu veikt kvalitatīvas tehniskās apkopes uzņēmuma helikopteriem ar perspektīvu sniegt pakalpojumus arī citiem helikopteru īpašniekiem.

Baltija Helikopters ir vienīgā nacionālā helikopteru kompānija Latvijā un vienīgā, kas ir licenzēta veikt speciālo darbu un pasažieru pārvadājumus ar helikopteriem, uzņēmums var veikt vairāku marku helikopteru tehniskās apkopes un remontus.

Fonds East Capital Baltic Property Fund II, kura pārvaldnieks ir East Capital, ir noslēdzis 27,5 miljonu eiro vērtā iepirkšanās un izklaides centra Mustamae Keskus iegādi. Mustamae Keskus pagājušajā nedēļā tika atklāts Tallinā, informē uzņēmums.

Madis Raidma, East Capital Real Estate izpilddirektors, atklāj, ka Mustamae Keskus lieliski atbilst fonda investīciju politikai un tā nekustamo īpašumu portfelim.

Hans Rāgs, kurš veiksmīgi noslēdzis centra attīstības un pārdošanas darījumu, stāsta, ka no sākuma stadijas līdz pat tā pabeigšanai Mustamae Keskus attīstījuši Mustamae rajona ilgtermiņa iedzīvotāji. Lai arī Mustamae pēc platības ir mazākais no astoņiem Tallinas mikrorajoniem, ar vairāk nekā 66 tūkstoši iedzīvotāju, tas ir otrais blīvāk apdzīvotais.

Mustamae Keskus tika atklāts pagājušajā piektdienā un pirmajā nedēļas nogalē tajā viesojās vairāk nekā 50 000 apmeklētāju. Iepirkšanās un izklaides centrs izvietots apmēram 21 000 m2 lielā platībā, no kuras aptuveni 13 500 m2 paredzēti nomāšanai. Ievērojamākie centra nomnieki ir Apollo Cinema, kas pārvalda modernāko daudzzāļu kinoteātri Baltijā, Rimi hipermārkets un apgabala modernākais fitnesa klubs MyFitness. 2000 m2 izvietotas arī dažādas kafejnīcas un restorāni, no kuriem lielākais ir Lido ar savu trešo 300 sēdvietu restorānu Tallinā.

Bankas Baltija kreditoru apvienība aicina Latvijas valdību un Latvijas Banku beidzot izpildīt 1995. gadā dotās garantijas un atmaksāt kreditoriem Bankas Baltija bankrotā zaudētos līdzekļus.

Noguldījumu saglabāšanu 1995. gada 23. maijā, parakstot kopīgu memorandu, Latvijas Republikas vārdā apņēmās garantēt tās ministru prezidents Māris Gailis un Latvijas Bankas vārdā tās prezidents Einars Repše.

Ņemot vērā, ka Latvijas valdība ir uzņēmusies jaunas garantijas pret Parex noguldītājiem, taču joprojām nav izpildījusi Bankas Baltija noguldītājiem izsniegtās garantijas, Kreditoru apvienība ir nosūtījusi iesniegumu ministru prezidentam Ivaram Godmanim un Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam neuzsākt jaunu garantiju pildīšanu, iekams nav izpildīta iepriekš sniegtā garantija.

Kreditoru apvienība pauž neizpratni par valdības dažādo attieksmi, vienā gadījumā (Banka Baltija), dodot garantiju noguldītājiem, bet to nepildot, otrā gadījumā (Parex), uzņemoties garantijas un tūlīt pat ieplānojot tajā iepludināt 200 miljonus latu valsts naudas.

Vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” PET iepakojuma pārstrādes uzņēmuma AS “PET Baltija” vadības komandai pievienojusies Jūlija Zandersone, informē uzņēmums.

J.Zandersone turpmāk uzņēmumā pildīs valdes priekšsēdētājas amata pienākumus, kā arī ieņems AS “Eco Baltia” grupas pārstrādes sektora vadītājas pozīciju.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējā pusotra gada laikā AS “PET Baltija” ir piedzīvojusi gan izaicinājumus, gan vērā ņemamu attīstību. Neskatoties uz pārstrādes sektoram ne īpaši labvēlīgo situāciju starptautiskajos tirgos, uzņēmums turpina augt, paplašinoties un nostiprinot savas pozīcijas Baltijā un Ziemeļeiropā. Pērn sasniegti vēsturiski “PET Baltija” labākie apgrozījuma rādītāji, kā arī uzsākta jaunas ražotnes būvniecība tepat Latvijā, Olainē. Īstenojot “Eco Baltia” grupas tālāku attīstību, tiks turpinātas investīcijas arī “PET Baltija” darbības pilnveidē. Tomēr tā prasa arī plašāku redzējumu kopējā nozares attīstībā, un, mūsuprāt, valdes papildinājums ar profesionāliem vadības pārstāvjiem ir iespēja “PET Baltija” izaugsmi plānot ar vēl lielāku jaudu.”

Viens no Ziemeļeiropas lielākajiem polietilēntereftalāta (“PET”) materiālu pārstrādātājiem AS “PET Baltija” noslēdzis Čehijas vadošā šķiedru ražotāja “TESIL Fibres” s.r.o 100% kapitāldaļu iegādes darījumu, kas ir “Silon” s.r.o. meitas uzņēmums.

Darījuma rezultātā “PET Baltija” ikgadējais apgrozījums palielināsies par vairāk nekā 50% un tiks nodrošināta augstākas pievienotās vērtības produktu ražošana uzņēmuma ietvaros.

“Līdz ar šo darījumu ”PET Baltija” nostiprinās kā starptautisks spēlētājs PET pārstrādē. Ja līdz šim bijām reģionā vadošie spēlētāji PET otrreizējo izejvielu ražošanā, tagad mūsu portfelī būs arī gala produkta - šķiedru ražošana. “TESIL Fibres” izaugsmes potenciāls, saliedētā un profesionālā komanda, ir lielisks pamats, lai kopā turpinātu uzņēmuma attīstību un gudri izmantotu ieguvumus, ko dod sinerģija starp abiem uzņēmumiem. “PET Baltija” un “TESIL Fibres” vertikālā integrācija un ciešāka sadarbība palīdzēs mums radīt lielāku vērtību arī saviem darbiniekiem, klientiem un partneriem,” saka Salvis Lapiņš, “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs.

Viens no Ziemeļeiropas lielākajiem polietilēntereftalāta (“PET”) materiālu pārstrādātājiem AS “PET Baltija” šodien ir paziņojis par vienošanos iegādāties Čehijas vadošo šķiedru ražotāju “Tesil Fibres” s.r.o, kas ir “Silon” s.r.o. meitas uzņēmums.

Pēc darījuma pabeigšanas šīs investīcijas būs vienas no lielākajām, ko Latvijas uzņēmumi veikuši Čehijā. Vertikāli integrētā darījuma rezultātā “PET Baltija” ieņēmumi palielināsies par vairāk nekā 50%, turklāt uzņēmums kļūs starptautisks. Savukārt uzņēmumam “Silon” šis darījums ļaus pilnībā pievērsties visaugstākās kvalitātes polimēru industrijas kompozīta sakausējumu ražošanai un attīstībai.

Šķiedru ražošana ir bijusi viena no “SILON” s.r.o. darbības jomām Čehijas reģionā Planā (Planá nad Lužnicí) jau kopš 1966. gada. Uz “Tesil Fibres” nodalītā šķiedras ražošanas saimnieciskā darbība nodrošina Čehijā apjomīgāko PET šķiedras ražošanu, gada jaudai sasniedzot 33 000 tonnu un nodarbinot 150 darbinieku.

Nākamgad tiks slēgti visi Latvijā esošie apģērbu zīmolu Cubus, Bik Bok un Dressmann veikali, apstiprina apģērbu tirgotāja SIA Varner Baltija pārstāvis Edmunds Možeiko.

«Jā, diemžēl, bet tā tas ir. Koncerns Varner Gruppen pamet Latvijas apģērbu tirgu. Darbu zaudēs 106 cilvēki,» stāsta Možeiko, piebilstot, ka līdz ar veikalu slēgšanu tiks likvidēts arī koncernā Varner Gruppen ietilpstošais uzņēmums "Varner Baltija".

Jautāts par iemesliem astoņu Latvijā esošo Cubus, trīs esošo Bik Bok un trīs esošo Dressmann veikalu slēgšanai, Možeiko atbildēja, ka viņš nevar sniegt detalizētākus komentārus. Viņš piebilda, ka tas ir īpašnieku lēmums.

Možeiko gan atzīmēja, ka Cubus veikali tiks slēgti, sākot no nākamā gada 28.februāra, bet Bik Bok un Dressmann veikali tiks slēgti līdz nākamā gada martam. Taču detalizētākas informācijas viņa rīcībā neesot. Viņš arī piebilda, ka šovasar jau slēgts viens zīmola Bik Bok veikals Aspazijas bulvārī. Arī par šī veikala slēgšanas iemesliem viņš nevarēja neko sīkāk izklāstīt.