Jaunākais izdevums

Rīgas rajona tiesa šodien nolēma apvienot abas Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) mazākuma akcionāra SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas lietas, kas ierosinātas pēc SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi un SIA Eurobalt junipro pieteikumiem.

Lieta, kas atrodas Rīgas rajona tiesā, tiks pievienota lietai, kas atrodas Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā. Līdz ar to SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi pieteikumu par BAS atzīšanu par maksātnespējīgu Rīgas rajona tiesa šodien pēc būtības vēl nesāks skatīt.

Kā žurnālistiem pastāstīja Finanšu restrukturizācijas risinājumu īpašnieks un valdes loceklis Armands Strods, viņa uzņēmums pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā ir ieguvis divas cesijas no FLS un Avelat sargs par kopumā vairāk nekā 10 000 latu. «Finanšu restrukturizācijas risinājumi nodarbojas ar parādu uzpirkšanu un piedziņu,» skaidroja Strods.

Precīzu parādu summu gan A. Strods neatklāja, vien norādīja, ka tā veidojusies par neapmaksātiem apsardzes un grāmatvedības pakalpojumiem, kuri BAS sniegti pagājušajā gadā. Cita starpā Rīgas rajona tiesa šodien saņēma pieteikumu no airBaltic par iestāšanos maksātnespējas lietā, taču šis jautājums palika atklāts un par to būs jālemj Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai.

Kā ziņots, maksātnespējas lieta pēc Finanšu restrukturizācijas risinājumu pieteikuma tika ierosināta 16.februārī.

Pēc Firmas.lv informācijas, 2007. gada martā dibinātā Finanšu restrukturizācijas risinājumi kopš 2008.gada decembra pilnībā pieder Armandam Strodam, kurš ir arī vienīgais uzņēmuma valdes loceklis. Iepriekš Finanšu restrukturizācijas risinājumu vienīgais īpašnieks bija ar ekspremjera Andra Šķēles interesēm saistītā SIA Inpo 7, bet no dibināšanas 2007. gada martā līdz tā paša gada maijam tās īpašnieks bija Jānis Jasāns.

Uzņēmuma nosaukums līdz 2010.gada jūnijam bija SIA Jānis JJ. Uzņēmuma valdē iepriekš bijuši ne tikai jau minētais Jasāns, bet arī tagadējais īpašnieks Strods un Edgars Šķenderis. Ne uzņēmuma peļņa, ne zaudējumi Firmas.lv datubāzē nav norādīti. Uzņēmuma Finanšu restrukturizācijas risinājumi īpašnieks Strods aģentūrai LETA BAS maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu komentēja lakoniski, darot zināmu, ka maksātnespēja pieprasīta nenokārtotu parādsaistību dēļ. Sīkāku informāciju viņš nesniedza.

Savukārt nedēļu vēlāk - 23.februārī - Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā arī SIA Eurobalt junipro iesniedza BAS maksātnespējas pieteikumu, ko tiesa pieņēma izskatīšanai un plānojusi izskatīt 12.martā. Centra rajona tiesā BAS maksātnespējas pieteikums iesniegts, jo uzņēmums mainījis juridisko adresi no Mārupes uz Rīgas centru, Jēkaba ielu 2, liecina Firmas.lv informācija.

Likums ļauj tiesai rosināt vairākas viena uzņēmuma maksātnespējas lietas, taču tad ir lemjams jautājums par to apvienošanu un izskatīšanu vienā tiesvedībā.

Iepriekš BAS maksātnespēju tiesā pieprasīja SIA Veriko saistībā ar 3600 latu parādu saskaņā ar līgumu par brokeru pakalpojumiem. Tiesa šo pieteikumu noraidīja 6.februārī, tādejādi atzīstot BAS par maksātspējīgu. Tiesas spriedums nebija pārsūdzams.

BAS īpašnieki ir Bertolts Fliks un Taurus Asset Management Fund Limited. Patlaban BAS pieder viena airBaltic akcija.

Laikraksts Dienas Bizness iepriekš vēstīja, ka valsts kontrolētās AS Latvijas Krājbanka meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji pilnībā pārņēmis BAS.

airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. airBaltic flotē ir 34 lidmašīnas - sešas Boeing 737-500, astoņas Boeing 737-300, divas Boeing 757-200, desmit Fokker 50 un astoņas Bombardier Q400Next Gen.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviosabiedrības airBaltic pārstāvji šodien SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas lietas izskatīšanā pārmeta pašām BAS un to maksātnespējas pieprasītājam SIA Veriko vēlēšanos, lai BAS tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvju skatījumā, Veriko nemaz nevēlas saņemt ap 3000 latu parāda samaksu un arī BAS vēlas, lai tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvji tiesā lūdza BAS maksātnespējas pieteikumu noraidīt, kā arī atzīt to par nepatiesu un izbeigt BAS maksātnespējas lietu.

Veriko advokāts Raivo Sjadme gan pārmeta airBaltic iespējamu nelikumīgu naudas līdzekļu izšķērdēšanu, lūdzot sākt par to kriminālprocesu. Viņš sacīja, ka tad, ja airBaltic vēlas samaksāt BAS parādu Veriko pašu BAS vietā, tam nepieciešama finanšu ministra un Satiksmes ministrijas atļauja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izbeidz BAS tiesiskās aizsardzības procesu

LETA, 15.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 8.novembrī izbeigusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) tiesiskās aizsardzības procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Uzņēmuma pārstāvis zvērināts advokāts Uldis Šneibahs nav vēlējies konkretizēt, kāpēc process tika izbeigts, tādējādi neko plašāk nekomentējot.

Iepriekš tiesa apturēja tiesvedību BAS maksātnespējas procesa lietā, jo tiesā bija ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process. Ar maksātnespējas pieteikumiem vērsās SIA Mateks, SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi un Railtown Export Limited.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiek skatīta kādreizējā airBaltic vadītāja Bertolta Flika prasība pret jaunajiem BAS valdes locekļiem, likvidējamo AS Latvijas Krājbanka, bankas maksātnespējas administratoru KPMG Baltics un bankas meitasuzņēmumu Atlantijas biroji. Prasības priekšmets ir valdījuma traucējuma pārtraukšana, kā arī paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu atzīšana par spēkā neesošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbanka, iespējams, tiek ziedota, lai iegūtu tās airBaltic akcijas, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām.

Šādu versiju liek izvirzīt DB analīze, kas veikta, ņemot vērā datus, Krājbankas administratora darbu, valdības lēmumus, ekspertu komentārus. Šī situācija savukārt var pavērsties pret pašu valsti, tostarp pret Satiksmes ministriju (SM), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), piemēram, saistībā ar iespējamām tiesvedībām par miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu, kas varētu tikt uzsāktas, ja FKTK nolems sākt Krājbankas likvidāciju.

Pagājušā gada novembra beigās SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās Krājbankā un bankā Snoras savulaik ieķīlātos 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām (BAS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BAS atkal atgriežas tiesā;šoreiz - tiesiskā aizsardzība

Elīna Pankovska; Līva Melbārzde, 12.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu (TAP) iesnieguši jaunieceltie valdes locekļi. Tādu iespēju pieļauj SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) pārstāvis, zvērināts advokāts Viktors Tihonovs, kurš izrādīja pārsteigumu, uzzinot no DB par šādu iesniegumu.

Arī bijušais BAS līdzīpašnieks Bertolts Fliks DB sacīja, ka jaunā BAS valde pēc 24. februāra tiesas lēmuma nedrīkstēja šādu pieteikumu iesniegt un savu turpmāko rīcību sola izvērtēt. DB jau rakstīja, ka Latvijas krājbankas administrators KPMG Baltics šā gada 6. februārī pieņēma lēmumu par Krājbankā ieķīlāto BAS kapitāldaļu pārdošanu savai meitaskompānijai SIA Atlantijas biroji, kas BAS arī iecēla jaunu valdi Jāņa Bankova un Edija Ziediņa personā. B. Fliks uzskata, ka BAS daļas pārņemtas nelikumīgi ,tāpēc viņš vērsās Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kas viņa prasību līdz lietas galīgai izskatīšanai daļēji apmierināja, 24. februārī uzliekot vairākus darbības liegumus jaunajai BAS valdei. «BAS jaunieceltajiem valdes locekļiem tiesa ir aizliegusi pārstāvēt kompāniju. Es neko nezinu par to, ka ir iesniegts TAP pieteikums. Es domāju, ka atņem uzņēmumu, reģistrē reiderisma ceļā un dara visu iespējamo, lai noslēptu dziļāk,» atzīmē V. Tihonovs, piebilstot, ka neko sīkāk nevar komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa vakar, 5.decembrī, atkārtoti ir ierosinājusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas procesa lietu, liecina Maksātnespējas aģentūras mājaslapā esošā informācija.

Ar pieteikumu tiesā vēlreiz vērsās SIA "Finanšu restrukturizācijas risinājumi". Maksātnespējas procesa administratora kandidāts pagaidām ir Inese Rimdžus.

Lietu paredzēts izskatīt 19. decembrī plkst.11.30, liecina informācija tiesu portālā tiesas.lv.

Jau ziņots, ka Rīgas rajona tiesa 15.jūnijā noraidīja trīs kompāniju pieteikumus atzīt par maksātnespējīgu uzņēmumu BAS. Uzņēmumu par maksātnespējīgu bija lūgušas atzīt Finanšu restrukturizācijas risinājumi un SIA Eurobalt Junipro, kā arī SIA Mateks.

Eurobalt Junipro advokāts Zigurds Krastiņš iepriekš atzina, ka BAS maksātnespējas pieteikums iesniegts 36 000 latu parāda dēļ par juridiskajiem pakalpojumiem. Krastiņš lūdza tiesu ņemt vērā to, ka BAS vēl papildus ir saistības pret viņa pārstāvēto kompāniju 80 tūkst. eiro (56 tūkst. latu) apmērā, un arī šis jautājums būtu vērtējams, lemjot par BAS maksātnespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

SIA Baltijas Aviācijas sistēmas tomēr maksātspējīga

Elīna Pankovska, 06.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa noraidīja SIA Veriko maksātnespējas pieteikumu, un atzina par maksātspējīgu SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS), kas pieder Bertoltam Flikam un Taurus Asset Management Fund Limited.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā bija vērsusies SIA Veriko, saistībā ar BAS parādu 3,6 tūkst. Ls apmērā. SIA Veriko ir Luksemburgas kompānijai Aerienne Services Group S.A. 100% piederošs uzņēmums.

Savukārt airBaltic pārstāvji iepriekš tiesā lūdza BAS maksātnespējas pieteikumu noraidīt, kā arī atzīt to par nepatiesu un izbeigt BAS maksātnespējas lietu. Jāmin arī, ka lidsabiedrības pārstāvji izteica gatavību samaksāt BAS parādu.

BAS pārstāvis Viktors Tihonovs savos paskaidrojumos tiesas sēdē iepriekš minēja, ka BAS faktiskā maksātnespēja radusies, jo valsts un Latvijas Krājbanka rupji pārkāpušas pagājušā gada oktobrī noslēgto vienošanos, kas paredz piedziņas darbības veikt ne ātrāk par 2012.gada 31.decembri, un jau pērn novembrī pārņēmusi bankā ieķīlātās airBaltic akcijas, rakstīja LETA. Tāpat pārņemti BAS debitoru parādi, un tādējādi atņemti visi lielākie BAS aktīvi, bez kuriem nav iespējams veikt nekādas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sāk pārbaudi par darbībām, kas veiktas ar SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) kapitāla daļām un īpašumu.

Par to liecina DB rīcībā nonākušais LR Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes paziņojums. Tajā teikts, ka 8. novembrī uzsākta arī resoriskā pārbaude ar mērķi noskaidrot, vai netika pārkāptas tiesību normas, kuru izpildes kontroli un uzraudzību veic policijas darbinieki. Šis policijas paziņojums vismaz līdz galīgai pārbaudes pabeigšanai varētu būt signāls, ka darbības ar bijušā airBaltic privātā akcionāra BAS kapitāldaļām un īpašumu, iespējams, tiešām varētu būt nelikumīgas, uz ko jau iepriekš norādījis BAS līdzīpašnieks un bijušais airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

No Prudentia Advisers grib piedzīt ceturtdaļmiljonu

Andrejs Vaivars, Māris Ķirsons, 24.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesā iesniegta prasība pret vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus konsultējošo uzņēmumu Prudentia Advisers.

Ar ceturtdaļmiljonu vērtu prasību Rīgas apgabaltiesā ir vērsies SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijušais līdzīpašnieks Taurus Asset Management Fund Limited (Taurus), DB apstiprināja Taurus intereses aizstāvošais advokāts Viktors Tihonovs. Nevar izslēgt, ka šī ir tikai pirmā prasība pret Prudentia Advisers, kas pašlaik sniedz stratēģiski svarīgas konsultācijas gan nacionālai aviokompānijai airBaltic, gan a/s Liepājas metalurgs.

Pieteikumu nekomentē

Bahamās reģistrētā kompānija Taurus kļuva par BAS 50% īpašnieci 2010. gada 16. decembrī, savukārt BAS piederēja 47,2% nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Taurus uzskata, ka airBaltic 2011. gada likviditātes problēmu risināšanai valsts pieaicinātais konsultants Prudentia Advisers 2011. gada rudenī no BAS prettiesiski ir izmānījis 14 milj. Ls aizdevumu airBaltic, turklāt paralēli kopā ar otru airBaltic lielāko akcionāru Satiksmes ministriju ir plānojis BAS piederošo 47,2% airBaltic akciju pārņemšanas shēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tendences un aktuālās apvienošanās elektronisko sakaru nozarē

Ivo Maskalāns,Zvērinātu advokātu biroja BORENIUS zvērināts advokāts, 28.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskie sakari ir tā nozare, kurā attīstība šobrīd notiek dinamiski un inovatīvi. Tas attiecas arī uz apvienošanās darījumiem nozarē, jo vairāki Eiropas uzņēmumi pēdējā laikā aktīvi paplašina un dažādo gan savu pakalpojumu klāstu, gan arī darbības teritorijas.

Telekomunikāciju nozari, kā aktuālu un svarīgu nozari, savā nesenajā runā uzsvēra arī Eiropas Komisijas (EK) Priekšsēdētāja vietnieks, Joahims Almunja, kurš ir atbildīgs par ES konkurences politiku. Savā šī gada 21. februāra runā viņš minēja, ka pašlaik EK skata divus apvienošanās darījumus nozarē: vienā Īrijā 02 iegādājas Hutchison, otrā, Telefonica iegādājas KPN E-Plus biznesu Vācijā.

Šādos apstākļos tirgū parasti nevar sūdzēties par konkurences trūkumu. Lai gan vēsturiski elektronisko sakaru nozare varētu asociēties ar lielu, agrāk valstij piederošu uzņēmumu, kas neizjūt īpašu konkurences spiedienu, šobrīd konkurences aina elektronisko sakaru nozarē ir pavisam cita. Tas visvairāk ir saistīts ar jaunu pakalpojumu rašanos, un izmaiņām patērētāju pieprasījumā pēc elektronisko sakaru pakalpojumiem. Šīs tendences ir izmainījušas arī pašu priekšstatu par to, kas varētu tikt uzskatīts par elektronisko sakaru pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Krājbanka atkal «glābj» airBaltic

Līva Melbārzde, Ieva Mārtiņa, Māris Ķirsons, 05.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators palīdz valstij atbrīvoties no airBaltic bijušajiem līdzīpašniekiem SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

Tas turklāt, iespējams, notiek pretēji Krājbankas kreditoru interesēm un apejot tiesas liegumus. Jo, neraugoties uz BAS, tās mantai un amatpersonām noteiktajiem juridiskajiem liegumiem, notikusi BAS vērtīgākās daļas - prasījumu tiesības pret airBaltic - īpašnieku maiņa un tā jau kā komercķīla ir reģistrēta uz cita vārda.

Proti, pagājušā nedēļā Krājbankas meitas uzņēmums Atlantijas biroji no airBaltic bijušā privātā akcionāra BAS pārņēma saistības pret Krājbanku un Snoras: ir reģistrēta ķīla, kuras devējs BAS vietā nu ir Atlantijas biroji, bet ņēmējs Krājbanka un Snoras. Ķīlas maksimālā summa minēti 26,04 miljoni latu, bet komercķīlas priekšmetā ietilpst arī visas Atlantijas biroju prasījuma tiesības, tajā skaitā pret airBaltic. DB jau iepriekš rakstīja, ka pērn pēc Krājbankas kraha banka pārņēma no BAS tai piederošās airBaltic akcijas un tālāk tās pārdeva valstij, bet Atlantijas biroji pārņēma BAS no tās bijušajiem akcionāriem - Bertolta Flika un Taurus Asset Management.

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo tēma

Valde kā krietns un atbildīgs saimnieks – ne tikai skaisti vārdi

Evija Novicāne, Mg.iur., zvērināta advokāte, sertificēta maksātnespējas administratore, 27.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Neuzlabojot maksātnespējas procesu, ekonomika var zaudēt 852 miljonus eiro

Žanete Hāka, 06.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas maksātnespējas likums atbilst labākajai starptautiskajai praksei, tā īstenošanā ir virkne nepilnību un trūkumu, kas rada zaudējumus, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte veiktajā pētījumā.

Laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi 665 miljonus eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, - secināts pētījumā.

Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru. Apzinoties maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēmas nepilnības, lai gūtu savtīgu labumu, visbiežāk tiek īstenotas četras krāpniecības shēmas - pamatlīdzekļu pārrakstīšanu uz citu sev piederošu uzņēmumu, uzņēmuma kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī maksātnespējas procesa izmantošana savtīgos nolūkos, kuru īsteno maksātnespējas administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mārtiņa Bunkus pēdējā intervija Dienas Biznesam: Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta

Sandris Točs, speciāli DB, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas nacionālā lidsabiedrība AirBaltic Corporation (airBaltic) nebūtu novilcinājusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas procesu Rīgas rajona tiesā, paužot gatavību samaksāt 3 600 latu parādu, kompānija būtu palikusi bez visiem gandrīz 250 pilotiem, atzina airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš norāda, ka BAS ir filiāle Kiprā, kas nodarbinājusi visus airBaltic pilotus. Iespējamā BAS maksātnespēja nozīmētu to, ka airBaltic nevarētu izmantot šos pilotus, jo kompānija nebija to tiešais darba devējs.

«Aizkavējot BAS maksātnespējas lietu, varam nodrošināties ar pilotiem, jo paguvām pārslēgt darba līgumus ar gandrīz 250 pilotiem. Šī pāreja bija brīvprātīga. Turklāt [maksātnespējas prasījuma - red.] summa bija 3600 latu - mazāka par viena ļoti īsa lidojuma izmaksām, piemēram, uz Viļņu vai Tallinu. Tas bija tā vērts, jo iespējamās sekas uz airBaltic būtu grūti paredzēt,» akcentē Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

BAS: apmaksājot airBaltic jaunās emisijas akcijas, tās, visticamāk, tiktu brutāli atņemtas

Ritvars Bīders, 22.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) pašreizējā situācijā nevar ieskaitīt jebkādus līdzekļus ne airBaltic, ne citos kontos, turklāt, ņemot vērā līdzšinējo Latvijas Krājbankas un Satiksmes ministrijas rīcību, visticamāk, tiklīdz BAS, neievērojot aizliegumus, būtu apmaksājis airBaltic jaunās emisijas akcijas, tās tiktu atkal brutāli atņemtas.

Tā savā paziņojumā norāda, SIA Baltijas aviācijas sistēmas, atbildot uz izskanējušo informāciju, ka valdība aizdos lidsabiedrībai airBaltic 25 miljonus latu, jo pieteiktā airBaltic akciju emisija nav beigusies veiksmīgi.

BAS valdes locekle Inga Piterniece pauž neizpratni par to, ka uzņēmums tiek vainots tajā, ka nav nodrošināta airBaltic finansējuma daļa vairāk kā 40 miljonu latu apmērā.

Viņa atgādina, ka 2011.gada 30.novembrī Latvijas Krājbanka pārņēma valdījumā BAS debitoru parādus un noteica, ka jebkādi maksājumi, ko veic BAS, ir jāizdara tikai un vienīgi uz Krājbankas norādīto kontu. Tas, pēc BAS apgalvotā, ir labi zināms gan SM, gan airBaltic. «Līdz ar to, pat pie labākās gribas, BAS nevar ieskaitīt jebkādus līdzekļus ne airBaltic, ne citos kontos,» teikts BAS izplatītajā paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Jau trešo reizi prasa BAS maksātnespēju

Ieva Mārtiņa, Elīna Pankovska, 29.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc SIA Eurobalt Junipro pieteikuma tiesa ierosinājusi jaunu Baltijas aviācijas sistēmu maksātnespējas procesa lietu.

DB rīcībā esošais Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 27. februāra lēmums liecina, ka Baltijas aviācijas sistēmu (BAS) maksātnespējas procesa pieteikums tiks izskatīts tiesas sēdē šā gada 12. martā.

BAS maksātnespējas process ierosināts saistībā ar kādu parādu, tomēr kam, cik un par ko BAS palicis parādā, Eurobalt Junipro īpašnieks un vadītājs Gunārs Silavs DB neatklāja. Proti, viņš atzina, ka Eurobalt Junipro nodarbojas ar parādu pārpirkšanu un arī šis BAS parāds cesijas kārtībā ir nopirkts, lai to piedzītu. Tomēr G. Silavs pagaidām neatklāja, no kā parāds (viens vai vairāki) nopirkts un cik liels tas ir. Eurobalt Junipro vēl pērnā gada sākumā figurēja tiesā kā prasītājs lietā pret savulaik zemēm bagāto Gati Saknīti par aizdevuma piedziņu. Savukārt vēl 2006. gadā Eurobalt Junipro parādījās kā kompānija, kurai G. Saknīša parakstītās parādzīmes cedēja advokāts Viktors Tihonovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

papildināta - VK: Valsts izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējusi vismaz 434 miljonus eiro

Dienas Bizness, 19.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika, nav noteikti ar tās īstenošanu sasniedzamie mērķi un rezultāti, tāpēc arī nav radīta efektīva sistēma maksātnespējas administratoru darbības uzraudzībai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Maksātnespējas jautājumi skar arī publisko sektoru, jo arī valsts kā kreditors komersantu maksātnespējas procesos zaudē līdzekļus – nepilnu divu gadu laikā (no 01.01.2013. līdz 30.09.2014.) valsts budžeta iestādes un valsts kapitālsabiedrības izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējušas vismaz 434 milj. eiro, no tiem 402 milj. eiro veido VID norakstītie nodokļi, bet uz 01.10.2014. pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos veidoja vismaz 603 milj. eiro.

VK uzskata, ka Maksātnespējas likuma mērķis netiek sasniegts, jo kā prioritāte nav noteikta tādu darbību veikšana, lai maksātspēja tiktu atjaunota, bet, ja tas nav iespējams, tad parādsaistību segšanai tiktu atgūts pēc iespējas vairāk līdzekļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BAS atzīst par maksātspējīgu

Elīna Pankovska, 15.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa, izskatot SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas lietu, atzina uzņēmumu par maksātspējīgu, uz izbeigusi maksātnespējas lietu. Tādējādi noraidot SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi, SIA Eurobalt Junipro un SIA Mateks pieteikumus, kuros tika lūgts BAS atzīt par maksātnespējīgu. Šis tiesas lēmums nav pārsūdzams.

DB jau rakstīja, ka šā gada maijā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa nolēma izbeigt BAS tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Šāds lēmums tika pieņemts, jo BAS tiesas noteiktajā termiņā nebija iesniegusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Tiesas lēmums nebija pārsūdzams, tāpēc Rīgas rajona tiesai, kurā atradās BAS maksātnespējas lieta, lēma par šī procesa atjaunošanu.

Centra rajona tiesa BAS tiesiskās aizsardzības procesa lietu ierosināja šā gada pavasarī un uzdeva uzņēmumam līdz maija sākumam iesniegt tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Pēc tam bija paredzēts lemt par to, vai nosakāma BAS tiesiskā aizsardzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ministri atbalsta jaunas nodevas ieviešanu uzņēmējiem par apvienošanās ziņojumiem

BNS, 05.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja grozījumus Konkurences likumā, kas paredz jaunas nodevas ieviešanu uzņēmējiem par apvienošanās ziņojumu izskatīšanu, aģentūra BNS uzzināja valdības komitejas sēdē.

Lai uzņēmumiem atvieglotu apvienošanās paziņošanas pienākumu, grozījumi likumā paredz paplašināt saīsināto apvienošanās ziņojumu iesniegšanas gadījumu skaitu, kā arī paredz tiesības KP atbrīvot iesniedzēju no atsevišķas informācijas iesniegšanas pienākuma. Grozījumi paredz, ka uzņēmumiem, kuri vēlēsies apvienoties, būs jāsamaksā noteikta valsts nodeva par apvienošanās ziņojuma izvērtēšanu. Plānots, ka 2000 eiro būs jāmaksā par saīsinātā apvienošanās ziņojuma iesniegšanu, 4000 eiro - ja gada apgrozījums ir starp 30 un 80 miljoniem eiro, savukārt 8000 eiro - ja apgrozījums ir virs 80 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa ierosinājusi vēl vienu airBaltic mazākuma akcionāra SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas lietu, liecina informācija Valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija interneta vietnē.

Juridiskās personas maksātnespējas process ierosināts, pieņemot SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi pieteikumu. Par administratora pretendenti izvēlēta Maija Stoļarova, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājas lapā.

SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi dibināta 2007. gadā un veic operācijas ar vērtspapīriem, liecina informācija Lursoft. Lursoft dati liecina, ka 2007.gada martā dibinātā Finanšu restrukturizācijas risinājumi kopš 2008. gada decembra pilnībā pieder vienīgajam uzņēmuma valdes loceklim Armandam Strodam. Iepriekš Finanšu restrukturizācijas risinājumu vienīgais īpašnieks bija ar ekspremjera Andra Šķēles interesēm saistītā SIA Inpo 7, bet no dibināšanas 2007. gada martā līdz tā paša gada maijam tās īpašnieks bija Jānis Jasāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmumu reģistru apsūdz reiderisma piesegšanā

Ritvars Bīders, 16.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BAS kapitāldaļu īpašnieku maiņas gadījumā Uzņēmumu reģistra prakse esot visnotaļ apšaubāma un būtībā ļaujot leģitimizēt reiderismu.

To DB sacīja SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijusī valdes locekle Inga Piterniece, kas attiecīgu sūdzību ir iesniegusi arī LR Uzņēmumu reģistra (UR) galvenajam valsts notāram Ringoldam Balodim. «Pēc Komerclikuma nosacījumiem, uzņēmuma dalībnieku maiņu UR var iesniegt tikai esošā, tur reģistrētā uzņēmuma valde, vai tā valde, kuru iecēluši sabiedrības dalībnieki, kurus UR reģistrētā valde ir ierakstījusi dalībnieku reģistrā. Pēc tam, kad dalībnieku maiņa ir reģistrēta, jaunie dalībnieki var mainīt uzņēmuma valdi, ja tā vēlas.

Šajā gadījumā ir noticis pilnīgi savādāk - pieteikumu izmaiņām UR ir iesniegusi jaunā uzņēmuma valde, lai gan esošā valde nav autorizējusi uzņēmuma dalībnieku maiņu. Taču UR šīs izmaiņas mierīgi ir reģistrējis. Kāds tam ir pamatojums?» neizpratnē ir I. Piterniece, norādot, ka šajā gadījumā UR rīcība ir visai apšaubāma un, ņemot vērā pēdējā laikā publiskajā telpā notiekošo diskusiju par uzņēmumu prettiesiskas pārņemšanas jeb reiderisma ierobežošanu, liek domāt, ka šajā konkrētajā gadījumā UR reiderismu tieši leģitimizē. «Es esmu BAS valdē, ja esat ieguvuši tiesības uz BAS kapitāldaļām, vērsieties pie esošās BAS valdes, parādiet šīs tiesības, un dalībniekus nomainīsim. Ja dalībnieku nemainām, tad sūdziet mūs tiesā. Taču mēs tos dalībniekus nomainītu, ja viss uz likuma pamata būtu pareizi izdarīts,» tā I. Piterniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ļoti riskē neatgūt airBaltic ieguldītos vairāk nekā 80 miljonus latu nodokļu maksātāju naudas, šodien raksta Dienas Bizness.

airBaltic 2011. gada konsolidētais finanšu pārskats atklāj skarbu finanšu situācijas ainu: 152 miljonu latu parādi un uzrādīto zaudējumu dēļ 85 miljonu latu apjomā 106 miljonu latu negatīvs pašu kapitāls. Izpētot gada pārskatu, aptaujājot ekspertus un apkopojot viedokļus DB secināja, ka šobrīd valstij par 99,77% piederošās airBaltic tālāka veiksmīgā pastāvēšana ir atkarīga no šaubīga biznesa restrukturizācijas plāna un tiesvedību iznākuma ar bijušo kompānijas vadītāju Bertoltu Fliku un iepriekšējo airBaltic privāto akcionāru Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, Eiropas Komisijai sniegta nepatiesa informācija par airBaltic finansēšanas apstākļiem, šodien raksta Dienas Bizness.

Publiskotais Eiropas Komisijas dokuments kopumā atspoguļo valsts haotisko rīcību saistībā ar veiktajiem ieguldījumiem airBaltic, pastāv risks, ka šī nauda būs jāatmaksā.Par to liek domāt fakts, ka Eiropas Komisija (EK) pagaidām kā iespējams neatļautu valsts atbalstu novērtējusi visus sešus valsts sniegtos aizdevumus airBaltic. Tāpat šajā dokumentā atspoguļojas dīvainas darbības, kurām izmantots airBaltic bijušais privātais akcionārs Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS). Turklāt Eiropas Komisijas publicētajā dokumentā par airBaltic sniegto valsts atbalstu parādās arī pretrunīgas ziņas, kas liek domāt, ka kāda no iesaistītajām pusēm ir sniegusi nepatiesu informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesā izbeigta tiesvedībaairBaltic strīdā ar BAS un Krājbanku par kapitalizācijas atzīšanu

LETA, 20.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesā februārī izbeigta tiesvedība nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) prasībā pret SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) un likvidējamo Latvijas Krājbanka (Krājbanka) par kapitalizācijas atzīšanu. Arī šī ir kārtējā prasība, kas saistīta ar 2011.gada 3.oktobra vienošanos par airBaltic glābšanu.

Kā aģentūru LETA informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, tāds lēmums tika pieņemts saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 2.punkts, kas paredz, ka lietā tiesvedība ir izbeidzama, ja prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības.

Par minēto lēmumu ir iesniegta blakus sūdzība, tomēr tā vēl nav pieņemta, jo šodien tika skatīts airBaltic lūgums par atbrīvošanu no naudas soda. Kā sacīja Bērziņš, tas šodien tika noraidīts.

airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka «minētā tiesvedība ir daļa no airBaltic pagātnes jautājumiem, kas tiek risināti ar juridisku mehānismu palīdzību».

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Dienas tēma: Maksātnespējas procesa ātrums vai maksimāls tautsaimniecisks labums?

Māris Ķirsons, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas procesa ātrums vai maksimāls ilgtermiņa labums tautsaimniecībai, atgūstot pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoru interesēs un, vēlamajā variantā, atjaunojot uzņēmuma maksātspēju - tas ir būtiskākais jautājums, uz ko būtu jāatbild maksātnespējas nozares politikas pamatdokumentam.

Dienas Biznesa rīkotajā apaļā galda diskusijā, kas veltīta maksātnespējas problēmām, uzņēmēji, tajā skaitā ārvalstu investori, Valsts kontrole, kā arī paši administratori norādīja uz vairākiem problēmu aspektiem maksātnespējas procesā, kuru efektīvam risinājumam sākotnēji būtu nepieciešams pilnvērtīgs informācijas apkopojums un uz tās pamata skaidri definēts nozares politikas dokuments ar konkrētiem sasniedzamajiem maksātnespējas procesa mērķiem. Tam būtu jānovērš patlaban nereti vērojamā dilemma maksātnespējas procesa administratoru darbībā, nosakot, vai procesa ātrums var būt svarīgāks par ilgtermiņa saimniecisko labumu: maksimāli lielu naudas līdzekļu atgūšanu kreditoru interesēs un, ideālā gadījumā, paša uzņēmuma saimnieciskās darbības atjaunošanu. Uz šāda nozares dokumenta pamata tad arī būtu jāveido attiecīgie grozījumi normatīvajā regulējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru