Jaunākais izdevums

Administratīvā apgabaltiesa 25.janvārī noraidīja būvfirmu pieteikumu par Konkurences padomes (KP) 2021.gada 30.jūlija lēmuma atcelšanu t.s. "būvnieku karteļa lietā", kurā KP konstatēja 10 būvniecības uzņēmumu aizliegtu vienošanos un piemēroja tirgus dalībniekiem vairāk nekā 16 miljonu eiro sodu.

Astoņi no desmit KP sodītajiem uzņēmumiem pārsūdzēja KP lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā, taču vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, tāpēc kopumā lietā kā prasītāji bija 13 uzņēmumi.

Tiesa noraidīja SIA "Abora" un SIA "Tehnocentrs", SIA "Arčers", SIA "Latvijas energoceltnieks", AS "LNK Industries", SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", SIA "Merks" un AS "Merko Ehitus", SIA "Re&Re", SIA "Rere būve" un AS "Rere grupa", SIA "Skonto būve" un AS "UGN" pieteikumus pilnībā. Tādējādi par tiesisku un pamatotu atzīsts KP lēmumā konstatētais Konkurences likuma 11.pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.pantā noteiktais aizliegtas vienošanās pārkāpums būvniecības uzņēmumu darbībās un šiem tirgus dalībniekiem piemērotie naudas sodi.

Konkurences padomes Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička: "Konkurences padome atzinīgi novērtē Administratīvā apgabaltiesas spriedumu, kurā vispusīgi novērtēti lietā esošie pierādījumi, kā rezultātā tiesa guva pārliecību, ka būvnieki gadiem pārrunāja un vienojās par lielāko būvniecības iepirkumu sadali un dalības nosacījumiem iepirkumos, piemēram, vienojoties par Mežaparka estrādes, Rīgas Tehniskās universitātes, Jaunā Rīgas teātra, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, VEF un citiem iepirkumiem. Tāpat tiesa, novērtējot nacionālo normatīvo regulējumu un Eiropas Savienības tiesisko regulējumu, kā arī Eiropas Savienības tiesu praksi, secināja, ka Konkurences padome bija tiesīga pārkāpuma pamatošanai izmantot no kriminālprocesa iegūtu slepeni noklausītu fizisko personu sarunu ierakstus un ka šie pierādījumi ir pieļaujami, ja noklausīšanās ir veikta saskaņā ar likuma prasībām. Tiesa savā spriedumā pievērsa uzmanību arī Latvijas tiesu praksē iepriekš neskatītam jautājumam par uzņēmuma patiesā labuma guvēja, tajā skaitā akcionāra, veiktajām darbībām konkrētā tirgus dalībnieka interesēs. Tiesa apstiprināja - lai pierādītu, ka fiziska persona, kas piedalījusies aizliegtajās sarunās, pārstāv konkrēta uzņēmuma intereses, ir jāvērtē ne tikai personas juridiskās, bet arī faktiskās saiknes ar uzņēmumu."

KP lēmumu no desmit sodītajiem uzņēmumiem nepārsūdzēja divi - "Velve", ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja "uzticamības atjaunošanai", kā arī "RBSSKALS būvvadība", kurai jau uz KP lēmuma pieņemšanas laiku bija pieteikta maksātnespēja.

Apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai sodītu DEPO ar 3,7 miljoniem eiro, Konkurences padomei un tiesai pierādījumi ir lieki

Andris Kozlovskis, SIA DEPO DIY valdes priekšsēdētājs, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diemžēl arī tiesas turpina iet pa Konkurences padomes (KP) iemīto taku un turpina vērsties pret to uzņēmumu, kas nepakļāvās kartelim, pret kuru šis kartelis bija vērsts.

2024. gada 25. janvārī esam saņēmuši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedumu, saskaņā ar kuru DEPO piemērotais naudas sods 3,7 milj. EUR apmērā stājas spēkā. Mēs, DEPO, esam ļoti vīlušies, ka pēc 7 gadiem, kuru laikā tiesas pārbaudīja KP lēmuma tiesiskumu, tā arī nav izdevies nonākt pie objektīva un taisnīga rezultāta pēc būtības. DEPO ieskatā tiesvedības ietvaros nav vērtēti uzņēmuma iesniegtie nepārprotamie pierādījumi, ka mēs nebijām un nevarējām būt aizliegtas vienošanās starp būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu veikalu plauktos dalībnieks.

Pēc iepazīšanās ar saņemto spriedumu DEPO rodas pārliecība, ka tiesu sistēmas darbībā un tieši konkurences tiesību piemērošanā ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, jo šobrīd tas tiek darīts akli un jau pēc noklusējuma uzskatot katru uzņēmēju par pārkāpēju un noziedznieku. Tiesas, acīmredzot, ir pārliecinātas savās zināšanās par konkurences tiesībām tādā mērā, ka šos noteikumus var piemērot bez jebkādām konsultācijām ar Eiropas Savienības Tiesu, tas ir, neuzdodot prejudiciālos jautājumus (jautājums par Eiropas Savienības tiesību normu pareizu un atbilstošu interpretāciju, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu), kad tas ir acīmredzami jādara. Turklāt šajā gadījumā tiesas sprieduma pamatojumā tiek izmantota tiesību normu interpretācija, kas attīstījusies vairākus gadus pēc lietā iztirzātajiem notikumiem un ko šobrīd joprojām turpina attīstīt un skaidrot Eiropas Komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā piemērot ECT spriedumu lietā "Yordanov and Others v. Bulgaria"

Alfrēds Voroņko, zvērināts advokāts “Voroņko zvērinātu advokātu birojs”, Inese Nikuļceva, zvērināta advokāte, vadošā pētniece Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, 14.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 26. septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā “Yordanov and Others v. Bulgaria”, pieteikuma Nr. 265/17 un 26473/18, kas stājies spēkā 2024. gada 19. februārī.

Šajā spriedumā secināts, ka, lai mantas konfiskācija tiktu uzskatīta par atbilstošu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 1. protokola 1. pantam, nacionālajām tiesām ir būtiski norādīt ziņas par noziedzīgiem vai administratīviem nodarījumiem, kuru rezultātā tika iegūta konfiscējamā manta, kā arī jāparāda saikne starp šādu nodarījumu un konfiscējamo mantu (sprieduma 124. punkts). Mantas uzskatīšana par “nelikumīgi iegūtu” tikai tāpēc, ka pieteikuma iesniedzēji nebija pierādījuši nekādus likumīgus ienākumus, kas attaisnotu tās iegūšanu, nevar attaisnot mantas konfiskāciju un nevar tikt atzīta par atbilstošu Konvencijas 1. protokola 1. pantam (sprieduma 130. un 136. punkts).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tiesa atstāj spēkā KP lēmumu par Kurši dalību aizliegtā vienošanās

Db.lv, 02.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances - Administratīvās apgabaltiesas - 2020.gada 17.februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmums attiecībā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1 145 077 eiro apmērā.

KP 2017.gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.

KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "DEPO DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA "Knauf" un SIA "Norgips" preču cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apgabaltiesai trešo reizi būs jāvērtē digitālās televīzijas krimināllieta

LETA, 06.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa (AT) šodien atcēlusi 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

AT atzina par pamatotiem vairākus prokurora iesniegtajā kasācijas protestā norādītos argumentus, tajā skaitā to, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka mantkārīgs nolūks var izpausties arī citu personu materiālā stāvokļa uzlabošanā.

AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesas apgalvojums par pirmās instances tiesas veiktu no apsūdzības atšķirīgu noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu pierādīšanu nav pamatots un neatbilst Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas jēgai, kā arī nav pamatots atzinums, ka nozieguma aprakstā jābūt norādītam, ka izdarītāji krāpšanā iesaistījuši atbalstītājus.

Apelācijas instances tiesa nav pamatojusi atzinumu par Krimināllikuma 195.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma sastāva objektīvās puses neesību sakarā ar to, ka legalizēšanas darbības izdarītas pirms turpinātā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma pabeigšanas, un paudusi pretrunīgus atzinumus par finanšu līdzekļu izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aktuālas problēmas tieslietās – stratēģiska tiesvedība medija aizvēršanai

Gatis Madžiņš, izdevniecības Dienas Bizness galvenais redaktors, 07.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lasot ziņas no Krievijas par to, kā opozicionāriem tiek pasludināti cietumsodi izdomātās lietās vai viņu advokāti netiek pielaisti tiesas sēdēm vai pat paši apcietināti, parasti nodomājam – kas tāds iespējams vien Krievijā.

Ņemot vērā, ka trešdien, 8.novembrī Ekonomisko lietu tiesā paredzēts izskatīt lietu pret līdzšinējo laikraksta "Diena" un vēl vairāku izdevumu izdevēju "Izdevniecību Dienas Mediji" par it kā parāda piedziņu, gribētu padalīties ar šīs tiesvedības mums neizprotamākajām un "krāšņākajām" detaļām. Patiesībā pēc mērķa, veida, formas un satura šī tiesvedība īsti ne ar ko neatšķiras no ziņām no Krievijas tieslietu sistēmas. Un, laikam, taču īpaši simboliska ir sakritība, ka lieta pret "Dienas Medijiem" tiek izskatīta vienā nedēļā ar Latvijas Mediju ētiku padomes rīkoto pasākumu par stratēģiskām tiesvedībām pret medijiem, mēģinot tos apklusināt.

Tātad, kāpēc tiesu pret līdzšinējo "Dienas" izdevēju uzskatām par nesaprotamu un dīvainu. Pirmkārt, lieta pret "Dienas Medijiem" ir iesniegta Ekonomisko lietu tiesā, kurai tā vispār nemaz nav piekritīga. Tomēr tas netraucē tiesnesim Kasparam Vecozolam lēmumu par civillietas ierosināšanu pieņemt nepilnu diennakti pēc pieteikuma saņemšanas. Pēc tam tiek noteikts nesamērīgi īss termiņš paskaidrojumu sniegšanai, bet tiesas sēde nozīmēta piecas darba dienas pēc pavēstes nosūtīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīta par pamatotu Konkurences padomes (KP) konstatētā aizliegtā vienošanās starp diviem būvmateriālu ražotājiem un četriem tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu, informēja tiesa.

Ar minēto iestādes lēmumu pieteicējai - SIA "Depo DIY" - uzlikts naudas sods 3 718 323 eiro apmērā.

KP iepriekš informēja, ka lietas izpētes laikā KP vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "Depo DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", "Kurši" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu "Knauf" un "Norgips" izplatītajai produkcijai.

KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp "Knauf" un "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz "Knauf" un "Norgips" preču cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā uzņēmums Pillar Contractor ir pastāvīgi attīstījies, un tuvākie gadi plānoti tikpat dinamiski, atklāj Jānis Lāčaunieks, Pillar Contractor izpilddirektors.

2024.gads iesācies uzņēmumam labvēlīgi, un esošais līgumu portfelis jau tagad ļauj teikt, ka šis gads būs kārtējais izaugsmes gads, teic J.Lāčaunieks. Viņš atzīmē, ka Pillar Contractor mērķis ir kļūt par Latvijas Top 10 lielāko būvniecības nozares uzņēmumu, izvērtējot iespējas arī konkurēt eksporta tirgos. Mērķi ir augsti, taču, ja viss notiks tā, kā iecerēts, mēs tos varētu sasniegt salīdzinoši drīz, domā J.Lāčaunieks. Ceram, ka topā mēs varētu iekļūt ap 2025. gadu, bet jaunu eksporta tirgu apgūšana būs mūsu nākamās piecgades izaicinājums, teic Pillar Contractor izpilddirektors.

Pēdējos gados izaicinājumu nav trūcis - pandēmija, karš, inflācija. Kas visbūtiskāk skāra Pillar Contractor?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiesa ierosina lietu par Turcijas uzņēmumu apvienības izslēgšanu no Rail Baltica iepirkuma

Db.lv, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi Turcijas uzņēmumu apvienības “IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S.” un “Doguş Insaat Ve Ticaret A.S.” pieteikumu un ierosinājusi lietu par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu saistībā ar Rail Baltica pamattrases būvdarbu iepirkumu.

Pieņemot lēmumu par lietas ierosināšanu, tiesa vienlaikus norādījusi, ka aicina SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” uz laiku atturēties no iepirkuma līguma slēgšanas.

Turcijas uzņēmumu Apvienība Latvijas republikas tiesā vērsās ar diviem lūgumiem – atcelt Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, ar kuru tika atstāts negrozīts SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” iepirkuma komisijas lēmumu par Rail Baltica Konkursa rezultātiem, un aicināja noteikt pagaidu noregulējumu, liedzot slēgt līgumu, kamēr notiek tiesvedība.

“IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S.” biznesa attīstības vadītājs Ilker Oksuz: “Tik liela un nozīmīga iepirkuma procedūrai ir jābūt caurspīdīgai un rezultātiem pamatotiem, loģiskiem un neapstrīdamiem. Diemžēl Latvijas Rail Baltica iepirkuma gadījumā ir pamatotas aizdomas, ka šādas pieejas nav. Tāpēc esam gandarīti par šī brīža tiesas lēmumu – aicinājumu iesaistītajiem atturēties no darbībām, kas vērstas uz līguma noslēgšanu iepirkumā. Paļaujamies, ka Latvijas tiesu vara ļoti rūpīgi izvērtēs visu procesu un, izprotot projekta vērienu, tā stratēģisko nozīmi un arī finansiālā aspekta iespējamo ietekmi uz Latvijas valsts ekonomiku un sabiedrību, atstās spēkā lēmumu par tiesiskā noregulējuma nosacījumu, kamēr viss process netiks noslēgts un nevienai iesaistītajai pusei vairs nebūs pamata šaubām par IUB un SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” lēmumu leģitimitāti.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) pirmdien par neatbilstošu Satversmei atzina normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tika vērtēts ST. ST uzsver, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.

Spriedumā norādīts, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt saskaņā ar Satversmē ietverto ilgtspējības principu - vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Tāpat būtiska nozīme ir Satversmes 115.pantā ietvertajam piesardzības principam, kurš citstarp prasa, lai pirms plānotās darbības tiktu apzinātas un izvērtētas visas iespējamās negatīvās sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ECT: Mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu jākonstatē tā saistība ar noziedzīgu nodarījumu

Diena.lv, 22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta 19.februārī noraidījusi lūgumu izskatīt lietu Yordanov un citi pret Bulgāriju. Tādejādi ECT 2023. gada 26.septembrī pieņemtais lēmums ir stājies spēkā un tā pārskatīšana augstākajā instancē nenotiks, liecina ECT publicētā informācija par 2024.gada februārī pieņemtajiem lēmumiem Lielajā palātā (Grand Chamber).

ECT 2023. gada rudenī šajā lietā atzina, ka mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu un konfiscēšanai ir jākonstatē tās cēloniskais sakars ar noziedzīgu nodarījumu. ECT uzskata, ka nacionālā tiesa, konfiscējot personas mantu, kuras noziedzīgā izcelsme izmeklēšanā nav tikusi pierādīta, pārkāpj personas pamattiesības uz īpašumu, pieļaujot Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. panta pārkāpumu.

Janvāra beigās Tieslietu ministrijā (TM) par šajā lietā ECT izdarītājiem secinājumiem izstrādāja dokumentu, kuru adresēja tiesām un prokuroriem un kas izraisīja diskusijas juristu aprindās. Ministrija norādīja, ka ECT spriedums balstās tikai uz Bulgārijas tiesiskā regulējuma analīzi un tiesas secinājumi nav atrauti vērtējami no konkrētā Bulgārijas tiesiskā regulējuma. Proti, ECT secinājumi par notiesājoša sprieduma esību un cēloņsakarības konstatēšanas nepieciešamību neesot attiecināmi uz Latvijā esošā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu tiesisko regulējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

"Sniega krabju" lieta noslēgusies ar Latvijas uzņēmumam nelabvēlīgu rezultātu

LETA, 08.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rimšēviča kukuļņemšanas lietā apsūdzētais uzņēmējs Martinsons lūdz tiesu viņu attaisnot

LETA, 15.12.2023

Foto no 2019.gada tiesas sēdes, kurā sāk izskatīt krimināllietu, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļņemšanas lietā apsūdzētais uzņēmējs Māris Martinsons pilnībā noliedz savu vainu un lūdz tiesu viņu attaisnot.

Šodien Rīgas rajona tiesa Jūrmalā turpina skatīt Rimšēviča krimināllietu, kurā kā viens no apsūdzētajiem ir arī Martinsons. Tiesa uzklausīja Martinsona pēdējo vārdu, kurā apsūdzētais uzsvēra, ka viņa vaina kriminālprocesā neesot pierādīta, līdz ar to viņš sagaida attaisnojošu spriedumu.

Uzņēmējs norāda, ka krimināllietas materiālos ir pievienoti nepierādīti vai pat izdomāti materiāli, kas dažkārt izveidoti uz pieņēmumu pamata. Tāpat viņam ir bažas, ka lietā nav precīzi izklāstīta notikumu gaita un lietas apstākļi.

Iepriekš pēdējo vārdu teica arī pats Rimšēvičs, kurš norāda, ka tiesas procesa laikā viņa vaina apsūdzībā netika pierādīta, līdz ar ko viņš sagaida attaisnojošu spriedumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta "Rīga" ir izsludinājusi būvniecības iepirkuma pirmo kārtu - pretendentu pirmskvalifikāciju lidostas jaunā termināļa būvniecībai.

Iepirkuma mērķis ir izvēlēties būvnieku, kurš uzbūvēs lidostas "Rīga" pasažieru termināļa jauno ēku, bagāžas apstrādes un šķirošanas kompleksu, jaunus piebraucamos ceļus, daudzstāvu autostāvvietu un lidostas savienojumu ar "Rail Baltica" staciju.

Konkursā par tiesībām būvēt lidostas "Rīga" jauno termināli aicināti piedalīties vietējie un ārvalstu būvkomersanti vai to apvienības. Pretendentu minimālajam katra gada neto apgrozījumam trīs iepriekšējo gadu laikā jābūt vismaz 60 miljoniem eiro un jāspēj uzrādīt stabili finanšu un saimnieciskās darbības rādītāji. Prasības izvirzītas arī būvniecības pieredzei - pretendentiem būs jāpierāda, ka pēdējo gadu laikā viņi kā galvenie līguma izpildītāji ir spējuši izbūvēt noteiktu būvapjomu līdzīga tipa objektos. Tiks vērtēts arī, kāda ir būvnieka pieredze ceļu, ielu, laukumu un tiltu būvniecībā vai pārbūvē, pieredze darbā ar būves informācijas modeli (BIM) un iespēja piesaistīt kvalificētu un pieredzējušu speciālistu komandu, kas uzņemas atbildību par visu būvdarbu procesu vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

ST: Noteikumi par iebraukšanas maksas Jūrmalā paaugstināšanu ir apturēti nepamatoti

Db.lv, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa atzinusi, ka nodevas par iebraukšanu īpaša režīma zonā likmei jābūt sabalansētai ar sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt. Pretējā gadījumā iebraukšana īpaša režīma zonā būtu pieejama vienīgi nelielai, turīgajai sabiedrības daļai.

Ministra rīkojumā nebija ietverti argumenti tam, ka nodevas likme triju euro apmērā, to piemērojot visu gadu, būtu acīmredzami nesamērīga.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dome 2021.gada 30.septembrī pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos, kuri citstarp paredzēja palielināt par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā maksājamās nodevas apmēru līdz trim euro līdzšinējo divu euro vietā, kā arī piemērot nodevu visu gadu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izdeva rīkojumu par šo grozījumu darbības apturēšanu. Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma, kurā lūgts pārbaudīt, vai ministra rīkojums par saistošo noteikumu darbības apturēšanu ir tiesisks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei, informēja tiesa.

Nosakot konkrētas komercdarbības ierobežojumus teritorijas plānojumā, pašvaldības rīcībai ir jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos, norādīja ST.

Lieta tika izskatīta pēc vairāku personu pieteikumiem, kuri ir saņēmuši azartspēļu organizēšanas vietas licences, pamatojoties uz pašvaldības izdotām atļaujām atvērt spēļu zāles konkrētās vietās Rīgas administratīvajā teritorijā.

Apstrīdētā norma noteica, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Tiesa atzina, ka azartspēļu organizēšana ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids. Likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās būtu nosakāmi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi. Arī teritorijas plānojumā pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Tomēr pašvaldībai ir jāievēro likumdevēja piešķirtajā pilnvarojumā noteiktais teritorijas izvērtēšanas princips.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par kukuļa piedāvāšanu Lietuvas Bruņoto spēku iepirkumā no Latvijas uzņēmuma piedzen 120 000 eiro

Db.lv, 01.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājies spēkā notiesājošs spriedums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu Latvijā reģistrētai juridiskajai personai, kuras interesēs fiziskā persona izteica kukuļa lielā apmērā piedāvājumu Lietuvas valsts amatpersonai.

Šī ir otrā iztiesātā ārvalsts amatpersonas kukuļošanas lieta Latvijā, ko uzsāka un sekmīgi izmeklēja KNAB.

2019.gada nogalē fiziska persona Lietuvā tika saukta pie kriminālatbildības par 90 tūkst. eiro kukuļa piedāvājuma izteikšanu Lietuvas Bruņoto spēku Kara gaisa spēku komandierim. Noziedzīgā nodarījuma mērķis bija panākt fiziskās personas neoficiāli pārstāvētā uzņēmuma uzvaru publiskajā iepirkumā par lidaparātu nomu. Informācija saturēja norādi, ka fiziskā persona noziedzīgo nodarījumu veica Latvijā reģistrētā uzņēmuma interesēs.

Lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu šo informāciju, KNAB 2021.gada 29.jūnijā uzsāka kriminālprocesu, kā arī izmeklēšanas laikā pieņēma lēmumu uzsākt piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesu pret juridisko personu. Pēc pietiekamu pierādījumu iegūšanas, ka kukulis piedāvāts Lietuvas valsts amatpersonai Latvijā reģistrētās juridiskās personas interesēs, KNAB 2022.gada 19.aprīlī kriminālprocesu nodeva Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai (NNVIDP), rosinot turpināt piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijas tiesa nosaka elektronisko uzraudzību diviem kriptokrāpniecībā apsūdzētajiem

LETA/BNS, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas apgabaltiesa no apcietinājuma atbrīvojusi ASV par pusmiljardu eiro vērtu krāpniecību darījumos ar kriptovalūtu apsūdzētos Sergeju Potapenko un Ivanu Turiginu, nosakot viņiem elektronisko uzraudzību, vēsta laikraksts "Postimees".

Apgabaltiesa ceturtdien nolēma Potapenko un Turigins, kuru izdošanu ir pieprasījušas ASV varasiestādes, ir jāatbrīvo no apcietinājuma un noteica viņiem elektronisko uzraudzību konkrētā adresē. Elektroniskā uzraudzība ar tiesas lēmumu noteikta līdz 20.maijam.

Ja kriptokrāpniecībā apsūdzētie neievēros elektroniskās uzraudzības noteikumus, viņus nogādās apcietinājumā.

Apgabaltiesas lēmums vēl nav stājies spēkā, un 15 dienu laikā to var pārsūdzēt.

Igaunijas Tieslietu ministrija pagājušajā nedēļā sāka jaunu administratīvo procesu pret Potapenko un Turiginu.

Tieslietu ministrija jaunā administratīvā procesa laikā pieturēsies pie Tallinas apgabaltiesas 28.novembra lēmumā konstatētā. ASV Federālais cietumu birojs tagad ir pārbaudījis ieslodzījuma apstākļus un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ASV ieslodzījuma vietā, kurā apsūdzētos ievietos pēc izdošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Vaškevičam par korupciju piespriež sešu gadu cietumsodu; spriedumu pārsūdzēs

LETA, 09.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien bijušajam Muitas kriminālpārvaldes vadītājam Vladimiram Vaškevičam par korupcijas noziegumiem piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, informē tiesā.

V.Vaškevičs pārsūdzēs pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam par korupcijas noziegumiem piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, pavēstīja viņa aizstāve Jeļena Kvjatkovska.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu. Vaškevičs pēc tam aizbrauca uz Austriju, no kuras Latvijā vairs nav atgriezies. Neoficiāli izskanējis, ka pašlaik viņš jau varētu mitināties Krievijā.

KNAB Vaškeviču aizturēja aizdomās par 50 000 eiro kukuļa došanu toreizējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā šodien bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un būvuzņēmēju Māri Martinsonu atzina par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un piesprieda abiem reālu cietumsodu.

Rimšēvičam piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa naudu vairāk nekā 150 000 eiro apmērā. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM Investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 3,1 miljona eiro apmērā.

Tāpat tiesā pieņēma blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa pasludinājusi likvidējamo "Baltic International Bank" par maksātnespējīgu, pavēstīja bankas maksātnespējas procesa administratore Linda Sniega-Svilāne.

Viņa norāda, ka Ekonomisko lietu tiesa trešdien pasludināja "Baltic International Bank" par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratori iecēla Sniegu-Svilāni.

Sniega-Svilāne informē, ka sākotnēji veiks bankas dokumentu un mantas inventarizāciju, kā arī lietu pārņemšanu no bankas likvidatora.

Tāpat tuvākajā laikā oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" tiks publicēts paziņojums par to, ka kreditoru prasījumi un citu personu prasības, pretenzijas pret banku būs piesakāmas administratorei trīs mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus viņa arī atzīmē, ka kreditoru prasījumi, kas pieteikti bankas likvidācijas procesā, to pieteiktajā apmērā atkārtoti nebūs jāpiesaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa noraidījusi maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību "OSTAS CELTNIEKS" prasību pret Kuldīgas novada pašvaldību par 55 348,49 EUR piedziņu.

Starp būvnieku un pašvaldību 2022.gada 4.jūlijā noslēgts līgums par Kuldīgas Kultūras centra ēku un pagalma pārbūvi un atjaunošanu.

2023.gada 10.maijā būvnieks par kārtējiem izpildītajiem darbiem iesniedza pašvaldībai rēķinu par 55 348,49 EUR, bet pašvaldība to neapmaksāja.

2023.gada 13.jūnijā pasludināts būvnieka maksātnespējas process, savukārt pašvaldība izbeidza līgumu, aprēķināja līgumsodu par līguma prasību nepildīšanu un ieturēja to no veicamajiem maksājumiem par periodu, kad netika veikti būvdarbi. Aprēķinātais līgumsods ir 555 794,08 EUR, pašvaldības pieteiktais kreditora prasījums maksātnespējas procesā ir 500 445,49 EUR.

SIA "OSTAS CELTNIEKS" ieskatā, neapmaksājot būvnieka rēķinu, pašvaldība veica nepamatotu ieskaitu, kas maksātnespējas procesā nav pieļaujams, jo parādnieka un kreditora savstarpējie prasījumi radušies neilgi pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, kā arī nav saņemta parādnieka piekrišana parāda segšanai šādā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru