Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa papildu kreditora pieteikšanās dēļ vēl nav vērtējusi SIA RBSSKALS Būvvadība tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, informēja tiesā.

22.decembrī tika saņemts iesniegums par papildu kreditora iekļaušanu procesā, un šo informāciju tiesa nosūtīja uzņēmumam, kā arī administratoram. Patlaban minētajām personām par konkrēto iesniegumu jāsniedz atsauksmes līdz nākamā gada 11.janvārim.

Mēneša vidū tiesā bija iesniegts pieteikums par RBSSKALS Būvvadība maksātnespēju. Ar to tiesā vērsās SIA Vega 1. Maksātnespējas lieta tika ierosināta 15.decembrī, un tiesa to skatīs rīt, 30.decembrī, plkst.13.

Iepriekš uzņēmumā norādīja, ka tiesiskās aizsardzības procesa laikā plānots reorganizēt kompānijas darbību, lai pārvarētu krīzi būvniecībā. «RBSSKALS grupa būvniecības tirgū darbojas 24 gadus, gadā vidēji nodrošinot 800 darbvietu. Mūsu darbības laikā esam pieredzējuši gan ekonomisko augšupeju, gan lejupslīdi, savukārt šobrīd uz tiesiskās aizsardzības procesu raugāmies kā uz vienīgo iespēju saglabāt savu profesionālo darbību,» toreiz skaidroja uzņēmumā.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa līdz 8.decembrim pagarinājusi SIA RBSSKALS Būvvadība tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna iesniegšanas termiņu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Zemgales priekšpilsētas tiesa septembrī ierosināja tiesiskās aizsardzības procesu RBSSKALS grupas būvniecības uzņēmumam RBSSKALS Būvvadība un līdz 8.novembrim noteica termiņu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem, tomēr termiņš pagarināts par vienu mēnesi.

Iepriekš uzņēmumā norādīja, ka tiesiskās aizsardzības procesa laikā plānots reorganizēt kompānijas darbību un pārvarēt krīzi būvniecības nozarē Latvijā. «RBSSKALS grupa būvniecības tirgū darbojas 24 gadus, gadā vidēji nodrošinot 800 darbvietu. Mūsu darbības laikā esam pieredzējuši gan ekonomisko augšupeju, gan lejupslīdi, savukārt šobrīd uz tiesiskās aizsardzības procesu raugāmies kā uz vienīgo iespēju saglabāt savu profesionālo darbību,» toreiz skaidroja uzņēmumā.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā pēc termiņa pagarinājuma iesniegts SIA RBSSKALS Būvvadība tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Tiesā paskaidroja, ka divu nedēļu laikā tiesai jāpieņem lēmums par tālāko rīcību - plāna apstiprināšanu vai atteikumu to darīt.

Zemgales priekšpilsētas tiesa septembrī ierosināja RBSSKALS Būvvadības tiesiskās aizsardzības procesu un līdz 8.novembrim noteica termiņu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem, tomēr termiņš tika pagarināts par vienu mēnesi.

Iepriekš uzņēmumā norādīja, ka tiesiskās aizsardzības procesa laikā plānots reorganizēt kompānijas darbību, lai pārvarētu krīzi būvniecībā. «RBSSKALS grupa būvniecības tirgū darbojas 24 gadus, gadā vidēji nodrošinot 800 darbvietu. Mūsu darbības laikā esam pieredzējuši gan ekonomisko augšupeju, gan lejupslīdi, savukārt šobrīd uz tiesiskās aizsardzības procesu raugāmies kā uz vienīgo iespēju saglabāt savu profesionālo darbību,» toreiz skaidroja uzņēmumā.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šodien izbeidza SIA RBSSKALS Būvvadība tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lietu, aģentūru LETA informēja tiesā.

Tiesa ar šo lēmumu arī neapstiprināja TAP plāna pieņemšanu, paskaidroja tiesā.

RBSSKALS vadītājs Māris Saukāns biznesa portālam db.lv sacīja, ka šobrīd komentārus nesniegs.

Iepriekš tiesa bija apturējusi tiesvedību RBSSKALS Būvvadība maksātnespējas lietā. Minētajā lietā bija apturēta tiesvedība, līdz stāsies spēkā nolēmums par uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesu.

Jau ziņots, ka pērn decembra vidū tiesā bija iesniegts pieteikums par RBSSKALS Būvvadības maksātnespēju, un ar to tiesā vērsās SIA Vega 1.

Iepriekš uzņēmumā norādīja, ka TAP laikā plānots reorganizēt kompānijas darbību, lai pārvarētu krīzi būvniecībā.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa mēneša sākumā pasludināja SIA RBSSKALS Būvvadība maksātnespējas procesu, liecina tiesas lēmums.

Ar maksātnespējas pieteikumiem tiesā vērsās kreditori SIA Vega 1 un SIA Biant.

Janvārī tiesa izbeidza uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lietu, kas stājās spēkā 16.februārī. 10.martā tiesā tika saņemti parādnieces paskaidrojumi, kuros cita starpā atzīts, ka līdz ar tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu ir pamats pasludināt maksātnespējas procesu, tomēr vienlaikus norādīts, ka Vega 1 prasījums netiek atzīts.

Vega 1 ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās jau pērn septembrī, bet Biant pieteikums tika saņemts marta sākumā, uzņēmumam norādot, ka RBSSKALS Būvvadība nav izpildījusi saistības 98 673 eiro apmērā. Tiesas sēdē RBSSKALS Būvvadība pārstāvji atzina šo pieteikumu par pamatotu.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa apturējusi tiesvedību SIA RBSSKALS Būvvadība maksātnespējas lietā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Minētajā lietā ir apturēta tiesvedība, līdz stāsies spēkā nolēmums par uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesu.

Jau ziņots, ka mēneša vidū tiesā bija iesniegts pieteikums par RBSSKALS Būvvadība maksātnespēju, un ar to tiesā vērsās SIA Vega 1. Tomēr paralēli tiesā ir ierosināts arī uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process (TAP), taču vēl nav lemts par TAP plāna pieņemšanu.

Iepriekš uzņēmumā norādīja, ka TAP laikā plānots reorganizēt kompānijas darbību, lai pārvarētu krīzi būvniecībā. R

RBSSKALS grupa būvniecības tirgū darbojas 24 gadus, gadā vidēji nodrošinot 800 darbvietu. Mūsu darbības laikā esam pieredzējuši gan ekonomisko augšupeju, gan lejupslīdi, savukārt šobrīd uz tiesiskās aizsardzības procesu raugāmies kā uz vienīgo iespēju saglabāt savu profesionālo darbību, toreiz skaidroja uzņēmumā.

Kurzemes rajona tiesa ir izbeigusi Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesu un izbeigusi tiesvedību kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa lietā, aģentūrai LETA pastāstīja Kurzemes rajona tiesas pārstāve Velga Lūka.

«Kolumbija LTD» Kurzemes rajona tiesā 16.jūlijā iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādes termiņa pagarināšanu uz vienu mēnesi. Tiesnese Inta Pūce pieteikumu izskatīja un otrdien, 17.jūlijā izlēma noraidīt «Kolumbija LTD» pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plānu izstrādes un saskaņošanas termiņa pagarināšanu.

Tiesnese izbeidza «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesu un izbeidza arī tiesvedību «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesa lietā.

Jau ziņots, ka šā gada 14.maijā «Kolumbija Ltd.» iesniedza Kurzemes rajona tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Kurzemes rajona tiesa šā gada 15.maijā izlēma pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai līdz šā gada 12.jūnijam. Taču «Kolumbija Ltd.» šā gada 15.maijā tiesas lēmumā norādītos trūkumus tolaik novērsa.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien pasludināja kosmētikas ražotāju AS «Dzintars» par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu, aģentūrai LETA pavēstīja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka «Dzintars» ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Līdz ar to tiesa konstatēja Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 8.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi un atzina, ka ir pamats pasludināt «Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Mežance atzīmēja, ka konkrētajā lietā nozīmīgākais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), no kura 2019.gada 11.oktobra lēmuma izriet, ka nodokļu administrācija vairs nepiekrita «Dzintara» izstrādātajiem un VID iesniegtajiem tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem 2019.gada 20.septembra redakcijā.

Likvidēts uzņēmums SIA "RBSSKALS būvvadība", liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmums izslēgts no Komercreģistra 7.novembrī.

Rīgas pilsētas tiesa šī gada jūlijā izbeidza "RBSSKALS būvvadība" maksātnespējas procesu, jo ir izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

Maksātnespējas process kompānijai izbeigts 2023.gada 25.jūlijā.

LETA jau vēstīja, ka kompānijai maksātnespējas process tika pasludināts 2017.gada 10.aprīlī. Savukārt vēl pirms tam - 2017.gada 26.janvārī - Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa noraidīja kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) 2021.gadā atklāja būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro. KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem bija arī "RBSSKALS būvvadība", taču kompānijai sods netika piemērots, jo tā bija pasludināta par maksātnespējīgu.

Reģistrēta būvkompānijas AS "RBSSKALS" darbības izbeigšana, liecina "Lursoft" dati.

Lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu Uzņēmumu reģistrs pieņēmis pagājušā gada decembrī.

Līdz ar AS "RBSSKALS" darbības izbeigšanu, atceltas uzņēmuma amatpersonas – valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns un arī padomes priekšsēdētājs Andris Treijs.

Kā rāda Lursoft Multi atskaite, AS "RBSSKALS" pēdējais iesniegtais gada pārskats ir par 2016.gadu, un tajā uzņēmuma zaudējumi sasnieguši jau 4,7 milj.EUR. Vienlaikus būvkompānijai bijis straujš apgrozījuma kritums – ja 2010.gadā apgrozīti 15,97 miljoni eiro, tad 2012.gadā tie bijuši 9,35 miljoni eiro, 2014.gadā – 4,61 miljons eiro, bet 2016.gadā – tikai 77,34 tūkstoši eiro.

Kā norādīts iesniegtajā gada pārskatā, 2016.gads būvniecības nozarei nenesa solīto apjomu pieaugumu, bet tieši pretēji - kritumu. 2016.gada augustā RBSSKALS grupas uzņēmums SIA "RBSSKALS Būvvadība" nonāca finansiālās grūtībās, ko izsauca tā klienta paziņojums par līguma laušanu un vēlāk arī kredītiestādes kredītlīnijas pārtraukšana un pieprasījums to nekavējoties atmaksāt.

Kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» nenokārtotās parādsaistības pret valsti kopš 2017.gada janvāra ir divkāršojušās, tādēļ uzņēmuma nodrošinātais kreditors - Valsts ieņēmumu dienests (VID) - nesaskaņoja «Dzintara» sagatavotos tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

2017.gada janvārī, kad tiesa pasludināja «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesu, uzņēmuma nodokļu parāds bija 3,46 miljoni eiro, bet patlaban parādsaistības ir pieaugušas līdz 6,82 miljoniem eiro, informēja Vaivars.

«Lielāko daļu no šī parāda veido neveiktās sociālās iemaksas, un tas nozīmē, ka ir apdraudētas uzņēmuma darbinieku sociālās garantijas,» uzsvēra Vaivars.

Viņš piebilda, ka no uzņēmuma vadības puses ir bijuši vairāki solījumi parādus nokārtot, taču situācija nav atrisinājusies.

Otra «Dzintara» nodrošinātā kreditora «Attīstības finanšu institūcijas «Altum»» (Altum) pārstāvis Kristians Pudans sacīja, ka, izvērtējot uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānus savu kā nodrošinātā kreditora kritēriju ietvarā, «Altum» tos saskaņoja. Prasījumu summas gan pakļaujas līguma konfidencialitātei, norādīja Pudans.

Iespējamība izdoties tiesiskās aizsardzības procesam ir tikai gadījumā, ja parādnieka glābšanā ir iesaistīti lielākie kreditori un starp pusēm valda savstarpēja uzticība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ik pa laikam izskan informācija, ka kādam lielākam vai mazākam Latvijā zināmam uzņēmumam ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process (TAP), tomēr informācijas par gadījumiem, kad šis process ir veiksmīgi noslēdzies un uzņēmums ir pārvarējis grūtības, ir gaužām maz. Arī Tieslietu ministrija norāda, ka TAP instruments tiek izmantots gaužām maz un bez pozitīva iznākuma lielākajā daļā gadījumu. Jāatgādina, ka tik tikko ir ierosināts TAP kosmētikas ražotājam a/s Dzintars, kuru lielā mērā «iegāzusi» koncentrēšanās faktiski uz vienu tirgu. Savukārt septembra vidū tiesa ierosināja TAP RBSSKALS grupas būvniecības uzņēmumam RBSSKALS Būvvadība. Uzņēmums norāda, ka plāno tiesiskās aizsardzības procesa laikā reorganizēt kompānijas darbību un pārvarēt krīzi būvniecības nozarē Latvijā.

Atjaunota būvfirmas AS "RBSSKALS" darbība, liecina "Firmas.lv" informācija.

Db.lv sazinājās ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Māri Saukānu, kurš pastāstīja, ka "RBSSKALS" darbība atjaunota tādēļ, ka uzņēmumam līdz šim nav pabeigts uzsāktais tiesvedības process saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecību.

"Šīs domstarpības nav izšķirtas, tās ir procesā. Tas faktiski ir Akciju sabiedrības galvenais mērķis, līdz tam brīdim, kamēr noskaidrosim. Likvidācijas jeb pārtraukšanas process notika ne mūsu rīcību rezultātā. Tā nebija mūsu iniciatīva, bet Uzņēmumu reģistra. Mums ir jāatzīst, ka laicīgi nebijām līdz galam iesnieguši to informāciju, kura bija no mums gaidīta. Tas sakrita ar daudzām pārmaiņām, kuras ir skārušas visus mūs, bet tagad tas ir noskaidrots, attiecīgie dokumenti un materiāli ir iesniegti. Uzņēmumu reģistrs atjaunoja mūsu darbību, par ko viņiem paldies," skaidroja M.Saukāns.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Vidzemes rajona tiesa pieņēmusi AS «Valmieras stikla šķiedra» pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņa pagarināšanu, teikts paziņojumā biržai «Nasdaq Riga».

Tiesa noteikusi termiņu līdz 2019.gada 19.septembrim tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem.

Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka šogad 18.jūnijā Vidzemes rajona tiesa ierosināja «Valmieras stikla šķiedras» tiesiskās aizsardzības procesu un noteica termiņu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kompānijas kreditoriem līdz 2019.gada 19.augustam.

Pēc «Valmieras stikla šķiedras» pārstāvju minētā, kompānija ir piesaistījusi finanšu un juridiskos speciālistus un strādā pie tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes. Izstrādājot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kompānija vadās no apņemšanās apmierināt visu tās kreditoru prasījumus to pamatparāda apmērā.

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumam Kolumbija Ltd. ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Informācija Firmas.lv liecina, ka 14.maijā Kolumbija Ltd. iesniedza Kurzemes rajona tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Kurzemes rajona tiesa šā gada 15.maijā izlēma pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai līdz šā gada 12.jūnijam. Taču Kolumbija Ltd. šā gada 15.maijā tiesas lēmumā norādītos trūkumus novērsusi.

Kolumbija Ltd. tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo pieteicējas spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā iesniegts SIA RBSSKALS Būvvadība maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA VEGA 1.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 15. decembrī.

Kompānijas juridiskā adrese ir Ojāra Vācieša iela 6B, Rīga, liecina Lursoft dati. Apmaksātais pamatkapitāls ir 142,2 tūkstoši eiro. Komercreģistrā uzņēmums ierakstīts 2007.gadā.

Uzņēmuma darbības veidi ir būvniecības projektu izstrādāšana un dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība.

Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 20,99 miljoni eiro, bet zaudējumi – 539,4 tūkstoši eiro. Kompānijā strādāja 52 darbinieki.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Māris Saukāns.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā pēc termiņa pagarinājuma tika iesniegts SIA RBSSKALS Būvvadība tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, ziņoja aģentūra LETA. Tiesai jāpieņem lēmums par tālāko rīcību - plāna apstiprināšanu vai atteikumu to darīt.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolēmusi izbeigt zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādes un konservēšanas uzņēmuma «Zilā lagūna» tiesiskās aizsardzības procesu, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejas vadītāja Kristīne Vītola.

Vītola paskaidroja, ka «Zilā lagūna» Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā, kas konkrētajā gadījumā bija šā gada 4.jūlijs, nebija iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa to nav saņēmusi līdz pat nolēmuma sastādīšanai - 2018.gada 5.jūlijam ieskaitot. Tiesas ieskatā ir pamats atzīt, ka «Zilā lagūna» tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav saskaņojusi ar kreditoriem likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, tādēļ ir likumisks pamats izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, atbilstoši Maksātnespējas likumam.

Kā ziņots, «Zilā lagūna» Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai noteiktajā termiņā nebija iesniedzis tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, un tuvākajās dienās tiesa plānoja lemt par tiesiskās aizsardzības procesa tālāku virzību.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 5.novembrī rakstveida procesā skatīs maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu par kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» pasludināšanu par maksātnespējīgu.

Tiesas pārstāve Viktorija Mežance norādīja, ka uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lieta tiesā atrodas jau kopš 2016.gada 17.oktobra. Savukārt pieteikums par maksātnespējas pasludināšanu tiesā saņemts šī gada 21.oktobrī.

Savukārt Diks norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

«Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien izbeidza kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» tiesiskās aizsardzības procesu un ierosināja maksātnespējas lietu, informēja tiesā.

«Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 12.novembrī, skaidroja tiesā. Savukārt uzņēmuma maksātnespējas administrators Mareks Diks iepriekš norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu. «Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike iepriekš sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike. Viņa piebilda, ka «Dzintars» ražošanu var veikt daudz mazākās telpās vai arī uzbūvēt jaunu, kompaktu ražotni. Tāpat Maike sacīja, ka maksātnespējas process var noslēgties ar sanāciju. «Jebkurā gadījumā «Dzintars» nepazūd, jo zīmols, preču zīmes un visi patenti kā nemateriālais īpašums pieder [kompānijas patiesajam labuma guvējam] Iļjam Gerčikovam,» sacīja Maike.

Neapmierinātību ar uz valsts rēķina mēbeles pārvadāt kārā Dzintara Rasnača vadītās Tieslietu ministrijas darbu paudis arī viņa partijas biedrs - Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, specializētā juridiskā izdevumā Jurista vārds kā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors analizējot un kritizējot grozījumus Maksātnespējas likumā.

Bērziņš norādījis, ka ministrijas sagatavotajā likuma anotācijā nav iespējams atrast precīzi definētu šo grozījumu mērķi, lai gan tie paredz būtiskas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa regulējumā, kas stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.

Bērziņš, kurš ir arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, izvērstā analītiskā publikācijā skaidro iespējamos riskus un problēmas, kas var rasties saistībā ar šiem grozījumiem, un secina, ka grozījumi tiesiskās aizsardzības procesā visdrīzāk pilnībā nesasniegs savu mērķi: tiesiskās aizsardzības process balstīsies uz kreditoru vairākuma un parādnieka vienošanos, kuras noslēgšanu valsts nevar tieši ietekmēt; mērķa sasniegšanu neveicinās arī tas, ka procesu uzraugošajai personai tiks izmaksāta no to kreditoru līdzekļiem, kuri atbalstījuši šī procesa pasākumu plānu.

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Tiesa pasludinājusi būvniecības uzņēmuma SIA RBSSKALS Būvvadība maksātnespēju; nozare kopumā joprojām piedzīvo krīzi un apjomu kritumu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Būvniecības nozare Latvijā aizvien piedzīvo krīzi, ko lielā mērā radīja kavēšanās ar Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu. Pērn būvniecības apjomi kritās par 20%, kas ir dramatisks rādītājs jebkurai nozarei. Likumsakarīgi daudziem būvniecības uzņēmumiem ir bijušas nopietnas grūtības pārdzīvot šo pārrāvuma posmu,» DB uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības (LBP) vadītāja Baiba Fromane. Viņa arī piebilst, lai pasargātu nozari no tik krasām svārstībām, LBP jau vairākkārt aicinājusi Finanšu ministriju efektīvāk plānot gan ES fondu apgūšanu, gan lielo projektu realizāciju.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 10. aprīlī pasludinājusi SIA RBSSKALS Būvvadība maksātnespējas procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pagarinājusi kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) termiņu, liecina tiesas informācija.

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš ir divi gadi no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 16.marta lēmuma spēkā stāšanās dienas. Lēmums stājies spēkā trešdien, 4.aprīlī. Līdz ar to jaunais termiņš ir līdz 2020.gada 4.aprīlim.

Tiesas spriedumā norādīts, ka «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumus ir saskaņojuši abi nodrošinātie kreditori, proti, Valsts ieņēmumu dienests un AS «Attīstības finanšu institūcija «Altum»», kā arī vairāk nekā puse no nenodrošinātajiem kreditoriem ir devuši piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumiem.

Pārbaudot un novērtējot pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, tiesa atzina, ka pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumu apstiprināšanu ir pamatots un apmierināms.

Kaut arī maksātnespējas joma nav jaunās valdības prioritāšu sarakstā, turpinās darbs tās pilnveidošanā. Šobrīd diskusija starp Tieslietu ministriju un sociālajiem partneriem norisinās pozitīvā gultnē – beidzot tiek aktualizēta tā dēvētā otrā iespēja.

Proti, pasākumu kopums, lai maksātspējas problēmu mākti uzņēmumi nevis bankrotētu, bet gan saņemtu nepieciešamo palīdzību darbības atjaunošanai un turpināšanai.

Viens no jautājumiem, kas pastāvīgi bijis vismaz divu iepriekšējo Saeimas deputātu sasaukumu darba kārtībā, ir maksātnespējas procesa problemātika. Par šo jautājumu ir daudz diskutēts, taču lielākoties ar negatīvu pieskaņu.

Tā, piemēram, 2018. gada 27. augustā Tieslietu padome publiskoja ekspertu komisijas ziņojumu par maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtējumu, aptverot laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam notikušos maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesus. Ziņojumā bija norādīts gan uz konkrētu tiesnešu darbībām šo kategoriju lietu izskatīšanā, gan sistēmiskām problēmām.