Pakalpojumi

Tiesā prasa Kabuki restorānu pārvaldītājas Ardžuna maksātnespēju

Lelde Petrāne, Žanete Hāka, 10.01.2017

Jaunākais izdevums

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegts SIA Ardžuna maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA DELFA.

SIA Ardžuna ir Kabuki restorānu pārvaldītāja.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 9. janvārī.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Brīvības iela 33, bet apmaksātais pamatkapitāls – 2800 eiro, liecina Lursoft dati.

Kompānija Komercreģistrā ierakstīta 2007.gada 16.februārī un tās darbības veids ir restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi.

Kā liecina informācija Lursoft, kompānijas apgrozījums pērn bija 2,39 miljoni eiro, bet zaudējumi – 39 tūkstoši eiro. Kompānijā strādāja 125 darbinieki.

Uzņēmuma vienīgā valdes locekle ir Maija Šabanska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksātnespējas kontroles dienests šogad sedzis uzņēmumu darbinieku prasījumus 1,04 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1046 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gada deviņos mēnešos bija 995 eiro.

Salīdzinājumam, 2017. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1 016 809 eiro apmērā 69 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 131 darbinieka prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2017. gada deviņos mēnešos bija 897 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2018. gada deviņos mēnešos izmaksātas:

  • MSIA «IMS» 158 darbinieku prasījumu apmierināšanai 240 666 eiro apmērā;

  • MSIA «Ardžuna» 65 darbinieku prasījumu apmierināšanai 73 678 eiro apmērā;

  • MSIA «Arnis» 60 darbinieku prasījuma apmierināšanai 69 067 eiro apmērā;

  • SIA «GWG Wastecare Solutions» 52 darbinieku prasījumu apmierināšanai 65 543 eiro apmērā;

  • MSIA «Termināls Vecmīlgrāvis» 61 darbinieka prasījuma apmierināšanai 50 195 eiro apmērā;

  • AS «Druva Food» 43 darbinieku prasījuma apmierināšanai 40 996 eiro apmērā;

  • MSIA «Eco Green Line» 16 darbinieku prasījuma apmierināšanai 31 611 eiro apmērā;

  • SIA «Makdonell Latvia» 19 darbinieku prasījuma apmierināšanai 23 295 eiro apmērā;

  • SIA «Clusterpoint» 11 darbinieku prasījuma apmierināšanai 21 562 eiro apmērā;

  • MSIA «Grods» 9 darbinieku prasījuma apmierināšanai 21 094 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Dace un Enriko Pecolli: Bijām pionieri daudzās šovbiznesa jomās

Linda Zalāne, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dace un Enriko Pecolli pēdējos divos gados sāk plūkt sava darba augļus un ar šovu Bubblelandia jau uzstājušies 37 pasaules valstīs, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai nonāktu līdz sasniegumiem starptautiskā arēnā, abi iluzionisti kaldinājuši pieredzi 20 gadus gan Latvijā, gan ārvalstīs; ir bijuši sasniegumi, bet ir nācies apēst arī pudu sāls. «Pēdējos divus gadus pasaules teātros izrādām lielformāta šovu, kuram paši esam veidojuši režiju. Deviņas tonnas ar mūsu rekvizītiem ceļo pa pasaules ūdeņiem, lai nokļūtu tur, kur ved mūsu ceļš. Šogad uzstāsimies ASV, Meksikā, Kanādā, Kuveitā, Ķīnā,» atklāj D. Pecolli.

«Ar Enriko iepazinos pirms 20 gadiem Vācijā, kad kā Jūrmalas Alternatīvās skolas pedagoģe biju devusies uz semināru, kurā mācīja, kā cirka elementus izmantot sociālajā darbā. Enriko Itālijā bija sava privātā teātra kompānija. Saskatījāmies un sākām braukāt viens pie otra ciemos, līdz viņš izvēlējās pārcelties dzīvot uz Latviju. Viņš tolaik teica, ka Latvija ir kā uzarta zeme. Itālijā jau pirms 20 gadiem bija stagnācija un ekonomiskā krīze, bet te katra sēkla, kas tiek iedēstīta zemē, dod atdevi,» stāsta uzņēmēja. E.Pecolli jau toreiz zināja, ka Latvija tuvosies Eiropai, attīstīsies straujāk un kvalitatīvāk nekā savulaik Itālija. Pecolli ģimenes biznesa iedīgļi saistāmi ar degustāciju rīkošanu, sniegti animatoru pakalpojumi lielveikalos, par ko 1997. gadā tikai retais kaut ko bija dzirdējis, tad sekoja tematiski pasākumi, radošās darbnīcas, kabuki salūts, komiskais iluzionisms, krāsainās uguns liesmas un lāzeru šovs. «Citiem varbūt šķita, ka mūsu panākumu atslēga ir vienkārša. E. Pecolli smēlās labās idejas no Eiropas un tās integrēja Latvijā, bet vajadzēja drosmi cilvēkiem pierādīt, ka tas viņiem ir nepieciešams. Bijām pionieri daudzās šovbiznesa jomās, un tas palīdzēja iegūt klientu loku un turēt augstas pakalpojuma cenas,» neslēpj D. Pecolli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīga aizvien Krievijas un Rietumu attiecību krustcelēs

Didzis Meļķis, 05.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas un Rietumu attiecību krīzē bizness un ekspertu dialogs ir nepieciešamās komunikācijas minimums. Krievijas revizionisms nepārprotami ved pretējā virzienā, nekā to ilgstoši ir gribējušas uzskatīt Savienotās Valstis, saka Vašingtonas domnīcas Atlantijas padome (Atlantic Council) viceprezidents Deimons Vilsons (Damon M. Wilson).

Fragments no intervijas

Neesmu par to runājis ar Baltijas foruma rīkotājiem, kas jūsu ir šurp aicinājuši, bet acīmredzot viņu interese ir saprast ASV un Krievijas attiecību pašreizējo situāciju un ar ko var rēķināties Krievijas tirgū ieinteresētie Latvijas uzņēmēji. Tātad – kur mēs pašlaik šajās attiecībās esam?

Šajās attiecībās mēs neesam labā vietā. Konkrēti Vašingtonas attiecības ar Maskavu pašlaik ir ļoti samocītā situācijā. Pirmām kārtām ir jāatzīst, ka Maskavas īstenotās rīcībpolitikas ir bijušas vērstas uz dažu mūsu sabiedroto iebiedēšanu un vājo vietu izmantošanu viņu sabiedrībās. Un mums pašu mājās ir lielas debates par Krievijas jaukšanos mūsu pašu vēlēšanās. Satriecošais tajā visā ir Maskavas acīmredzamais revizionisms. Tas gan no otras puses ir radījis ASV vēl lielāku apņēmību turēties kopā ar saviem sabiedrotajiem un iestāties par viņiem, sevišķi šeit Baltijā. Visi šie revizionisma fakti un debates par Krievijas jaukšanos mūsu pašmāju politikā ir novedušas pie zemākā punkta gan savstarpējā uzticībā, gan, iespējams, arī komunikācijā starp ASV un Krieviju, un pie augstākā spriedzes un iespējamo aprēķina kļūdu punkta ilgā laika posmā. Un tas nav labi.

Komentāri

Pievienot komentāru