Citas ziņas

Tiesā tiek prasīta metāla konstrukciju ražotāja VIKOM Industry maksātnespēja

Lelde Petrāne, 11.10.2016

Jaunākais izdevums

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā iesniegts metāla konstrukciju ražotāja SIA VIKOM Industry maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA METĀLA MONTĀŽA.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 10. oktobrī.

Vikom Industry nosaukums ir izskanējis saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Sabrukušā Maxima lielveikala metāla konstrukcijas bijušas pasūtītas Vikom Industry, taču šis uzņēmums darbu veikšanai algojis apakšuzņēmumu. Kurš bijis būvkonstrukciju savienojumu autors, iesaistīto pušu viedokļi atšķiras, šā gada maijā ziņoja aģentūra LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Pieļauj, ka Maxima sagrūšanu varēja ietekmēt ugunsgrēks celtniecības laikā

LETA, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais sagruvušā lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolasīja Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās viņš paudis viedokli par jumta sagrūšanas iemesliem.

«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla, līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās 2011.gadā.

Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis, ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien likvidēta metāla konstrukciju ražotāja SIA «Vikom Industry», liecina «Firmas.lv» informācija.

Pagājušā gada 5.februārī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pasludināja «Vikom Industry» par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru tika iecelts Ivars Meļķis.

Savukārt 2018.gada 13.jūnijā «Vikom Industry» tika izslēgta no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra.

2017.gadā uzņēmums strādāja ar 313 864 eiro apgrozījumu, kā arī cieta 1291 eiro zaudējumus, bet gadu iepriekš uzņēmuma apgrozījums bija 750 077 eiro un tika ciesti 42 631 eiro zaudējumi.

«Vikom Industry» nosaukums ir izskanējis arī saistībā ar Zolitūdes traģēdiju - sabrukušā «Maxima» lielveikala metāla konstrukcijas bija pasūtītas «Vikom Industry», taču šis uzņēmums darbu veikšanai algoja apakšuzņēmumu. Kurš bijis būvkonstrukciju savienojumu autors, iesaistīto pušu viedokļi atšķiras - būvinženieris Ivars Sergets vairāk norāda «Vikom Industry» virzienā, kas savukārt savu atbildību noliedz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Montāžas darbu veicējs: Maxima būvniecības darbu dokumentu parakstus viltoju, lai vairāk nopelnītu

LETA, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikala Maxima būvniecības darbu dokumentos parakstus viltoju, lai vairāk nopelnītu, šodien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā skatāmajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā atzina montāžas darbu veicēju Monce vadītājs Viktors Ivanovs.

Tiesa šodien turpināja uzklausīt Ivanova liecības, kurš strādāja SIA Monce. Uzņēmums lielveikala būvniecības laikā noslēdza līgumu ar SIA Vikom Industry par montāžas darbiem - tika izveidotas 15 metāliskas sijas, kopnes un četras saites.

Apsūdzētā Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks lūdza tiesu nolasīt Ivanova pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās liecinieks stāstīja, ka viltoja inženiera Andreja Kuļešova parakstus, lai gan paša Kuļešova objektā nemaz nebija, un būvdarbu žurnālā liecinieks rakstīja, ka ierakstus izdarījis tieši Kuļešovs. Tāpat Ivanovs viltoja arī viņa parakstus visos pieņemšanas-nodošanas aktos, tostarp attiecībā uz vēlāk sabrukušajām kopnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Apsūdzētais būveksperts uzsver, ka būvprojektā nebija iekļauts Zolitūdes traģēdiju izraisījušais kopnes mezgls

LETA, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē apsūdzētais sagruvušās «Maxima» ēkas būvprojekta eksperts Andris Gulbis savās liecībā noliedza savu vainu, skaidrojot, ka ēkas sagrūšanu izraisīja divdaļīgā kopne, kas nebija iekļauta projektā, kuram viņš veica ekspertīzi.

Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva 2009.gada 4.novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā kopne ir datēti ar 2010.gada 30.decembri, tādējādi viņš nevar būt atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija šādu divdaļīgo kopņu mezglu.

Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi. Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sagruvušās Maximas būvinženiera Sergeta paraksts uz kopņu rasējumiem neesot viņa

LETA, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagruvušās «Maxima» ēkas būvinženieris Ivars Sergets šodien Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas sēdē liecināja, ka neatkarīgs rokrakstu eksperts no Lietuvas ir secinājis, ka uz SIA «Vikom industry» iesniegtajiem kopņu detālplānojumiem esošais paraksts nav nosakāms kā Sergeta paraksts.

Būvinženieris norādīja, ka minētos dokumentus, uz kuriem esot viņa paraksti, viņš pirmo reizi redzējis, kad ticis pratināts pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Viņš pauda pieņēmumu, ka šie materiāli dokumentiem pievienoti kaut kad vēlāk.

Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks aģentūrai LETA norādīja, ka Lietuvas eksperta atzinumi ir pretrunā ar Latvijas rokrakstu ekspertīzes atzinumu, taču piebilda, ka Latvijā ir tikai viens cilvēks, kas veic šāda veida ekspertīzi, tādēļ neatkarīgs viedoklis tika meklēts ārpus valsts robežām.

Aizstāvis arī sacīja, ka lietas iztiesāšanas gaitā jau ir pierādījies, ka «Vikom industry» ir viltojuši parakstus.

Patlaban tiesā pasludināts pārtraukums līdz plkst.12.50, lai procesa dalībnieki varētu iepazīties ar Lietuvas eksperta atzinumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Skonto Plan uzcēlis augstāko ķieģeļu dzīvojamo māju Lielbritānijā

Žanete Hāka, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Skonto Group" uzņēmums "Skonto Plan" ir pabeidzis darbu pie sava pirmā elementfasāžu ķieģeļu dzīvojamo māju projekta "KeyBridge" Lielbritānijā.

Projekts atrodas Londonas centrā, "Vauxhall" rajonā. Projekta līguma summa bija 21 miljons eiro. "KeyBridge" iekļauj divas ēkas – 22 stāvu "KeyBridge House" un 37 stāvu elementu projektu "KeyBridge Loft", kas ir augstākā ķieģeļu dzīvojamā māja Lielbritānijā.

"Projekts tika veiksmīgi īstenots noteiktajā termiņā, budžetā un kvalitātē. Darbu pie projekta uzsākām 2017. gadā. Gadu veltījām dizaina izstrādei, bet vēl gads bija nepieciešams montāžai. Lai gan objekts atrodas Londonā, lielākā projekta darba daļa tika veikta Latvijā, projektēšana noritēja Rīgā, bet ražošana "Skonto Plan" ražotnē Tukumā. Kopumā uz "KeyBridge" projektu aizvedām pusotru tūkstoti elementu fasādes," stāsta "Skonto Plan" izpilddirektors Raimonds Freimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī, koncertzālē «Latvija»jau kopš februāra notiek ērģeļu uzstādīšanas darbi - pirms nedēļas uzsākta stabuļu montāža , informē Ventspils pašvaldības P/i «Komunālā pārvalde».

Ērģeles no Vācijas pilsētā tika nogādātas ar trīs autofurgoniem, vienas kravas svars sasniedza vidēji 40 tonnas. Kopumā piegādātas 3060 ērģeļu stabules, no tām 253 ir koka stabules un 2807 ir metāla stabules. Lielākā no metāla stabulēm ir 5,5 metrus gara ar nosaukumu «Gambe 16'», savukārt mazākā metāla stabule ir lodīšu pildspalvas izmērā - 10 milimetru garumā un 4 milimetru diametrā. Bet lielākā taisnstūra formas koka stabule ir 5,5 metru garumā un tai piedēvēts nosaukums «Untergatz 32’ G». Viena no šīm stabulēm ir īpaša - tās nosaukums ir «Mežrags», un tās ideja ir aizgūta no Ventspils pilsētas ģerboņa. Tika prognozēts, ka koncertērģeļu uzstādīšanas process ilgs līdz jūnija beigām, tomēr šobrīd sastatnes plānots noņemt 30. aprīlī, lai uzsāktu ērģeļu skaņošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

UPB holdinga apgrozījums pērn sasniedzis 142 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 16.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB holdings apgrozījums pērn sasniedzis 142 miljonus eiro un ir lielākais tā vēsturē, informē UPB mārketinga departamenta direktore Ilze Rosicka.

Apgrozījuma kāpumu par 31% nodrošinājusi stabilai izaugsme eksporta tirgos, tehniski sarežģītāku projektu realizācija, jaunu produktu izstrāde un sinerģijas efekta izmantošana starp holdinga dažādajām biznesa grupām. Būtisks apgrozījuma kāpums pērn bijis eksporta tirgos, sevišķi Skandināvijā, kur aizvien pieaug pieprasījums pēc UPB apvienotajiem karkasa un fasādes būves risinājumiem - pagājušajā gadā realizēti vairāki šādi projekti, lielākie no tiem ir Sorkedalsveien - biroju un daudzdzīvokļu ēku komplekss Oslo, Norvēģijā, un Blenda - biroju ēka Gēteborgā, Zviedrijā. Novērtēta tiek arī UPB kompetence zaļo un ilgtspējīgo projektu realizēšanā, tai skaitā BREEAM un LEED sertifikāciju sistēmās - gandrīz puse no 2016. gadā būvētajiem projektiem atbilst kādai no videi draudzīgajām vai ilgtspējas sistēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Iepazīstina ar Mežaparka jaunās estrādes būvniecības gaitu

Žanete Hāka, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 24.jūlijā, ar Mežaparka jaunās estrādes būvniecības darba gaitu iepazinās Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes un XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas pārstāvji.

«Kopumā šobrīd ir paveikti jau vairāk nekā 40% no plānotajiem būvniecības darbiem. Ir pabeigta estrādes ēkas slīpā pārseguma izbūve. Notiek ārējo metāla kāpņu un margu montāža, hidroizolācijas izveide uz slīpā pārseguma un estrādes pakāpienu saliekamo dzelzsbetona elementu montāžas darbi. Ir uzmontētas pirmās astoņas kupola metāla kolonnas un turpinās to piegāde no Ungārijas ražotnes uz objektu. Ik dienu objektā strādā 80 darbinieki,» norāda Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Kopā ar Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes un XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas pārstāvjiem ar jaunās estrādes būvniecības gaitu iepazinās amatpersonas, būvnieki, arhitekti un citi projektā iesaistītie institūciju pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmējs: Klienti nav jāmeklē, tie atnāks paši

Laura Mazbērziņa, 21.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rūķis» ir ražošanas uzņēmums, kas specializējies PVC auduma un metāla konstrukciju apstrādē un kopš dibināšanas sākuma savus klientus nav meklējis, tie atnākuši paši, biznesa portālam db.lv pastāstīja Pēteris Lucāns, SIA «Rūķis» īpašnieks.

Uzņēmuma pamatnodarbošanās ir telšu, angāru, pārsegu, auto tentu, markīzu un PVC auduma vārtu ražošana un montāža. SIA «Rūķis» bizness sākās, kad uzņēmuma īpašnieks, aizbraucot pie drauga uz Somiju, redzēja, kā notiek šāda auduma ražošanas process tajā valstī.

Uzņēmuma nosaukums radies, jo tas atspoguļo uzņēmuma darbinieku būtību. Uzņēmumā strādā 14 cilvēki, un pats īpašnieks vienmēr ir uz vietas. «Uzņēmuma nosaukums ir šāds, tāpēc, ka mēs paši esam «darba rūķi»,» smejoties stāsta īpašnieks.

SIA «Rūķis» izveidē investēti pašu līdzekļi. Konkrētus rādītājus P.Lucāns neatklāj.

SIA «Rūķis» Latvijā strādā ar firmas «Forsstrom» un «Zemat technology group» augstfrekvences iekārtām, kas nodrošina hermētisku un PVC auduma šuvju apstrādi. Uzņēmums ir itāļu markīzu ražotāja «Gibus» pārstāvis Latvijā, kur tiek iepirkti no «Gibus» markīzu detaļas un pašas markīzes tiek komplektētas SIA «Rūķis» ražotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

FOTO: Valmieras šķeldas katlumājai nosvinēti spāru svētki

Zane Atlāce - Bistere, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spāru svētki nosvinēti Valmieras šķeldu katlumājā, kas darbību plāno uzsākt 2020./2021. gada apkures sezonā. Projekta izmaksas ir 4,9 miljoni eiro, no kuriem 1,66 miljoni eiro ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

«Esam gandarīti, ka būvniecības process norit pēc plāna un līdz ar spāru svētkiem esam soli tuvāk mūsdienīgai un dabu saudzējošai enerģijas ieguvei. Šobrīd iebetonētas nesošās grīdas, uzstādītas metāla konstrukcijas, tai skaitā – sijas, kolonnas, atsaites u.c., teritorijā ir ieklāta pirmā asfalta pamatkārta, kā arī uzstādītas ārējās inženierkomunikācijas. Šķeldas katlumājā pašreiz tiek pabeigta kurtuves montāža un uzstādītas citas iekārtas – ūdenssildāmais katls, multiciklons, elektrostatiskais filtrs, dūmgāzu kondensators, kā arī daļa dūmvadu un ventilatoru. Nākamais būvniecības posms paredz pabeigt lielo pamatiekārtu montāžu, samontēt sienas, uzstādīt jumtu. Ziemas periodā plānots pārbaudīt, kā darbojas iekšējie cauruļvadi, iekārtas un inženierkomunikācijas. Patlaban ap 70% AS «Valmieras Enerģija» saražotās siltumenerģijas tiek iegūts no dabasgāzes, taču jau nākamgad, palielinot no šķeldas saražoto siltuma apjomu, Valmieras pilsēta kļūs par piemēru, kā būtiski samazinot fosilo energoresursu izmantošanu siltumapgādē, var kļūt par neatkarīgu un zaļu pašvaldību,» skaidro SIA «Adven Latvia» un AS «Valmieras Enerģija» valdes loceklis Māris Kānītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uzmanības centrā: Būvniecība transformācijas gaidās

Māris Ķirsons, 07.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozarei jāgatavojas pārmaiņām un pieprasījuma kritumam pašmāju tirgū, kurš dažos segmentos tiek novērots jau pašlaik, bet nākotnē skars arī infrastruktūras projektu īstenotājus

To intervijā DB stāsta AS LNK Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs. Viņaprāt, beidzoties ES struktūrfondu naudas plūsmai, saruks būvniecības pieprasījums ne tikai Latvijā, bet arī citviet mūsu valsts kompāniju jau apgūtajos tirgos, tādējādi pieaugs celtnieku konkurence, kurā izdzīvos tikai apsviedīgākie un daudzprofilu kompānijas, kas darbojas eksporta tirgos.

Fragments no intervijas:

Kāda ir dzīvojamo māju būvniecības diagnoze, ja Latvijā iedzīvotāju skaits turpina sarukt, termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji apmaiņā pret investīcijām arī pieklusuši?

Nevar noliegt, ka dzīvojamo ēku būvniecībā ir iestājies savdabīgs panīkums. Tas nenozīmē to, ka nebūvē nevienu jaunu māju, bet gan to, ka šis segments ir būtiski sarucis. Sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos pašlaik neredzu, ka situācija varētu radikāli mainīties. Nevar noliegt, ka dzīvojamo māju segmentā pieprasījumu iepriekšējos gados radīja trešo valstu iedzīvotāji, kuri, investējot Latvijā reģistrētajos uzņēmumos vai iegādājoties nekustamo īpašumu par noteiktu summu, vai arī ieguldot banku subordinētajā kapitālā, saņēma termiņuzturēšanās atļauju. Rezultātā – dzīvojamo ēku būvniecību silda tikai vietējais pieprasījums, kas ir salīdzinoši neliels, un pašlaik neredzu nekādus priekšnosacījumus pieprasījuma pieaugumam. Salīdzinājumā – padomju laikos Rīgā ik gadu ekspluatācijā tika nodoti aptuveni 10 tūkst. dzīvokļu, bet pašlaik tas šķiet fantastisks daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Skonto Group" uzņēmums "Skonto Prefab" pabeidzis darbu pie būvkompānijas "Merks" projekta Piņķos, kur top starptautiskā koledža ar dienesta viesnīcas funkciju trīs stāvos.

Projekts atbilst jaunākajām būvniecības ilgtspējas tendencēm. Būves konstrukcijas veidotas no CLT koka paneļiem un līmētām koka sijām, kas Latvijā tik apjomīgā daudzumā un publiskā objektā izmantoti pirmo reizi. "Skonto Prefab" koledžai ražoja CLT konstrukcijas, piegādāja līmētas koka sijas jeb Glulam un sniedza CLT/ Glulam montāžas konsultācijas.

Merks Piņķos būvēs jaunu koledžu ar dienesta viesnīcu  

Būvkompānija «Merks» parakstījusi līgumu ar SIA «LMH» par Starptautiskās koledžas ar dienesta...

"Materiālu ražošanu un piegādi īstenojām īsā termiņā un ir gandarījums, ka tik apjomīgs projekts realizēts Latvijā. Būtiski pieminēt, ka "Skonto Prefab" ir ļoti elastīga pieeja darbam, projektā mainoties montāžas secībai, operatīvi spējām pielāgot ražošanu un piegādes. Kopā projektam piegādājām 2060 kubikmetru CLT materiālu un 190 kubikmetru jeb 6 kravas mašīnas ar līmētām sijām. Projektā ir ļoti daudz līmēto kolonnu un siju savienojumu, kas montāžas darbu padarīja izaicinošu, taču ne neiespējamu," stāsta "Skonto Prefab" izpilddirektors Mārtiņš Ķeņģis.

Projektā izmantotais dabas atjaunojamais kokmateriālu resurss būtiski samazina vides piesārņojumu. CLT materiālu izmanto, jo tas ir patīkamāks, draudzīgāks videi, atstāj mazāku CO2 pēdas nospiedumu. Šī materiāla konstrukcijas ir vieglākas, līdz ar to arī efektīvāk transportējamas un arī montāžas ātrums ir lielāks. Turklāt koks ir viens no resursiem, kas ir plaši pieejams Latvijā.

"Starptautiskā koledža būtībā ir hibrīdbūve, kas pasaulē ir atzīts kā ilgstpējīgas domāšanas koncepts, - pielietotas plānotajam apjomam visatbilstošākās konstrukcijas un būvniecības paņēmieni, liekot uzsvaru uz pilnkoka (CLT un Glulam) konstrukcijām, izstrādājot projektu BIM platformā un lielāko daļu no būvniecības elementiem saražojot "off-site" tehnoloģijā. Šādi paņēmieni saīsina būvniecības laiku un palielina kvalitāti par aptuveni 30%, kā arī ļauj ātrāk panākt ēkas hermētiskumu, nodrošinoties pret nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmi," stāsta Andris Bišmeistars "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors.

Starptautiskās koledžas kopējā vērtība ir 10,1 miljons eiro un kopējā ēkas platība ir 7011 m2. Koledža darbu plāno uzsākt jaunajā mācību gadā, tajā vienlaicīgi var mācīties 500 audzēkņi, bet dienesta viesnīcā var izmitināt 100 personas.

"Skonto Prefab" ir uz eksportu vērsts būvniecības pakalpojumu uzņēmums, kas specializējas dzelzsbetona, metāla un krustām līmētu koka (CLT) konstrukciju projektēšanā, ražošanā, piegādē un montāžā. Uzņēmums ir daļa no Latvijā vadošās būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

Skonto Prefab apgrozījums pērn bijis 50,38 miljoni eiro 

Latvijā viens no lielākajiem dzelzsbetona un koka konstrukciju eksportētājiem "Skonto Prefab" aizvadīto...

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Pērn grupā ietilpstošie uzņēmumi darbaspēka nodokļos Latvijā iemaksāja vairāk nekā 14 miljonus eiro.

Būvkompānija "Merks" ir ģenerāluzņēmējs sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecisko ēku, kā arī inženierbūvju celtniecībā, kas Latvijā darbojas kopš 1996.gada. "Merks" Latvijā ir uzbūvējis vairāk kā 120 dažādus objektus, tai skaitā - sabiedriskās būves, ražošanas ēkas un inženierbūves, un vairāk kā 1500 dzīvokļu. Būvkompānija "Merks" ietilpst Baltijas būvniecības tirgus līdera "Merko Ehitus" grupā, kuras akcijas kopš 1997.gada tiek kotētas Tallinas Nasdaq biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada aprīlī tika uzsākta Daugavas stadiona jauno tribīņu būvniecība un esošo tribīņu atjaunošana. Tas ir pirmais no stadiona iecerētās vērienīgās rekonstrukcijas posmiem, kuram jānoslēdzas jau pēc četriem mēnešiem. «Pašlaik neredzu pat mazākās indikācijas attiecībā uz sarežģījumiem, kas neļautu projektu nodot 15. maijā,» biznesa informācijas portālam db.lv sacīja Nacionālās sporta bāzes «Daugavas stadions» valdes priekšsēdētājs Elmārs Martinsons.

Pašlaik vienas jaunās tribīnes betona konstrukcijas izbūves darbi iet straujiem soļiem uz priekšu, un jau drīzumā tur varēs sākt uzstādīt krēslus, tikmēr otra tribīne sagādā sava veida izaicinājumus būvniekiem. E. Martinsons atklāj, ka līdz ar betona rūpnīcas slēgšanu Jelgavā, būvniekam nācies meklēt jaunu attiecīgā izejmateriāla piegādātāju. «Tas ir sava veida izaicinājums, bet pārējie darbi rit pēc grafika,» viņš piebilst.

Veiksmīgi jau pabeigta tablo metāla konstrukciju un kājas balstu montāža, atjaunoti lielie apgaismes masti un uzstādīti gaismekļi – prožektori, kā arī pievilkti elektropieslēguma kabeļi, vājstrāvas un tās vadības sistēmas. «Apgaismojums būs kā diena pret nakti, ja salīdzinām ar iepriekšējo,».

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Āfrikas savannu Rīgas zoodārzā plānots uzbūvēt līdz valsts simtgadei

LETA, 25.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvdarbi topošajā Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza ekspozīcijā «Āfrikas savanna» norit pēc plāna un dažās pozīcijās pat apsteidz paredzētos termiņus, kas ļaus projektu pabeigt līdz Latvijas valsts simtgadei, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pašvaldība informē, ka Pērtiķu mītnei ir izbūvēti pamati un tiek mūrēti pirmā stāva keramzīta bloki. Putnu mītnei ir gatavi pamati, notiek koka konstrukciju montāža un jumta konstrukcijas izbūve, bet Zebru un surikātu mītnei izveidoti pamati un tiek montētas metāla konstrukcijas.

Tāpat ir ierīkoti elektrības, ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, izveidota ūdens tvertne, izrakta grunts atbalsta sienām un sākta to pamatu betonēšana un dīķa krastmalas atbalstsienas izbūve.

Vēl jāturpina Pērtiķu mītnes sienu būvniecība un apdares darbi, jāizveido jumta konstrukcija un jāuzklāj segums. Šeit nepieciešams izbūvēt iekšējās inženierkomunikācijas, ierīkot mehānismus un veikt visas teritorijas labiekārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodota centra tuvumā, Bukultu ielā uzbūvētā B+ klases biroju ēka - RED LINE, informē projekta attīstītāji.

Sešu stāvu ēku attīstīja A/s Dambis, projekta autors: arhitektu birojs NRJA. Investīcijas šajā projektā ir 5,3 miljoni eiro.

«Šī ēka ir mūsu atbilde nomnieku interesei atrasties jaunās, modernās, individuāli pielāgotās biroja telpās. Turklāt mūsu ēka piedāvā arī šobrīd tirgū konkurētspējīgu nomas likmi. Nosaukumu tā ieguvusi no fasādes arhitektūras elementa,» pastāstīja A/s Dambis valdes priekšsēdētājs Arturs Zausajevs.

RED LINE biroju ēkas kopējā platība ir nepilni 6000 kvadrātmetri. Šobrīd nomai pieejamās platības sasniedz 2830 kvadrātmetrus. Vidējā stāva platība ir 840 kvadrātmetri, savukārt biroji pieejami platībās no 75 kvadrātmetriem. 6. stāvs kļuvis par jauno mājvietu a/s Dambis administrācijai, savukārt daļā no 5. stāva atradīsies medicīnas centrs.

Komentāri

Pievienot komentāru