Plašu rezonansi un kritiku izpelnījušās Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētājas Andas Briedes rīcības pamatotību, līdz galam neskaidru motīvu dēļ atcelt Rīgas pilsētas tiesnesi Guntu Čepuli no Olainfarm iespējamā reiderisma krimināllietas izskatīšanas, vērtēs Tiesnešu ētikas komisija, Dienai apliecināja Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāja Diāna Makarova, vienlaikus patlaban atturoties no detalizētākiem komentāriem.
"Tiesnešu ētikas komisija skatīs konkrēto jautājumu, tāpēc šobrīd atturos no konkrētās situācijas vērtējuma un komentāra sniegšanas par iespējamiem ētikas pārkāpumiem," norādīja D. Makarova, atbildot uz Dienas uzdotajiem jautājumiem. Vienlaikus viņa atzina, ka iepriekš Tiesnešu ētikas komisija nav vērtējusi gadījumus, kad lietas pārdale tiek saistīta ar tiesnesim pieteiktā noraidījuma nepieņemšanu.
Minētais jautājums ir nonācis arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša redzeslokā, kurš gan arī patlaban atturas no plašākiem komentāriem par šo jautājumu. "Augstākās tiesas priekšsēdētājs iepazīstas ar publiski izskanējušo situāciju Rīgas pilsētas tiesā. Šobrīd komentārus saistībā ar šo lietu priekšsēdētājs atturas sniegt," Dienai oktobra vidū norādīja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.
Arī Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs Valerijs Maksimovs, atbildot uz Dienas uzdotajiem jautājumiem, norādīja, ka atturas komentēt konkrēto jautājumu, uzsverot, ka patlaban viņš to nav tiesīgs darīt.
Atbildot uz Dienas jautājumiem, kā V. Maksimovs vērtē situāciju ar krimināllietu iztiesājošā tiesneša nomaiņu, ko veikusi Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētāja Anda Briede uz aizstāvības puses iesnieguma pamata pēc tam, kad tiesnese G. Čepule nepieņēma viņai pieteikto noraidījumu pārāk šauras tiesas zāles dēļ, un vai Tiesnešu disciplinārkolēģija šajā situācijā saskata kādus potenciālus/iespējamus pārkāpumus tiesas priekšsēdētājas rīcībā un sagaida, ka kompetentās tieslietu nozares amatpersonas rosinās disciplinārlietu, nododot to izskatīšanai disciplinārkolēģijai, V. Maksimovs norādīja: "...izskaidroju, ka es kā Tiesnešu disciplinārkolēģijas loceklis un priekšsēdētājs neesmu tiesīgs šobrīd izteikties par šādiem jautājumiem.
To personu loks, kuras sākotnēji var izvērtēt tiesnešu darbību likumību un ierosināt vai neierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu, noteikts Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā. (..)" Tāpat viņš norādīja: "Ja jautājums var potenciāli nonākt izskatīšanā Tiesnešu disciplinārkolēģijā, ne kolēģijas priekšsēdētājs, ne citi locekļi pirms lietas izskatīšanas nav tiesīgi publiski par to izteikties, jo tas lietas izskatīšanā var radīt šaubas par šo locekļu objektivitāti." V. Maksimovs arī pauda, ka Tiesnešu disciplinārkolēģijā šādi vai līdzīgi gadījumi līdz šim nav izskatīti.
Lēmums izpelnās kritiku
Diena jau rakstīja, ka TV3 raidījums Nekā personīga oktobra sākumā vēstīja par skandalozu tiesneša nomaiņu Olainfarm krimināllietā, kad aizstāvībai izdevās to panākt ar Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētājas Andas Briedes iesaisti, pamatojot tiesneses Guntas Čepules nomaiņas nepieciešamību ar pārāk šaurām telpām un pārāk mazu vietu pie galda tiesas zālē.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins oktobra beigās sarunā ar Dienu, nekomentējot konkrēto lietu, pauda izbrīnu par šādu tiesas priekšsēdētājas lēmumu, nodēvējot to par nepieļaujamu.
"Jūsu jautājums – vai drīkst tiesas priekšsēdētājs atstādināt tiesnesi, kas jau strādā ar lietu? Manuprāt, tā nedrīkst būt. Mans viedoklis ir tāds – tiesas priekšsēdētājs, protams, ir atbildīgs par lietu sadali, tā ir viņa administratīvā atbildība. Otra lieta – priekšsēdētājam var iesniegt sūdzību, ja tiesa dara kaut ko nepareizu. To arī var darīt. Tālāk jāsaprot, ka tiesu neatkarība jārespektē un tiesai vajadzētu būt neatkarīgai. Ja procesa dalībnieki prasa, lai tiesnese sevi atstādinātu, viņi [procesa dalībnieki] to var darīt, viņi var to pamatot, un principā viņi var pat iesniegt sūdzību tiesas priekšsēdētājai. Tas ir pieļaujami," pauda A. Judins.
Uz jautājumu, vai šādas diezgan strīdīgas un nesaprotamas situācijas nerada reputācijas riskus tiesnešiem, A. Judins norādīja: "Es tiešām negribu komentēt konkrēto lietu, bet es uzskatu, ka priekšsēdētājam tāds lēmums nav jāpieņem. Bet kas izriet no tā – ja tiesas priekšsēdētājs pēkšņi pieņēma tādu lēmumu, manuprāt, tas ir nepareizs lēmums, līdz ar to es uzskatu, ka tas gan apdraud reputāciju, un te faktiski ir jautājums jau par to priekšsēdētāju – cik viņš pareizi saprot un interpretē likumu."
Jau pēc sarunas ar Dienu A. Judins sociālās saziņas vietnē X ierakstīja daudz tiešāku personīgo viedokli par šo situāciju: "Ceru, ka tiesas priekšsēdētājas rīcība, radoši interpretējot likumu un lemjot par tiesnešu nomaiņu, tiks izvērtēta Tiesnešu disciplinārkolēģijā. Kriminālprocesa likums to neparedz." Kā tiešos adresātus savam vēstījumam A. Judins savā ierakstā X ir atzīmējis Tieslietu padomi un Tieslietu ministriju.
Aptur pēdējā brīdī
Lai nostiprinātu kontroli pār akcijām, tika nomainīta vadība Olainfarm mātesuzņēmumā Olmafarm, no valdes atbrīvojot Milanu Beļeviču. Taču atlaistā vadītāja uzreiz pēc tam trijos naktī parakstīja līgumu par vairākus desmitus miljonu eiro vērto akciju pārdošanu čehu investoram Black Duck Invest. Čehu uzņēmumu bija piesaistījis investīciju baņķieris Kārlis Krastiņš un advokāts Haralds Velmers. Abi bija klāt brīdī, kad atlaistā M. Beļeviča parakstīja līgumu par akciju pārdošanu. Vienlaikus Čehijā līgumu parakstīja investora pārstāvis Vojtehs Kačena. Nākamajā rītā M. Beļeviča mēģināja akcijas pārvest no vērtspapīru konta SEB bankā uz BluOr banku, bet bankas darbinieks pamanīja, ka viņa atcelta no amata, un darījumu apturēja.
Dažas dienas vēlāk čehi ieradās pie jaunākās mantinieces mātes un paziņoja, ka ir jaunie Olmafarm īpašnieki. Uzrādīja līgumu, kurā norādīta darījuma summa – 40 miljoni eiro. Dažas stundas vēlāk čehus aizturēja policija. Pagājušajā gadā prokuratūra kriminālprocesā par mēģinājumu izkrāpt akcijas apsūdzēja Milanu Beļeviču. Lietu pret K. Krastiņu, H. Velmeru un abiem čehiem izbeidza.
"Par šo manu lēmumu tika iesniegta sūdzība no cietušās personas puses. Un, skatot šo sūdzību pēc būtības, mēs arī ar prokuratūras vadību, ar amatā augstāku prokuroru novadījām šīs sapulces, kuru gaitā mēs tomēr nonācām pie šī vienotā viedokļa, ka apsūdzība būtu ceļama arī visām pārējām personām," raidījumam pauda Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Māris Trušels.
Šī gada septembrī kriminālprocesā beidzot notika pirmā tiesas sēde. Lieta tika iedalīta tiesnesei Guntai Čepulei. Šobrīd lieta iedalīta citam tiesnesim, un tiesas sēde paredzēta jau šodien, 13. novembrī.
