Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 16. oktobrī bija spiesta pārtraukt, tā sauktās, Trasta komercbankas likvidācijas lietas izskatīšanu 31. zālē, kas izrādījās pārāk maza un nepiemērota lielajam dalībnieku skaitam.
Lietas izskatīšana no ierastās, vislielākās zāles Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu namā bija pārcelta uz mazāku, pavisam nelielu zāli, jo vislielākajā tiesas telpā bija jāskata kāda steidzama sūdzība. Visticamāk, lietas nozīmēšana šādā zālē ir notikusi pirms Covid ierobežojumu pastiprināšanas.
Ienākot tiesas zālē, 11 apsūdzētie, viņu 13 aizstāvji, divu cietušo pārstāvji, divi tulki un tiesnesis Imants Dzenis kopā ar palīdzi kopīgi noskaidroja, ka nepieciešams tiesas vadības lēmums, lai prāvu varētu turpināt telpā, kuras platība nesasniedz 60m2.
Kā zināms, pēc nupat izdotiem Ministru kabineta noteikumiem visās iekštelpās ir stingri jāievēro ierobežojumi, kas mazina Covid-19 izplatību. Tiesnesis iesākumā norādīja, ka, lietojot maskas, tiesas zālē divu metru distance nav būtiska. Tomēr advokāti uzsvēra, ka eksistē vēl nepieciešamās platības ierobežojums telpās, ko nosaka Epidemioloģiskās drošības likums, kur teikts, ka iekštelpās uz vienu cilvēku jābūt vismaz 3m2 telpas. Uz ko aizstāvība arī norādīja tiesai. Tautas valodā runājot cilvēki zālē sēdēja kā siļķes mucā.
I. Dzenis pēc apspriedes ar Tiesas vadību paziņoja, ka sēde šoreiz tiek pārtraukta, nesākoties un par nākošo tiks pavēstīts atsevišķi. “Šobrīd ir problēmas ar telpām. Rīgas apgabala tiesa ir kategoriski noraidījusi mūsu lūgumu pēc zāles un mums ir jāiztiek ar to, kas ir,” tiesas dalībniekiem norādīja I. Dzenis.
Kā pēc tiesas pārtraukšanas Dienas Biznesam norādīja vairāki advokāti, pēc nupat ieviestajiem pandēmijas ierobežojumiem un jau spēkā esošajiem likumiem lielu un apjomīgu lietu iztiesāšanai nesen pārbūvētā un modernā tiesu namā praktiski nav telpu, jo ir tikai viena liela tiesu zāle, kurā ir jāskata visas lielās lietas.
Pirms iziešanas no tiesas zāles advokāts Jānis Rozenbergs tiesnesim I. Dzenim norādīja uz iespēju sēdes rīkot konferenču zālē, kas atrodas tiesas 4. stāvā, tomēr radās šaubas par iespēju šo zāli aprīkot ar attālinātās komunikācijas ierīcēm.
DB jau iepriekš rakstīja, ka apsūdzētais Timotejs Kellijs uz sēdēm no Īrijas nevar ierasties, tādēļ tiesā iegādāta īpaša programma attālinātai saziņai. Jāteic pirms sēdes saziņa ar T. Kelliju tā arī neizdevās. Proti, pats T. Kellijs tiesnesi redzēja, bet tiesnesis neredzēja T. Kelliju un dzirdamības arī nebija nodrošināta, tādēļ, visticamāk, ja arī sēde būtu sākusies, tā ievilktos T. Kellija pievienošanas dēļ, vai arī tiktu atlikta, lai turpmāk testētu jauno tiesas programmu saziņai.
Saziņas testēšanai šobrīd laiks ir pietiekami un tiesas dalībnieki izteica cerību, ka līdz nākošajai sēdei viss būs kārtībā.
DB jau rakstīja, ka šajā lietā patlaban jāizskata cietušās puses – uzņēmuma Fairwood Import LLP aizstāves Jeļenas Alfejevas noraidījums. Mārtiņa Krūma aizstāvis tiesas procesā zvērināts advokāts Ivars Krauze 25. septembra sēdē tiesai izteica šaubas par zvērinātas advokātes Jeļenas Alfejevas pielaižamību tiesas zālē. Viņš pieļāva, ka dokumenti, kas apliecina advokātes pilnvarojumu, pārstāvot Lielbritānijas kompāniju Fairwood Import LLP, kā cietušo, nav derīgi. Līdz ar to tiesa secināja, ka jāmeklē pietiekams tehnisks risinājums viņa dalībai vai arī viņa apsūdzība jāizdala atsevišķā krimināllietā.
Pēc Dienas Biznesa rīcībā esošās informācijas jautājums par pilnvaru iespējamiem viltojumiem var būt daudz plašāks par J. Alfejevas noraidījumu, jo ietver sevī arī jautājumu par to, kas noticis izmeklēšanas laikā un kā nepilnvērtīgi dokumenti varēja nokļūt lietā. Tieši šodien J. Alfejeva bija solījusi tiesai skaidrot savu pilnvarojumu, kas viestu skaidrību parakstu nesakritībās lietas materiālos uz kurām norādīja I. Krauze.
UZZIŅAI
- Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietā ir apvienotas vairākas krimināllietas un apsūdzētas 11 personas. Visur galvenais pasūdzētais ir bijušas maksātnespējas administrators Māris Sprūds. Tāpat apsūdzēti Aigars Lūsis, Ilze Vīksna, Oskars Ercens, Vjačeslavs Holmins, Diana Mašina, Jorens Raitums, Guntars Slišāns, Mārtiņš Krūms, Timotejs Kellijs un Ilmārs Krūms.
- M. Sprūdam uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos piedēvē aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt tieši Trasta komercbankas likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.
- Bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms tiek apsūdzēts par nolaidību, bet finansists Jorens Raitums par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
- Būvuzņēmējs M. Krūms, kā arī G. Slišāns apsūdzēti par izspiešanu grupā. Īrijas pilsonis un uzņēmējs Timotijs Kellijs apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. O. Ercens bijis M. Sprūda pilnvarotais.
- M. Sprūdu Valsts policija aizturēja 2017. gada jūnijā, bet atbrīvoja 2018.gada februārī pēc tam, kad viņa brālis – Kristaps Sprūds samaksāja pusmiljonu eiro lielo drošības naudu.
#1/5
#2/5
#3/5
#4/5
