Likumi

Tiesībsargs ceturto reizi brīdina valdību par neadekvātām vecuma pensijām

Zane Atlāce - Bistere, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei, informē tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa.

Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.

Lēmumi sociālo tiesību jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem, kas savukārt atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta.

Tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem:

- SNP, līdz ar to arī vecuma pensijas minimālais apmērs, ir nepietiekams;

- noteikumos iekļautā vecuma pensijas minimālā apmēra diferenciācija atbilstoši darba stāžam ir netaisnīga pret cilvēkiem ar garāku darba mūžu.

Tiesībsargs valdībai jau 23.05.2019. (jeb 3.pirmstiesas brīdinājuma) vēstulē ir sniedzis detalizētus argumentus, kāpēc SNP apmērs nav uzskatāms par atbilstošu Satversmei. Līdz ar to tiesībsargs uzskata, ka vecuma pensijas minimālais apmērs, ciktāl tas ir piesaistīts SNP, kopš 1996.gada nav pienācīgi pārskatīts. Tādējādi jāsecina, ka valsts savu pienākumu – periodiski sekot un pilnveidot sniegtā sociālā nodrošinājuma apmēra pietiekamībai – nav izpildījusi tā, lai Satversmes 109.pantā nostiprinātās tiesības personām būtu reāli īstenojamas. Jāatzīmē, ka pati valsts Koncepcijā par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu jau ir atzinusi, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nav pietiekams.

Vecuma pensijas minimālais apmērs ir no 70,43 eiro1 līdz 108,85 eiro mēnesī2, t.i., 2,35 eiro līdz 3,63 eiro dienā. Personām ar invaliditāti kopš bērnības vecuma pensijas minimālais apmērs ir nedaudz lielāks – no 117,39 eiro līdz 181,42 eiro mēnesī, t.i., 3,91 eiro līdz 6,05 eiro dienā.

Tiesībsarga ieskatā, vecuma pensijas minimālie apmēri nav pietiekami, lai nodrošinātu cilvēka pamatvajadzības, kas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē ir ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība. Vienlaikus jānorāda, ka par personu ar invaliditāti pamatvajadzībām uzskatāmas arī tās vajadzības, kas saistītas ar šo personu īpašo veselības stāvokli.

Valsts garantēto vecuma pensiju minimālā apmērā saņem 64 004 personas jeb 14,3 % no visiem vecuma pensijas saņēmējiem, no kurām personas ar invaliditāti ir 7 368, bet personas ar invaliditāti kopš bērnības tikai 397.

Atbilstoši Pasaules Bankas atzītajam absolūtās nabadzības līmenis 2015.gadā bija 1,90 ASV dolāri dienā jeb 1,67 eiro dienā. Pamatvajadzību nodrošināšanu piesaistīt absolūtās nabadzības līmenim, nevis Eiropas Savienībā atzītiem principiem, parasti izvēlas jaunattīstības valstis.

«Acīmredzot, valsts uzskata – ja vecuma pensijas minimālais apmērs par nepilnu eiro dienā apsteidz absolūto nabadzības līmeni, tad Latvija uzskatāma par sociāli atbildīgu valsti. Savdabīga Satversmē garantētās sociāli atbildīgas valsts izpratne,» ironiski pauž tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesību aktos noteiktie koeficienti rada atšķirīgu attieksmi pret personām ar lielāku darba stāžu. Proti, personām, kurām darba stāžs ir 10 gadi, katrs darba stāža gads tiek novērtēts visaugstāk. Savukārt tām personām, kurām darba stāžs ir liels, piemēram, 45 gadi, katrs darba gads tiek novērtēts viszemāk.

Tātad, var secināt, ka persona, kura ir nostrādājusi ilgāku laiku, atrodas nelabvēlīgākā situācijā nekā persona ar īsāku darba mūžu.

Likumdevēja griba, nosakot diferencētu vecuma pensijas minimālā apmēra aprēķināšanas kārtību, bija nodrošināt lielāku vecuma pensijas minimālo apmēru personām ar lielāku darba stāžu. Taču tiesību normas leģitīmais mērķis, tiesībsarga ieskatā, nesakrīt ar atšķirīgās attieksmes mērķi. Proti, lai arī absolūtos skaitļos vecuma pensijas minimālais apmērs pie lielāka darba stāža ir lielāks, tomēr katra nostrādātā gada vērtība samazinās. Un šādai atšķirīgai pieejai, tiesībsarga ieskatā, nav saskatāms nekāds leģitīms mērķis. Turklāt valdība norāda, ka kopš 2011.gada ekonomiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies, līdz ar to valstij ir pienākums pārskatīt vecuma pensijas minimālā apmēra noteikšanas kārtību, to paredz progresīvās attīstības princips.

«Ja valsts ir radījusi, tādu pensiju sistēmu, kas pieļauj, ka pietiekami ilga darba mūža laikā persona nevar uzkrāt pietiekamu pensiju kapitālu, lai nodrošinātu adekvātu vecuma pensiju, valsts pienākums ir radīt taisnīgu vecuma pensijas minimālā apmēra aprēķināšanas kārtību. Pensijas saņēmēju tiesiskās intereses nevar nesamērīgi ierobežot vienīgi pensijas sistēmas ilgtspējas vārdā,» uzskata tiesībsargs.Tiesībsargs šobrīd strādā pie pieteikums sagatavošanas Satversmes tiesai par garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) neatbilstību Satversmei, jo valdība noteiktajā termiņā nav novērsusi konstatētos trūkumus. Paredzams, ka šis pieteikums Satversmes tiesā tiks iesniegts septembrī. Savukārt pēc tam jau tiks gatavots nākamais pieteikums Satversmes tiesā – par trūcīgas personas ienākumu līmeņa apmēra neatbilstību Satversmei.

Lai tiesībsargs varētu vērsies Satversmes tiesā ar pieteikumu, saskaņā ar likumu tiesībsargam vispirms ir jāvēršas pie attiecīgā tiesību akta izdevēja ar aicinājumu novērst konstatētos trūkumus. Bet, ja tiesību aktu izdevējs to neveic, tad tiesībsargs var vērsties Satversmes tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Svarīgākie lēmumi ceļā uz lielāku pensiju – kas ikvienam jāzina par jaunumiem pensiju likumā?

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensija nav sarunām pateicīga tēma. Statistika rāda, ka cilvēki par savu pensiju neinteresējas, jo tā lielākoties, asociējas ar tālu nākotni un cilvēkam neizprotamu aprēķinu metodiku, kas nosaka pensijas ikmēneša apmēru seniora gados neatkarīgi no mūsu šīsdienas izvēlēm.

Patiesībā viss ir vienkārši – nākotnes pensija katru dienu pamazām "aug", un tā ir atkarīga no diviem galvenajiem lielumiem: mūsu nomaksāto nodokļu apjoma un tā, cik daudz šī nākotnei "uzkrātā" nauda spēs nopelnīt papildus. Jo daļa no mūsu pensijas (t.s. pensijas otrais līmenis) tiek ieguldīta akcijās un vērtspapīros, kas ļauj ne tikai apsteigt inflāciju, bet ilgtermiņā – nodrošināt kapitāla pieaugumu un jūtami lielāku pensiju. Kāpēc par nākotnes pensiju ir svarīgi domāt savlaicīgi un kādi ir būtiskākie lēmumi, kuri jāpieņem katram individuāli, jo ne valsts, ne pensijas pārvaldītājs to cita vietā izdarīt nevar?

Kā izvēlēties savu pensiju pārvaldītāju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020 gada 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 454 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss - 1,0380.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensijām krāj aktīvāk, bet pārtikušām vecumdienām – joprojām pārāk maz

Viktors Gustsons, Compensa Life SE valdes loceklis un Latvijas filiāles vadītājs, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelegālie ienākumi jeb aplokšņu algas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā iedzīvotāju vidējā vecuma pensija joprojām ir teju trīs reizes mazāka nekā pārtikušajās Eiropas valstīs.

Vienlaikus pensiju uzkrāšanā vērojamas pozitīvas tendences - pērn iedzīvotāji daudz aktīvāk pieteicās mūža pensijas apdrošināšanai, šim mērķim otrajā pensiju līmenī novirzot teju uz pusi jeb par 44,1% vairāk naudas nekā 2019. gadā. Pērn pieauguši arī iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi apdrošināšanas sabiedrībās, kurus pamatā izmanto vecuma pensijām.

Pensijas vecums 70 gados

Vairumā attīstīto valstu cilvēki dzīvo un saņem pensijas arvien ilgāk, tāpēc valdības paaugstina pensionēšanās vecumu, reformē pensiju sistēmas, lai padarītu pensijas mazāk dāsnas. Kāda ir situācija Latvijā – ar ko jārēķinās, domājot par vecumdienu nodrošinājumu tiem, kas šobrīd ir ekonomiski aktīvi vai nesen sākuši darba gaitas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Labklājības ministre: Tiks veikta lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā

Lelde Petrāne, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča komentē: «Šī būs lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, ko nodrošina Latvijas ekonomikas attīstība.»

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kredītiestāžu virspeļņas nodoklis - risks iedzīvotāju uzkrājumu veidošanā

Jana Muižniece, biedrības “Sabiedrības novecošanās atbalsta platforma” vadītāja, 28.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd aktīvi tiek diskutēts par kredītiestāžu virspeļņas nodokļa ieviešanas nepieciešamību. Bankas labi pelna un ir iespējas, ieviešot nodokli, papildināt valsts ieņēmumus, kas dos labumu visai sabiedrībai, ne tikai banku īpašniekiem.

Nodoms ir ļoti skaidrs, jo vajadzību ir daudz. Taču vēlos uz ierosinājumu ieviest virspeļņas nodokli paskatīties no cita redzes leņķa – no iedzīvotāju labklājības nodrošinājuma ilgtermiņā.

Latvijas pensiju sistēma paredz papildus valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai (pensiju sistēmas 1. un 2. līmenis) arī individuālo atbildību sava nākotnes pensijas kapitāla veidošanā - privāto pensiju apdrošināšanu (pensiju sistēmas 3. līmenis). Taču pat ar šo trīskāršo drošības jostu pensionāru nodrošinājums nav pietiekams.

Pensijas Latvijā joprojām ir zemas

Kā liecina OECD dati, Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, vidēji saņem tikai 54,3% no ienākumiem, kuri bija pirms pensionēšanās. Piemēram, ja cilvēks saņēmis vidēja līmeņa algu - 1000 eiro mēnesī (vidējā alga 2022.gada 4.cet. bija 1 443 EUR), tad, aizejot pensijā, viņš saņems 543 eiro mēnesī (ļoti vienkāršots pensijas aprēķina piemērs). Šie 54,3 % tiek saukti par ienākumu atvietojuma koeficientu (pensijas apmērs pret ienākumiem), un Latvijas Bankas prognozes liecina, ka pašreizējās demogrāfiskās situācijas rezultātā ienākumu atvietojumu koeficients turpinās samazināties un nākotnē nepārsniegs 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Inflācijas kompensēšanai LM piedāvā mainīt pabalstu apmērus un sliekšņus

LETA, 16.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas kompensēšanai Labklājības ministrija (LM) piedāvā dažādus atbalsta mehānismus sabiedrības mazaizsargātajām grupām, tai skaitā tiek rosināts mainīt pabalstu apmērus un izmaksas nosacījumus.

Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ pašlaik visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir vērojama strauja inflācija, tostarp augot gan energoresursu, gan pārtikas cenām. Šādos apstākļos arī Latvijas valdība domā par mehānismiem, kā kompensēt straujo cenu kāpumu, tostarp tiek uzsvērts, ka īpaši nepieciešams mērķēts atbalsts sabiedrības nabadzīgākajai un sociāli vismazāk aizsargātajai daļai, norāda LM.

Ministrijas izstrādātajā un valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteikts, ka no nākamā gada paredzēts palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni 50% no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi veidojot 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Patlaban trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai var izdzīvot ar četras reizes mazākiem ienākumiem?

Kristīne Lomanovska, Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja, SEB Life and Pension Baltic SE valdes locekle, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecumdienas mums parasti asociējas ar divām izpausmēm – aktīvo darba gaitu beigām jeb pensijas vecuma sasniegšanu un veselības sarežģījumiem.

Abas šīs lietas ir cieši saistītas, jo vesels un aktīvs cilvēks var turpināt darba gaitas arī pensijas vecumā, vairojot savus ienākumus un paaugstinot pensiju. Tomēr var gadīties, ka darba gaitas turpināt tomēr nav iespējams un ikdienas tēriņi būs jāpakārto summai, kas veidojas no agrāk veiktajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem un uzkrājumiem 2. un 3. pensiju līmeņos. Kādam šī summa sasniegs šodienas algas līmeni, taču daudziem tā var būt vien puse, citiem – vien ceturtā daļa no šodienas algas. Tāpēc domājot par savām vecumdienām, ļoti svētīgi būtu iztēloties vienu mēnesi, kurā mums nākas iztikt ar 250 eiro ierastā tūkstoša vietā.

Jo mazāk dzims, jo ilgāk būs jāstrādā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

4.novembrī uzsākta vēsturiska tiesas sēde, kurā tiek lemts par līdzšinējās vecuma pensijas minimālo apmēru un tā neatbilstību Satversmei.

Saskaņā ar Eiropas Pārskatīto Sociālo hartu minimālajam vecuma pensijas apmēram Latvijā būtu jābūt vismaz 341 eiro mēnesī, bet šobrīd tas ir tikai 80 eiro.

Piedāvā celt vecuma pensijas bāzi līdz 163 eiro tagadējo 80 eiro vietā 

Reaģējot uz Satversmes tiesā ierosināto lietu, tiek piedāvāts celt vecuma pensijas bāzi...

Par minimālās vecuma pensijas apmēra neatbilstību Satversmei tiesībsargs Juris Jansons ar pieteikumu Satversmes tiesā vērsās 2020.gada 21.aprīlī.

Līdzīgi kā līdz šim izskatītajās lietās par minimālo ienākumu līmeņu nepietiekamo apmēru, arī uz minimālo pensiju nepietiekamo apmēru jau vairāku gadu garumā tiesībsargs norādījis gan valdībai, gan Saeimai. Tikai pēc tam, kad Satversmes tiesā tika iesniegti pieteikumi par garantētā minimālā ienākuma līmeņa, trūcīguma sliekšņa un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru atbilstību Satversmei, valdība beidzot sāka realizēt politikas plānošanas dokumentos paredzētos pasākumus, paaugstinot arī minimālos vecuma pensijas apmērus, taču arī šajā reizē paredzētie pasākumi tika īstenoti vien daļēji.

Tiesībsargs ceturto reizi brīdina valdību par neadekvātām vecuma pensijām 

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un...

Lai gan valdība piekrita, ka minimālie vecuma pensijas apmēri nav pietiekoši, tomēr pēdējo 14 gadu laikā šī problēma pēc būtības nav risināta, līdz ar to ievērojamai iedzīvotāju daļai dzīves līmenis ir pazeminājies.

Ministru kabinets atzina, ka vecuma pensijas minimālais apmērs, kas tobrīd bija piesaistīts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēram, ir pārāk zems, un to ir nepieciešams pārskatīt atbilstoši valsts budžeta iespējām. Līdz ar to 2020.gada budžeta veidošanas procesā tika izvirzīta iniciatīva minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi paaugstināt no 64 eiro un 3 centiem līdz 80 eiro, savukārt personām ar invaliditāti no bērnības - no 106 eiro un 72 centiem līdz 122 eiro 69 centiem.

"Vai tiešām minimālās vecuma pensijas palielinājums par nepilniem 16 eiro 14 gadu laikā ir pietiekams tiem mērķiem, ko likumdevējs definējis un vai tas, valdības skatījumā, novērš šaubas par valdības bezdarbību, kā arī novērš tās sekas, kas radušās minēto gadu garumā valdības un likumdevēja bezdarbības dēļ?," retoriski vaicā J.Jansons.

Tiesībsarga ieskatā minimālās vecuma pensijas palielinājums neatbilst cieņpilnai dzīvei, līdz ar to nav pieņemams. Valdības un arī valsts kopumā ilgstošā bezdarbība nav attaisnojama, un sekas joprojām ir pārlieku smagas attiecībā pret valsts definētajām vērtībām - cilvēka cieņas ievērošana, pamattiesību taisnīga un reāla, nevis deklaratīva nodrošināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reaģējot uz finanšu tirgus šūpolēm, katrs septītais mainīs pensijas plānu vai pārvaldnieku

Db.lv, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svārstības pasaules finanšu tirgos un tā rezultātā īslaicīgi rūkošie pensijas uzkrājumi likuši Latvijas iedzīvotājiem aktīvāk sekot līdzi savai pensijai, kā rezultātā 14 % Latvijā grasās veikt izmaiņas, nomainot savu pensijas plānu vai pārvaldnieku, noskaidrots bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā.

Finanšu tirgiem kopš 2022. gada sākuma piedzīvojot kritumu, savam pensijas uzkrājumam Latvijā biežāk sākuši sekot 34 % iedzīvotāju, starp kuriem vairums jeb 26 % devušies uz vietni latvija.lv, lai aplūkotu savu uzkrāto kapitālu un vienlaikus arī sekojuši līdzi sava izvēlētā pensiju plāna ienesīgumam, salīdzinot to ar citu plānu līdzšinējo atdevi, ko var izdarīt vietnē manapensija.lv. Aktīvāk pensijas uzkrājumam sekot sākuši jaunieši (18 - 29 gadi), kā arī iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem.

Aptaujas dati liecina, ka vēl 8 % sabiedrības sākuši savam pensijas uzkrājumam sekot līdzi biežāk, taču pārvaldnieka vai pensijas plāna maiņa pagaidām nav viņu plānos. Visbiežāk šādi atbildējuši iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 un 50 līdz 59 gadu vecumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzkrāsim vai iztērēsim? Zaudējot uzticēšanos pensiju sistēmai, aug nabadzības risks

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar.

Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem – par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.

Latvijā pirms 20 gadiem ieviestais pensiju 2. līmenis ir tā saucamā uzkrājošā pensija, – šī nauda tiek ieguldīta vērtspapīros un faktiski pelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk, nekā iemaksājis. Šī iemesla dēļ pensiju fondi ir kļuvuši populāri visā pasaulē, nodrošinot sev ietekmīgas un strauji augošas investoru grupas statusu. Tomēr jūtams uzkrājumu pieaugums ir iespējams vien pie trim pamata nosacījumiem: ka iemaksas tiek veiktas regulāri; ka iemaksas ir samērojamas ar nākotnē sagaidāmo pensiju; ka iemaksas tiek veiktas pietiekami ilgi. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, uzkrājumu apjoms samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID vienotā nodokļa konta sistēma nav draudzīga tās lietotājiem, secinājis Tiesībsarga birojs.

Gadījumā, kad nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS sistēmā nodokļa aprēķināšanā pieļauj kļūdu, bet vienotajā nodokļu kontā faktiski nomaksā pareizu nodokļa apmēru, VID tik un tā aprēķina nokavējuma naudu un ignorē faktu, ka nomaksātā summa ir lielāka par kļūdaini aprēķināto. Šobrīd vienotā nodokļu konta sistēma neparedz brīdināt nodokļu maksātāju, ja ir nesakritība starp aprēķināto un faktiski iemaksāto summu.

Tiesībsargs pārbaudes lietā vērtēja, vai VID 2021. gadā ieviestais vienotais nodokļu konts kā automatizēta sistēma ir draudzīga un saprotama nodokļu maksātājiem. Tiesībsargs lūdzis VID mēneša laikā rast risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iespēja mantot pensiju 2.līmeni jau no 1.janvāra – kas par to jāzina?

Pēteris Stepiņš, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai papildus uzkrājums vecumdienām veidojas arī pensiju 2. līmenī. Šī ir tā saucamā uzkrājošā pensija, jo nauda tiek ieguldīta ar mērķi gūt papildu ienākumus, lai vecumdienās cilvēks saņemtu ne tikai iemaksāto, bet arī peļņas procentus. Būtiska izmaiņa, kas stājas spēkā jau pēc diviem mēnešiem (no 2020.g. 1. janvāra) – pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs mantot.

Iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā, jo cilvēka uzkrātais nekur «neizgaist», bet atgriežas paša ģimenē.

Mantošanas iespējas

Katrs pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim mantošanas iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmā iespēja ir pievienot savu pensiju 2. līmeņa uzkrāto kapitālu citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka, izvēloties pievienot savu plānu ģimenes locekļu vai tuvinieku pensiju 2.līmeņa plānam, viņam, sasniedzot pensijas vecumu, būs iespēja saņemt lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais. Svarīgi, ka norādīt varēs tikai vienu šādu personu, kurai arī jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja šī persona nebūs iepriekš veidojusi uzkrājumu pensiju 2.līmenī, tad šis uzkrājums tiks nodots mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūža pensijas apdrošināšanā pagājušajā gadā dzīvības apdrošinātāji bruto prēmijās kopumā parakstījuši 59,048 miljonus eiro, kas ir par 44,1% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati (FKTK).

Vienlaikus bruto atlīdzībās mūža pensijas apdrošināšanā 2020.gadā dzīvības apdrošināšanas kompānijas izmaksājušas 15,365 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 56,7% salīdzinājumā ar 2019.gadu.

Tostarp, pēc FKTK datiem, "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" Latvijas filiāle mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās pērn parakstījusi 22,879 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 4,185 miljonus eiro, savukārt "CBL Life" mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās parakstījusi 18,146 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 3,261 miljonu eiro.

Tajā pašā laikā "SEB Life and Pension Baltic SE" mūža pensijas apdrošināšanā pagājušajā gadā prēmijās parakstījusi 12,596 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 6,899 miljonus eiro, kamēr "Ergo Life Insurance SE" Latvijas filiāle mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās parakstījusi 5,427 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 1,02 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas mums var nopelnīt lielāku pensiju – starptautiskie akciju tirgi, bērni vai mēs paši?

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas sabiedrības CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 16.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par savām vecumdienām, šogad Latvijas iedzīvotāju noskaņojums kļuvis ievērojami pozitīvāks un visbiežāk tās tiek saistītas ar dzīvošanu savam priekam, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Trešdaļa strādājošo vecumdienās plāno būt sociāli aktīvi un baudīt to, kam šobrīd neatliek laika (32% salīdzinājumā ar 22% pērn), kā arī plāno strādāt un darboties savam priekam (31% salīdzinājumā ar 27% pērn). Tikmēr katrs ceturtais plāno turpināt darba gaitas, lai varētu izdzīvot un segt visus nepieciešamos izdevumus (26%). Savukārt, tie, kas neplāno strādāt, uzskata – dzīvos pieticīgi, jo visticamāk ienākumi būs ļoti zemi (24%).

Kopumā 76% iedzīvotāju labprāt turpinātu strādāt arī pensijas vecumā, un aptuveni pusei saistošs šobrīd šķistu pusslodzes darbs. Zīmīgi, ka piektdaļa apzinās – algots darbs pensijas vecumā būs finansiāla nepieciešamība. Protams, jaunāko paaudžu skats uz darba gaitu turpināšanu ir daudz pozitīvāks, ko nosaka vēlme palikt apritē un būt cilvēkos (47%), kamēr pirmspensijas vecumā vēlme strādāt mijas ar bažām par savām spējām to darīt (31%). Vienlaikus optimistiskāk noskaņoti par savām vecumdienām ir tie, kuri jau veido pensijas uzkrājumus – viņi daudz biežāk vecumdienās sevi redz strādājam savam priekam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Risinājumi pensijas sistēmas uzlabošanai: vai pietiekami un tālredzīgi?

Atis Krūmiņš, Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā, 01.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabila, pārskatāma un ienesīga pensiju sistēma ir ļoti būtiska, lai iedzīvotājus motivētu ieguldīt finansiāli nodrošinātās vecumdienās. Pārdomāta sistēma rada pārliecību, ka pēc darba attiecību izbeigšanas un došanās pelnītā atpūtā iedzīvotājs varēs apmierināt savas pamatvajadzības.

Pietiekami ienākumi pensijas laikā atvieglo slogu arī ģimenes locekļiem un sabiedrībai kopumā, radot drošību, ka vecākie sabiedrības locekļi nekļūs finansiāli atkarīgi no valsts sociālās palīdzības vai ģimenes atbalsta, varēs baudīt vecumdienas, arī ceļojot un atpūšoties. Šobrīd ir ierosināti priekšlikumi sistēmas uzlabošanai, ļaujot pārnest 2. līmeņa pensiju uz 1. līmeni, bet cik pietiekami un tālredzīgi tie ir pašreizējā situācijā?

Jābūt sazobē ar ekonomikas tendencēm

Kopumā pensiju sistēma Latvijā ir labi izveidota un liberāla. Iedzīvotājiem ir pieejami gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldīti pensiju plāni ar dažādām ieguldījumu stratēģijām, savukārt pensiju pārvaldniekiem ir plašas iespējas izvēlēties, kur līdzekļus ieguldīt. Tomēr pensiju sistēma nav akmenī kalta – gluži pretēji, tai jābūt ciešā sazobē ar ekonomikas un demogrāfijas tendencēm, tādēļ regulāra tās izvērtēšana un pārskatīšana ir ļoti būtiska. Mēs, uzņēmumi, kas iesaistīti pensiju sistēmas nodrošināšanā, labprāt aktīvi līdzdarbojamies tās uzlabošanā un to vēlamies darīt arī nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

1000+ eiro pensija? Aug optimisms, rīcība atpaliek

Kristaps Kopštāls, Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošs optimisms, kas ne vienmēr ir pamatots ar adekvātu un atbilstošu rīcību, – šādi var raksturot Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu par savu finanšu stabilitāti nākotnē un gatavību kaut ko darīt savā labā.

Pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret vecumdienām un apņēmību savlaicīgi veidot uzkrājumus atklāj, ka pagājušā gada laikā cilvēki par savu nākotni kļuvuši krietni optimistiskāki. Trešdaļa aptaujāto ir pārliecināti, ka viņu vecumdienas būs sociāli aktīvas un piepildītas. Gada laikā optimisma īpatsvars ir pieaudzis par 10 procentpunktiem, kā arī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri «pensijas jautājumu» gadu no gada atliek uz vēlāku laiku. Saglabājas salīdzinoši augsta neuzticība valsts pensiju sistēmai – teju piektdaļa aptaujāto gatavojas strādāt arī vecumdienās, jo apzinās, ka būs vajadzīgi papildu ienākumi.

Pētījums atklāj savdabīgu uztveres «šķēri» – no vienas puses, cilvēki sagaida, ka pensijas vecumā varēs nodoties aktīvai un piepildītai dzīvei, taču ne vienmēr sasaista šīs ieceres ar savām finansiālajām iespējām. Optimisms aug, bet adekvātas rīcības, lai to piepildītu, nav. Uzdodot tiešus jautājumus par to, vai pensijas vecumā būs jāturpina strādāt, cilvēkiem nākas abus minētos jautājumus sasaistīt, un atklājas - jo tuvāk nāk pensijas gadi, jo vairāk sarūk optimisms par savām iespējām. Ja jaunieši vecumdienās plāno pelnīti atpūsties (tā domā vidēji trešdaļa), tad vecāka gadagājuma cilvēki turpinātu strādāt, jo būs nepieciešami papildu ienākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Latvijā lielākā vecuma pensija kādam pensionāram ir 43 000 eiro mēnesī, informē Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Apelējot pie datu drošības likuma, sīkāku informāciju par to, kurš ir vislielākās pensijas valstī saņēmējs, VSAA neatklāj. Tomēr iestādē norāda, ka ievērojamais pensijas apmērs sasniegts pārrēķinu rezultātā, kas saistīti ar solidaritātes nodokļa iemaksām vecuma pensijai.

Savukārt nākamās četras lielākās pensijas ir robežās no 8000 līdz 10 000 eiro.

VSAA skaidro, ja tiesības uz Latvijas pensiju rodas, ņemot vērā tikai Latvijas apdrošināšanas periodus, pensiju aprēķina saskaņā ar nacionālajām tiesību normām.

VSAA dati liecina, ka minimālais vecuma pensijas apmērs no šī gada 1.janvāra pie apdrošināšanas stāža no 10 līdz 15 gadiem ir 188,10 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 226,60 eiro. Tikmēr, piemēram, pie 41 gada apdrošināšanas stāža - 277,02 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 333,72 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc lēmumu par savu pensiju nepieņemt lielveikala gaitenī

Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. jūlija Latvijas pensiju pārvaldniekiem būs iespēja redzēt, kas ir viņu pensiju 2. līmeņa klienti. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem, un kā sagatavoties sarunai ar pensiju pārvaldnieku?

Kāpēc pensiju pārvaldnieki uzrunās savus klientus?

Izmaiņas regulējumā paredz, ka turpmāk reizi ceturksnī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sniegs informāciju pensiju pārvaldniekiem par to, kādi klienti atrodas to pensiju otrā līmeņa plānos. Līdz šim nevienam pārvaldniekam nebija pieejas šādai informācijai. Galvenais mērķis šīm izmaiņām ir veicināt komunikāciju starp pārvaldniekiem un klientiem, lai iedzīvotāji izvēlas savam vecumam atbilstošu pensiju plānu. Lai šo mērķi sasniegtu, pensiju pārvaldnieks, saņemot iedzīvotāju datus, centīsies uzrunāt esošos klientus – pensiju plāna dalībniekus – un konsultēt par piemērotākā pensijas plāna izvēli. Tas nozīmē, ka no 1. jūlija iedzīvotāji var gaidīt biežāku komunikāciju ar savas pensijas pārvaldnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesībsargs ir konstatējis Ministru kabineta noteikumu “Par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” neatbilstību Satversmei. Izskatot kāda uzņēmuma iesniegumu, secināts, ka noteikumos nav ievērots taisnīguma princips, informē Tiesībsarga birojā.

Tiesībsargs aicina Ministru kabinetu šo nepilnību novērst.

Minētie noteikumi paredz, ka “atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.”

Tiesībsargs uzver, ka tas neatbilst Satversmei, kur noteikts, ka demokrātiskas un tiesiskas valsts galīgais mērķis ir taisnīgums un tā nodrošināšana. Lai taisnīgums tiktu īstenots katrā konkrētā lietā, jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem, proti, jānodrošina: saskanīgums un līdzsvars, vienādos un salīdzināmos apstākļos esošu cilvēku vienlīdzība un labumu sadale proporcionāli nopelniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Kad populisms satiekas ar nekompetenci

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir nākusi klajā ar priekšlikumu diskutēt par iespēju, ka lielajām pensijām nodokļu likmi no 20% varētu paaugstināt uz 50%.

Uzņēmējs Jānis Ošlejs par to tvīto: «Es maksāju visus nodokļus, jo paļaujos, ka tāpēc saņemšu labu pensiju. Petravičas ideja sodīt nodokļu maksātājus, atņemot pensijas, grauj uzticību un veicina nodokļu nemaksāšanu!» Zīmīgi, ka to retvītojuši vairāki sociālās jomas eksperti, tādējādi tam apliecinot savu piekrišanu.

Sociālās jomas eksperte Ruta Zilvere pauž savu pārsteigumu par šādu fikso ideju, saucot to par muļķīgu runāšanu. Jo uz pensiju ir jāraugās kā uz daļu no ienākumiem, kas tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Ja pašlaik IIN augstākā likme ir 23%, tad nav saprotams, kādēļ lielākās pensijas lai apliktu ar dubultaugstu likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru