Šonedēļ no likvidējamā Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām tika pārvesti pēdējie ieslodzītie, savukārt pats cietums tiks likvidēts ar šī gada 1.aprīli, pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Aija Fedorova.

Viņa norādīja, ka ar Brasas cietuma likvidāciju IeVP ietaupīs 3,5 miljonus eiro. Līdz ar cietuma slēgšanu visi notiesātie ir pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījumu vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmāka darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Fedorova skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana IeVP ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens. Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi.

Cietumā jābeidz kultivēt izdzīvošanas skola, - pēc Valmieras cietuma apmeklēšanas sacīja tiesībsargs Juris Jansons, kurš sācis monitoringa vizītes pa Latvijas ieslodzījuma vietām, lai iepazītos ar ieslodzīto sadzīves apstākļiem, veselības aprūpes kvalitāti un nodarbinātību.

Kopā ar Valmieras cietuma priekšnieku Robertu Balodi un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Visvaldi Puķīti tiesībsargs apmeklēja Valmieras cietumā esošo izmeklēšanas cietumu, ieslodzīto dzīvojamās zonas, medicīnas daļu un kokapstrādes cehu, kas darbojas cietuma teritorijā un kurā pašlaik tiek nodarbināti 19 ieslodzītie. Kopumā pie uzņēmējiem dažādos darbos pašlaik tiek nodarbināti 33 notiesātie.

Kā atzina kokapstrādes ceha darbu vadītājs un sarunās ar tiesībsargu arī vairāki ieslodzītie, strādāt gribētāju noteikti būtu vairāk nekā pieejamās 19 darba vietas, diemžēl nepieciešama ēku renovācija, lai tajās būtu iespējams nodarbināt vairāk strādāt gribētāju. Līdzekļu šiem darbiem nav.

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei, informē tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa.

Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.

Lēmumi sociālo tiesību jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem, kas savukārt atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta.

Tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem:

VID vienotā nodokļa konta sistēma nav draudzīga tās lietotājiem, secinājis Tiesībsarga birojs.

Gadījumā, kad nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS sistēmā nodokļa aprēķināšanā pieļauj kļūdu, bet vienotajā nodokļu kontā faktiski nomaksā pareizu nodokļa apmēru, VID tik un tā aprēķina nokavējuma naudu un ignorē faktu, ka nomaksātā summa ir lielāka par kļūdaini aprēķināto. Šobrīd vienotā nodokļu konta sistēma neparedz brīdināt nodokļu maksātāju, ja ir nesakritība starp aprēķināto un faktiski iemaksāto summu.

Tiesībsargs pārbaudes lietā vērtēja, vai VID 2021. gadā ieviestais vienotais nodokļu konts kā automatizēta sistēma ir draudzīga un saprotama nodokļu maksātājiem. Tiesībsargs lūdzis VID mēneša laikā rast risinājumu.

Tiesībsargs Juris Jansons ir nosūtījis vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim (V), aicinot vērst uzmanību uz iespējamiem smagos kibernoziegumos apsūdzētā Imantas iedzīvotāja Denisa Čalovska pamattiesību aizskārumiem.

Tiesībsargs norāda, ka birojā tika saņemti Čalovska un viņa zvērinātas advokātes iesniegumi par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem izdošanas procesā, un par iesniegumos minētajiem apstākļiem Tiesībsarga birojā ir ierosināta pārbaudes lieta.

Tiesībsarga vēstulē Dombrovskim ir uzsvērts, ka, pieņemot lēmumu par Latvijas pilsoņa izdošanu kriminālvajāšanai un tiesāšanai citā valstī, Latvijas institūcijas pieņem fundamentālu lēmumu attiecībā uz savas valsts pilsoni. Tādēļ Satversmes 98.pants, kas nosaka, ka Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības, ļauj piemērot izņēmumu.

Izpildvaras un likumdevēja varas līdzsvarošanas nolūkā Saeima varētu aktīvāk iesaistīties ierobežojumu noteikšanā ārkārtējās situācijas laikā, tostarp lūgt pārskatīt plānotos ierobežojumus, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Otrdien, 17.novembrī, valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika skatīti Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie likuma grozījumi, kas paredz pārskatīt un paplašināt esošo regulējumu.

Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka publisku un sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu ierobežošana ir pieļaujama tikai tādā mērā, cik tas nepieciešams sabiedrības veselības un drošības nodrošināšanai, kā arī pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistīto personu veselībai un drošībai.

Vienlaikus ar jauno regulējumu iecerēts nodrošināt parlamentāru līdzdarbību Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojošo pasākumu izvērtēšanā. Tāpēc likumprojekts paredz, ka Ministru kabinetam būs jāinformē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija par tādu paredzēto ierobežojumu noteikšanu, kas skar būtiskas personu tiesības un likumiskās intereses vai kuras var būtiski ietekmēt valsts ekonomiku.

Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka pēc jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanas nākamos cietumus varētu izvietot Latgales reģionā un Pierīgā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka sistēmas reforma ir vēsta uz Latvijas iekšējās drošības stiprināšanu nākotnē. Tāpat viņš lūdza ņemt vērā, ka jaunu cietumu būvniecība nav tikai izdevumi, bet gan arī ieņēmumi. Proti, pašreizējie cietumi atrodas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai pēc tiem būtu liels pieprasījums un valsts varētu tos izdevīgi pārdot.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile interesējās, vai jaunu cietumu būvniecība ir saistīta ar prognozēm par noziedzības palielināšanos. Uz to viņa saņēma atbildi, ka pašreizējie cietumi ir novecojuši.

Valdība arī lēma TM uzsākt sarunas ar Latgales reģiona un Pierīgas pašvaldībām par jaunajam Latgales cietumam un Pierīgas cietumam piemērota zemesgabala meklēšanu un ziņot Ministru kabinetā par sarunu rezultātiem līdz 2016.gada 15.decembrim.

Šā gada 12.jūnijā nodibinātā Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrība (TBA) uzskata, ka Tiesībsargam Romānam Apsītim ir jāatkāpjas no amata, jo Tiesībsargs nav neatkarīgs savā darbībā, Tiesībsarga birojā tiek izšķērdēti valsts budžeta līdzekļi, kā arī notiek izrēķināšanās ar darbiniekiem, kas pret to iebilst, Db.lv informēja Tiesībsarga biroja arodbiedrības priekšsēdētāja Annija Dāce.

Par šo situāciju TBA ir informējusi Valsts prezidentu, Ministru prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju.

Savā iesniegumā TBA raksta: «Jebkuras demokrātiskas un tiesiskas valsts stūrakmens ir cilvēktiesības. Lai nodrošinātu un veicinātu cilvēktiesību aizsardzību, visā pasaulē tiek veidotas ombuda institūcijas, kuru lēmumi balstās uz neapšaubāmu to autoritāti. Cilvēktiesību nozares stiprināšanai 2007.gadā uz Valsts cilvēktiesību biroja bāzes tika izveidots Tiesībsarga birojs. 2007.gada 1.martā par pirmo Latvijas Republikas Tiesībsargu tika ievēlēts Romāns Apsītis, uz kuru tika liktas lielas cerības institūcijas un tās autoritātes veidošanā un stiprināšanā. Diemžēl, R.Apsītim neizprotot ombudinstitūcijas patieso būtību, Tiesībsarga biroja attīstība un autoritāte ir apdraudēta. Institūcija ir padarīta par neefektīvu un šobrīd pavisam noteikti tiek apdraudēta arī cilvēktiesību ievērošanas uzraudzība Latvijā.

"Tiekoties ar ieslodzītajiem, es sajutu, ka daudzi alkst strādāt. Diemžēl, sabiedrībā joprojām valda vēl PSRS laikos ieviesusies attieksme pret notiesātajiem – ja cilvēks ir pastrādājis noziegumu un notiesāts, tad viņam jāizcieš sods tik briesmīgos apstākļos, lai viņam vairs nebūtu vēlēšanās atgriezties ieslodzījuma vietā," norāda tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Noslēdzot iepazīšanos ar ieslodzījuma vietām pirms tiek pabeigts darbs pie Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas izstrādes, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte 31.janvārī apmeklēja divus Daugavpilī izvietotos cietumus - Daugavpils cietumu un Grīvas cietumu.

"Situācijas ieslodzījuma vietās izpēte manī ir nostiprinājusi pārliecību, ka pastāvošās problēmas jārisina nekavējoties un kompleksi, ja mēs patiešām vēlamies samazināt atkārtotu noziegumu skaitu un, līdz ar to, ietaupīt nodokļu maksātāju naudu," paziņoja G.Bērziņš. "Tiekoties ar ieslodzītajiem, es sajutu, ka daudzi alkst strādāt. Diemžēl, sabiedrībā joprojām valda vēl PSRS laikos ieviesusies attieksme pret notiesātajiem – ja cilvēks ir pastrādājis noziegumu un notiesāts, tad viņam jāizcieš sods tik briesmīgos apstākļos, lai viņam vairs nebūtu vēlēšanās atgriezties ieslodzījuma vietā. Taču tas tā nav – pašlaik ne viens vien, kas izcietis sodu un atgriezies brīvībā, pēc kāda laika atkal nostājas uz noziegumu ceļa. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ir jāmaina attieksme un ieslodzījuma vietai jākļūst par pirmo posmu cilvēka ceļā uz atgriešanos civilizētā sabiedrībā, kurā cilvēks gūst ienākumus ar savu darbu, nevis veicot noziegumus."

Tiesībsargs ir konstatējis Ministru kabineta noteikumu “Par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” neatbilstību Satversmei. Izskatot kāda uzņēmuma iesniegumu, secināts, ka noteikumos nav ievērots taisnīguma princips, informē Tiesībsarga birojā.

Tiesībsargs aicina Ministru kabinetu šo nepilnību novērst.

Minētie noteikumi paredz, ka “atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.”

Tiesībsargs uzver, ka tas neatbilst Satversmei, kur noteikts, ka demokrātiskas un tiesiskas valsts galīgais mērķis ir taisnīgums un tā nodrošināšana. Lai taisnīgums tiktu īstenots katrā konkrētā lietā, jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem, proti, jānodrošina: saskanīgums un līdzsvars, vienādos un salīdzināmos apstākļos esošu cilvēku vienlīdzība un labumu sadale proporcionāli nopelniem.

Lai ārpus ieslodzījuma vietām ieslodzītos nogādātu ārstniecības iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvalde iegādājusies četrus jaunus operatīvos transportlīdzekļus Citroen Jumper 2,2 HDI, informē pārvaldē.

Jaunajās automašīnās divu (viena video kamera virzīta uz transportlīdzekļa kustības virzienu, otra atradīsies apsargu nodalījumā) videokameru ieraksts ar dienas/nakts ieraksta funkciju, nodrošinot vismaz vienai kamerai audio ierakstu. Būs iekārta, kas fiksēs laiku, kad transportlīdzekli izmanto ar iedegtu bākuguni un ieslēgtu skaņas signālu, kā arī fiksēs transportlīdzekļa braukšanas ātrumu.

Specializēta programmatūra attēlos transportlīdzekļa atrašanās vietu uz detalizētas Latvijas kartes, kontrolēs tā statusu, ļaus piekļūt laika video un audio plūsmai, fiksēs attālinātā serverī koordinātes, ātrumu, laiku, bākuguns statusu. Transportlīdzekļi tiks aprīkoti arī ar sakaru ierīcēm (radiostacijas), kas pieslēgtas Iekšlietu ministrijas sakaru sistēmai.

Līdz 2016. gada beigām tiks izsludināts būvniecības iepirkums jaunajam cietuma kompleksam Liepājā, informē Tieslietu ministrija.

Plānots, ka būvniecība tiks uzsākta līdz 2017. gada nogalei. Liepājas cietums ir pēdējās desmitgades nozīmīgākais infrastruktūras objekts drošākas sabiedrības un ieslodzīto resocializācijas īstenošanas jomā.

«Liepājas cietums ir viens no svarīgākajiem sabiedriski nozīmīgajiem būvniecības objektiem pēdējā desmitgadē. Tas iezīmē atbildīgas sociālās politikas īstenošanu Latvijā, ilgtermiņā rūpējoties par drošāku sabiedrību. Tā būs mūsdienu prasībām atbilstoša ieslodzījuma vieta, kas nodrošinās maksimālu drošību gan darbiniekiem, gan sabiedrībai, gan arī pašiem ieslodzītajiem. Ir svarīgi ne tikai sodīt, bet arī nodrošināt šo cilvēku sekmīgu un visiem drošu atgriešanos sabiedrībā. Arī finansiāli ilgtermiņā valsts iegūs, jo tiks slēgti trīs novecojuši cietumi, kuru uzturēšanai un drošības nodrošināšanai ik gadu tērējam milzīgus līdzekļus,» norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Annija Dāce, kura līdz pat vasaras vidum vadīja Tiesībsarga biroja Cilvēktiesību departamentu, lūdz policiju sākt kriminālprocesu par tīšu neatļautu piekļūšanu viņas elektroniskajam pastam un informācijas neatļautu izmantošanu.

Viņas vēstules, ne tikai darba, bet iespējams arī privātās, lasījis darba devējs - Tiesībsargs Romāns Apsītis.

Tas noticis pēc tam, kad biroja darbinieku atalgojumu sarakstu Dāce bija nosūtījusi Saeimas deputātiem, lai viņi uzzinātu kā Tiesībsargs izmanto budžeta līdzekļus, ziņo TV 3 raidījums «Nekā personīga».

«Saskaņā ar cilvēktiesību standartiem, darbiniekus ir jābrīdina, ka tiek, lasīti viņu e-pasti. Mūs neviens nebrīdināja. Arī instrukcijas, kas noteiktu tādu kārtību pie mums nebija,» norāda Dāce.

Konlflikts Tiesībsarga birojā radās pēc tam, kad vadībai un daļai darbinieku bija atšķirīgs redzējums par biroja struktūru nākotnē. Līdz Saeimas deputātiem nonāca štatu un algu saraksts, ko nebija iesniegusi vadība, bet gan kāds anonīms sūtītājs. Tiesībsargā sākās izmeklēšana. Divus darbiniekus atstādināja no amata. Viena no viņām Annija Dāce tagad zina, ka darba devējs skatījis viņas e pastus. Viņa vērsusies policijā, lai tā izmeklē, cik tas ir likumīgi, jo privātās korespondences neaizskaramību sargā Satversme.

Vakar, 7.aprīlī publiski izskanējis priekšlikums aizliegt vecākiem pašiem izvēlēties saviem bērniem skolu. Tāpat tiek ierosināts ar likumu noteikt, ka pamatskola jāapmeklē pašvaldībā, kurā ģimene mitinās. Tiesībsargs uzsver, ka šis ierosinājums ir pretrunā ar starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem, kuros noteiktajās personu tiesībās iekļautas arī vecāku tiesības izvēlēties saviem bērniem piemērotāko izglītības iestādi.

Latvija pievienojoties un ratificējot Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, atbilstoši 13.panta trešajai daļai apņēmusies cienīt vecāku un attiecīgos gadījumos likumīgo aizbildņu brīvību izvēlēties saviem bērniem ne vien valsts varas orgānu dibinātās skolas, bet arī citas skolas, kas atbilst tam izglītības prasību minimumam, kādu var noteikt vai apstiprināt valsts, un brīvību sekmēt savu bērnu reliģisko un tikumisko audzināšanu saskaņā ar savu pārliecību, skaidro Tiesībsargs, norādot, ka arī ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26.panta trešā daļa nosaka, ka vecākiem ir prioritāras tiesības izvēlēties izglītību, kāda tiks nodrošināta viņu bērniem.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta pasludinājusi spriedumu lietā «Sapožkovs pret Latviju», atzīstot par pamatotu ieslodzītā Aleksandra Sapožkova 2003. gada 5. martā Tiesā iesniegto sūdzību par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. panta (spīdzināšanas, necilvēcīgas un cilvēka cieņu pazemojošas izturēšanās aizliegums) pārkāpumiem Latvijā.

Iesniedzējs ECT sūdzējās, ka viņam piederošo mantu kratīšanas brīdī ieslodzījuma vietā pret viņu tika pielietots nesamērīgs fiziskais spēks, nodarot miesas bojājumus, kā arī vēlāk netika nodrošināta efektīva incidenta apstākļu izmeklēšana.

Iesniedzēja prasīto 90 tūkstošu eiro vietā tiesa piesprieda atlīdzību par morālo kaitējumu 4000 eiro apmērā.

Izskatot iesniedzēja sūdzību, ECT noraidīja Latvijas valdības iebildumu, ka iesniedzējs nebija izsmēlis viņam pieejamos iekšējos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, jo viņš nebija vērsies civilprocesuālajā kārtībā pret Ieslodzījuma vietu pārvaldi ar prasību par kaitējuma atlīdzināšanu. Tiesa uzsvēra, ka gadījumos, kad ir noticis Konvencijas 3. panta pārkāpums, mantiskas kompensācijas piešķiršana pati par sevi nav pietiekams tiesiskās aizsardzības līdzeklis. Šajos gadījumos valstij ir arī pienākums nodrošināt efektīvu incidenta izmeklēšanu.

Tiesībsargs Juris Jansons vēstulē vērsies pie Ministru prezidenta, norādot uz nepietiekamo sabiedrības informēšanu par Vispārīgās datu aizsardzības regulas praktiskajiem aspektiem dažādās jomās, kā arī Datu valsts inspekcijas (DVI) neatkarības garantijām, informē Tiesībsarga birojā.

«Man šķiet absurdi, ka neilgi pirms regulas stāšanās spēkā uz otro lasījumu Saeimā tiek izskatīts likumprojekts Personas datu apstrādes likums. Parlaments sasteigtā kārtībā diskutē par konceptuāliem cilvēktiesību aspektiem, piemēram, DVI pilnvaru apjomu un datu aizsardzības speciālista pienākumiem un tiesībām. Ministru prezidents ir līdzatbildīgs par to, ka daudzu profesiju pārstāvji nevar laikus sagatavoties kvalitatīvas personu datu apstrādes nodrošināšanai, nezinot, kāds būs nacionālais datu aizsardzības regulējums, jo valsts pozitīvais pienākums ir informēt sabiedrību par regulas nosacījumiem un pielāgot nacionālo regulējumu regulas prasībām,» norāda J.Jansons.

Paaugstinātu Latvenergo elektroenerģijas tarifu akceptēšana ir bijusi nepamatota, tādēļ jāveic nekavējoša un padziļināta papildus izpēte, pieaicinot nozares speciālistus un sabiedrības pārstāvjus, secinājis tiesībsargs Juris Jansons, veicot pārbaudes lietu par AS Latvenergo elektroenerģijas tarifiem, ko rosināja Valsts prezidents.

Kā informēja tiesībsarga konsultante komunikācijas jautājumos Ruta Siliņa, tiesībsargam, izpētot normatīvo aktu bāzi, nav radusies viennozīmīga skaidrība, kā veidojas elektroenerģijas gala tarifs.

Tarifos iekļaujamās izmaksas, to aprēķinu metodiku un noteikšanas kārtību nosaka tā pati institūcija, kas pārbauda uzņēmumu sagatavotos tarifu projektus - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Pārbaudot iesniegto tarifu projektus, SPRK raugās, lai tiktu nodrošināta uzņēmējsabiedrību rentabilitāte, savukārt katrs uzņēmums savas rentabilitātes nodrošināšanai un paaugstināšanai centīsies palielināt izmaksas dažādās pozīcijās, piemēram, darba algas, plānotā peļņa u.c. SPRK nav pienākuma pārbaudīt, vai projektētie tarifi nav par augstu, ņemot vērā vidējos Latvijas iedzīvotāju ienākumus un salīdzināt tos ar citu Eiropas Kopienas valstu iedzīvotāju ienākumiem. No minētā izriet, ka SPRK nedarbojoties sabiedrības interesēs, domā tiesībsargs.

Valdība Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) vadītājas amatā ir apstiprinājusi pulkvedi Ilonu Spuri. Viņa iepriekš pildīja IeVP Resocializācijas dienesta priekšnieces pienākumus un ieslodzījuma vietu sistēmā un dienestā strādā 20 gadus. Jaunos pienākumus I. Spure uzsāks pildīt 18. jūlijā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns jaunajai IeVP vadītājai ir izvirzījis trīs galvenos uzdevumus. Proti, ievērot un uzturēt finanšu disciplīnu un nodrošināt caurspīdīgumu iepirkumu plānošanā un veikšanā, attīstīt uz speciālistu izaugsmi vērstu personāla politiku un stiprināt iekšējo drošību un likumību ieslodzījuma vietās, lai soda izpildes process sasniegtu tam izvirzītos mērķus – mazinātu recidīvu un vairotu sabiedrības drošību kopumā. Vienlaikus kā viens no I.Spures pirmajiem darāmajiem darbiem būs veikt iestādes iekšējo funkcionālo auditu.

Iepriekšējais IeVP vadītājs ģenerālis Visvaldis Puķīte tika disciplināri sodīts, atvaļinot viņu no dienesta. Līdz ar to V. Puķīte vairs nevarēs ieņemt darbu ieslodzījuma vietu sistēmā.

Šodien publiskotais tiesībsarga Jura Jansona atzinums, kurā norādīts uz nelikumīgu piekļuvi slepkavas un izvarotāja Staņislava Rogaļova krimināllietas materiāliem, no juridiskā viedokļa ir «tukšs papīrs» bez atsauces uz jebkādiem likumiem, uzskata advokāts Andris Grūtups, kurš grāmatā Maniaks aprakstījis Rogaļova tiesas prāvu, atsevišķu upuru vārdus atstājot nemainītus.

Grūtups pauda neizpratni par to, kāpēc šāds atzinums parādījies tieši tagad. Advokātam esot aizdomas, ka tas saistāms ar viņa principiālo pozīciju ebreju jautājumā. Tomēr Grūtups atturējās konkretizēt, kurš tajā varētu būt ieinteresēts. Viņš teica, lai lasītājs pats par to spriež.

Vaicāts, vai tiešām Rogaļova lietas materiāliem piekļuvis nelikumīgi, kā uz to atzinumā norādījis tiesībsargs, Grūtups atbildēja: «Kas par niekiem!» Advokāts sacīja, ka visu savu vēsturisko grāmatu tapšanas gaitā ir rakstījis vairākus pieprasījumus iestādēm, vēloties iegūt informāciju un izziņas no dažādiem arhīviem, un grāmatu rakstīšanas laikā viņš pabijis pat Federālā drošības dienesta arhīvā Krievijā.

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Tiesībsargs Juris Jansons vēstulē Saeimas Juridiskās komisijas krimināltiesību politikas apakškomisijas deputātiem aicina nekavējoties rīkoties jeb rast samērīgus risinājumus, pilnveidojot normatīvos aktus, lai tiktu novērsti pamattiesību aizskārumi un pilnveidota Latvijas tiesību sistēma.

2021. gada februāra vidū Saeimas deputāti saņēma Tieslietu ministrijas vēstuli, kurā norādīts, ka valstī ir nepieciešama tāda mehānisma radīšana, kuras ietvaros kompetenta valsts iestāde likumā noteiktā kārtībā lemtu par personai radīto zaudējumu atlīdzināšanu. Taču 2020. gada vasarā Tieslietu ministrija atbildes vēstulē tiesībsargam norādīja, ka labticīgā īpašuma ieguvēja aizsardzības jautājums kriminālprocesā šobrīd nav ministrijas prioritāte.

Mākslinieka dzīvokli atzīst par noziedzīgi iegūtu un atdodamu valstij  

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas izmeklētājas...

Tiesībsargs norāda, ka "saturiski atšķirīgās ministrijas atbildes par vienu un to pašu jautājumu īsā laika periodā nerada pārliecību par mērķtiecīgu tiesībpolitikas plānošanas iestādes darbību".

Tiesībsargs vērš apakškomisijas uzmanību, ka par šī jautājuma risināšanas nepieciešamību ir zināms jau kopš 2017. gada. Proti, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2017. gada 26. janvāra spriedumā lietā Dzirnis pret Latviju pēc būtībā tika atzīts, ka “labticīgajam īpašuma ieguvējam kompensācijas vai tiesību aizsardzības mehānismi ir neiespējamā misija” pārfrāzē tiesībsargs. No sprieduma izriet, ka labticīgo īpašuma ieguvēju tiesību aizsardzības mehānismiem ir jābūt tādiem, kas nodrošina tūlītēju un atbilstošu atlīdzību vai cita veida atbilstošu atlīdzinājumu, ja tie ir paļāvušies uz zemesgrāmatas publisko ticamību.

Tiesībsargs apakškomisijas deputātiem piedāvā vairākus risinājumus, kā efektīvāk nodrošināt labticīgā ieguvēja tiesību aizsardzību kriminālprocesa ietvaros, papildus tam norādot, ka Latvijā nepastāv stingra preventīvā tiesībaizsardzības sistēma un valsts kontrole par darījumiem ar nekustamo īpašumu nav pārliecinoša un pietiekama, jo trūkst visu nepieciešamo pilnas notariālas autentificēšanas soļu.

Tiesībsarga ieskatā ir nepieciešams normatīvi nostiprināt, ka visi darījumi, kuri ierakstāmi zemesgrāmatā, ir notariāli jāapliecina. Paralēli būtu risināms jautājums par samērīgām izmaksām par notāra pakalpojumiem.

Gulbenes rajona tiesa kādu civillietu pirmajā instancē izskata jau vairāk nekā 12 gadus, informēja Tiesībsarga birojā.

Kā liecina dati Tiesu informatīvajā sistēmā, konkrētajā lietā prasītāji lūguši konstatēt juridisku faktu saistībā ar pēdējās gribas rīkojuma stāšanos likumīgā spēkā. Tiesā šī lieta saņemta 2000.gada 24.augustā un joprojām nav izskatīta pēc būtības.

Tiesībsarga 2012.gada ziņojumā teikts, ka lietu iztiesāšana saprātīgos termiņos ir ilgstoša problēma, uz kuru pēdējā nākas norādīt bieži. Galvenokārt iesniegumi tiek saņemti par kriminālprocesu ilgstošu izskatīšanu, bet šāda tendence vērojama arī civillietu un administratīvo lietu izskatīšanas procesā.

Piemēram, konkrētajā civillietā, kuru Gulbenes rajona tiesa izskata teju 13 gadus, kopējais lietas izskatīšanas termiņš potenciāli var pagarināties vēl nenoteiktu laika posmu, ja lieta tiks virzīta izskatīšanai apelācijas un kasācijas kārtībā.

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

Šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus Saeimas vēlēšanu un Eiropas Parlamenta (turpmāk - EP) vēlēšanu likumos, kā arī likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu.

Grozījumi minētajos likumos izstrādāti, lai regulētu ieslodzīto vēlēšanu kārtību. Pēc grozījumu stāšanās spēkā ieslodzītajām personām nebūs liegtas balsošanas tiesības, un tādējādi tiks nodrošināta cilvēktiesību īstenošana atbilstoši starptautiskajā saistībām, kuras uzņēmusies Latvija.

Saeimas vēlēšanu likums nosaka to personu loku, kurām ir tiesības vēlēt Saeimu - tie ir Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no ierobežojumiem, proti, aizliegts balsot personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, vai kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcībnespējīgām. Tomēr ar 2003. gada 5. marta Satversmes tiesas spriedumu šī norma tika atzīta par neatbilstošu Satversmei. Līdz ar to apcietinājumā esošās personas jau šobrīd var balsot Saeimas vēlēšanās, taču tiesību sistēma nav sakārtota, lai nodrošinātu šo iespēju.