Pēc ASV pavadītajiem desmit gadiem Sandra Birzniece atgriezās Latvijā, lai turpinātu karjeru personāla vadības jomā

To viņa ir sākusi no pašas apakšas, rotējot pa dažādām personāla vadības amatu pozīcijām lielākajā ASV spēļu biznesa kompānijā GTECH, apgūstot dažādas funkcijas, līdz sapratusi, ka atalgojums jeb cipari ir sirdij vistuvākie. Šobrīd S. Birzniece vada uzņēmuma Accenture Nordic atalgojuma nodaļu, atbildot par vairāk nekā 5000 darbinieku maciņiem piecās valstīs – Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Latvijā.

Lai arī dzīvot un strādāt ārzemēs nebija S. Birznieces mērķis, pēc bakalaura grāda iegūšanas ekonomikā Rīgas Tehniskajā universitātē 2003. gadā viņa aizbrauca uz Rodailendas štatu, ASV. Tā kā viņai uzreiz pēc augstskolas absolvēšanas negribējās lēkt iekšā karjeras veidošanā, bet iepazīt pasauli, viņa pieņēma ģimenes draugu piedāvājumu strādāt par aukli sešiem bērniem vecumā no četriem līdz trīspadsmit gadiem. Turklāt vienam no bērniem bija Dauna sindroms. «Bērni bija no divām amerikāņu ģimenēm. Skolā biju mācījusies vācu valodu, tāpēc sākumā man nebija iekšējas pārliecības slikto angļu valodas zināšanu dēļ. Taču, tā kā man visapkārt visi runāja tikai angļu valodā, nebija ilgi jāgaida, kad šajā valodā jau sāku pat sapņot,» atceras S.Birzniece. Jauniešu kultūras apmaiņas programmas Cultural Care Au Pair ietvaros viņa amerikāņu bērnus auklējusi vienu gadu. «Algu nekādu lielo šīs programmas dalībniekiem nemaksāja, vien rokas naudu, lai var izdzīvot. Šajā laikā satuvinājos ar abām ģimenēm, savā ziņā pat kļūstot tām kā ģimenes locekle. Nebija viegli, puisītis, kuram bija Dauna sindroms, teju visu laiku bija jātur pie rokas. Savā ziņā tas man bija psiholoģisks pārbaudījums, vai spēšu tikt galā ar bērnu, kuram ir īpašas vajadzības, un vēl ar pieciem, starp kuriem bija meitene ar tīņu vecumam raksturīgo trakulību. Tomēr šo pārbaudījumu veiksmīgi izturēju,» rezumē S. Birzniece. Kad kultūras apmaiņas programma beidzās, S. Birzniece atgriezās Latvijā, viņai šeit bija tālejoši plāni, taču, tā kā viņai pakaļ atbrauca amerikāņu puisis, ar kuru viņa draudzējās Amerikā, viņa tur atgriezās un apprecējās. «Kopā nodzīvojām tikai četrus gadus. Tas, ka paliku viena pati svešā valstī, man palīdzēja izveidoties par to, kas esmu,» uzsver S. Birzniece.

2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".

Inese Liepiņa savus adījumus darina Latvijā, bet lielākā daļa to pircēju ir ASV; viņas rokdarbi tur nonāk ar interneta starpniecību.

Inese pelna, pārdodot savus darinājumus starptautiskajā rokdarbnieku portālā Etsy. «Es adu un pārdodu savas lietas internetā. Tā ir paradīze. Līdz šim esmu savas preces pārdevusi uz 26 valstīm,» viņa saka. Latvijā Inese neko nepārdod, neesot jēgas – par viņas noteikto cenu neviens nepērkot. Sākumā gan Inese mēģināja tirgoties tepat un cenu piemēroja atbilstoši pirktspējai. «Cilvēki pirka vairāk, nekā varēju uzadīt. Tad ieliku internetā par «normālu» pasaules cenu un sāku domāt – kāpēc lai es pārdotu par puscenu Latvijā? Tur var pārdot par adekvātu cenu, es neesmu ierobežota. Es varu darīt, ko gribu, viss, ko vajag – lai tikai pasaulē būtu kāds, kam manis radītais patīk,» tā Inese.

Sabiedriskā vides pārvaldes centra Bārtava īstenotais projekts par dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanu Bārtas upes krasta pašvaldībās ir izgāzies. Eiropas Komisija prasa Bārtavai atmaksāt 70 tūkstošus eiro jeb apmēram 50 tūkstošus latu. Bārtava pieteikusi maksātnespēju.

Par to raksta laikraksts Kursas Laiks. Projektam Bārtas upes baseina apsaimniekošanas pārvaldes struktūras modeļa izveide, kurš bija iesniegts Eiropas Komisijas (EK) programmā Life, bija jāilgst no 2001. gada 1. decembra līdz 2005. gada 31. augustam. Mērķi – uzstādīt atdzelžošanas iekārtas Nīcas, Virgas un Otaņķu pagastā, bet ūdens attīrīšanas iekārtas – Dunikas, Bārtas un Nīcas pagastā.

Problēmas Bārtavai sagādāja nekvalitatīvās atskaites EK un iekavētie termiņi, iepriekš atzina ārējās LI­FE uzraudzības grupas komandas loceklis Rolands Ratfelders. Bārtavai tika doti vairāki atskaišu nodošanas termiņu pagarinājumi. EK kā iemeslu lēmumam atgūt līdzekļus min virkni neattiecināmu izdevumu, turklāt pāris pašvaldībās Bārtava nav izdarījusi neko no projektā paredzētā. Kopumā paredzētās projekta izmaksas bija gandrīz 515 tūkstoši eiro, no tā EK finansējums – 203 tūkstoši eiro jeb apmēram 140 tūkstoši latu. Pārējā nauda bija pašu līdzfinansējums un pašvaldību artava. Pērn februārī, R. Ratfelders vēstīja, ka no EK Bārtavai pārskaitīti 142 205 eiro jeb apmēram simt tūkstošus latu. Pusi tagad prasa atmaksāt.

Jau drīzumā tiks izsludināts atklāts konkurss Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesneša amatam, paredz šodien, 14.augustā, pieņemtais valdības lēmums par konkursa izsludināšanu un tiesneša amata pretendentu atlases komisijas apstiprināšanu, Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Kā teikts Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, 2007. gada oktobrī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas laikā tiek plānota ECT tiesnešu kandidatūru apstiprināšana.

ECT ir izveidota, lai nodrošinātu, ka Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas dalībvalstis ievēro saistības, kuras tās uzņēmušās, pievienojoties minētajai konvencijai. ECT darbojas pastāvīgi un tās tiesnešu skaits atbilst Eiropas Padomes dalībvalstu skaitam.

Saskaņā ar konvenciju par tiesnešiem var būt personas ar augstām morālām īpašībām, atbilstoši kvalificētas, lai ieņemtu augstus tiesu varas amatus, vai arī autoritatīvi juristi. Konvencijā noteikts, ka tiesnešus ievēl Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja no katras dalībvalsts ar balsu vairākumu no dalībvalsts piedāvātā triju kandidātu saraksta.

Jau drīzumā tiks izsludināts atklāts konkurss Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) tiesneša amatam, paredz šodien pieņemtais valdības lēmums par konkursa izsludināšanu un tiesneša amata pretendentu atlases komisijas apstiprināšanu.

Kā teikts Tieslietu ministrijas (turpmāk - TM) sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, 2007. gada oktobrī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas laikā tiek plānota ECT tiesnešu kandidatūru apstiprināšana.

ECT ir izveidota, lai nodrošinātu, ka Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas dalībvalstis ievēro saistības, kuras tās uzņēmušās, pievienojoties minētajai konvencijai. ECT darbojas pastāvīgi un tās tiesnešu skaits atbilst Eiropas Padomes dalībvalstu skaitam.

Saskaņā ar konvenciju par tiesnešiem var būt personas ar augstām morālām īpašībām, atbilstoši kvalificētas, lai ieņemtu augstus tiesu varas amatus, vai arī autoritatīvi juristi. Konvencijā noteikts, ka tiesnešus ievēl Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja no katras dalībvalsts ar balsu vairākumu no dalībvalsts piedāvātā triju kandidātu saraksta

Ministru prezidents Ivars Godmanis parakstījis rīkojumus par parlamentāro sekretāru iecelšanu, Db.lv informēja Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds.

Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 12.pantu, kā arī vides ministra Raimonda Vējoņa ieteikumu, par Vides ministrijas parlamentāro sekretāru iecelts Mārtiņš Jirgens.

Ievērojot ekonomikas ministra Kaspara Gerharda ieteikumu, par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru iecelts Artūrs Bergholcs.

Ievērojot īpašu uzdevuma ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunda Broka ieteikumu, par īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās parlamentārā sekretāra amatā iecelta Ilze Viņķele.

Ievērojot reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna ieteikumu, par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā iecelts Māris Krastiņš.

Otrdien, 27. maijā, valdība Ministru kabineta sēdē par jauno Finanšu ministrijas valsts sekretāru apstiprināja līdzšinējo Tieslietu ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski, Db.lv informēja Finanšu ministrijas komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa.

M.Bičevska virzīšanu Finanšu ministrijas valsts sekretāra amatam finanšu ministrs Atis Slakteris skaidro ar kandidāta plašo izglītību un līdzšinējā darbā iegūtajām zināšanām, kā arī daudzpusīgu darba pieredzi valsts sektorā. „Laikā, kad Mārtiņš Bičevskis pieņēma izaicinājumu kļūt par Tieslietu ministrijas valsts sekretāru, Latvijas tieslietu sfēra atradās uz lielu pārmaiņu sliekšņa. Šodien, atskatoties uz četros gados paveikto, mēs redzam, ka Bičevska kungs ir spējis veiksmīgi virzīt tieslietu sistēmas attīstību, ieviešot virkni uzlabojumu. Šobrīd visnotaļ līdzīgā situācijā ir finanšu joma, tādēļ viens no galvenajiem kritērijiem jaunā valsts sekretāra atlasē bija kandidāta spēja nākt klajā ar inovatīviem risinājumiem, piedāvāt savu redzējumu. Svarīgs faktors bija arī pašu kandidātu vēlme uzņemties tik atbildīgu amatu,” stāsta A.Slakteris.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Valdošās koalīcijas partneri neatbalsta Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes (V) priekšlikumus, kas paredz palielināt valdības locekļu atalgojumu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja, ka koalīcija šo ierosinājumu neatbalsta, līdz ar to šis jautājums netiks virzīts tālākai izskatīšanai.

Arī nacionālās apvienības Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai"/LNNK politiķis Imants Parādnieks uzsvēra, ka pašlaik nav īstais brīdis runāt par šo priekšlikumu. Proti, ministru algas nepieciešams pārskatīt, tomēr nākamā gada budžeta veidošana būs sarežģīta, līdz ar to nav īstais brīdis, lai par to diskutētu.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) neatbalsta šo ierosinājumu. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja - ja bija vēlme to darīt, tas bija jādara pirms vēlēšanām, citādi tā esot tautas mānīšana. Turklāt jāņem vērā ļoti sarežģītā situācija ar nākamā gada valsts budžetu, piebilda Brigmanis.

Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāra pienākumus pirmdien sāk pildīt ekonomists un Saeimas deputāts Jānis Upenieks, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Ministrijā skaidro, ka Upenieks šim amatam izvēlēts ņemot vērā viņa iepriekšējo darba pieredzi gan valsts pārvaldes, gan arī privātajā sektorā, it īpaši finanšu jomā.

Viņam ir Rīgas Ekonomikas augstskolā iegūts bakalaura grāds ekonomikā un uzņēmējdarbībā, bet patlaban viņš studē Vidzemes Augstskolas maģistrantūrā politikas un pārvaldības specialitātē.

Kopš 2016.gada Upenieks ieņēma parlamentārā sekretāra amatu Izglītības un zinātnes ministrijā, kā arī 11. un 12.Saeimā strādājis dažādās Saeimas komisijās, tai skaitā, Budžeta un finanšu komisijā. Upenieks ir ieņēmis finanšu analītiķa amatu SIA Stenders Ziepju Fabrika, Oriflame Kazkhstan un GE Money Latvia. Tāpat Upeniekam ir pieredze darbā Latvijas Olimpiskajā komitejā un Latvijas Sporta federāciju padomē.

59 deputātiem balsojot par, Saeima ārkārtas sēdē izteikusi uzticību tieslietu ministram Jānim Bordānam.

Līdz šim J. Bordāns darbojās Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārā sekretāra amatā. Jānorāda, ka J. Bordāna apstiprināšanā jaunajā amatā nebija gaidāmi pārsteigumi, jo iepriekš Ministru prezidents Valdis Dombrovskis apliecināja, ka neviens no koalīcijas partneriem nav izteicis iebildumus pret J. Bordāna kandidatūru. J. Bordānu tieslietu ministra amatam izvirzīja Nacionālā apvienība Visu Latvijai! Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA).

Būtiskākie darbi, kas jāveic jaunajam ministram, ir tiesu sistēmas stiprināšana, ātrāku un prognozējamāku tiesas procesu nodrošināšana, žurnālistiem pēc J. Bordāna apstiprināšanas jaunajā amatā teica V. Dombrovskis.

Šodien izsludināts atklāts konkurss Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) tiesneša amatam. 2007. gada oktobrī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas laikā tiek plānota ECT tiesnešu kandidatūru apstiprināšana, tāpēc nepieciešams atlasīt trīs kandidātus no Latvijas.

Saskaņā ar Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju par tiesnešiem var būt personas ar augstām morālām īpašībām, atbilstoši kvalificētas, lai ieņemtu augstus tiesu varas amatus, vai arī atzīti juristi. Konvencijā noteikts, ka tiesnešus ievēl Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja no katras dalībvalsts ar balsu vairākumu no dalībvalsts piedāvātā triju kandidātu saraksta.

Pretendentam uz ECT tiesneša amatu jābūt labām zināšanām konstitucionālo tiesību, cilvēktiesību jomā un Latvijas tiesību sistēmā, izpratnei par Eiropas Cilvēktiesību tiesas darbu, prasmei formulēt viedokli un patstāvīgi pieņemt lēmumus, vēlama pieredze tieslietu sektorā, kā arī jābūt labām angļu vai franču valodas zināšanām.

Visdrīzākajā laikā premjers Valdis Dombrovskis (JL) varētu iecelt savu parlamentāro sekretāru, kura uzdevums būtu Tieslietu ministrijas politiskā pārraudzība.

Vēl trešdien provizoriska vienošanās paredzēja, ka šo amatu varētu ieņemt Pilsoniskās savienības (PS) līderis un partiju apvienības Vienotība valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis, liecina DB rīcībā esošā informācija. Tomēr tad viņam būtu jānoliek savs Rīgas domes deputāta mandāts. Ģ. V. Kristovskis ceturtdien DB teica, ka jautājums par kandidatūru vēl nav izlemts, jo «vēl precizējam juridiskās nianses». Viņš arī izteicās, ka, visticamāk, uz šo amatu nepretendēs viņš pats, bet atteicās iztirzāt, vai tas saistīts ar izšķiršanos starp amatu Rīgas domē un valdībā.

Jaunā tieslietu ministra Aigara Štokenberga birojs uzsācis darbu četru cilvēku sastāvā. Viens no ministra padomniekiem ir bijušais ģenerālprokurors, Latvijas Universitātes vieslektors Jānis Maizītis.

Par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāri un biroja vadītāju iecelta Karīna Korna, padomnieks krimināltiesību un kriminālprocesa jautājumos, un sadarbību ar ģenerālprokuratūru ir Jānis Maizītis, padomniece civiltiesību un civilprocesa, kā arī Eiropas tiesību kodifikācijas jautājumos - Baiba Broka, bet padomnieks ieslodzījuma vietu un probācijas attīstības jautājumos - Glens Grants (Glen Grant).

Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs norāda: «Savā birojā esmu aicinājis līdzdarboties nozares profesionāļus, kuri ar savām zināšanām un pieredzi dos savu ieguldījumu tieslietu nozares attīstībā un tiesiskas valsts veidošanā. Šie cilvēki tieslietu nozarē ir strādājuši jau vairākus gadus, tādēļ viņu viedoklis man būs būtisks atbalsts lēmumu pieņemšanas procesā. Savā komandā esmu iekļāvis arī cilvēku ar plašu starptautisko pieredzi, kas uz tieslietu sistēmā notiekošajiem procesiem varēs paraudzīties no plašāka skatu punkta.»

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Valdības sēdē akceptēts rīkojumus, kurš paredz izveidot e-pārvaldes koordinācijas padomes šādā sastāvā: padomes priekšsēdētājs A.Gorbunovs -satiksmes ministrs; padomes priekšsēdētāja vietnieks J.Krūmiņš -īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās; padomes locekļi: U.Klapkalne - Valsts kancelejas direktores vietniece politikas plānošanas un koordinācijas lietās; A.Brencāns - Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks; I.Kamarūts - ārlietu ministrijas Informācijas Tehnoloģiju departamenta direktors; K.Gerhards - Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs; J.Šlihte - Finansu ministrijas Informātikas departamenta direktors; J.Ļabis -Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks; V.Egle - Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks; A.Gailis - Kultūras ministrijas valsts sekretārs; T.Talents - Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks; V.Legzdiņš - Satiksmes ministrijas valsts sekretārs; V.Zvidriņš -Satiksmes ministrijas Informātikas departamenta direktors; M.Sauļūna - Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos; A.Eglājs - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks; A.Lapiņš - Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks; I.Kalniņš - Pašvaldību lietu pārvaldes direktors; A.Jaunsleinis - Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdis; E.Kušners - Eiropas integrācijas biroja direktors; A.Veiss - Valsts kases pārvaldnieks; I.Bērtulsone - Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas pārvaldes direktore. Satiksmes ministrijai uzdots izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par e-pārvaldes koordinācijas padomes sastāva papildināšanu ar galveno e-projektu vadītājiem pēc e-pārvaldes funkcionālā modeļa apstiprināšanas.

Tieslietu ministra Gaida Bērziņa demisija sašūpo valdošās koalīcijas laivu, taču pagaidām Nacionālās apvienības vadības pozīcijas liecina, ka valdības «laiva» netiks apgāzta.

Tādas atklāsmes vakar skanēja gan no pašreizējā premjera Valda Dombrovska, gan no Nacionālās apvienības (NA) politiskajiem līderiem. Pēc Gaida Bērziņa demisijas pieņemšanas V. Dombrovskis par tieslietu ministra amata izpildītāju nozīmējis NA pēdējo mohikāni valdībā - kultūras ministri Žaneti Jaunzemi-Grendi. Viņa tieslietu ministra amata pienākumus pildīšot, līdz tikšot izraudzīts jauns ministrs. Lai arī šobrīd netiek minēta persona, kura šo amatu varētu ieņemt, tomēr kuluāros jau tiek runāts, ka NA varētu piekrist līdzšinējā Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Bordāna nominēšanai par tieslietu ministru. Jāatgādina, ka J. Bordāns, jau veidojot pašreizējo valdību, tika minēts kā tieslietu ministra amata kandidāts. Interesanti, ka pēdējās ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās J. Bordāns kandidēja no NA Latgales vēlēšanu saraksta, savukārt 2010. gada 10. Saeimas vēlēšanās no konkurentu - Vienotības - listes. 2010. gadā J. Bordāns bija Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieks tieslietu jautājumos un pat Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs. Vēl agrāk - 1993. - 1994. gadā viņš bija Saeimas deputāts no Latvijas ceļa. Tiesa gan, šobrīd vēl esot pāragri J. Bordānu iecelt ministra krēslā, jo vēl jau sarunas esot priekšā.

Dienesta pārbaudes rezultātā atzīts, ka Iekšlietu ministrijas administratīvo ēku kompleksā Rīgā, Čiekurkalna 1.līnijā 1 strādājošo personu ēdināšanas nenodrošināšana ir saistīta ar Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras direktora L. Ozola un Iekšlietu ministrijas Aģentūru darba uzraudzības nodaļas vadītājas V. Silkanes savu amata pienākumu nepildīšanu, ar vairākiem trūkumiem Iekšlietu ministrijas kopējā darba organizācijā, kā arī ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka V.Elkšņa un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra A. Straumes savu amata pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš pirmdien, 21. jūlijā, apstiprināja dienesta pārbaudes rezultātus par Iekšlietu ministrijas un Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras amatpersonu rīcību saistībā ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu IeM administratīvo ēku kompleksā Čiekurkalna 1.līnijā 1, saskaņā ar kuriem ierosināta disciplinārlieta pret divām amatpersonām, bet vēl divām izteikts aizrādījums, Db.lv informē Laura Karnīte, Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktora vietniece, Preses centra vadītāja.

Disciplinārlietas ierosinātas pret Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras direktoru Laimoni Ozolu un Iekšlietu ministrijas Aģentūru darba uzraudzības nodaļas vadītāju Vinetu Silkani. L. Ozols uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādināts no pienākumu izpildes. Lēmums par amatpersonām piemērojamo sodu tiks pieņemts mēneša laikā.

VAS Tiesu namu aģentūra (TNA) uzsākusi trīs būvniecības projektu īstenošanu tieslietu nozarē Jēkabpilī, Ventspilī un Tukumā. Jēkabpils projekts paredz jauna Tieslietu nama projektēšanu un būvniecību, kas kalpos arī kā vairāku iestāžu klientu apkalpošanas centrs, savukārt Ventspilī un Tukumā tiks renovētas esošās tiesu ēkas un izveidotas jaunas piebūves.

Santa Sausiņa, TNA valdes locekle, paskaidro, ka projekti tiks pilnībā finansēti no TNA saimnieciskās darbības finanšu līdzekļiem.

Jaunajā Tieslietu namā Jēkabpilī tiek plānots izvietot visas tieslietu nozares iestādes vienā ēkā - Jēkabpils rajona tiesu, Jēkabpils rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļu un Jēkabpils rajona prokuratūru. Paredzēts, ka tur atradīsies arī vairākas Tieslietu ministrijas padotībā esošo iestāžu - Uzņēmumu reģistra, Valsts zemes dienesta, Valsts probācijas dienesta un Valsts valodas centra - struktūrvienības.

TNA pārstāvis Gints Liepaskalns norāda, ka «Jēkabpils jaunais Tieslietu nams ir līdz šim vērienīgākais un komplicētākais būvniecības projekts Latvijas tieslietu vēsturē. Tas būs ne tikai tiesu nams, bet arī mūsdienīgs un moderns administratīvais centrs, kas padarīs visu institūciju pakalpojumus iedzīvotājiem ērtākus, kā arī ievērojami atvieglos valsts un pašvaldību iestāžu darbu».

Vakantajam satiksmes ministra amatam tiks virzīts pašreizējais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss.

Par šādu kandidatūru satiksmes ministra amatam vienojušies Vienotības pārstāvji un pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri, veidojot koalīciju, uzņēmušies politisko atbildību par šo ministriju.

Šonedēļ Matīss tiksies ar Saeimas frakcijām, un arī šonedēļ Saeima varētu lemt par uzticības izteikšanu šim kandidātam.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes skaidroja, ka par tālāko procesu šajā jautājumā varētu lemt trešdien, 27.februārī, proti, būs zināms, vai ir koalīcijas atbalsts Matīsam un jautājumu par kandidāta apstiprināšanu var virzīt šīsnedēļas Saeimas sēdē. Ja būs nepieciešamas papildu konsultācijas, jautājums Saeimā tiks skatīts pēc nedēļas, piebilda Dombrovskis.

Gastronomijas institūta izveidotāja Inese Rugāja cer, ka ar laiku cilvēki biežāk ceps kūkas mājās.

«Gastronomijas institūts ir iestāde, kur var labi pavadīt laiku un papildus iemācīties gatavot kādu desertu. Citos biznesos nereti kaut ko izveido, tad attīsta, līdz saprot, kas tas ir. Te uzreiz bija skaidrs, ka tā ir izklaide,» saka Inese. Beidzot strādāt iepriekšējā darbā, 2016. gada februārī kolēģi, viņai promejot, uzdāvināja grāmatu 400 receptes. Tas kalpoja par signālu kaut ko pamēģināt konditorejas lauciņā. «Manī kā ilggadējā biroja cilvēkā tuvojošās nedēļas nogales vienmēr radīja jautājumu – ko pasākt brīvdienās? Šādu meistarklašu nebija, tāpēc man radās šāda ideja,» stāsta Inese, piebilstot, ka Gastronomijas institūts nav ne kafejnīca, ne restorāns, tas arī necep kūkas pēc individuāla pasūtījuma.

Virkne no valdības deklarācijā apsolītajiem darbiem ir iesākti, tomēr viens no neiesāktajiem darbiem Valda Dombrovska vadītajai valdībai var būt visai riskants.

Reaģējot uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikumiem par to, ka valdības jaunie ministri pagaidām ievērības cienīgus darbus nav paveikuši, tāpēc valdības darbu vērtēt pēc nostrādāta pusgada neesot lietderīgi, DB apkopojis informāciju par visu 13 ministru darbu. Pagaidām darvas karoti valdības paveiktā medus mucā ielej jautājums, kas saistīts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošām personām paaugstināšanu. Valdības partneri iepriekš to uzsvēra kā īpaši svarīgu.

Tagad, pretēji tam, ka tika uzdots līdz 1. septembrim izstrādāt ziņojumu par iespējām palielināt neapliekamo minimumu no nākamā gada jūlija, koalīcija jau paziņojusi, ka pašlaik nav plānots virzīt neviena rādītāja paaugstināšanu. «Mēs redzam, ka valdība atkal melo, ka tās interesēs nav uzlabot strādājošo cilvēku materiālo stāvokli, nodrošināt tiem iespēju cienīgam darbam, cīnīties pret ēnu ekonomiku,» paziņojumā sašutumu pauž Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. «Valdības lēmums, nepildīt vienošanos ar sociālajiem partneriem nav ilgtspējīgs un demonstrē, ka īstermiņa vajadzības ir svarīgākas par vēlmi risināt tautsaimniecības problēmas ilgtermiņā,» uzsver LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Ar tieslietu ministra Jāņa Bordāna rīkojumu ir ierosināta disciplinārlieta pret Valsts zemes dienesta ģenerāldirektori Solvitu Zvidriņu, informē ministrijā.

Lai nodrošinātu Valsts zemes dienesta (VZD) darbības nepārtrauktību un izvērtētu situāciju iestādē, tai skaitā, iestādes personāla reorganizāciju bez saprotama pamatojuma, strukturālo izmaiņu nepieciešamību un lietderību, jaunu amatu izveides un esošo amatu likvidācijas pamatojumu ir izveidota Tieslietu ministrijas komisija, kuras uzdevums ir izvērtēt strukturālo un personālvadības jomā veikto izmaiņu nepieciešamību, lietderību un samērīgumu un to iespējamo ietekmi uz Valsts zemes dienestam normatīvajos aktos noteikto funkciju nepārtrauktību un iestādei uzticēto valdības uzdevumu izpildi.

Tieslietu ministrija ir konstatējusi, ka Valsts zemes dienesta ģenerāldirektores vadībā netiek īstenota laba pārvaldība iestādes vadīšanā, plānošanā un personāla un iestādes strukturālo izmaiņu veikšanā. Kā, piemēram, reģionālās nodaļas likvidēšana, bez atbilstoša izvērtējuma, kā arī Informācijas tehnoloģiju sturktūrvienības likvidēšana un funkciju nodošana citiem pakalpojuma sniedzējiem, kas var negatīvi ietekmēt IT sistēmu pilnvērtīgu funkcionēšanu. Tāpat arī konstatēti saimnieciskas dabas pārkāpumi un pilnvērtīgas informācijas nesniegšana ministrijai.

Ministru prezidenta amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) Straujuma piedāvā Reformu partijai vadīt Iekšlietu, Ārlietu un Ekonomikas ministrijas; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - Nacionālajai apvienībai.

Saskaņā ar to Reformu partija saglabātu atbildību par Ārlietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijām. Savukārt citas diskusijas izraisījušās ministrijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadība tiktu Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Zaļo un zemnieku savienībai saskaņā ar Straujumas piedāvājumu tiktu Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī parlamentārā sekretāra amats Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK bez VARAM, piedāvāts uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju un Kultūras ministriju, kā arī, iespējams, parlamentārā sekretāra amatu Labklājības ministrijā.