Sabiedrība

Tieslietu ministrs: apdraudējumi nav beigušies; jānostiprina valsts iekšēji

Gunta Kursiša, 26.07.2012

Jaunākais izdevums

Latvijas valsts pēdējā laikā piedzīvojusi gan ekonomisku krīzi, gan valsts pamatu satricinājuma mēģinājumus, un turpmāk par uzdevumu būtu jāizvirza Latvijas iekšējā nostiprināšana, uzrunā Konstitucionālās politikas semināra atklāšanā Bīriņos norādīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

«Mēs esam piedzīvojuši gan ekonomisku krīzi, gan valsts pamatu satricinājuma mēģinājumus, ko provocēja Satversmes neizpratne un mūsu nepietiekama spēja aizsargāt savu demokrātiju. Šie apdraudējumi nebūt nav beigušies,» pauda J. Bordāns.

Atsaucoties uz pirmo Latvijas ministru prezidenta runu 1918. gadā, kad tika pausts, ka «pagaidu valdības uzdevums būs Latvijas valsts izbūve un nostiprināšana uz ārieni un iekšieni», J. Bordāns norādīja, ka Latvijas valsts 20 gadu laikā «nešaubīgi ir spērusi nozīmīgus soļus, lai tā būtu nostiprināta «uz ārieni» - tā ir pasaules ietekmīgāko organizāciju Eiropas Savienības un NATO pilntiesīga dalībvalsts. Taču joprojām, šajā virzienā strādājot, paveras plašs darbības lauks.

«Mūsu nākamais uzdevums - nostiprināt savu valsti iekšēji,» viņš pauda, uzsverot, ka par Latvijas politiķu, mediju, kultūras cilvēku un sabiedrības autoritāšu galven mērķi jākļūst nacionāla un eiropeiska Latvija.

Jau vēstīts, ka J. Bordāns stājās amatā jūlija sākumā pēc tam, kad iepriekšējais ministrs Gaidis Bērziņš 20. jūnijā atkāpās no amata, pamatojot to ar atšķirīgiem viedokļiem starp viņu un premjeru ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā. Līdz šim J. Bordāns darbojās Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā «Linklaters & Paines».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālais nākamās valdības sastāvs varētu būt skaidrs nākamās nedēļas vidū, uzskata premjera amatam nominētais politiķis Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns žurnālistiem sacīja, ka nākamnedēļ, 12.novembrī, ar potenciāliem koalīcijas partneriem tiks apriests jautājums par topošās valdības darbu plānu. Savukārt otrdien un trešdien plānots runāt par atbildības jomu sadalījumu un konkrētām personālijām.

Bordāns atkārtoja, ka JKP savā pārziņā vēlētos Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Starp finanšu ministra kandidātiem Bordāns minēja politiķus Gati Eglīti un Krišjāni Feldmani, iekšlietu ministra amata kandidāti ir Juta Strīķe un Juris Jurašs, bet viens no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidātiem varētu būt Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Ar Abora neslēgs līgumu par Liepājas cietuma būvniecību

LETA, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar būvnieku SIA «Abora» netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma būvniecību, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem pavēstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Šādu lēmumu Bordāns pieņēmis, «ņemot vērā apstākļus Latvijas tirgū un to, ka koalīcijā faktiski nav atbalsta finansējuma piešķiršanai būvniecībai,» jo tehniski ticis piedāvāts būvniecību atlikt uz vairākiem gadiem, kas nozīmētu, ka būtu jāsludina jauns konkurss. Bordāns lēmis izsludināt jaunu starptautisku konkursu.

«Tas ir mans kā tieslietu ministra lēmums. Nav pat būtiski, kāds ir valdības lēmums,» sacīja ministrs. "Nevaru galvot, ka pat ideālākais konkurss šo procesu padarīs lētāku. Varbūt tāds brīnums notiks, bet es to noteikti nevaru galvot,» piebilda politiķis. Šā gada sākumā noslēdzās iepirkums par jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, kurā uzvarēja būvuzņēmums «Abora», kas piedāvāja darbus paveikt par zemāko cenu - 113,6 miljoniem eiro. Būvuzņēmējs «Abora» tika minēts saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Konkurences padomes šo otrdien veiktajām procesuālajām darbībām vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām. Tiesībsargājošās iestādes veica kratīšanas saistībā ar iespējamu kukuļdošanu un būvnieku karteli. Jautājums par Liepājas cietuma būvniecības sākšanas termiņu šodien tika skatīts valdības ārkārtas sēdē, tomēr ministri nespēja vienoties - sākt cietuma būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam. Bordāns atteicās komentēt valdības sēdes slēgtajā daļā runāto, bet norādīja, ka Tieslietu ministrija ņems vērā «apstākļus» būvniecības tirgū, tādējādi ar «Abora» netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma celtniecību. Pēc tieslietu ministra teiktā, par Liepājas cietuma būvniecību tiks izsludināts jauns iepirkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bordāns savu atsaukšanu no amata saista ar svarīgu ekonomisko interešu aizskaršanu

LETA, 04.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns neizslēdz, ka viņa izslēgšana no nacionālās apvienības Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) un atsaukšana no amata varētu būt saistīta ar kādu svarīgu ekonomisko interešu aizskaršanu.

«Kas ir patiesie iemesli, var tikai minēt,» intervijā TV3 raidījumā Nekā personīga sacīja Bordāns.

Pēc viņa teiktā, varētu būt vairāki iemesli šādai nacionālās apvienības rīcībai – iespējamie lēmumi saistībā ar jaunā cietuma būvniecību, Rīgas Apgabaltiesas priekšsēdētāja konkurss, kā arī jau plaši minētās reformas maksātnespējas administratoru jomā, kā arī kādu krimināllietu, par kuru informēta Ģenerālprokuratūra un Drošības policija un kura izgaismojot nepatīkamā gaismā konkrētas personas.

Iespējams iemesls, pēc Bordāna teiktā, varētu būt arī kāda Lietuvas banka, kura maksātnespējas administratoru un tiesu sadarbības rīcības dēļ varētu zaudēt aizdoto kredītu vairāku miljonu apmērā. Bordāns esot lūdzis Tieslietu ministrijas darbiniekus noskaidrot, vai pret kādu Liepājas tiesas tiesnesi nav nepieciešams rosināt disciplinārlietu. Ministrs materiālus nodevis arī Ģenerālprokuratūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rosinās ar NĪN neapliekamo minimumu noteikt par katru primārajā mājoklī deklarēto

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) rosinās par primāro mājokli nosaukt jebkuru mājokli, kurā ir deklarēti iedzīvotāji, un ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neapliekamo minimumu 100 000 eiro piemērot nevis tam, bet deklarētām personām, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Viņš skaidroja, ka tas attiektos arī uz izīrētiem dzīvokļiem, atrisinātu komersantu un attīstītāju jautājumus.

Uz katru deklarēto iedzīvotāju šī summa būtu 100 000 eiro. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 300 000 eiro un tajā ir deklarētas divas personas, tām neapliekamais minimums būs 200 000 eiro. Savukārt no 100 000 eiro piemēro arī samazinošo koeficientu 0,2 - attiecīgi tām nodoklis būtu jāmaksā no aptuveni no 10 000 eiro, skaidroja Bordāns.

Šis ir precizētais priekšlikums pēc aizvadītās nedēļas saskaņošanas sanāksmes, skaidroja ministrs, norādot, ka šodien ar to nāks klajā.

Vaicāts, vai koalīcijā tam būs atbalsts, Bordāns prognozēja, ka tagad, kad TM parādījusi faktisko stāvokli, viens pēc otra politiskie spēki nāks klajā ar saviem piedāvājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bordāns: tiesiskumam un uzticībai tiesiskajai sistēmai jābūt prioritātei

Jānis Rancāns, 27.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesiskums ir jānostāda kā prioritāte valsts līmenī un jāpanāk, ka cilvēki uzticas tiesiskajai sistēmai, uzskata tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

J. Bordāns raidījumā Dienas Rīts norādīja, ka nedomājot, ka jāveic reformas, kuras reformētu tiesisko bāzi. Tomēr kā prioritāte valsts līmenī ir jānostāda tiesiskums, kura sasniegšanā viena no fāzēm varētu būt tas, ka cilvēki uzticas tiesiskajai sistēmai.

Sarunā viņš arī atzina, ka tiesneši bijuši noslēgti komunikācijā ar sabiedrību. Tas būtu kaitējoši, ja tiesnesis runātu tiesas procesa laikā, tomēr tas nenozīmējot, ka viņam ir jānoslēdzas no sabiedrības, uzsvēra tieslietu ministrs.

Runājot par ebreju īpašuma restitūcijām, viņš akcentēja, ka Tieslietu ministrija patlaban negatavojot jaunu sarakstu ar īpašumiem. Tas darbs, kas prasīts no Tieslietu ministrijas, ir pabeigts, un premjers neko papildus nav prasījis, sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bordāns: Manis iecerētā valdība vairs nav iespējama, un prezidentam jārīkojas izšķirīgi

LETA, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība, ko biju iecerējis, pašlaik nav iespējama, žurnālistiem pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja premjera amatam nominētais politiķis Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns domā, ka prezidents rīkosies izšķirīgi, tomēr sarunā ar viņu nav izskanējis iespējama nākamā kandidāta vārds. Bordānam radies iespaids, ka prezidents vēl nav izlēmis, ko nominēs premjera amatam.

Kopumā sarunu ar Vējoni viņš vērtējis kā «cilvēciski atbildīgu», un arī no prezidenta esot sadzirdējis nožēlu par to, ka «neizdevās tas, kas varēja izdoties». Bordāns ir pārliecināts, ka prezidenta lēmumus uzticēt viņam valdības veidošanu nebija mēģinājums kā pirmo nominēt kādu, kam tas varētu neizdoties. «Tas absolūti nebija prezidenta nodoms,» uzsvēra Bordāns, norādot, ka publiskajā telpā šādās spekulācijas esot izskanējušas.

Viņš arī norādīja, ka partiju lēmums izstāties no sarunām bija bezatbildīgs. Pēc Bordāna domām, arī Valsts prezidents par šādu lēmumu bija izbrīnīts. Pagaidām Bordāna nominācija premjera amatam neesot atsaukta, tomēr politiķis norādīja, ka valdība, ko viņš bija iecerējis, pašlaik nav iespējama, jo trīs partijas izstājās no sarunām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidošanas sarunas ir nonākušas līdz zināmiem asumiem, jo Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) nav tādu konsultantu, kas pieraduši veidot valdības «aiz kadra», kur tiek bīdītas savas intereses, bet publiski tiek izteikti saukļi par darāmajiem darbiem, šādu viedokli šorīt LTV «Rīta panorāmā» pauda JKP premjera amata kandidāts Jānis Bordāns.

Bordāns apgalvoja, ka JKP rīkojoties citādi, tādēļ esot kļuvusi neērta citām partijām. JKP svarīgākais esot panākt, lai starp potenciālajiem sadarbības partneriem valdītu atklātība un uzticēšanās.

Kā ziņots, JKP kā pirmā piedāvāja nākamās koalīcijas aprises, tajā neiekļaujot Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), un ministru posteņu sadalījumu. Citas «labēji centriskās» partijas JKP piedāvājumu ir uzņēmušas ļoti rezervēti, uzsverot, ka vispirms partijām būtu jāvienojas par darāmo darbu sarakstu, bet amati jādala pēc tam. Bordāns atkārtoti uzsvēra, ka JKP nostāju pret ZZS nemainīšot.

Bordāns domā, ka valdības veidošanas sarunas rit normālā virzienā, visi apspriežot JKP plānu, kas ir vienīgais, kas piedāvāts. Viņš ir pārliecināts, ka, neskatoties uz to, ka partijas ir paudušas skepsi par JKP piedāvājumu, tuvākajās dienās tikšot nonākts līdz tam, ka JKP piedāvājums tiks apspriests pēc būtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID trīs katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūkstošus eiro lielus ziedojumus

LETA, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kratīšanās trīs Latvijas Romas Katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūkstošus eiro lielus ziedojumus.

Tikmēr reaģējot uz kratīšanām Latvijas Romas Katoļu baznīcas dievnamos, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) Garīgo lietu padomē aicinās Valsts ieņēmumu dienestam (VID) skaidrot baznīcās saņemto ziedojumu uzskaites pareizību, informēja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Bordāns šodien iepazīšanās vizītē tikās ar Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču, lai apspriestu valsts un baznīcas sadarbības jautājumus.

Īpaša uzmanība tikšanās laikā veltīta neseniem notikumiem, kas pēc VID iniciatīvas norisinājās vairākās katoļu draudzēs. Ņemot vērā sarunā paustās atziņas, Bordāns aicinās Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sasaukt viņa vadīto Garīgo lietu padomi, lai VID varētu skaidrot reliģisko organizāciju vadītājiem grāmatvedības dokumentu kārtošanas pareizības jautājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021. gada Latvijā varētu sākt darboties specializēta tiesa, kura nodarbotos ar komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanu

Šādu ieceri tieslietu ministrs Jānis Bordāns prezentēja Tieslietu padomes sēdē. Ministrs vērš uzmanību uz to, ka vairumā attīstīto Eiropas Savienības dalībvalstu, kā, piemēram, Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Horvātijā, Zviedrijā, Vācijā, pastāv viena vai vairākas specializētās tiesas, kurām ir ekskluzīva jurisdikcija konkrētos jautājumos, tāpēc specializētās tiesas izveide ir viens no galvenajiem veiksmīgas valsts ekonomiskās attīstības priekšnosacījumiem. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa būs kā patstāvīga rajona (pilsētas) tiesas instance, bet apelācijā – specializēta kolēģija, kurā tiesneši un darbinieki tiks atlasīti pēc augstiem kvalifikācijas kritērijiem, izvērtējot arī reputācijas aspektu. Līdz 2019. gada beigām tiek plānots izstrādāt un pieņemt normatīvos aktus ekonomisko lietu tiesas izveidošanai, savukārt līdz 2020. gada decembrim – atlasīt un apmācīt tiesnešus un darbiniekus, kā arī nodrošināt tiesas telpu Rīgā ar nepieciešamo aprīkojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

KNAB aizturētais Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs Strazds nesniedz liecības

LETA, 08.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs Ziedonis Strazds, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki vakar aizturēja aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar fiktīvu tiesu darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu, liecības nesniedz, norāda viņa advokāte Irina Voronova.

Voronova plašāku informāciju par sākto procesu atteicās sniegt, jo ir parakstījusies par informācijas neizpaušanu. Viņa vien sacīja, ka Strazdam vēl nav izraudzīts drošības līdzeklis.

KNAB preses pārstāve Ieva Kucika apliecināja, ka KNAB darbinieki ir aizturējuši kādu Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju. Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā ir veiktas arī vairākas kratīšanas un citas kriminālprocesuālas darbības.

Kriminālprocess pret diviem tiesnešiem sākts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar fiktīvu tiesu darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu palikuši tikai divi kandidāti - Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks un bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps, šodien žurnālistiem pēc Sadarbības padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Diskusija tiks turpināta rīt, 3.decembrī, cerot vienoties par vienu no amata pretendentiem, bet Saeima jautājumu par centrālās bankas prezidentu varētu izskatīt 12.decembrī. Jau ziņots, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka jaunā Latvijas Bankas prezidenta meklēšana būtu jāveic, rīkojot starptautisku konkursu, tādējādi nodrošinot lielāku atklātību amata atlases procesā, atklāja ministrs.

Līdz esošā Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa beigām ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas. Bordāns skaidroja, ka ar šādu ideju jau vērsies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), kurš gan norādījis, ka jaunais Latvijas Bankas prezidents jāizvēl līdz 21.decembrim. Ministrs atzina, ka šādu ideju vajadzēja prezentēt agrāk, taču skaidroja, ka atlases procesā iesaistītie "paļāvušies, ka process tiks vadīts un darījuši darbus savās jomās".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iecelšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētaja amatā virza tiesnesi Vilsoni

LETA, 06.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns iecelšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā virzīs pašreizējo apgabaltiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāju, tiesnesi Daigu Vilsoni, apstiprina bijusī tiesas priekšsēdētāja Sandra Strence.

Strence apgalvoja, ka kandidātu izvērtēšanas komisija esot ieteikusi šim amatam virzīt tieši Strenci, kuras kandidatūrai bijis lielākais komisijas locekļu atbalsts, bet vienlaikus pievēršot uzmanību Vilsones kandidatūrai, ņemot vērā gan līdzvērtīgo komisijas balsojumu, gan apstākli, ka komisija ir saņēmusi informāciju, kas ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīcībā un radot šaubas par Rīgas apgabaltiesas reputāciju.

Pats Bordāns ir atzīmējis, ka Strence un Vilsone bijušas līdzvērtīgas kandidātes un Strenci nevar uzskatīt par konkursa uzvarētāju. Ministrs jau iepriekš tika atzinis, ka no KNAB saņemtā informācija būtiski mazina Strences iespējas nokļūt tiesas vadītājas amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Jaunās VDD ēkas būvniecība varētu prasīt vairāk nekā 30 miljonus eiro

LETA, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts drošības dienesta (VDD) topošās dienesta ēkas būvniecība bijušā velotreka "Marss" vietā varētu prasīt vairāk nekā 30 miljonus eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio pieļāva tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Uz jautājumu, cik naudas no valsts budžeta būtu nepieciešams tērēt jaunās ēkas būvniecībai, Bordāns atbildēja netieši, jo, aizbildinoties ar slepenības statusu, ministrs nevarēja minēt konkrētu summu, bet uz minējumu, ka tie varētu būt 30 miljoni eiro, viņš piebilda, ka minētā summa ir samazināta.

Jau ziņots, ka Bordāns kādā no nākamām koalīcijas sadarbības padomes sēdēm plāno atkārtoti piedāvāt koalīcijas partneriem alternatīvu jaunās VDD ēkas atrašanās vietu, atklāja ministrs.

Viņš atzīmēja, ka jautājums ticis apspriests jau pērn pavasarī, taču tad Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātais risinājums esot ticis ignorēts. Tādēļ viņš pauda apņēmību atkal šo alternatīvu piedāvāt, uzsverot, ka tā esot laba gan no organizatoriskā un finansiālā aspekta, gan būtu laba atbilde sabiedrībā izskanējušajam sašutumam par koku izciršanu un tās interesēm atjaunot zaļo zonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

JKP neplāno piedalīties valdības veidošanas darba grupās, ja tur būs ZZS pārstāvji

LETA, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā konservatīvā partija (JKP) neplāno strādāt tematiskajās grupās, ko rosina veidot «KPV LV» un «Attīstībai/Par!», ja tajās darbosies arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji, aģentūrai LETA sacīja JKP valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Bordāns norādīja, ka JKP jau iepriekš piedāvāja par nozarēm diskutēt ekspertu grupās. Tomēr, pēc JKP domām, tas ir jāveic piecu partiju sastāvā, proti, neiekļaujot ZZS. JKP jau iepriekš pauda, ka neredz iespēju jaunajā valdība sadarboties ar ZZS.

JKP arī mudina tikties 13.Saeimā ievēlētos deputātus, lai apmainītos ar domām par jaunās valdības veidošanas procesu. «Vēlamies mainīt līdzšinējo Latvijas politisko kultūru un aicināt uz atklātu un tiešu diskusiju visus Saeimā ievēlētos deputātus no piecām Saeimā ievēlētajām partijām, kuras mēs redzam nākamās koalīcijas kodolā,» paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauda Bordāns.

Šāds aicinājums tiekot izteikts, lai kliedētu bažas par savstarpējo neuzticēšanos sarunu procesā un iepazītos ar saviem sadarbības partneriem parlamentā. «Esam optimistiski noskaņoti par kopīgu darbu dažādu Latvijai aktuālu problēmu risināšanai un ticam, ka šī tikšanās palīdzēs ātrāk nonākt pie pozitīva rezultāta,» akcentēja Bordāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārņemt varu valstī un ieviest «vilkaču» diktatūru. Patiesībā tāds plāns tika prezentēts pagājušajā nedēļā, kad JKP nosauca tai vēlamo iespējamās Jāņa Bordāna valdības sastāvu.

Tajā bija acīmredzams, ka JKP pretendē pārņemt drošības iestādes un tiesībsargājošo bloku – premjers un iekšlietu ministrs, KNAB, policija un pretenzijas uz vienas lielas drošības iestādes veidošanu. Priekšvēlēšanu solījums, ka bijušais KNAB operatīvās daļas vadītājs Juris Jurašs uzņemsies Labklājības ministra amatu, izrādījies blefs, kas, protams, jau iepriekš bija skaidrs. Pirmajā acu uzmetienā nav skaidrs, kāpēc Strīķes un Juraša partijai ir vajadzīga VARAM. Taču atcerēsimies, ka Vides un reģionālās attīstības ministram ir tiesības pieprasīt pašvaldību vadītāju demisiju.

Iesēdināt Lembergu un atlaist Ušakovu - šķiet, nekas cits Jāņa Bordāna bīdītājus premjera amatā neinteresē. Jo parasti premjera partija sev izvēlas arī finanšu ministra amatu. Tāds komplekts ir loģisks, jo viens no pašiem galvenajiem valdības darba instrumentiem ir valsts budžets, bet viens no galvenajiem darbiem – valsts budžeta veidošana. Strīķes un Juraša partijai acīmredzot ir svarīgas citas prioritātes un citi darba instrumenti. Rīgas domē JKP opozīcija tā arī neko no solītā nav panākusi. Tad pārņemsim VARAM un atlaidīsim Ušakovu - šķiet, tāds ir plāns, kamdēļ tik ļoti ir vajadzīgs VARAM amats Jaunajai konservatīvajai partijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bordāns ieceļ Vilsoni Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā

LETA, 27.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns iecēlis Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Daigu Vilsoni Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā uz pieciem gadiem.

Kā informējministra preses sekretāre Līga Ādamsone, Bordāns parakstījis rīkojumu par Vilsones iecelšanu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā, pamatojoties uz likumu «Par tiesu varu».

Vilsone amata pienākumus sāk pildīt no šodienas, 27.decembra.

Saskaņā ar likumu «Par tiesu varu» apgabaltiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi.

Tieslietu padome savā 16.decembra sēdē lēma atbalstīt tieslietu ministra ieteikumu virzīt Vilsoni Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatam. Pēc šī saskaņojuma rakstiskas saņemšanas tieslietu ministrs ar rīkojumu ieceļ Vilsoni tiesas priekšsēdētājas amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bordāns drīzumā dibinās savu partiju

LETA, 18.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu savu redzējumu par Latvijas attīstību nākotnē, bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns tuvākajā laikā gatavojas dibināt partiju, ar to startējot arī oktobrī gaidāmajās 12.Saeimas vēlēšanās, apliecina Bordāns.

«Man ir savs redzējums, kā jāattīstās valstij, tādēļ uzskatu, ka varēšu tiekties uz tā īstenojumu, startam Saeimas vēlēšanās dibinot savu partiju, nevis pievienojoties kādai jau esošajai,» sacīja bijušais ministrs.

Jautāts par līdzgaitniekiem, politiķis norādīja, ka patlaban vēl nevēlas publiskot konkrētus uzvārdus, tomēr tas būšot zināms jau tuvākajos mēnešos.

«Nav īpaši jāsteidzas, taču arī kavēties nav pamata. Plānojam, ka jau tuvākajā laikā nākšu klajā ar plašāku paziņojumu par jaunās partijas mērķiem un pārējo dibinātāju uzvārdiem,» teica Bordāns.

Kā ziņots, Bordāns iepriekš darbojās biedrībā Demokrātiskie patrioti (DP), kas pērn septembrī paziņoja, ka pārtaps partijā un 2014.gadā startēs gan Eiropas Parlamenta, gan Saeimas vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Nacionālā apvienība tieslietu ministra amatam virzīs Bordānu; parlamentārā sekretāra amatam - Lūsi

Dienas Bizness, 27.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā apvienība Visu Latvijai! Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) LNNK šodien pēcpusdienā pirms paredzētās tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un viņa pārstāvēto Vienotību, frakcijas un valdes kopsēdē vienojās tieslietu ministra amatam virzīt līdzšinējo ministrijas parlamentāro sekretāru, partijas biedru Jāni Bordānu, savukārt parlamentārā sekretāra virzīt maksātnespējas administratoru Aigaru Lūsi, liecina DB rīcībā esošā informācija.

Pagaidām, pirms šie vārdi tiek nosaukti premjeram, partija atsakās sniegt jebkādus komentārus par kandidātu izvēli. Neoficiāli tapis zinām, ka J. Bordāns piekritis ieņemt ministra amatu tikai šodien pēcpusdienā. Tāpat neoficiāli zināms, ka viņš varētu gūt premjera atbalstu, kā arī Vienotība neliks šķēršļus A. Lūša virzīšanai parlamentārā sekretāra amatam.

J. Bordāns, jau veidojot pašreizējo valdību, tika minēts kā tieslietu ministra amata kandidāts. Interesanti, ka pēdējās ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās J. Bordāns kandidēja no NA Latgales vēlēšanu saraksta, savukārt 2010. gada 10. Saeimas vēlēšanās no konkurentu - Vienotības - listes. 2010. gadā J. Bordāns bija Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieks tieslietu jautājumos un pat Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs. Vēl agrāk - 1993. - 1994. gadā viņš bija Saeimas deputāts no Latvijas ceļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB aiztur Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Strazdu

LETA, 08.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki vakar, 7.augustā, aizturējuši Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju.

Lai gan par aizturētā personību neviens nerunā, taču mājaslapā tiesas.lv pieejamā informācija liecina, ka šo tiesu vada Ziedonis Strazds.

KNAB preses pārstāve Ieva Kucika apliecināja, ka KNAB darbinieki ir aizturējuši kādu Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju. Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā ir veiktas arī vairākas kratīšanas un citas kriminālprocesuālas darbības.

Kriminālprocess pret diviem tiesnešiem sākts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar fiktīvu tiesu darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes

LETA, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts zemes dienesta izstrādāto jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā līdz brīdim, kamēr nebūs pārskatītas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, tostarp atcelts NĪN primārajam mājoklim un samazinātas nodokļa likmes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp lauksaimniekiem, pavēstīja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Šāda ministra reakcija seko pēc tam, kad TM publiskoja jaunās plānotās nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, kas daudziem īpašumiem būtiski palielināsies, piemēram, jaunākiem mājokļiem Rīgā un Pierīgā tās palielināsies pat vairākas reizes.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Pie kadastrālajām vērtībām ir piesaistīti NĪN maksājumi, kas nozīmētu, ka, nemainot nodokļa likmes, vairākas reizes kāptu arī šī nodokļa maksājumi, kas sabiedrībā izsauca klaji negatīvu reakciju.

Politiķis apgalvo, ka TM "jau pērn jūlijā cēla trauksmi" par iespējamu kadastrālo vērtību kāpumu 2022.gadā, taču Finanšu ministrija esot atteikusies sākt darbu pie reformas, "aizbildinoties ar to, ka TM nav publicējusi jaunās prognozētās vērtības". "Tagad, kad tās ir publicētas, Finanšu ministrijai (FM) vairs nav neviena aizbildinājuma. Sagaidām operatīvu rīcību," izteicies Bordāns.

Bordāns atkārtoti uzsver, ka TM ir sagatavojusi grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par NĪN", kas paredz šī nodokļa atcelšanu primārajam mājoklim vērtībā līdz 100 000 eiro. Tas nozīmētu, ka, piemēram, primārajam mājoklim ar kadastrālo vērtību 80 000 eiro nekustamā īpašuma nodokļa maksājums būtu 0 eiro, bet mājoklim ar kadastrālo vērtību 120 000 eiro NĪN tiktu rēķināts no 20 000 eiro vērtības.

Līdzīgu principu tiekot piedāvāts attiecināt arī uz zemi zem primārā mājokļa, nosakot, ka šajos gadījumos nodokļa aprēķinam izmanto vienu piekto daļu no kadastrālās vērtības. Piemēram, ja kadastrālā vērtība ir 10 000 eiro, tad šobrīd nekustamā īpašuma nodoklis ir 150 eiro. Pēc TM piedāvājuma ieviešanas tie būšot 30 eiro.

Pēc Bordāna vārdiem, agrāk notikušajā starpinstitūciju sanāksmē neesot gūts atbalsts TM piedāvājumam, savukārt nākamā šāda sanāksme norisināsies rīt, 21.jūlijā.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt 

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlēšanās ir uzvarējušas divas jaunās partijas. Divas partijas ir pateikušas, ka ir gatavas uzņemties atbildību veidot valdību. To ir paziņojuši JKP līderis Jānis Bordāns un KPV LV premjera kandidāts Aldis Gobzems. Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jāuztic valdības veidošana vienam no viņiem.

Pašreizējo valdību veidojošās partijas ieņem pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Principā no zemes virsas ir noslaucīta vecā Saeima. Divas trešdaļas no Saeimas deputātiem būs jauni. Ir daudz ticis spekulēts par to, būs vai nebūs Latvijā «Breksits Nr.2». Nevar neredzēt, ka šis «Breksits» arī Latvijā ir noticis.

Demokrātija ir jārespektē. Ir acīmredzami, ka ne Vienotībai, ne ZZS, ne NA nav nekādu tiesību runāt par valdības veidošanu. Viņiem ir jābūt laimīgiem, ja viņus kāds uzaicina būt par balastu valdības izveidošanai balsu dēļ.

Ar maksātnespējas administratoru mafiju saistītos Rasnaču un Parādnieku pašu vēlētājs ir izmetis vēstures mēslainē, bet Gaidis Bērziņš nolēca no trases jau pirms tam, juzdams deguma smaku. «Labo darbu čempione» Dana Reizniece-Ozola ir izlīdusi caur adatas aci, tiekot iekšā Saeimā, neskatoties uz to, ka Rīgā nespēja savākt pat 5%. Vēlētāji viņu faktiski ir diskvalificējuši, taču mūsu vēlēšanu likuma īpatnības ir ļāvušas «donnai Danai» iegūt kaut ko līdzīgu «mīkstajam mandātam». Par katastrofāli zemo ZZS rezultātu vēlēšanās nav jābrīnās, ja tā nespēj savākt 5% galvaspilsētā Rīgā, kas ir pilnīgi skaidrs vērtējums varas partijai, kas vada valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Izsaka uzticību tieslietu ministram Bordānam

Zanda Zablovska, 05.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

59 deputātiem balsojot par, Saeima ārkārtas sēdē izteikusi uzticību tieslietu ministram Jānim Bordānam.

Līdz šim J. Bordāns darbojās Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārā sekretāra amatā. Jānorāda, ka J. Bordāna apstiprināšanā jaunajā amatā nebija gaidāmi pārsteigumi, jo iepriekš Ministru prezidents Valdis Dombrovskis apliecināja, ka neviens no koalīcijas partneriem nav izteicis iebildumus pret J. Bordāna kandidatūru. J. Bordānu tieslietu ministra amatam izvirzīja Nacionālā apvienība Visu Latvijai! Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA).

Būtiskākie darbi, kas jāveic jaunajam ministram, ir tiesu sistēmas stiprināšana, ātrāku un prognozējamāku tiesas procesu nodrošināšana, žurnālistiem pēc J. Bordāna apstiprināšanas jaunajā amatā teica V. Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa jau aprīļa sākumā slēgtā rakstveida procesā varētu izskatīt apelācijas sūdzību par mākslinieka Aivara Vilipsona arestēto dzīvokli, informē tiesā.

Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu un Ministru kabineta rīkojumu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneses 2021.gada 4.marta lēmumu atzīts, ka sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 17.februāra lēmumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu var tikt izskatītas rakstveida procesā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās.

Ja līdz 18.martam kriminālprocesa dalībnieki neizteiks motivētus iebildumus pret izskatīšanu slēgtā rakstveida procesā, apelācijas instances tiesas nolēmums viņiem būs pieejams 1.aprīlī.

Mākslinieka dzīvokli atzīst par noziedzīgi iegūtu un atdodamu valstij  

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas izmeklētājas...

Iepriekš vēstīts, ka 17.februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgts atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.

Tiesas spriedums ieguva lielu rezonansi sabiedrībā, un 6.martā stājas spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuri pieņemti, lai aizsargātu labticīgā ieguvēja intereses gadījumos, ja noziedzīgi iegūts nekustamais īpašums piekrīt valstij.

Likuma izmaiņu sākotnējā pamata izstrādātājs, Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV) iepriekš Saeimas sēdes debatēs cita starpā pavēstīja, ka nākamajā nedēļā varētu būt sagaidāma apgabaltiesas sēde mākslinieka Aivara Vilipsona dzīvokļa lietā. No deputāta teiktā izrietēja, ka šis arī bija viens no iemesliem, kas lika pasteigties ar likuma grozījumu pieņemšanu, proti, lai nepieļautu situāciju, ka mākslinieks zaudē sev piederošo labticīgi iegūto dzīvokli. Iespējams, gala lēmums šajā jautājumā būs tiesai.

Judins piebilda, ka runa nav tikai par Vilipsona gadījumu, jo ir vairāki citi cilvēki, kas atrodas šajā situācijā. Taču arī tā ir tikai daļa no problēmas un uz nepieciešamajiem risinājumiem būs jāskatās plašāk, uzsvēra politiķis.

Deputāts saistībā ar šīs lietas aktualizētajiem jautājumiem arī skaidroja, ka viņa ieskatā zemesgrāmata nav tikai vienkārši datubāze, kurā bez analizēšanas var ievadīt informāciju. "Tātad šeit būs arī darbs, kas ir jāveic, jo pretējā gadījumā mums zemesgrāmata kā tāda nav vajadzīga," cita starpā izteicās Judins, norādot, ka atbildīgajām institūcijām ir prasīts līdz marta vidum atsūtīt savu redzējumu par problēmām, kas jārisina šīs un citu lietu kontekstā, un to risinājumiem.

Kā informēja parlamenta Preses dienestā, izmaiņas Kriminālprocesa likumā pieņemtas, lai nodrošinātu efektīvāku labticīgā ieguvēja interešu aizstāvību kriminālprocesā. Izmaiņas nepieciešamas, lai aizsargātu tās personas, kas nekustamo īpašumu ieguvušas labā ticībā, bet vēlāk nekustamais īpašums atzīts par noziedzīgi iegūtu.

Ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums, kas ir piekritīgs valstij, to atstāj īpašumā labticīgajam ieguvējam, kura īpašumtiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā, nosaka pieņemtās izmaiņas.

Tāpat likumā noteikts, ka no personas, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, valsts labā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā piedzen šīs mantas vērtību.

Kā ziņots, likuma izmaiņu sākotnējo pamatu izstrādāja Judins un virzīja Juridiskā komisija.

Jau vēstīts, ka jautājums par regulējumu saistībā ar labticīgi iegūtas mantas konfiskāciju, ja tā atzīta par noziedzīgi iegūtu, aktualizēta pēc tam, kad publiski izskanēja informācija, ka māksliniekam Vilipsonam tiek konfiscēts dzīvoklis, kuru viņš labticīgi iegādājies, taču kas arestēts kriminālprocesā.

Saistībā ar šo gadījumu tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atbildīgajai Saeimai apakškomisijai nosūtīja priekšlikumus likumu labojumiem, lai uzlabotu labticīgo mantas ieguvēju tiesību aizsardzību, informēja ministra pārstāvji.

"Man nav saprotams konkrētais risinājums, kad konfiskācijas rezultātā labticīgajam ieguvējam atsavina dzīvokli, kas šajā konkrētajā gadījumā nevar tikt atdots sākotnējam īpašniekam, bet ir piekritīgs valstij," pauda ministrs. "Mēs labosim pirms sešiem gadiem pieļauto neizdarību. Jau toreiz - 2014.gadā - tika uzsākta šīs problēmas sakārtošana, bet netika pabeigta līdz galam," uzsvēra Bordāns.

Tieslietu ministrs piedāvāja normatīvajos aktos nostiprināt divus pamatprincipus - pirmkārt, ja krāpšanas vai cita nozieguma rezultātā ir nodarīts kaitējums nekustamā īpašuma labticīgajam ieguvējam, to kompensētu valsts.

Līdz šim noteikts, ka īpašniekam pašam civilprocesa kārtībā nepieciešams vērsties tiesā ar civilprasību pret nozieguma izdarītājiem. Likumā paredzētās tiesības celt prasību Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā nav uzskatāms par pilnvērtīgu labticīgās personas aizsardzības mehānismu. "Līdz ar to secinu, ka šobrīd valstī nepastāv mehānisms tādu personu aizsardzībai, kas īpašumu ieguvusi labā ticībā, tāpēc uzskatām, ka būtu jāstrādā pie šāda mehānisma radīšanas, kura ietvaros kompetenta valsts iestāde likumā noteiktā kārtībā lemtu par personai radīto zaudējumu atlīdzināšanu," sacīja Bordāns.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgts atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.

Tiesnesis Zigmunds Dundurs skaidroja, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu, noziedzīgi iegūtais dzīvoklis atdodams pēc piederības, proti, valstij.

Iepriekš Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto" vēstīja, ka krāpnieku un lēnas izmeklēšanas dēļ mākslinieka Vilipsona ģimene var zaudēt dzīvokli, bet policija vēlējās īpašumu konfiscēt par labu valstij, jo savulaik, pirms Vilipsons to iegādājās, dzīvoklis ticis izkrāpts, izmantojot viltotu testamentu.

Nelielu dzīvokli Rīgā, Zirņu ielā, Vilipsons iegādājās 2017.gadā, samaksājot par to vairākus desmitus tūkstošus eiro. 2019.gadā pienāca vēstule no VP, kurā bija rakstīts, ka dzīvoklis ir arestēts kādas izmeklēšanas gaitā. Ģimene noskaidrojusi, ka viņu iegādātais dzīvoklis pirms gandrīz 10 gadiem, iespējams, izkrāpts, viltojot testamentu. Pēc tam tas divas reizes tika pārdots tālāk, līdz to nopirka Vilipsons.

Kriminālprocess policijas Rīgas reģiona pārvaldē sākts 2014.gadā, bet 2017.gadā, kad Vilipsons dzīvokli nopirka, Zemesgrāmatā nebija vēl nevienas atzīmes, ka dzīvoklis ir saistīts ar izmeklēšanu. Kā norāda raidījums, ja policija būtu ātrāk informējusi Zemesgrāmatu par izmeklēšanu, Vilipsonu ģimene dzīvokli nemaz nebūtu nopirkusi.

Komentāri

Pievienot komentāru