Veselības ekonomikas centrs (VEC) ir noslēdzis 1,127 milj. Ls vērtu līgumu ar Lattelecom meitas uzņēmumu Lattelecom Technology par veselības aprūpes elektronisko nosūtījumu un elektronisko pierakstu informācijas sistēmas e-veselības tiešsaiste platformas izstrādi, liecina Iepirkuma uzraudzības biroja dati.

Izveidojot elektronisko nosūtījumu un elektronisko pierakstu sistēmu, tiks optimizēta papīra dokumentu plūsma, pacienti, kuriem pieejams internets, varēs pierakstīties uz pakalpojumu elektroniski, varēs piekļūt saviem medicīnas datiem, bet ārsti – veikt pacienta nosūtījumu uz izmeklējumu vai konsultāciju. Informācija par valsts vai apdrošināšanas sabiedrību apmaksātiem pakalpojumiem tiks automātiski nosūtīta uz VEC informācijas sistēmu vai citiem maksātājiem. Savukārt ārstiem būs pieejami savu pacientu izmeklējumu un konsultāciju rezultāti, kas veikti arī citās ārstniecības iestādēs.

Veselības portālā tiks izveidotas pacienta, ārsta un farmaceita darba vietas, kuras nodrošinās piekļuvi informācijai, kas atrodas veselības nozares centrālajās informācijas sistēmās, pacientiem un tām ārstniecības iestādēm, kurām nav savu informācijas sistēmu, skaidro VEC.

Veselības ekonomikas centra (VEC) iepirkumā par centra reģistru uzturēšanu un izmaiņu veikšanu ir uzvarējis AS Datorzinību centrs, līguma plānotā summa ir 86,5 tūkst. Ls, liecina IUB dati.

Šāds iepirkums ir nepieciešams, lai nodrošinātu valsts informācijas sistēmu, kuru pārzinis ir VEC, uzturēšanu un izmaiņu veikšanu – tiek uzturētas tādas valsts informācijas sistēmas kā «Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs,» «Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze», «Latvijas iedzīvotāju genoma valsts reģistrs», «Jaundzimušo un bērnu slimību valsts reģistrs», DB skaidroja VEC sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Lapiņa.

Kopumā VEC iepirkumā par centra reģistru uzturēšanu un izmaiņu veikšanu, piedāvājumus bija iesnieguši trīs pretendenti.

Lai paaugstinātu saimniekošanas efektivitāti un nodrošinātu apjomīgāku, bet vienlaikus ilgtspējīgāku turpmāko saimniekošanu, viena no Vidzemes lielākajām piena lopkopības saimniecībām “Vec-Kurmji”, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus un Swedbank finansējumu, ieguldīs 2,8 miljonus eiro jauna slaucamo govju kompleksa būvniecībā.

Šobrīd “Vec-Kurmju” saimniecībā ir 360 slaucamas govis, taču līdz ar jaunās fermas atklāšanu, tajā paredzēts turēt vairāk nekā 600 piena liellopu. To apkalpošanai tiks izmantoti astoņi “Lely” roboti, kas nodrošinās automatizētu barības piestumšanu, fermas tīrīšanu un citas tehniskas funkcijas.

Fermas projektā ir ņemti vērā modernākie ilgtspējas risinājumi, tostarp būvmateriālu izvēlē un arī gaisa cirkulācijas sistēmas izveidē. Īpaša uzmanība veltīta arī govju labbūtības nodrošināšanai, jo govju barošanas galdi tiks izbūvēti ēkas ārmalās, kas ēšanas laikā govīm nodrošinās lielāku svaigā gaisa cirkulāciju. Paredzams, ka būvniecības darbus varētu pabeigt jau līdz šī gada beigām.

Viena no Vidzemes lielākajām piena lopkopības saimniecībām “Vec-Kurmji” atklājusi jaunu un modernu govju fermu. Piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus un Swedbank finansējumu, ieguldīti teju 3 miljoni eiro jaunā un ilgtspējīgā slaucamo govju kompleksa būvniecībā.

Šobrīd “Vec-Kurmju” saimniecībā ir 340 slaucamas govis, taču līdz ar jaunās fermas atklāšanu, piena liellopu skaitu plānots palielināt līdz 650. Turklāt, jaunā ferma aprīkota arī ar 8 moderniem “Lely” robotiem, kas nodrošina automatizētu barības piestumšanu, fermas tīrīšanu un citas tehniskas funkcijas.

Fermas projektā ir ņemti vērā modernākie ilgtspējas risinājumi, tostarp būvmateriālu izvēlē un arī gaisa cirkulācijas sistēmas izveidē. Īpaša uzmanība veltīta arī govju labturības nodrošināšanai, jo govju barošanas galdi ir izbūvēti ēkas ārmalās, kas ēšanas laikā govīm nodrošina lielāku svaigā gaisa cirkulāciju.

“Lauksaimniekiem nemainīgi jāspēj rast risinājumu dažādiem izaicinājumiem un šajā ziņa nekas nav mainījies – vēl joprojām viena no akūtākajām problēmām ir darba spēks, kā arī investīcijas, kas ļauj samazināt fiziskā darba slodzi. Darbs govju fermā nav viegls, turklāt katra neizdarība vai kļūda uzreiz atsaucas kā finanšu rādītājos, tā arī dzīvnieku veselībā. Tāpēc, lai rastu saimniekošanai laukos jaunas perspektīvas, modernizācija, tostarp robotizācija, ir praktiska nepieciešamība kā saglabāt gan saimniekošanas kvalitāti, gan nodrošināt to, ka lauksaimniecībā strādāt gribētu arī jaunā paaudze,” saka “Vec-Kurmju” saimnieks Jānis Freimanis.

Valsts tērēs vairāk nekā 100 tūkstošus latu par konsultāciju pakalpojumiem, maksājot tos firmai, kas pēdējo gadu laikā uzvarējusi jau vairāk nekā simts projektos, turklāt daļa no tiem tā arī nekad nav realizēta.

SIA AA Projekts Veselības ekonomikas centram (VEC) nodrošinās vadības un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) konsultāciju pakalpojumus. Līgumcena ir 100 700 lati, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paziņojumā par iepirkuma procedūras rezultātiem norādīts, ka tas bijis piedāvājums ar viszemāko cenu. Tajā arī minēts, ka pretendentam paredzēti apakšuzņēmuma līgumi ar trešajām personām, bet līgumcena vai līguma daļa, par ko tiks slēgti apakšuzņēmuma līgumi ar trešajām personām, nav zināma.

Kā informēja VEC pārstāve Laura Lapiņa, konsultāciju pakalpojumi ietver 36 mēnešu ilgu darbu ERAF līdzfinansētajā projektā Elektroniskās veselības kartes (EVK IS) un integrācijas platformas informācijas sistēmas (EVSSP IS) izstrāde, 1. posms. Iepirkums izsludināts atbilstoši plānotajai projekta aktivitātei Ieviešanas uzraudzība un konsultatīvais atbalsts.

Veselības ministrija uzskata, ka 100 700 lati, kuri tiks maksāti SIA AA Projekts par konsultāciju pakalpojumiem 36 mēnešu garumā, ir adekvāta summa, db.lv pavēstīja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Kā informēja O. Šneiders, ERAF projekta Elektroniskās veselības kartes (EVK IS) un integrācijas platformas informācijas sistēmas (EVSSP IS) izstrāde, 1. posms aktivitātēs ir paredzēta projekta īstenošanas uzraudzība un konsultatīvais atbalsts. Tam novirzītā summa, sadalot uz 36 mēnešiem, ir aptuveni 3 000 Ls mēnesī. «Par šo summu mēnesī AA projektam jānodrošina dažādu speciālistu piedalīšanās projekta vadības un IKT pakalpojumos atbilstoši projekta vajadzībām,»norādīja ministrijas pārstāvis.

Saskaņā ar viņa sacīto, ņemot vērā šos aprēķinus, Veselības ministrija uzskata, ka summa ir adekvāta konsultāciju pakalpojumiem.

Ik gadu pacienti piemaksā miljoniem latu, iegādājoties dārgākas līdzvērtīgas efektivitātes kompensējamās zāles, trešdien informē laikraksts Dienas bizness.

Veselības norēķinu centrs informē, ka 2009. gadā attiecīgā summa bija 7,54 milj. Ls, bet pērnā gada 11 mēnešos - 8,19 milj. Ls.

Arī Veselības ekonomikas centra (VEC) veiktā zāļu patēriņa analīze liecina, ka pārsvarā terapijā tiek lietoti dārgāki līdzvērtīgas efektivitātes medikamenti vai to kombinācijas, kurus iegādājoties, pacientiem ir jāpiemaksā lielāks līdzmaksājums. Veselības ministrija (VM) un VEC ir uzsācis kampaņu Ārstējies nepārmaksājot! Tās izmaksas ir ap 5 tūkst. Ls, informē VEC direktore Daiga Behmane.

Šobrīd pacienti nezinot, ka ir iespējams izvēlēties lētākas alternatīvas; pēc VM valsts sekretāra vietnieka Jura Bunduļa teiktā, par medikamentiem pārmaksā apmēram 10%. Arī citās valstīs notiek līdzīgas kampaņas, lai pacienti vairāk iegādātos ģenēriskos jeb patentbrīvos medikamentus, piemēram, Lielbritānijā šobrīd 80% gadījumu tiek izrakstīti tieši ģenēriskie medikamenti, atzīmē Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja eksperts farmācijas un veselības tehnoloģiju jautājumos Kēss de Jonhēre.

Veselības ministrs Juris Bārzdiņš ierosinājis pārbaudi Veselības ekonomikas centrā (VEC) un nolēmis uz laiku no amata atstādināt VEC direktori Daigu Behmani, vēsta laikraksts Latvijas Avīze, kas norāda arī uz baumām, ka Bārzdiņš pats pēc valdības maiņas vēlas ieņemt šo amatu.

Veselības ministrs informējis, ka iemesls šādam rīkojumam esot centra direktores nespēja izveidot kompensējamo zāļu sistēmu tā, lai nebūtu jāprasa papildu līdzekļi un varētu iekļauties 72 miljonu latu lielajā budžetā, kas šogad piešķirts valsts apmaksātajām zālēm.

Ministrija bija uzdevusi Veselības norēķinu centram (VNC), Veselības ekonomikas centram un Veselības inspekcijai (VI) izanalizēt kompensējamo zāļu sistēmu un atrast iespējas nodrošināt ar valsts apmaksātām zālēm visus pacientus, kam tās pienākas. Šo iestāžu vadītāji, arī D. Behmane, pildot ministra noteikto uzdevumu, konstatējuši – pieaugot smagi slimo pacientu skaitam un ārstēšanu pārorientējot no slimnīcām uz ambulatorajām iestādēm, palielinās arī kompensējamo zāļu patēriņš. No 5% līdz 12% paaugstināts arī PVN medikamentiem. Visu to ņemot vērā, minēto ie­stāžu vadītāji aprēķināja, ka 2011. gadā kompensējamo zāļu budžets nedrīkstētu būt mazāks par 78 miljoniem latu. Ņemot vērā, ka piešķirti ir 72 miljoni latu, deficīts varētu būt 5 – 6 miljoni latu.

Valsts piekopj strausa politiku – iebāž galvu smiltīs un gaida, kamēr problēmas tikai aug – vairākkārtīgi ir pieaugusi pirmreizēji noteiktā invaliditāte, aizvien vairāk cilvēku meklē stacionāro palīdzību, pieaug mirstības rādītāji, vai tiešām varam cerēt, ka veselīgs uzturs glābs situāciju, jautā Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.

«Vai tiešām domājam, ka katru dienu apēsts burkāns jau drīzumā ļaus samazināt patērēto kompensējamo zāļu daudzumu?» tā viņa.

Tāds ir SUSTENTO paziņojums pēc publiski izskanējušās informācijas, ka no darba tika atstādināta Veselības ekonomikas centra (VEC) direktore Daiga Behmane par nespēju samazināt jau tā ļoti mazo kompensējamo zāļu budžetu. Jau ziņots, ka paredzamais iztrūkums kompensējamo medikamentu budžetā šogad ir 5 milj. Ls.

«Šī summa jau neapšaubāmi vairs nav atrodama ministrijas iekšējās rezervēs, būtiski nesamazinot kādu citu pacientiem svarīgu pakalpojumu. Vai tiešām personāliju maiņa varētu aizpildīt šo iztrūkumu,» retoriski vaicā G. Anča.

Jūlija sākumā Dundalkā, Īrijā darbu sāka PayPal starptautisko operāciju centrs. Šobrīd tā personālu veido 60 cilvēki, bet līdz gada beigām skaits varētu pieaugt līdz vairāk nekā 200, un 2015.gadā – līdz 1000. Tomēr izrādās, ka šī ziņa nebūt nav iepriecinoša vietējiem bezdarbniekiem, raksta baltic-ireland.ie.

Atklājies, ka vietējo iedzīvotāju valodu prasmes nav pietiekamas, lai strādātu starptautiskajā, daudzvalodīgajā kompānijā.

PayPal globālās darbības viceprezidente Luisa Pelana paziņojusi, ka Īrijas darbaspēka vidū nav, piemēram, holandiešu, vācu, ziemeļvalstu un arī krievu valodas pratēju, tāpēc kompānija apmēram 500 darbiniekus meklēs citās valstīs.

Reaģējot uz šiem komentāriem, Lautas grāfistes Arodizglītības komitejas (VEC) izpilddirektors paziņojis, ka VEC ir spējīga nodrošināt atbilstošu apmācību darba meklētājiem, kas palielinātu viņu izredzes, konkurējot uz darba vietām PayPal. Lai to kvalitatīvi paveiktu, apmācības kursu organizatoriem būtu nepieciešama konkrētāka un plašāka informācija par kompānijas piedāvātā darba būtību.

Latvijā kompensējamo zāļu saraksts no 1. jūlija tiks papildināts vēl ar 90 medikamentiem un 4 ierīcēm, tādējādi sarakstā kopumā būs 1270 medikamenti un 151 medicīniskā ierīce.

Tā Db informēja Veselības ekonomikas centra (VEC) pārstāve Laura Lapiņa.

Vienlaikus VEC ir panācis cenu samazinājumu no 2 līdz 51 % kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajiem 323 medikamentiem. Šī zāļu cenu samazinājuma prognozējamais ietaupījums 2010. gadā vērtējams ap 1,2 miljoniem latu.

VEC atgādina, ka trūcīgiem pacientiem un pacientiem, kuru ienākumi ir līdz 120 Ls mēnesī, pilnībā 100%, 75% un 50% kompensācijas gadījumā tiek apmaksāts lētākais līdzvērtīgas efektivitātes medikaments attiecīgajā zāļu grupā.

Savukārt, ja ārsts pacientam ir izrakstījis dārgāku līdzvērtīgas efektivitātes medikamentu, tad starpība starp dārgāko un lētāko zāļu cenu jāpiemaksā pašam pacientam.

Lai gan Vecrīgā ir vairāk bāru un potenciālo klientu, ne visi spēj sadzīvot ar kaimiņiem un maksāt augstāku nomas maksu nekā citviet

Doma par savu biznesu bārmeņiem Laurim Streņģem un Ronaldam Undzēnam bijusi jau sen, kad abi vēl strādāja pie citiem darba devējiem. Savu biznesu Lauris un Ronalds sāka pirms septiņiem gadiem, apkalpojot izbraukuma banketus, un joprojām ar to nodarbojas. Biznesa attīstība notika pakāpeniski – vispirms viņi nodibināja uzņēmumu, pēc dažiem mēnešiem uzklāja pirmo banketu, vairākus gadus turpināja strādāt algotu darbu. Pēc kāda laika sākuši apsvērt domu, ka vajadzētu savu vietu, kur bāzēties. Tapa pirmais bārs – Ezītis miglā Vecrīgā. Puiši turpinājusi strādāt citviet, taču rudenī līdz ar sezonas beigām uz pilnu slodzi pievērsās savam biznesam. «Dīvainā kārtā Ezītī uzplaukums bija tieši rudenī. Bijušie kolēģi nāca ciemos un bizness lēnām iegrozījās,» atminas Ronalds. Sekojuši bāru projekti gan Rīgā, gan citviet, daži izrādījušies veiksmīgi, dažus nolemts neturpināt. Nesen viņi Vecrīgā atvēruši jaunu bāru – YOLO. Tā ir abreviatūra izteicienam You only live once – tu dzīvo tikai vienreiz.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Lai gan saskaņā ar Veselības ekonomikas centra datiem pašnāvību skaits latvijā samazinās, salīdzinot ar citām valstīm, Latvija tik un tā ir savdabīga rekordiste - šogad katru dienu šeit vismaz viens iedzīvotājs ir atņēmis sev dzīvību, piektdien raksta Neatkarīgā.

Šodien, Starptautiskajā pašnāvību novēršanas dienā, cilvēki tiek mudināti apzināties tās iespējas, ar kurām viņi var palīdzēt krīzē nokļuvušajam.

Pasaules veselības organizācija brīdina, ka pasaulē ik dienu 3000 cilvēku izdara pašnāvību. Veselības ekonomikas centra (VEC) dati ir tiešām cerīgi - salīdzinot ar 2009. gada pirmo pusgadu, šogad tādā pašā laika posmā pašnāvību skaits Latvijā samazinājies par 56. Statistika liecina, ka šogad biežāk nekā pērn apzināti sev dzīvību atņēmuši gados vecāki ļaudis. Pašnāvību skaits palielinājies sieviešu vidū, vecuma grupās no 55 līdz 59 un no 65 līdz 74 gadiem, un vīriešiem, kas vecāki par 80 gadiem.

Būvniecība ir viena no tām nozarēm, kas uz nākotni var skatīties samērā optimistiski.

Lai arī saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju šogad būvniecības nozares attīstības temps būs zemāks nekā pērn, tomēr lielam satraukumam nav iemesla. Izaugsmes tempu palēnināšanās skaidrojama arī ar to, ka būvniecības nozarē iepriekšējos divus gadus izaugsmes tempi bija ļoti strauji, kas nozīmē, ka bāze, ar kuru salīdzina šo gadu, ir ļoti augstā līmenī. Nenoliedzami, ļoti būtisks uzrāviens būvniecībā būs saistīts ar Rail Baltica projektu īstenošanu.

Taču ir arī citi, lai arī ne tik apjomīgi, tomēr Latvijas mērogam gana būtiski projekti, kas ļauj prognozēt, ka būvniekiem darba būs gana. Te var minēt gan LIDL loģistikas centru, gan Rēzeknes olimpiskā stadiona sporta centra izbūvi, gan Vec- rīgas nama Mārstaļu ielā 6 pārbūvi, kur būs Rakstniecības un mūzikas muzeja jaunā mājvietā.

Latvijā tikai nākamgad varētu tikt uzsākti pirmie e-veselības pilotprojekti, pirmdien informē laikraksts Dienas bizness.

Lai gan iepriekš veselības ministrs Juris Bārzdiņš, pilns cerību, pauda, ka šogad vasarā varētu tikt realizēti pirmie e-veselības pilotprojekti, tomēr šobrīd izskatās, ka valstiskā līmenī pirmie pilotprojekti dienas gaismu ieraudzīs tikai 2012.gadā.

To laikrakstam apstiprina Veselības ministrijas (VM) pārziņā esošais Veselības ekonomikas centrs (VEC), kas šobrīd vada trīs Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētus e-veselības projektus: e-veselības kartes un integrācijas platformas informācijas sistēmas izveide; e-apmeklējumu rezervēšanas izveide, veselības aprūpes darba plūsmu elektronizēšana, sabiedrības veselības portāla izveide, informācijas drošības un personas datu aizsardzības nodrošināšana, kā arī e-recepšu informācijas sistēmas izveide.

Rīgas pašvaldība vienojusies virzīt priekšlikumu Rail Baltica projektā izbūvēt tuneļa šķērsojumu Anniņmuižas bulvārī.

Pašvaldības priekšlikums tiks izskatīts Satiksmes ministrijas vadītajā “Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā koordinācijas padome Rail Baltica projekta sniegto papildu iespēju realizēšanai Rīgā” sēdē.

Iepriekš diskusijās iedzīvotāji pauda bažas par Anniņmuižas bulvāra satiksmes pārvada vizuālo un autotransporta radīto trokšņu, izmešu un putekļu negatīvo ietekmi, kas var degradēt apkārtējo teritoriju. Lai arī tuneļa izbūve ir dārgāka, ar sarežģītāku būvniecības procesu un lielākām uzturēšanas izmaksām, tomēr tuneļa būve samazina ietekmi uz apkārtējo teritoriju, tāpēc Rīgas pašvaldība ņēmusi vērā iedzīvotāju bažas un vēlas šajā šķērsojumā izbūvēt tuneli.

"Rail Baltica" projektā Anniņmuižas ielu un Anniņmuižas bulvāri savienojošo šķērsojumu varētu veidot kā tuneli, šāda konceptuāla vienošanās panākta Satiksmes ministrijas vadītajā "Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā koordinācijas padomes "Rail Baltica" projekta sniegto papildu iespēju realizēšanai Rīgā" sēdē.

Tuvākajā laikā Satiksmes ministrija, Rīgas pašvaldība, AS "RB Rail" sāks konsultācijas ar Eiropas Komisijas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru par šķērsojuma būvniecības izmaksu attiecināmību "Rail Baltica" projektā.

Satiksmes ministrijas Padome šo risinājumu izskatīja pēc Rīgas pašvaldības ierosinājuma. "Sākotnēji bija iecerēts izbūvēt satiksmes pārvadu, tomēr pēc vairākkārtējām konsultācijām ar iedzīvotājiem un apkaimju organizācijām ņēmām vērā viņu vēlmi novirzīt satiksmi zem dzelzceļa, tāpēc virzījām priekšlikumu Rail Baltica projektā izbūvēt tuneļa šķērsojumu Anniņmuižas bulvārī. Tuneli plānots izbūvēt, ņemot vērā labāko starptautisko praksi, lai dzelzceļu būtu iespējams šķērsot droši, ērti un patīkami visiem autotransporta un sabiedriskā transporta dalībniekiem," skaidro Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Baltijas jūras krastā kaut kur starp igauņu un leišu tautām atrodas mežs ar aptuveni diviem miljoniem dažādu dzīvnieciņu, kuri reiz pamanījās nodzīvoties tik tālu, ka zvēriem no citiem mežiem palūdza aizdot kādu grasi, lai varētu savilkt galus kopā. Sacīts - darīts, tomēr izrādījās, ka aizdodošie zvēri prasa konsolidēt piejūras mežu cerībā, ka tā iemītnieki kādreiz aizdoto sāks arī atdot. Pie konsolidācijas galvenokārt ķērās meža premjers Lāčuks un finanšu ministrs Vilks, un tad tikai sākās…

Vispirms Vilks paziņoja, ka nav diez ko svarīgi, kā mežs izskatīsies pēc dažiem gadiem, jo svarīgākāis ir sarakt pietiekami daudz sēņu ar visām saknēm jau tagad. Visvairāk uz Vilku apvainojās vieni no mazākajiem meža iemītniekiem pēc tam, kad viņš paziņoja, ka neies jau vaktēt katru ezīti, kurš grib tīties uz kaimiņu mežiem. Rezultātā Lāčukam ar Vilku nācās domāt, kā risināt problēmu, kad viena daļa ezīšu tiešām notinās miglā (aizbrauca arī Vinnijs Pūks, jo viņa medus krājumi tika iekasēti nodokļu veidā, bet bites - optimizētas), bet otra - apvainojušies noslēpjas ēnainākajā meža daļā un pa kluso tirgo avenes, neatskaitot Vilka ministrijai pat lapas no aveņu kātiņiem. Tomēr visplānāk klājās Sarkangalvītei un viņas vecmāmiņai. Vispirms jau Sarkangalvītei nācās nest vecmāmiņai pusjēlus pīrādziņus, jo gāzei Vilks uzlika tādu nodokli, ka pilnībā atļauties izcept nekādi nevarēja. Tajos esošā gaļa vēl pērn tika ieskaitīta meža eksporta bilancē un ražošanas apjoma pieaugumā. Taisni vai neērti piebilst, ka visu ceļu no krūmiem uz Sarkangalvīti glūnēja finanšu Vilks, domādams, ko vēl viņai varētu novilkt, lai varētu parādīt aizdevējzvēriem - redzat, mēs veicam strukturālās reformas!

Polijas lēmums aizliegt ievest dzīvas cūkas rada zaudējumus Latvijas ražotājiem.

Polija dzīvu dzīvnieku ievešanu valstī liedza pēc tam, kad Lietuvā divās saimniecībās tika konstatēta bīstamā infekcijas slimība – cūku klasiskais mēris. Latvijas cūku audzētāju asociācijas direktors Dzintars Veide norāda, ka aizliegums nopietnas problēmas rada vismaz trīs lielām saimniecībām, kas uz Poliju eksportēja sivēnus.

«Polijas lēmums slikti ietekmē ražotājus. Jau tā šogad maksa par sivēniem ir zemāka, nekā pērn, taču izmaksas ir pieaugušas, īpaši graudu cena,» situāciju skaidro Dz. Veide. Ap 40 – 60 tūkstoši eiro – tik lieli ir neiegūtie ieņēmumi jūnijā uzņēmumam SIA PF Vecauce, kas vidēji mēnesī ap 60 – 80 % no saražotā eksportēja uz Poliju. PF Vecauce valdes priekšsēdētājs Kristaps Melbārdis uzsver, ka šobrīd sekas ir dramatiskas – uzņēmums ir lielā apgrozāmo līdzekļu trūkumā, turklāt veidojas dzīvnieku uzkrājumi.

Veselības ministrija atbalsta vienotus iepirkumus veselības aprūpes jomā.

«Veselības ministrija (VM) uzskata, ka ideja par vienotiem iepirkumiem veselības aprūpes jomā ir visnotaļ pozitīva un atbalstāma,» DB uzsvēra VM Komunikācijas nodaļa, vienlaikus akcentējot, ka jau šobrīd ārstniecības iestādēm nekas netraucē vienoties kopēju iepirkumu veikšanai, kas ļautu ietaupīt ārstniecības iestāžu līdzekļus.Latvijā centralizētus iepirkumus veselības aprūpē, pēc VM datiem, veic Nacionālais veselības dienests (iepriekš VEC un VNC), kurš darbojas kā pasūtītājs, piemēram, vakcīnu iepirkumos. Vairāki nozares pārstāvji atzina, ka dienests varētu būt viena no institūcijām, kura varētu «kūrēt» iepirkumus plašākā spektrā.

SIA Gavi Store joprojām ražo un izplata kaltētu govs mēslu pulveri gavi, ko pievieno ūdenim, ar ko mazgā grīdu

Aizspriedumi šajā biznesā ne vien traucē, bet arī palīdz nodrošināt publicitāti.

Iepriekš gavi pulveri ražoja un izplatīja Alīnas Gržibovskas uzņēmums SIA Domi. Tas nebija kompānijas vienīgais darbības virziens, tā nodarbojās arī ar dzīvnieku pieskatīšanu. «Man diezgan veiksmīgi attīstījās dzīvnieku pieskatīšanas bizness, bet trūka laika, lai pilnvērtīgi pievērstu uzmanību gavi. Turklāt jārēķinās, ka dzīvnieku pieskatīšana ir lokāls bizness. Lai gan klientu loks katru gadu paplašinājās un bija patīkami vērot tā attīstību, man bija jārēķinās ar objektīvo realitāti. Mans vīrs dzīvo ārzemēs – ja dzīvošu pa divām valstīm, nevarēšu nodarboties ar dzīvnieku pieskatīšanu,» stāsta Alīna. Tāpēc viņa šo biznesu pārdeva un kopš pagājušā gada 1. oktobra vairs nav šī uzņēmuma īpašniece. Attīstīt savu kompāniju no nulles un pēc četriem gadiem to pārdot – tā viņai bijusi ļoti interesanta pieredze. Pērn jūlijā Alīna ievietoja sludinājumu par uzņēmuma pārdošanu bizon.lv, septembra sākumā bija pārrunas ar pircēju un oktobrī uzņēmumam jau bija cits īpašnieks. Darījuma summa neesot bijusi liela, bet pārdošanas scenārijs bijis izdevīgāks nekā uzņēmuma slēgšana, un Alīna vēlējusies, lai iesāktais bizness turpinātos.

Irbes jūras šaurumā svētdien notikusi divu kravas kuģu sadursme, aģentūra BNS uzzināja Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienestā.

Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC Rīga), veicot kuģu satiksmes monitoringu novēroja, ka divi kravas kuģi vec bīstamu manevru, pēc kura Irbes jūras šaurumā pie Miķeļbākas notika Dānijas Maersk Etienne un Panamas Coral Opal kuģu sadursme.

Krasta apsardzes dienests informē, ka sadursmē abi kravas kuģi ir guvuši bojājumus un kuģī Coral Opal balasta tankā ir neliela sūce, kura neietekmē kuģa peldspēju. Cilvēki nav cietuši.

MRCC Rīga nekavējoties uz notikuma vietu nosūtīja glābšanas kuģi KA-14 Astra, kura apkalpe veica vizuālo apsekošanu un kuģu pārbaudi jūrā. Papildus MRCC Rīga norīkoja Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteru doties uz notikumu vietu, lai veiktu video un foto faktu fiksāciju un pārbaudītu vai bojājumu rezultātā nav notikusi naftas produktu noplūde jūrā.

Politiska mazspēja atsijāt graudus no pelavām legālo taksometru biznesu tur trauksmes stāvoklī, ko pārtrauktu saprātīgas nodevas ieviešana par katru taksometru

Aptuveni 45 miljoni eiro. Tik liela summa šķir legālā taksometru biznesa gada apgrozījumu Latvijā, kas ir 10 miljoni eiro, no kopējā nozares apgrozījuma, ko eksperti lēš aptuveni 55 miljonus eiro lielu, legālajiem pieskaitot arī mijkrēšļa ekonomikas aizsegā sniegtos taksometru pakalpojumus. Pēdējie tātad jāatzīst par tirgus līderiem pat tad, ja aprēķini par nelegāļu daļu nav precīzi.

Tā kā joprojām nav izdevies ieviest normālu un esošajai situācijai adekvātu regulējumu, pēc pašas taksometru nozares paustā, tur valda deviņdesmito gadu likumi. Tas nekas, ka atšķirībā no pēcpadomju gadiem taksometru vadītāji tagad stūrē vairāk vai mazāk pieklājīga izskata un tehniskā stāvokļa automašīnas un to saloni pēc cigarešu dūmiem varbūt vairs nesmird, tomēr aiz salīdzinoši jēdzīgās ārienes notiek netīri cīniņi par vietu, teritoriju un pasažieru dibeniem.

Pieņemt pēc iespējas vairāk sabiedrībai tīkamus lēmumsu, kā arī izteikt priekšlikumus par tādu nepieciešamību. Šķiet, šādu savdabīgu sporta veidu, ievērojot pirmsvēlēšanu maratona labākās tradīcijas, ir iecienījuši Latvijas politiķi.

Proti, vienas dienas laikā izskanēja divas visnotaļ interesantas ziņas, kas gan no uzņēmēju, gan arī no sabiedrības viedokļa kopumā principā ir visnotaļ apsveicamas, tikai pašreizējā situācijā tām ir stipri vien pieticīgs segums. Vispirms valsti pāršalca ziņa, ka pēc ilgstošas stīvēšanās, ķīvēšanās un savstarpējo apvainojumu publiskas paušanas, Saeimas deputāti ir nolēmuši akcīzes nodokļa dabasgāzei piemērošanu atlikt līdz nākamā gada vasarai. Pēc tam zemkopības ministrs Jānis Dūklavs nāca klajā ar paziņojumu, ka vajadzētu atbrīvot vētrā cietušo mežu īpašniekus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) par koksnes pārdošanu.