Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Narciss tērpi nopērkami arvien plašākā areālā ārpus Latvijas, taču eksporta attīstība prasījusi vairāk laika, nekā sākotnēji plānots.

Taču kopš šīs vasaras modes nams Narciss ir vairāk pamanāms arī pašu mājās – Berga bazārā ir atvērts šā zīmola veikals un ateljē. Tas ir ar individuālu pieeju, stāsta Alise Trautmane, SIA Narciss īpašniece. Liels pluss esot iespēja turpat uz vietas apģērbu koriģēt, pielāgojot to figūrai. «Domāju, ka mūsu pārdošanas rezultāti būtu sliktāki, ja nebūtu šī pakalpojuma. Blakus ir citi Latvijas modes dizaineru salonveikali – Anna LED, Latvijas modes Klase, kas rada auru šim rajonam,» teic Alise.

Veikalam grūti atrast darbiniekus, viņa atklāj. «Latvijā ir tik maz apģērbu veikalu, kur man patīk apkalpošana. Pārdevējs veikalu var padarīt brīnišķīgu vai arī pilnībā sabojāt priekšstatu par zīmolu. Darbinieku meklējumi ir aktuāli, domāju, ne man vienai. Šai profesijai ir jāpatīk un jāmāk iemantot klientu cieņu un uzticību. Tā nav pierunāšana vai klanīšanās. Jābūt profesionālim, un tādu ir maz. Tas netiek uzskatīts par cienījamu darbu,» viņa spriež.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums Tieto paplašina savu darbību Latvijas IT tirgū, pārņemot Affecto Latvija saistības ar klientiem valsts, finanšu un citos sektoros.

Saskaņā ar stratēģijas maiņu, ko noteikusi situācija Baltijas valstu ekonomikā, Affecto Latvija īpašnieki nolēmuši būtiski samazināt uzņēmuma darbības apjomus un darbinieku skaitu Latvijā, izņemot apdrošināšanas sektoru, kurā Affecto Latvija turpinās darbu, Db.lv informēja TietoEnator Alise valdes priekšsēdētājs Elmārs Gengers.

Noslēgtā vienošanās paredz, ka Tieto grupas uzņēmums TietoEnator Alise pārņem Affecto Latvija līgumsaistības līdz ar lielāko daļu Latvijas klientu, tajā skaitā, Valsts Obligātās Veselības Apdrošināšanas Aģentūru, LR Iekšlietu ministriju, Valsts Ieņēmumu Dienestu, citām valsts iestādēm, bankām un uzņēmumiem, un turpinās to izpildi. TietoEnator Alise pārņem arī 28 Affecto Latvija darbiniekus, kurus iekļauj savā komandā. Vienošanās stājas spēkā 2009. gada 1.jūlijā.

Veiktas izmaiņas IT pakalpojumu uzņēmuma TietoEnator Alise padomē, liecina Lursoft informācija.

No padomes priekšsēdētāja amata atcelts Penti Unkuri, bet no padomes priekšsēdētāja amata atcelta Paivi Annika Forsmane. Padomē iecelts tās priekšsēdētājs Ulfs Rubens Hamarbergs, kā arī padomes locekļi Monika Elizabete Ek–Lindbloma un Peters Lindgrēns.

TietoEnator Alise valdes priekšsēdētājs ir Elmārs Gengers. TietoEnator Alise ir viens no vadošajiem Baltijas IT pakalpojumu uzņēmumiem programmatūras izstrādes un izplatīšanas jomā. 2005. gadā uzņēmums, kas tobrīd bija pazīstams kā IT Alise, pievienojās lielākajam IT pakalpojumu piegādātājam Ziemeļvalstīs – Tieto un mainīja nosaukumu uz TietoEnator Alise.

Lai spētu nopelnīt rotu biznesā, jāstrādā daudz vai arī jāpievēršas tādām rotām, kādas ar mašīnām izgatavot nevar

Tā uzskata rotu māksliniece Alise Tālberga. «Ir vairākas galējības nozarē. Mūsdienās ir 3D printeri, rotaslietu fabrikas, tūkstošiem rotu. Lai nopelnītu plaša patēriņa rotu tirgū, jāstrādā lēti un produktīvi. Otra iespēja ir darīt kaut ko tādu, ko mašīnas un fabrikas nevar paveikt. Es konkrēti pievēršos senajām tehnikām, piemēram, gravēšanai ar roku, zudušā vaska tehnikai,» ieskicē Alise. Mūsdienās pastiprināti pievērš uzmanību modernām rotām, kas izgatavotas no visdažādākajiem materiāliem, taču šis virziens viņu neinteresē. Alisi vairāk saista klasiskas vērtības. Alisei patīk strādāt ar individuāliem pasūtījumiem, kas nozīmē, ka gadās diskutēt ar klientiem. «Vēl pirms pirmās klases mācījos mākslas skolā. Un, galu galā, es neesmu mācījusies 15 gadus, lai izpildītu tikai citu pasūtījumus. Kuram gan citam, ja ne man, būtu jābūt tam cilvēkam ar gaumi un noteicējai pār to, kā jāizskatās konkrētai rotai. Es varu pielāgoties vēlmēm, izpildīt kādu pasūtījumu, bet to daru ar priekšnosacījumu, ka rezultātam jāatbilst manam priekšstatam par gaumīgu rotu,» saka Alise. Tomēr viņa pati rotas tikpat kā nenēsā, ja nu vienīgi svētku reizēs. Daudzi par to brīnās, bet, visu dienu pavadot ar rotaslietām un pārējā laikā domājot par tām, vairs nav vēlmes tās nēsāt. «Kad rota ir gatava, vēlos to palaist pasaulē kā bērnu, lai tā dzīvo pati savu dzīvi,» saka Alise.

Viens no Somijas IT korporācijas Tieto meitasuzņēmumiem Latvijā TietoEnator Alise ceturtdien mainījis nosaukumu uz Tieto Latvia, bet no nākamā gada tas apvienosies ar otru Tieto uzņēmumu Latvijā – TietoEnator.

Tādējādi divu Tieto meitasuzņēmumu vietā Latvijā sākot no 2011.gada darbosies viens uzņēmums – Tieto Latvia.

«Latvijas Tieto uzņēmumu apvienošana, investēšana jaunu kompetenču attīstīšanā un jaunu pakalpojumu piedāvājums radīs platformu, kas atbalstīs Latvijas un Latvijas uzņēmumu konkurētspēju globālajā tirgū,» ir pārliecināts Tieto Corporation viceprezidents un Tieto International vadītājs Pekka Viljakainen.

Viņš arī atzīmēja, ka šobrīd klienti no Tieto uzņēmumiem Latvijā prasa daudz lielāku projektu realizāciju, līdz ar to apvienošanās ļaus labāk tos realizēt, un būt produktīvākiem.

Tirgus samaisījis IT programmizstrādātāju kārtis, karaliskais flešs izkritis TietoEnator.

Lielākajiem IT programmizstrādātājiem pērn bijuši ļoti dažādi darbības rezultāti. Atšķirībā no 2009. gada, kad puse TOP dalībnieku strādāja ar zaudējumiem, pērn visi šie uzņēmumi spējuši pelnīt. Ņemot vērā vietu sadalījumu, kārtis ir pamatīgi samaisītas, un pirmajā vietā ir nonācis IT uzņēmums SIA TietoEnator.

Palielina apgrozījumus

Abiem Tieto grupas uzņēmumiem Latvijā 2010. gads ir izdevies. Lai arī šā gada sākumā Tieto Latvia (iepriekšējais nosaukums TietoEnator Alise) piedzīvojis strukturālas izmaiņas, apvienojot divus uzņēmumus, tās ietvēra gan administratīvo funkciju un procesu apvienošanu, gan pārcelšanos uz jaunām telpām 2010. gada rudenī, kā arī citas izmaiņas, pagājušā gada darbības rezultātus vēl apskatām dalījumā pa abām komercsabiedrībām - TietoEnator un Tieto Latvia. TietoEnator pēc nelieliem zaudējumiem 2009. gadā (83,2 tūkst. Ls) pērn nopelnījis 732,2 tūkst. Ls, turklāt kāpinājis apgrozījumu par 4,8% - līdz 12,4 milj. Ls, kas ir labākais rezultāts nozares top uzņēmumu vidū.

IT uzņēmums TietoEnator Alise ir iesniedzies sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Veselības ekonomikas centra (VEC) elektroniskās veselības kartes informācijas sistēmas izstrādāšanas iepirkumu, liecina IUB dati.

TietoEnator Alise pretenziju iemeslus, kamēr nav beidzies sūdzības izskatīšanas process, nesniegs, DB norādīja uzņēmuma pārstāve Agita Kārkliņa. TietoEnator Alise sūdzību IUB skatīs 7.jūnijā.

VEC slēgtajā konkursā par elektroniskās veselības kartes informācijas sistēmas izstrādāšanu pretendenti piedāvājumus varēja iesniegt līdz 4.jūnijam.

Konkursa rezultātā paredzēts ieviest e-veselības kartes informācijas sistēmu, kas tiks veidota, lai nodrošinātu centralizētu pacientu veselības informācijas uzglabāšanu. «Tādējādi vienuviet tiks nodrošināta šīs informācijas pieejamība gan pašam pacientam, gan ārstniecības personām no dažādām ārstniecības iestādēm, kas piedalās konkrētā pacienta ārstēšanā,» iepriekš iepirkuma nepieciešamību skaidroja VEC pārstāvji.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un VAS Privatizācijas aģentūra (PA) ir vienojušās par sadarbību VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanā, informē PA.

Valsts kapitāla daļu pārdošana tiks veikta pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) akceptēto Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādāto ziņojumu par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātiem.

VSAA direktore Inese Šmitiņa norāda, ka noslēgtais sadarbības līgums ar PA ļaus veikt VSAA valsts kapitāla daļu pārdošanu bez papildus valsts budžeta resursu piesaistes. Veiksmīgas pārdošanas rezultātā valsts pensiju speciālais budžets saņems papildu ieņēmumus. Šis ir labs piemērs kā valsts iestādes, apvienojot to kapacitāti, var valsts pārvaldes procesus padarīt efektīvākus un būtiski ietaupīt līdzekļus, saka VSAA pārstāve.

Pēdējā laikā pieaudzis ir pieprasījums pēc preču piegāžu tīkla vadības risinājumiem tirgotājiem, piegādātājiem un ražotājiem.

Turklāt interesi izrāda ne tikai topošie, bet arī esošie mazumtirdzniecības veikalu tīklu, loģistikas parku un noliktavu vadītāji, kā arī preču piegādātāji. «Ir jūtams, ka ekonomiskās krīzes laikā ar mazumtirdzniecību saistītajos uzņēmumos papildus nepieciešamībai kāpināt darba efektivitāti īpaši aktualizēsies un kļuvusi izteikti svarīga piegāžu tīkla plānošana. Ja iepriekš bija jāņem vērā esošais un vēsturiskais pieprasījums (sezonālās tendences, konkrētu produktu aprites ātrums u.tml.), tad šobrīd ir jāspēj prognozēt patērētāju vajadzību izmaiņas, ņemot vērā pirktspējas samazināšanos, un nekavējoties pielāgot loģistikas tīkla darbību,»atzīst Ludmila Černova, SIA TietoEnator, Mazumtirdzniecības un loģistikas nodaļas piegādes ķēžu biznesa virziena vadītāja.

Visiem, kas interesējas par Latvijas ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbības konkurētspēju, ir zināms, ka Latvijas kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un priekšrocības nav gana apjaustas un izmantotas.

Tieši šī iemesla dēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2021. gadā prezentēja 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, kas tiek konsekventi ieviesta, un Latvijas Banka cieši sadarbojas ar Finanšu ministriju, rūpīgi vērtējot šī brīža problēmjautājumus un soļus, kas veicami, lai panāktu izrāvienu.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt līdz 9% no IKP 

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no...

2023. gada 8. februārī jau trešo gadu pēc kārtas notika Latvijas kapitāla tirgus forums, kura atklāšanā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāja Verena Rosa uzsvēra, ka efektīvu kapitāla tirgu attīstības veicināšana ir būtiska, lai veidotu noturīgāku finanšu sistēmu un spēcīgāku ekonomiku. Viņa atzina, ka lielākā daļa Eiropas Savienības uzņēmumu izaugsmes finansēšanā paļaujas uz banku kredītiem, taču finansējuma avotus nepieciešams dažādot. Turklāt pāreja no aizņēmumiem uz akciju emisiju ļautu samazināt uzņēmumu, mājsaimniecību un valdību augsto parādsaistību līmeni.* Kapitāla tirgus attīstība ļautu daudzveidot finansējuma avotus uzņēmumiem un sniegtu iespējas Eiropas iedzīvotājiem ar saviem līdzekļiem piedalīties uzņēmumu izaugsmē un potenciāli arī vairot savu kapitālu. Tādējādi kapitāla tirgus attīstība pozitīvi ietekmētu visas iesaistītās puses.

Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens Latvijas kapitāla tirgus forumā apliecināja, ka Finanšu ministrija un valdība ir gatavas strādāt pie mūsu valsts kapitāla tirgus attīstības un šim darba virzienam jābūt nākamajai prioritātei pēc valsts budžeta un nodokļu pamatnostādnēm. Pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), un finanšu ministrs minēja ambiciozu mērķi šī Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9–10 % apmērā no IKP. Lai tuvotos šādam rādītājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgū iesaistīto pušu līdzdalība.

Tirgus kapitalizācija 9 % apmērā no IKP ir aptuveni 4 miljardi eiro. Tas ir nozīmīgs rādītājs, kura sasniegšanai nepieciešams konkrēts plāns un konkrēts uzdevums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras var piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū. Pretējā gadījumā ambiciozo mērķi sasniegt nebūs iespējams. Atzinīgi vērtējama Finanšu ministrijas spēja publiskos izteikumus sakņot darbos. Šī gada 16. maijā Ministru kabinetā izskatītais informatīvais ziņojums par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību ir liels solis pareizā virzienā, jo nosaka kapitāla tirgus attīstības mērķi un virzienus vidējā termiņā, lai veicinātu finansējuma pieejamību ekonomikas izaugsmei un transformācijas veicināšanai, kā arī sniegtu ieguldījumu iespējas, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību ieguldītājiem. Tomēr aktīva darba posms ar to tikai sākas.

Mūsuprāt, valstij jārāda piemērs, kas aktivizētu vietējo kapitāla tirgu. Finanšu ministra minētais mērķis – būtiski kāpināt Latvijas kapitāla tirgus kapitalizāciju, sasniedzot 9 % no IKP, – nozīmē, ka Latvijas kapitāla tirgū būtu jāienāk vismaz trim tikpat lieliem uzņēmumiem kā igauņu milzis Enefit Green ar 1 miljarda eiro kapitalizāciju. Labākai izpratnei te minams arī cits salīdzinājums ar kaimiņvalsti Igauniju – šāds apjoms būtu līdzvērtīgs sešiem Tallinna Sadam publiskajiem piedāvājumiem apvienojumā ar vienu Enefit Green piedāvājumu. Salīdzinājums ar šiem labi zināmajiem Igaunijas piemēriem uzskatāmi parāda – ja kapitāla tirgus izaugsmi ceram balstīt uz samērā maziem uzņēmumiem, būs nepieciešams daudz šādu uzņēmumu, kas gatavi piesaistīt finansējumu biržā.

Uzņēmumu, t. sk. valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, dalība kapitāla tirgos nav pašmērķis. Tas būtu nozīmīgs grūdiens Latvijas ekonomikai kopumā, dodot uzņēmumiem iespēju piesaistīt krietni plašāku finansējumu ar saviem noteikumiem, neieķīlājot uzņēmuma rīcībā esošos pamatlīdzekļus. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām savukārt nebūtu jāprasa budžeta līdzekļi izaugsmes finansēšanai un budžeta līdzekļus varētu novirzīt citiem valstiski svarīgiem mērķiem. Jaunu un pievilcīgu uzņēmumu ienākšana kapitāla tirgū neapšaubāmi dotu iespēju investēt vietējos līdzekļus pašmāju uzņēmumu izaugsmē un veicinātu arī mājsaimniecību interesi par investīcijām vietējos tirgos.

Latvijas Banka turpina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas labi sāktās iniciatīvas Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, ieviešot 10 soļu programmu. Uzņēmumi, kam nepieciešams finansējums attīstībai, novērtē un izmanto iespēju Vērtspapīru smilškastē saņemt ekspertu vērtējumu par uzņēmuma gatavību piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū un ieteikumus vēl nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai varētu izlaist akcijas vai obligācijas.

Kopš Vērtspapīru smilškastes atklāšanas pagājušā gada aprīlī tajā savu gatavību dalībai kapitāla tirgū novērtējušas trīs Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības – SIA "Rīgas satiksme", SIA "Rīgas ūdens" un SIA "Rīgas namu pārvaldnieks". Sadarbība ar minētajām kapitālsabiedrībām ir bijusi ļoti veiksmīga un vērtīga – uzņēmumi ir saņēmuši Latvijas vadošo kapitāla tirgus ekspertu sākotnējo novērtējumu par gatavību dalībai kapitāla tirgū, savukārt Vērtspapīru smilškastes darba grupai ir bijusi iespēja iepazīt attiecīgās kapitālsabiedrības un veidot nākotnes sadarbību.

Izveidotais atbalsta mehānisms atzīts par noderīgu, un tā darbībai nākotnē ir liels potenciāls. Galvenais ieguvums ir iespēja uzņēmumam saņemt objektīvu un vispusīgu viedokli, ņemot vērā to, ka darba grupā strādā dažādu jomu eksperti – finanšu, korporatīvās pārvaldības, ilgtspējas un citu jomu, kas ir ļoti būtiskas, uzsākot emisijas procesu.

Pēc izvērtējuma saņemšanas būtisks aspekts ir komunikācija starp uzņēmuma vadību un darba grupu, lai nodrošinātu visu neskaidro jautājumu apspriešanu, tādēļ pēc katra izvērtējuma sagatavošanas darba grupa un uzņēmuma vadība tiekas kopīgā sanāksmē, kurā tiek nodrošināta savstarpējā atgriezeniskā saite. No Vērtspapīru smilškastes dalībniekiem esam saņēmuši lieliskas atsauksmes, un atbalsta mehānisms ir novērtēts kā pirmais solis katram, kas plāno iziet kapitāla tirgū un vēlas saņemt novērtējumu par savām iespējām un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Šo gadu laikā esam runājuši gan ar nozari, gan investoriem, gan politiķiem, kas uzsver būtiskus ieguvumus no tā, ka vairāk mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības piesaistītu finansējumu kapitāla tirgū. Tādējādi arī valsts fondēto pensiju sistēmas līdzekļi tiktu novirzīti vietējās ekonomikas stiprināšanai.

Izmaiņas Latvijas kapitāla tirgū nenotiks pašas no sevis – būtiski lēmumi ir jāpieņem jau pašlaik, lai nākotnē sagaidītu progresu Latvijas kapitāla tirgū un tas spētu sniegt pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai un ekonomikai, un Latvija spētu izkļūt no šobrīd nepatīkamās pēdējās pozīcijas salīdzinājumā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm.

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

IT uzņēmums TietoEnator Alise ir iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Integrētā tarifa vadības sistēmas pilnveidošanas konkursu.

«Strīdīgais jautājums attiecas uz mūsu piedāvājuma noraidīšanas iemesliem,» Db sūdzības iemeslu norādīja TietoEnator Alise tirdzniecības direktors Mārtiņš Liberts.

Uzņēmums sūdzību iesniedzis 12.oktobrī, IUB vēl nav noteicis, kad sūdzība tiks izskatīta.

VID konkursā par integrētā tarifa vadības sistēmas pilnveidošanu, uzturēšanu un autoruzraudzības nodrošināšanu uzvarēja Lattelecom meitas uzņēmums Lattelecom Technology. Līguma summa saskaņā ar IUB informāciju ir 495 867Ls.

Kopumā VID konkursā bija pieteikušies divi pretendenti.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Zemkopības ministrija (ZM) noslēgusi iepirkumu konkursu par Valsts meža dienesta (VMD) Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas modernizāciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Kā liecina konkursa noslēgšanās sludinājums, Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas modernizācija izmaksās 409 tūkst, Ls, un to veiks SIA Tieto Latvia.

Uzņēmums par konkursa uzvarētāju no diviem pretendentiem noteikts, kā galveno kritēriju izvirzot saimniecisko izdevīgumu. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas modernizācijas projekts tiks veikts ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansējumu Latvijas Lauku attīstības programmas 2007. - 2013. gadā atbalsta pasākuma «Tehniskā palīdzība» ietvaros.

SIA Tieto Latvia reģistrēta 1994. gadā un darbojas datoprogrammēšanas nozarē. Iepriekš uzņēmums bija pazīstams ar nosaukumu SIA Latvijas-Lieutvas kopuzņēmums IT Rīga, SIA Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums IT Alise, SIA IT Alise un SIA TietoEnator Alise.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Exigen neapstiprina, bet arī nenoliedz, ka rit pārrunas ar Tieto par uzņēmuma pārdošanu, ziņo Lietišķā Diena/Dienas Bizness.

Uzņēmumiem apvienojoties, tie iegūst gan lielāku konkurētspēju tirgū, gan palielina savu eksporta potenciālu, LD/DB vērtēja IT uzņēmuma RIX Technologies valdes locekle Eva Butāne. Attiecībā uz savu uzņēmumu viņa norāda - «ja darījumam pievienoto vērtību redz abas puses, tad visam ir sava cena».

Šobrīd Somijas korporācijas Tieto uzņēmumiem Latvijā - TietoEnator un TietoEnator Alise, biznesa apjomu saglabāšanai un tālākas izaugsmes nodrošināšanai ir trīs dabīgi attīstības scenāriji. Viens no tiem paredz t. s. zemnieka principu - biznesa apjomus palielināt uz esošās klientu bāzes. Otrs ir mednieka princips - agresīvāk pozicionēt sevi tirgū un ar aktīvākiem mārketinga paņēmieniem censties atņemt kumosu konkurentiem. Savukārt trešais princips paredz citu tirgus spēlētāju iegādi.

Turpinot cīņu ar sliktu reklāmu, Badad.lv ir apkopojis sliktākās reklāmas jūnijā jau tradicionālajās nominācijās – sliktākā drukātā reklāma, sliktākā reklāma vidē, sliktākais TV reklāmas klips, sliktākā interneta reklāma, sliktākā reklāma logo/identitātes kategorijā.

Neskatoties uz to, ka beidzot ir atnākusi vasara un daudzi dodas atvaļinājumos, iesūtīto slikto reklāmu apjoms ir mazinājies tikai nedaudz. Jūnijs mums ir devis sliktāko interneta risinājumu Andostrenone mājas lapu, kas lieku reizi parāda, kā laba iecere var tikt sabojāta, nepievēršot pietiekamu uzmanību detaļām – šajā gadījumā tekstu adaptēšanai. Produkts, kas, iespējams, tiešām ir labs, tiek padarīts par izsmieklu ar tekstiem, kurus latviešu valodā ir rakstījis cilvēks, kam acīmredzami tā ir svešvaloda, kurā skolā viņš saņēma 3. Un šī jau ir izteikta tendence Latvijas reklāmā, jo badad.lv gandrīz katru mēnesi vērtē šādi adaptētas reklāmas.

Aksesuāru zīmola DDSLL Girls krāsainās somiņas lielākoties iegādājas pircēji ārpus Latvijas, tāpēc tā veidotājas Alise Ābele un Liene Bērziņa spriež, ka viņu izgatavotajai produkcijai sezona ir vienmēr

DDSLL Girls visvairāk pirktais produkts ir mazās somiņas – t.s. klači. Tās ir dažāda izmēra, ar plecu lenci un bez tās. Tāpat sortimentā ir mugursomas, datorsomas, kosmētikas maciņi, rotaslietu, kredītkaršu un telefonu maciņi. No aksesuāriem zīmols piedāvā teju visu, bet tam nav apģērbu.

«Gribētos nākotnē saglabāt to, ka viss ir izgatavots ar rokām, nepazaudēt īpašo pievienoto vērtību, ka katra prece ir unikāla, nekas nav rūpnieciski «sačakarēts». Tas mazliet liedz iet lielu apjomu virzienā, taču tas arī nav tas, ko mēs ar prieku darītu. Tā vietā labāk saglabājam to, ka viss ir vienā eksemplārā,» saka Alise.

Rokdarbu platforma Etsy ir DDSLL Girls galvenais noieta kanāls. Pirms kāda laika zīmolam bija arī savs interneta veikals, bet Alise saprata, ka viņas produkcijai tas nav pats piemērotākais kanāls. «Tā kā izgatavojam mākslinieciskus produktus vienā eksemplārā, katra soma jābildē un jāievieto veikalā atsevišķi. Tas prasa pārāk daudz laka un sniedz pārāk maz ienākumu, savukārt Etsy mums piegādā samērā daudz klientu – cilvēki zina, ka tur var meklēt ar rokām izgatavotas kvalitatīvas lietas. Ja cilvēks ieiet Google meklēt somu, tad ir tūkstošiem variantu, un iespēja, ka viņš atradīs tieši mūsu veikalu, ir ļoti maza. Ar savu veikalu jaunus cilvēkus ir grūtāk piesaistīt,» secina Alise.

Ar šī gada 1. decembri Kuldīgas Galvenās bibliotēkas abonementā testa režīmā uzsākta automatizēta grāmatu izsniegšana un saņemšana. Lasītāja izvēlētās grāmatas tiek ieskenētas ar svītrkodu skeneri, līdzīgi kā preces veikalā, un dati saglabājas bibliotēkas informācijas (BIS) sistēmā.

Ar elektroniskā kataloga http://kuldiga.biblioteka.lv/Alise/ palīdzību ir iespēja pārliecināties, vai grāmata atrodas plauktā, vai ir izsniegta. Pēc lasītāju vēlmēm ir iespējams arī izdrukāt čeku, kur uzrādītas visas paņemtās grāmatas, to atdošanas datums, kā arī ziņas par pašu lasītāju un bibliotēku, informē Kuldīgas pašvaldība.

Bibliotēku automatizācijas process turpinās arī Kuldīgas rajonā. Ar nākamo gadu 21 (no 26) pagastu un pilsētu bibliotēkām strādās ar bibliotēku informācijas sistēmu ALISE. Katra bibliotēka savus lasītājus reģistrēs kopējā datu bāzē un Kuldīgas rajona kopkatalogam pievienos jaunieguvumus, kā arī veiks fonda rekataloģizāciju – grāmatu eksemplāru ziņu ievadīšanu elektroniskajā katalogā. Kad šis process būs pabeigts, arī pagastu bibliotēkas savus lasītājus varēs apkalpot automatizēti.

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Vietējā investīciju banka “Signet Bank” 2023. gadā uzsāka ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.