Jaunākais izdevums

Elektroenerģijas uzņēmums Latvenergo drīzumā nāks klajā ar elektrības tarifu pazeminājumu par 6%-8%, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Tā esot pirmā reize Latvijas vēsturē, kad tiek samazināta cena elektrībai. Solītais kritums par 6%-8% gaidāms no 1.janvāra.

Galvenais iemesls elektrības tarifa samazinājumam ir labāki savienojumi ar Skandināvijas valstīm, skaidroja Reizniece-Ozola.

Arī nākamos gados elektrības cenai būtu jākrītas, sprieda ministre.

Kopš šī gada 1.janvāra arī Latvijas mājsaimniecības pērk elektroenerģiju brīvajā tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Problēmu novēršana VID izbrāķētajiem kases aparātiem izmaksās pusmiljonu, taču maksāt neviens negrib

Dienas Bizness, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Praksē pierādījās, ka, pazūdot elektrībai, visa informācija no kases aparātiem pazuda.

Veicot vērienīgo kases aparātu reformu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izbrāķējis 18 000 kases aparātus, kuru iegādei vai programmatūras nomaiņai uzņēmumi iztērējuši ap 5 miljoniem eiro. Lai VID konstatētās problēmas novērstu, nepieciešams pusmiljons eiro, taču šobrīd nav skaidrs, kurš par to maksās, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē uzņēmēju pārbaudēs atklājās, ka vairāki sertificētie un VID reģistrētie kases aparātu modeļi neatbilst noteikumiem un tajos joprojām iespējama iejaukšanās. Tagad pēc vairāku mēnešu skaidrošanās dienests no attiecīgā reģistra izslēdzis sešus Latvijas lielākā kases aparātu ražotāja CHD kases aparātu modeļus. Tie izrādījušies paši populārākie modeļi, līdz ar to par neatbilstošiem atzīti 18 000 kases aparātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban spēkā esošā samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem nav izrādījusies efektīva, tomēr tādu varētu piemērot restorānu nozarei, intervijā atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Patlaban PVN samazinātā likme 5% apmērā tiek piemērota Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, tomēr izskanējis priekšlikums piemērot samazināto PVN likmi arī pārtikas pamatproduktiem.

Tomēr finanšu ministrs ir skeptisks par samazinātās PVN likmes piemērošanas paplašināšanu. Viņa ieskatā, produktu cenu nenosaka nodokļi, bet piedāvājuma un pieprasījuma attiecības. Kā piemēru Reirs minēja samazinātā PVN piemērošanu Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, kā rezultātā 2018.gadā budžetam gājuši secen 3,8 miljoni eiro.

«Varam jau spriest par to, kā būtu, ja šāda samazinātā likme nebūtu, tomēr objektīvs rādītājs ir restorānu bizness, jo restorāni katru dienu iepērk konkrētu daudzumu produktu. Daudzu restorānu pārstāvji atzina, ka pirmajos trijos mēnešos cena samazinājās, bet pēc tam tās atgriezās iepriekšējā līmenī. Tā ir ilūzija, ka samazināto PVN varam piemērot tikai Latvijas precēm, jo tā tiek piemērota gan spāņu tomātiem, gan Holandes gurķiem u.c.,» stāstīja finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijā paātrinās inflācija – vai tā bremzēs alus darītavas un citas nozares?

Rolands Viršils, Carlsberg Baltic izpilddirektors, 13.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pandēmijas radītais trieciens Baltijas valstu ekonomikām nav bijis tik liels, kā iepriekš tika prognozēts, tomēr izaicinājumi gan uzņēmējiem, gan patērētājiem vēl ir gaidāmi.

Kamēr plānotais cenu kāpums saglabāsies 2% līdz 3% robežās, kā norāda ekonomisti, strauji satricinājumi nav gaidāmi, tomēr, sasniedzot 5% - 7%, izmaiņas būs jūtamas arī preču un pakalpojumu cenās. Turklāt, stāsts nav tikai par Baltijas valstīm, arī vienā no pasaules ietekmīgākajām ekonomikām – ASV – inflācija sasniegusi 5,4%, kas ir augstākā pēdējo 13 gadu laikā. Lauksaimniecības produktu, elektroenerģijas, metāla un plastmasas cenu izmaiņas ietekmēs arī alus darītavas.

Elektrībai – 42%, dabasgāzei – 83%Cenu kāpums gaidāms ne tikai dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12% apmērā, papīram – 12%, elektrībai – 42% u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Budžeta komisija neatbalsta iniciatīvu samazināt PVN likmi gāzei un elektrībai

Dienas Bizness, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 14.jūnijā, neatbalstīja ierosinājumu samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi uz 12 procentiem dabasgāzes un elektroenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām, informē Saeimas Preses dienests.

«Ierosinājumu apspriedām, iepazināmies arī ar atbildīgo ministriju viedokli un lēmām, ka šādā veidā, visiem vienādi pazeminot nodokļa likmi, nevarēs sasniegt iecerēto mērķi - palīdzēt maznodrošinātajiem iedzīvotājiem ar mazākiem rēķiniem par gāzi un elektrību. No šāda pasākuma lielāki ieguvēji būtu tieši turīgākie iedzīvotāji, un tas vēl vairāk palielinātu nevienlīdzību, jo mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem atvieglojums būtu diezgan niecīgs. Tāpat jāņem vērā, ka šādam pasākumam būs negatīva fiskālā ietekme,» komisijas lēmumu skaidro Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra šodienas sēdē deputātiem pauda, ka samazinātās PVN likmes ieviešana elektrībai un dabasgāzei gadā valsts budžetam radītu turpat 25 miljonu eiro lielus zaudējumus. Ministrija arī norāda, ka PVN nav paredzēts iedzīvotāju maksātspējas paaugstināšanai. Šim mērķim būtu jāizmanto citi instrumenti, piemēram, jāpalielina minimālā darba samaksa, līdz ar to arī mēneša neapliekamais minimums. Jāņem arī vērā, ka elektroenerģijas un dabasgāzes izmaksas mājsaimniecībām nosaka ne tikai piemērotais PVN, bet arī resursu cena. Būtiski, ka, piemēram, līdzšinējais dabasgāzes tarifu samazinājums, attiecībā pret 2013.gada cenām, kad tika uzsākts vākt parakstus pilsoņu iniciatīvai par PVN likmes samazinājumu dabasgāzei un elektroenerģijai mājsaimniecību vajadzībām, šovasar varētu sasniegt 23 procentus plīts lietotājiem un 34 procentus tiem iedzīvotājiem, kuri gāzi lieto apkurei.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Samazinātā PVN likme neveicina patēriņu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 26.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik spēkā esošā samazinātā PVN likme (5%) Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem nav izrādījusies efektīva, medijiem paudis finanšu ministrs Jānis Reirs.

Tiesa, īdz šim dotais solījums tiks pildīts, proti, PVN samazinātā likme 5% apmērā Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem tiks piemērota līdz 2020. gada 31. decembrim.

Tajā pašā laikā finanšu ministrs min, ka samazinātās PVN likmes dēļ 2018. gadā valsts budžetam secen gāja 3,8 miljoni eiro. Faktiski šāds ministra atzinums nav pārsteigums, jo jau tad, kad samazinātā PVN likme tika ieviesta, par tās nelietderīgumu un neefektivitāti runāja teju visi ekonomikas eksperti. Vietnē makroekonomika.lv šā gada sākumā tika publicēts Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova raksts, kurā autors ar skaitļiem pierāda, ka cenas augļiem un dārzeņiem ir samazinājušās krietni mazāk nekā bija PVN likmes samazinājums. Tāpat O. Krasnopjorovs, līdzīgi kā finanšu ministrs J. Reirs, norāda, ka cenas pārtikas produktiem primāri ietekmē pieprasījuma un piedāvājuma attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Samazinātā PVN likme vietējiem augļiem un dārzeņiem negatīvi ietekmē valsts budžetu

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme vietējiem augļiem un dārzeņiem negatīvi ietekmēs valsts budžetu, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).

LETA jau vēstīja, ka nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) 2021.gada budžeta sarunu ciklā viens no trim neatrisinātiem jautājumiem ir par samazināto PVN augļiem un dārzeņiem. VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars atzina, ka samazinātā PVN likme augļiem un dārzeņiem nesusi būtiskus, pozitīvus ieguvumus, piemēram, pēc Zemkopības ministrijas (ZM) aplēsēm, šajā nozarē ir par 20% samazinājusies ēnu ekonomika, PVN maksātāju skaits esot pieaudzis par 9%, augļkopības un dārzkopības produkcijas vērtība pieaugusi par 45% un cenas samazinājušās par 11,7%.

Vienlaikus, pēc FM sniegtā operatīvā vērtējuma, samazinātās PVN likmes piemērošana atsevišķiem pārtikas produktiem norāda uz pozitīvām iezīmēm nozarē, piemēram, augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir pieaudzis reģistrēto PVN maksātāju skaits, preču un pakalpojumu apgrozījums, augļkopības un dārzeņkopības produkcijas patēriņš, kā arī vidējais atalgojums augļu un dārzeņu ražošanas un tirdzniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Saeima konceptuāli atbalsta PVN samazināšanu Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, ogām un augļiem

Rūta Lapiņa, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada plānots ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā, un to piemēros svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.oktobrī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Samazinātā PVN likme attieksies uz mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem dārzeņiem, augļiem un ogām, bet to nepiemēros, ja šie produkti būs, piemēram, saldēti, sālīti vai kaltēti.

5% PVN likmi plānots ieviest, lai mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju un mazinātu augļu, ogu un dārzeņu cenas, tādējādi arī palielinot šo produktu daudzumu ikdienas uzturā, skaidro Saeimas Preses dienestā.

PVN likumu plānots papildināt ar pielikumu ar Latvijai raksturīgu dārzeņu, augļu un ogu uzskaitījumu, kuru piegādēm varēs piemērot nodokļa 5% likmi.

Grozījumi paredz, ka samazinātā likme būs spēkā no 2018.gada 1.janvāra trīs gadu periodā, šajā laikā dodot iespēju izvērtēt šādas samazinātās nodokļa likmes ieviešanas ietekmi uz dažādām sabiedrības grupām. Paredzams, ka nodokļa likmes izmaiņu rezultātā valsts budžeta ieņēmumi samazināsies par sešiem miljoniem ik gadu, teikts likumprojekta anotācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā nākamajam gadam, tostarp mencu nozvejas kvota Baltijas jūras austrumos samazināta par 92%, teikts ES Padomes paziņojumā.

Mencu nozvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā nākamgad būs 2000 tonnu, kas ir par 92% mazāk nekā šogad. Turklāt Baltijas jūras austrumos būs atļauta tikai mencu piezveja. Šādu kvotu bija ierosinājusi Eiropas Komisija (EK).

Baltijas jūras rietumu daļā mencu nozvejas kvota būs 3806 tonnas jeb par 60% mazāka nekā šogad. EK bija ierosinājusi kvotu samazināt par 68%.

Ministri arī nolēma siļķu nozvejas kvotas Rīgas jūras līcī palielināt par 11% - līdz 34 445 tonnām, Baltijas jūras centrālajā daļā samazināt par 10% - līdz 153 384 tonnām, rietumu daļā samazināt par 65% - līdz 3150 tonnām, bet Botnijas līcī samazināt par 27% - līdz 65 018 tonnām.

Lašu nozvejas kvota Baltijas jūras pamatbaseinā samazināta par 5% - līdz 86 575 tonnām, bet Somu līcī atstāta nemainīga - 9703 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: PVN samazināšana nav labākās zāles pret nabadzību un nevienlīdzību

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā, arī no politiķiem, nereti izskan idejas, ka samazināta PVN likme, piemēram, pārtikai vai zālēm ir lielisks instruments, lai šo produktu cenas padarītu lētākas, tādējādi īpaši palīdzot sabiedrības nabadzīgākajai daļai.

Šī ideja nav raksturīga tikai Latvijai, arī Francijā viena no dzelteno vestu prasībām ir samazināt PVN likmi pamata pārtikas precēm. Tajā pašā laikā ekonomisti vienmēr ir uzsvēruši, ka samazināta PVN likme nekādā gadījumā nav efektīvākais instruments nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai. Vispirms jau jāsāk ar skaudro patiesību, ka produkta gala cenas samazinājums nekad nebūs proporcionāls PVN likmes samazinājumam, jo daļu no samazinātā PVN sev paturēs tirgotāji un ražotāji. To spoži savā rakstā par samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem parāda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kurš ar skaitļiem pierāda, ka šo produktu cenu samazinājums nav proporcionāls PVN likmes samazinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šīs dienas stājas spēkā grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paredz ieviest samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

PVN samazināto likmi 5% apmērā piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Samazināto PVN likmi piemēros aronijām, avenēm, brūklenēm, cidonijām, citronliānas ogām, dzērvenēm, ērkšķogām, irbenes ogām, jāņogām, kazenēm, kazeņavenēm, korintēm, krūmmellenēm, lācenēm, mellenēm, meža zemenēm, pīlādžu ogām, plūškoka ogām, sausserža ogām, smiltsērkšķu ogām, upenēm un zemenēm, kā arī āboliem, bumbieriem, ķiršiem un plūmēm, burkāniem, cukurkukurūzai, fenhelim, galda bietēm, galda rāceņiem, galviņkāpostiem, lapu kāpostiem, brokoļiem, ziedu kāpostiem un tamlīdzīgiem pārtikas kāpostaugiem, kā arī gurķiem, kabačiem, cukini, kartupeļiem, kāļiem, kolrābjiem, mārrutkiem, ķiplokiem, ķirbjiem, melnajiem rutkiem, pastinakiem, patisoniem, pētersīļu saknei, pupām, pupiņām, puraviem, redīsiem, selerijām (sakņu, kātu, lapu), kā arī sīpoliem, tostarp šalotes, sparģeļiem, tomātiem, tominambūriem, turnepšiem un zirņiem. Samazināto PVN likmi piemēros arī dārza salātiem (galviņsalātiem) un cigoriņiem (tai skaitā lapu cigoriņiem), garšaugiem (tai skaitā dillēm, lapu pētersīļiem, bazilikam, koriandram (kinzai), piparmētrām un tml.), kā arī ķiploku lokiem, dsalātu dārzeņiem (tai skaitā romiešu salātiem, ozollapu salātiem, rukolai, endīvijām, mizunai un dīgstiem), skābenēm, spinātiem, rabarberiem, mangoldiem un sīpollokiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad biržā piedzīvots pēdējos piecos gados straujākais elektroenerģijas cenu kāpums, kas būtiski ietekmē arī nākotnes darījumu cenas.

Nord Pool Spot dati liecina, ka 16. novembrī elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza 56,37 eiro/MWh, kas ir teju divreiz vairāk nekā šajā pašā datumā pērn, kad elektroenerģija biržā maksāja 33,46 eiro/MWh. Vidējā elektroenerģijas cena biržā 2017. gadā bija 34,68 eiro/MWh, šogad - 48,90 eiro/MWh. Vairāki elektroenerģijas tirgotāji uzsver, ka šo izmaiņu dēļ patērētājiem jārēķinās ar elektrības cenu kāpumu arī savos rēķinos. DB jau ziņoja, ka aizvadītajā nedēļā par cenu pieaugumu paziņoja uzņēmums Latvenergo, norādot, ka zīmola Elektrum mājsaimniecību klientiem no 2019. gada 1. janvāra rēķini par elektroenerģiju varētu pieaugt līdz 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par pārtikas, kurai beidzies derīguma termiņš, tirgošanu, Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē izsludināta aptauja, kas ilgs līdz 2017.gada 28.februārim. Marta sākumā tiks apkopoti aptaujas rezultāti un notiks diskusijas ar iesaistītajām pusēm. Pēc diskusijām tiks pieņemts lēmums par turpmākajiem plāniem Latvijā attiecībā uz pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš «Ieteicams līdz».

Šo ideju biznesa portālam db.lv komentē veikalu tīkli:

Mego / Vesko veikalu tīkla pārstāve Indra Granateka:

«Mego un Vesko veikalu tīklos mēs cenšamies nodrošināt tādu produktu klāstu un cenu politiku, lai iedzīvotāju grupas ar dažādiem ienākumu līmeņiem varētu iegādāties pilnvērtīgu uzturu un ikdienā nepieciešamās preces. Savukārt, pārtikas produktiem, kuriem tuvojas derīguma termiņš, mēs jau tagad piedāvājam samazinātas cenas un izvietojam atsevišķā stendā. Tā ir iespēja gan klientiem iegādāties preci par izdevīgāku cenu, gan samazināt utilizējamo pārtikas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Centralizācija – valsts pārvaldes uzņēmumu nākotne

Žanete Hāka, 10.06.2020

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē uzņēmumi daudz lielāku uzmanību pievērsīs attālinātam darbam, un par to aktīvi jādomā arī valsts iestādēm. Nesen Valsts nekustamie īpašumi īstenojuši biroja centralizāciju, pārvietojot birojus no trim adresēm uz vienu, un pirmie rezultāti jau redzami – darbinieku savstarpējā sadarbība ir uzlabojusies, kā arī gūts būtisks izmaksu ietaupījums. Biroju centralizācija ir valsts pārvaldē strādājošo uzņēmumu nākotne, intervijā "Dienas Biznesam" uzsver VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ pēdējo gadu laikā veikta pārmaiņu stratēģija – kas līdz šim paveikts tās ietvaros?

Esam strādājuši vairākos virzienos, pievēršot uzmanību procesu digitalizācijai, efektivizācijai un centralizācijai. Viena no nozīmīgām stratēģiskajām prioritātēm, ko pēdējā laikā esam paveikuši, ir VNĪ biroja centralizācija, pārceļoties no trim adresēm uz vienu – Talejas ielā 1. Līdz ar šo pārcelšanos esam izveidojuši mūsdienīgu valsts pārvaldes iestādes biroju. Šis solis uzlabojis uzņēmuma darba efektivitāti un ļauj ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Birojā īstenots pilnīgi jauns, aktivitātēs bāzēts koncepts, sadalot biroju zonās, un tajā nevienam – pat valdes priekšsēdētājam – nav sava kabineta, tādēļ sadarbība starp kolēģiem notiek ik brīdi. Ieguvumi ir vērojami jau uzreiz – notiek aktīvāka sadarbība un komunikācija starp kolēģiem un nodaļām, kā arī regulāra ikdienas komunikācijas apmaiņa. Tā rezultātā vairs nav tik bieži jāorganizē speciālas sapulces, jāsauc kolēģi uz sarunām kabinetā, bet, blakus sēžot, var apmainīties viedokļiem – komunikācija notiek raiti, un nav nekādu pārrāvumu, uzlabojas darbinieku iesaiste. Šis modelis ir piemērojams arī citām valsts pārvaldes iestādēm. Pēc mūsu domām, šis ir arī labs veids, kā piesaistīt jaunus darbiniekus, kuriem ir svarīgi, kādā vidē viņi strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rimi: Būtiski audzis pieprasījums pēc bio produktiem

Sandra Dieziņa, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pēc samazinātā PVN ieviešanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem būtiski audzis pieprasījums pēc tomātiem un bioloģiski audzētām ogām un āboliem.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem būtiski audzis pieprasījums pēc tomātiem un bioloģiski audzētām ogām un āboliem.

«Redzam, ka tomātu apgrozījums vienībās pēdējo nedēļu laikā audzis par 35 %. Apjoms būtu vēl lielāks, bet vietējo tomātu ražas apjomi ir būtiski samazinājušies salīdzinājumā pret pagājušo gadu. Tāpat kopš janvāra sākuma būtiski audzis pieprasījums pēc bioloģiski audzētiem produktiem, piemēram, bio āboli pārdotajās vienībās realizēti par 48 % vairāk, bet bio ogas – par 52 % vairāk. Bioloģiskajām precēm ziemā ir pietiekami liela cena un PVN samazināšana ir jūtama,» intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Vienīgā iespēja, kā pazemināt energoresursu cenas, ir palielināt patēriņu

Dienas Bizness, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Rīgas vagonbūves rūpnīca iekaro NVS valstu tirgus

Egons Mudulis, 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 1.jūlija nokavējuma nauda par kavētajiem nodokļu maksājumiem tiek samazināta līdz 40% no nodokļu parāda summas. Savukārt, labprātīgi vienojoties par parādu nomaksas grafiku, ievērojami tiek samazināta nokavējuma naudas likme, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.

1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām attiecībā uz nokavējuma naudas aprēķinu par kavētajiem nodokļu maksājumiem. Turpmāk likums noteiks, ka nokavējuma naudas aprēķināšana nokavētajiem nodokļu maksājumiem tiek pārtraukta, ja tās apmērs pārsniedz divas piektdaļas no nokavētā maksājuma jeb 40% no nodokļu parāda summas.

VID skaidro, ka tādējādi 30.jūnijā tiks apturēts nodokļu parādu nokavējuma naudas aprēķins, ja tas būs sasniedzis vai pārsniedzis divas piektdaļas no parāda, un nākamajiem nodokļu maksājumiem, ja samaksas termiņš būs kavēts, nokavējuma naudu aprēķinās līdz brīdim, kad tās apmērs sasniegs divas piektdaļas no nokavētā maksājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Analītiķi: PVN samazināšana vietējiem augļiem un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā

LETA, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.

Tostarp DNB Bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ja attiecīgais koalīcijas lēmums tiešām atspoguļosies likumu izmaiņās, tas būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā.

Tā tiešā ietekme būs triviāla, taču tas ir ļoti slikts precedents, kura ietekme uz ekonomiskās politikas veidošanu tālākā nākotnē var būt graujoša, ar būtiskām negatīvām sekām sabiedrības labklājībai. Ar šo soli mēs novirzāmies no ceļa, kuru nospraudusi nesen apstiprinātā nodokļu reforma - centieniem atrast risinājumus, kuri veicina kopējās labklājības pieaugumu, uzlabo tautsaimniecības funkcionēšanas efektivitāti. Tā vietā tiek piedāvāta deķīša staipīšana nozaru starpā, kura rezultāts ir kopējās labklājības samazināšana, teica Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ēdinātāji uz samazinātās PVN likmes jājamzirdziņa

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija ir vienojusies ar sabiedriskās ēdināšanas nozari par nodokļu samazināšanu (PVN likme tiktu samazināta līdz 12%), ja nozarē tiks noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredzēs minimālo algu, kas būtu augstāka par valstī noteikto.

Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis jau ir paudis savu gandarījumu par samazināto PVN likmi un izteicās, ka nozarei noteikti izdosies noslēgt šādu ģenerālvienošanos. Jāpiebilst, kā šā gada martā ēdināšanas nozarē bija viena no zemākajām vidējām darba samaksām, – 634 eiro, turklāt ap 40% nodarbināto saņēma mazāk nekā valstī noteikto minimālo algu. Tā ka ir pareizi tas, ka minimālās PVN likmes noteikšanai kā priekšnoteikums izvirzīta ģenerālvienošanās noslēgšana nozarē, kas noteikti mazinātu aplokšņu algas.

Tajā pašā laikā ekonomisti vienmēr ir uzsvēruši, ka nodokļiem ir jābūt neitrāliem. Nosakot atsevišķām nozarēm samazinātu PVN likmi, šī neitralitāte pazūd. Turklāt attiecībā uz PVN nodokļu teorija teic: jo mazāk izņēmumu, jo labāk. No teorijas pārejot pie prakses, noteikti parādās jautājums, kādēļ PVN likme samazināta tieši ēdināšanas nozarei, nevis kādai citai? Vai tā ir pirmā prioritāte? Turklāt šādai likmes samazināšanai noteikti būs negatīva fiskālā ietekme, kuru būs jādomā, kā kompensēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdinātāji cer, ka jau no nākamā gada nozarei varētu tikt piemērota samazināta PVN likme, kas budžeta

ieņēmumus no šī nodokļa kategorijas nebūt nesamazinātu, bet gan, gluži pretēji, – varētu pat veicināt. Nozare

arī cer uz ģenerālvienošanos par minimālo algu 640 eiro apmērā.

Pēdējā gada laikā ēdināšanas nozarē atkal aktualizēts jautājums par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu, kas varētu risināt jomas problēmas un palīdzētu mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru tajā. Ja viss noritēs gludi, tad, iespējams, jau no nākamā gada ēdināšanas nozarei varētu tikt piemērota samazinātā PVN likme 12% apmērā līdzšinējā 21% vietā. Lai tas notiktu, visām iesaistītajām pusēm būtu svarīgi parakstīt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, kas tiek lēsta 640 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas. Vienošanos par minimālo algu nozarē jau ir noslēguši būvnieki, un tai gatavojas arī apsardzes nozare. Jāatgādina, ka pērn decembrī nodibinātā Latvijas Restorānu biedrība (LRB) pievērsusi gan Finanšu ministrijas (FM), gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzmanību un, pēc biedrības vadītāja Jāņa Jenža teiktā, LRB negrasās atkāpties. Pašlaik izskatās, ka, visticamāk, barteris starp nozari un FM notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Stīvējas ap likmes deķi

Elīna Pankovska, 16.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par PVN 21% likmes piemērošanu izklaides pasākumiem vēl gaidāmas karstas diskusijas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 19. novembrī plāno skatīt iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, to starpā arī saistībā ar vēlmi izklaides industrijas rīkotos pasākumus aplikt ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) 21% apmērā. Šobrīd vēl nav skaidrs, vai likme paliks šādā apmērā, vai tiks samazināta līdz 12%. Iespējams, ka ar samazināto PVN likmi varētu tikt aplikta daļa pasākumu, bet citi no tās piemērošanas varētu tikt atbrīvoti.

Grib šķirot

Saeimas deputāts Imants Parādnieks iesniedzis priekšlikumu, kurš paredz, ka PVN samazināto likmi piemēro tiem kultūras pakalpojumiem, uz kuriem nav attiecināms atbrīvojums no PVN. Viņš arī norāda, ka likumprojektā iestrādātais likmes piemērojums pilnā apmērā tā saucamiem kultūras komercpasākumiem nodarītu kaitējumu nozarei un samazinātu kultūras pakalpojumu pieejamību. «Lai samērīgi ieviestu PVN piemērošanu uz pasākumiem, kuri neatbilst PVN atbrīvojumam, būtu attiecināma samazinātā PVN likme 12% apmērā. Negatīvo fiskālo ietekmi ap 1,6 milj. eiro apmērā ar uzviju kompensētu reversā PVN piemērošanas kārtība elektrotehnikas, datortehnikas un sakaru līdzekļu tirdzniecības nozarei,» uzskata deputāts. Savukārt frakcija No sirds Latvijai iesniegusi priekšlikumu, ka samazinātā PVN likme 12% apmērā jāpiemēro teātra un cirka izrādēm, kā arī koncertiem, paredzot atsevišķus izņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vāru, vāru PVN likmes mazajam bērniņam. Šim būs, tam būs, tam pietrūka…

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 27.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem – tā ir populisma būtība, kas nav sveša daudzām nozarēm un «ekspertiem», runājot, piemēram, par nodokļu politiku. Šoreiz pievērsīšos PVN. Shēma ir gauži vienkārša: sataisām tabuliņu, kur redzamas PVN likmes dažādiem produktiem un pakalpojumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Ja Latvijā kādām precēm vai pakalpojumiem tās ir augstākas, sitam trauksmes zvanus un saucam, ka PVN likme jāmazina un cenas kritīsies. Tā tas notika ar Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, tādi ir aicinājumi samazināt PVN likmi medikamentiem un viesmīlības nozarei. Pirmajā acu uzmetienā izklausās ļoti loģiski: samazināsim PVN un kritīsies cenas. Taču praksē tas tā nestrādā. Piemēram, runājot par medikamentu cenām, ir jāanalizē, kas ir galvenie faktori, kas ietekmē to cenas, un kāds ir PVN īpatsvars to vidū. Pārsvarā gadījumu atšķirības PVN likmēs nebūt nav izšķirošais faktors, kādēļ citviet atsevišķām precēm vai pakalpojumiem ir zemākas cenas nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Grāmatām un periodiskajiem izdevumiem piemēros PVN samazināto likmi 5% apmērā

LETA, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grāmatām un periodiskajiem izdevumiem piemēros pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā, ceturtdien lēma valdībā.

Grāmatām, kas iznāk drukas vai elektroniska izdevuma versijā, PVN tiks samazināts no 12% uz 5%, arī preses izdevumiem, kas iznāk drukas un elektroniskā izdevuma versijā, samazinās PVN likmi šādā apjomā.

Samazinātās likmes piemērošana ir Kultūras ministrijas (KM) iniciatīva, lai veicinātu kvalitatīvu grāmatu un periodisko izdevumu pieejamību sabiedrībai un to daudzveidību, tādējādi nodrošinot sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības.

KM skaidroja, ka patlaban PVN likme grāmatām Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā (ES) - vidēji ES grāmatām noteiktā PVN likme grāmatām ir 6,6% un tā tiek attiecināta uz visu formātu grāmatām, tostarp e-grāmatām.

Komentāri

Pievienot komentāru