Tiks veikta nodokļu sistēmas revīzija; kapitāla pieauguma nodokļu likmes neplāno pārskatīt 

Tuvākajā laikā Finanšu ministrija (FM) plāno veikt plašu nodokļu sistēmas revīziju, taču kapitāla pieauguma nodokļu likmes nav plānots pārskatīt, ziņu aģentūras LETA diskusijā par nodokļiem atzina Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V).

LETA, 02.10.2015

Arvils Ašeradens

Foto: LETA

Ašeradens stāstīja, ka Latvijas nodokļu sistēma nav būtiski atšķirīga no citu valstu nodokļu sistēmām, taču drīzumā, piesaistot starptautiskus ekspertus, tiks sākta nodokļu sistēmas revīzija.

«Ar revīziju vēlamies saprast veidu, kā Latvijai vairs nebūt zema nodokļu sloga valstij. Par to vēl vienošanās nav, bet ir skaidrs, ka ilgtermiņā nevarēsim dzīvot ar nodokļu slogu 28%, kas ir zemākais Eiropas Savienībā. Tāpat jābūt skaidram rīcības plānam, lai varētu nodrošināt nodokļu prognozējamību,» norādīja FM parlamentārais sekretārs.

SIA Philip Morris Latvia korporatīvo attiecību vadītājs, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Juris Stinka aicināja pēc nodokļu revīzijas uzmanību pievērst nevis nodokļu likmēm, bet gan nodokļu iekasēšanai. «Zināms, ka valstis ar līdzīgām nodokļu likmēm iekasē vairāk. Tāpēc jādomā, kā nodokļu sistēmu padarīt vienlīdzīgāku un no nodokļu nomaksas būtu grūtāk izvairīties,» uzsvēra Stinka.

Ašeradens informēja, ka patlaban Latvijā ir sākta regresivitātes izlīdzināšana nodokļu jomā, taču viņš bija piesardzīgs vērtējumā par straujāku virzīšanos uz nodokļu progresivitāti.

Vērtējot priekšlikumu piemērot lielāku kapitāla nodokli, Ašeradens atzina, ka šāds priekšlikums vēl jāvērtē. «Ja eksperti teiks, ka to var darīt, diskutēsim, bet, manuprāt, tagad ir jāiet nodokļu izlīdzināšanas virzienā. Par šo priekšlikumu varēsim runāt tad, kad būsim tikuši skaidrībā ar nodokļu politiku. Patlaban Latvijā ir situācija, ka uzņēmumu kapitāli neaug un trešdaļa uzņēmumu strādā ar negatīvu pašu kapitālu. Tāpēc ir skaidrs, ka šie uzņēmumi nav spējīgi segt savas saistības. Patlaban vērtējumā par kapitāla nodokļiem būšu ļoti uzmanīgs,» atzina FM parlamentārais sekretārs.

SIA KPMG Baltics vecākā nodokļu konsultante Gunta Kauliņa pauda kritiku par valdības atbalstīto solidaritātes nodokli, tā vietā aicinot tomēr vērtēt kapitāla nodokļus.

«Es neaicinu kaut ko papildus aplikt bez vērtējuma, taču solidaritātes nodoklis tagad tiek uzskatīts par solidāru nodokli, lai gan tie 5000 cilvēku, kuri tiks aplikti ar šo nodokli, nav tie, kas veido lielāko nevienlīdzību. Lielāko nevienlīdzību veido ienākuma no kapitāla saņēmēji un tādu ir vairāk. Šo cilvēku ienākumi ir nesalīdzināmi lielāki, nekā to, kuri maksās solidaritātes nodokli. Ja orientējamies uz nevienlīdzības mazināšanu, tad norādu, ka bagātie ir citur,» piebilda Kauliņa un atzina, ka kapitāla pieauguma nodokļu celšana ir politisks jautājums, «jo šo cilvēku ietekmi [uz politiku] neviens nenoliedz».

Kā ziņots, valdība šonedēļ atbalstīja 2016.gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz, ka nākamgad ieņēmumi varētu augt līdz 7,37 miljardiem eiro, bet izdevumi - līdz 7,65 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2015.gada plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 114,2 miljonu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 183,2 miljonu eiro apmērā.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2016.gadam ir noteikta 26,13 miljardu eiro apmērā. Pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts noteikts 1% apmērā no IKP.

2016.gadā Latvijas IKP augs par 3%, bet 2017.gadā un 2018.gadā - par 3,6%, prognozēts ceturtdien valdībā atbalstītajā Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projektā 2016.gadam.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc budžeta projekta atbalstīšanas valdībā prognozēja, ka budžeta likumprojekta virzībai Saeimā nevajadzētu noritēt problemātiski.

Šonedēļ Saeimā tiks iesniegti arī ar budžetu saistīti 24 pavadošie likumprojekti. Nākamgad paredzētas vairākas izmaiņas nodokļu jomā, piemēram, solidaritātes nodokļa ieviešana labi atalgotajiem darbiniekiem, izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa režīma piemērošanā, pretēji iepriekš plānotajām netiks samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tiks palielināts neapliekamais minimums, kas tiks diferencēts, pieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, naftas produktiem, elektroniskajām cigaretēm un smēķējamai tabakai, tāpat plānots palielināt azartspēļu nodokļu un nodevu apmēru.

Saeima varētu novembra beigās galīgajā lasījumā izskatīt budžeta projektu un saistītās likuma izmaiņas.

Jau ziņots, ka intervijā aģentūrai LETA ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka solidaritātes nodokļa vietā efektīvāks risinājums būtu kapitāla nodoklis.

«Jau pavasarī rosināju sākt diskusiju ar uzņēmēju organizācijām par nodokļu politiku, bet tas netika darīts. Īsā laikā tika sagatavoti un piedāvāti jauni priekšlikumi, par kuriem nepietika laika diskutēt. Arī man šķiet, ka solidaritātes nodokļa vietā efektīvāks risinājums būtu kapitāla nodoklis, bet, lai to kvalitatīvi izanalizētu, ir nepieciešams laiks,» teica ministre.

Jaunākais izdevums