Jaunākais izdevums

Perfekta kvalitāte, nelielas tirāžas, operativitāte – šādas iespējas sniedz tipogrāfijas Olderi jauniegādātā HP Indigo digitālās drukas iekārta.

Ieguvēji - gan nelielie, gan lielie uzņēmumi

„Latvijā ir daudz uzņēmēju, kuriem savas produkcijas noformēšanai nepieciešami drukas darbi mazās tirāžās, taču ar jaudīgajām fleksogrāfijas un ofseta iespiedmašīnām drukāt nelielus daudzumus ir gan neērti, gan neekonomiski – liela pašizmaksa, nesamērīgs daudzums atgriezumu,” skaidro SIA Olderi direktors Jānis Ločmelis. „Līdz šim uzņēmumi bija pieraduši pasūtīt nevajadzīgi lielas etiķešu tirāžas, kas vairumā gadījumu pilnībā netika izmantotas un noputējušas aizņēma vietu noliktavu plauktos. Savukārt, pasūtot maztirāžas darbus mūsu tirgū, līdz šim nācās rast kompromisu starp vēlamo un iespējamo kvalitāti. Taču kvalitatīvam, pamanāmam produkcijas noformējumam ir būtiska nozīme produkcijas noieta veicināšanā, tāpēc priecājamies, ka tagad mūsu spēkos ir palīdzēt visiem uzņēmējiem, kuri vēlas drukāt uzlīmes u.c. materiālus nelielos daudzumos un izcilā kvalitātē, pie tam varam to veikt dažu dienu laikā, ja pasūtītājs mums iesniedz labi sagatavotu maketu. Varam drukāt arī tādus darbus, kas agrāk tehniski nebija iespējami, jo HP Indigo iekārta strādā ļoti precīzi un miniatūrās detaļas izdodas perfekti! Mēs varam nodrukāt jebkurus toņus atbilstoši pasūtītāja standartiem, varam etiķetes un uzlīmes pārklāt ar laku. Ja vajag, varam nodrukāt nevis 200 vai 500, bet kaut vai 25 etiķetes un pie tam dažādus variantus, lai produkta izstrādes stadijā ražotājs varētu uzskatāmi salīdzināt etiķešu variantus uz produkta iepakojuma un izvēlēties piemērotāko un efektīvāko variantu.”

Visas iespējas vēl nav atklātas

Būtiska HP Indigo digitālās iespiedmašīnas īpašība ir spēja „atcerēties” veikto darbu toņus un krāsas, un tādejādi nodrošināt to, lai katra nākamā drukas partija precīzi atkārtotu iepriekšējo. Kā vēl vienu jaunās iespiedmašīnas priekšrocību tipogrāfijas direktors min iespēju drukāt uz dažādiem materiāliem no 12 līdz pat 450 mikronu biezumam – pat uz kartona. „Un tās vēl ne tuvu nav visas iespējas, ko sniedz HP Indigo iespiedmašīna. Kā teica pasniedzēji, pie kuriem HP Indigo Eiropas apmācību centrā apguvām jauno iekārtu, aizvien tiek atklātas jaunas iespējas, ko iespējams paveikt ar HP Indigo digitālās drukas iekārtām. Arī mēs katru dienu atklājam kaut ko jaunu. Atliek bezgalīgi eksperimentēt,” atzīst tipogrāfijas direktors.

Izcils piemērs HP Indigo sniegtajām iespējām ir šobrīd 32 Eiropas valstīs realizētā Coca-cola mārketinga kampaņa, piedāvājot 3 veidu Coca-cola dzērienus ar personalizētām etiķetēm – 800 miljoni Coca-cola etiķešu ir nodrukāti ar HP Indigo iespiedmašīnām 15 valodās, ar katrā valstī 150 populārākajiem cilvēku vārdiem.Vēl SIA Olderi direktors vēlas uzsvērt to, ka uzņēmums šo modernizācijas un attīstības iespēju guvis sadarbībā ar HP Indigo pārstāvi Baltijas valstīs SIA StarLett, kā arī pateicoties SIA UniCredit Leasing piešķirtajam finansējumam. „Bankas kredīta jautājumā bija atturīgas, bet UniCredit Leasing izrādīja daudz dziļāku izpratni par to, ka nākotne pieder digitālajai drukai. Un, tā kā HP Indigo digitālās drukas iekārtas patlaban ir numur viens visā pasaulē, varam teikt, ka šoreiz esam ielēkuši nevis aizejoša vagona pēdējās durvīs, bet gan iekāpuši pirmajā vagonā.”

Apgādāt Latviju un veicināt Latvijas ražotāju konkurētspēju Eiropā

Tipogrāfijas Olderi jauniegādātā HP Indigo WS6000 digitālās drukas iekārta ir vienīgā šāda veida iespiedmašīna Latvijā, un tās jauda ir pietiekama, lai nodrošinātu ar maztirāžas etiķetēm un noformējuma materiāliem Latvijas uzņēmumu ražoto produkciju. Jānis Ločmelis zina teikt, ka Nīderlandē ar šādu HP Indigo iespiedmašīnu nedēļā apdrukā vairāk kā 100 km papīra. Latvijai šāds apjoms šobrīd nav nepieciešams, bet SIA Olderi tipogrāfijas direktors ir pārliecināts, ka ar kvalitatīvām, modernām un pievilcīgām etiķetēm Latvijas ražotāju produkcijas konkurētspēja Eiropas valstu tirgos palielināsies, līdz ar to pieaugs arī pieprasījums pēc SIA Olderi pakalpojumiem.

Visplašākais drukas darbu diapazons

„Vienkāršākiem darbiem izmantojam klasisko flekso iespiedmašīnu Gallus Arsoma, bet lielajiem darbiem – sausā ofseta iekārtu VIVA 340, kas ir lielākā no šī tipa mašīnām pasaulē. Ar visām minētajām iekārtām iespējams drukāt uzlīmes ruļļos, bet sausās ofsetmašīnas priekšrocība ir nodrukāt vissmalkākās detaļas arī uz nelīdzenām virsmām. Šādu iekārtu savulaik iegādājāmies, lai atšķirtos no pārējiem drukātājiem, un mūsu sadarbības partneri to novērtē,” uzsver Jānis Ločmelis. Līdz ar HP Indigo digitālās drukas iekārtas iegādi SIA Olderi ir realizējusi ieceri nodrošināt visplašāko drukas darbu diapazonu no ļoti mazām līdz lielām tirāžām uz visdažādākajiem materiāliem. http://www.olderi.com/

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi 800 000 eiro aizdevumu uzlīmju ražotājam SIA Olderi jaunu ražošanas telpu iegādei. Līdz šim uzņēmums telpas nomāja, taču uzņēmuma darbības attīstībai ir veikta sava īpašuma iegāde.

Uzņēmums specializējies uzlīmju ražošanā dažādu jomu uzņēmumu produkcijai, piemēram, saimniecības precēm, kosmētikai, pārtikas produktiem, sadzīves ķīmijai u.c.

“Jaunās ražošanas telpas Maskavas priekšpilsētā ir lieliski piemērotas tipogrāfijas darbam un nav nepieciešami ieguldījumi, lai tās īpaši pielāgotu uzņēmuma iekārtu izvietošanai. Bankas piešķirtais finansējums mums ir ļāvis iegādāties tik plašas telpas, lai ne tikai racionāli izvietotu izejmateriālus, bet arī dotu iespēju tos iegādāties lielākos apjomos, kas uzņēmumam ļauj samazināt ražošanas izmaksas. Lielāko daļu no telpām izmantosim paši, bet pārējās iznomāsim, lai gūtu papildu ienākumus,” stāsta SIA Olderi valdes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jelgavas tipogrāfija ražošanas iekārtās investē 2,5 miljonus

Dienas Bizness, 20.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Jelgavas tipogrāfija ir pabeigusi šogad ieplānoto ražošanas procesa modernizāciju kopumā investējot 2,5 miljonus eiro, informē kompānijā.

Jelgavas tipogrāfijā ir uzstādīta grāmatu cietā sējuma ražošanas jaunā līnija, jauna vāku izgatavošanas iekārta, uzstādīta atgriezumu nosūkšanas sistēma, kā arī iegādātas jaunās iespiedformu izgatavošanas iekārtas. Šī ir lielākā investīcija Jelgavas tipogrāfijā pēc astoņkrāsu iespiedmašīnas iegādes 2012.gadā.

Būtiskākais jauninājums ir Jelgavas tipogrāfijas grāmatu cietā sējuma ražošanas jaunā līnija.

SIA Jelgavas tipogrāfija valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis uzsver, ka līdz ar grāmatu cietā sējuma ražošanas jaunās līnijas darba uzsākšanu, uzņēmums nostiprina savu konkurētspēju Latvijas un ārvalstu tirgos, paaugstina grāmatu kvalitāti un ražošanas procesu efektivitāti, kā arī atvieglo darbu cehā strādājošiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunā ražošanas ēkā un iekārtās Jelgavas tipogrāfija investē 5 miljonus eiro

Db.lv, 17.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi finansējumu Jelgavas tipogrāfijas attīstībai 5 miljonu eiro apmērā. Lielākā daļa jeb 3 miljoni eiro izmantoti jaunas ražošanas ēkas celtniecībai, bet vēl 2 miljoni eiro sadarbībā ar Altum izsniegtajām garantijām piešķirti ražošanas iekārtu iegādei.

Jelgavas tipogrāfija ir viens modernākajiem Latvijas tipogrāfijas uzņēmumiem, kas specializējies grāmatu, dienasgrāmatu un kalendāru izgatavošanā.

Tipogrāfija eksportē ap 60 % no savas saražotās produkcijas. Uzņēmums savā darbībā ieviesis daudzus energoefektīvus un labas pārvaldības principus, bet 2021. gada sākumā noslēdza darbu pie desmit gadus ilgi lolotās idejas – jaunas 5200 kvadrātmetru lielas ražotnes ar ilgtspējīgu un efektīvu ražošanas procesu. Uzņēmuma ražotnei iegādātas un uzstādītas arī jaunas iekārtas, tostarp krāsu iespiedmašīna un vairākas mazas iekārtas: sanešanas līnija apvienojumā ar šujmašīnu.

“Paldies mūsu sadarbības partneriem šā lielā soļa speršanā. Trāpījām ļoti interesantā laikā, jo ražošanas ēku sākām būvēt dažus mēnešus pirms pandēmijas sākšanās. Un tagad, kad pasaulē pandēmijas dēļ daudzas loģistikas ķēdes ir izjukušas un ir pieaudzis pasūtījumu apjoms no Eiropas, tai skaitā Latvijas, izdevējiem, mums ir plašākas telpas ražošanai, jauna iespiedmašīna, kā arī vēl dažas jaunas iekārtas. Bonuss ir arī papildus platības noliktavām, kur uzkrāt ražošanai nepieciešamo papīru un materiālus,” saka Māris Matrevics, SIA Jelgavas tipogrāfija valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talsu tipogrāfija attīstībā ieguldījusi turpat ceturtdaļu miljona eiro.

Pirms desmit gadiem SIA "Talsu tipogrāfija" mainīja savu ražošanas virzienu, un nolēma koncentrēties uz kartona iepakojumu ražošanu. Īstenojot ilgtermiņa stratēģiju, uzņēmums savā attīstībā investējis gandrīz ceturtdaļu miljona eiro, iegādājoties poligrāfijas nozarē vienu no modernākajām iekārtām - pilnībā automatizētu iepakojuma izciršanas-izspiešanas iekārtu -, jaunu iekārtu pirmo paraugu konstrukcijas izgatavošanai un līmēšanas iekārtas papildinājumu sešstūru, četrstūru un citu sarežģītu konstrukciju līmēšanai.

Jaunās iekārtas no Ķīnas atceļoja janvārī. Tagad, pēc iekārtu uzstādīšanas un tipogrāfijas darbinieku apmācīšanas, iekārtas sāktas izmantot pasūtījumu sagatavošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jelgavas tipogrāfijas apgrozījums audzis par 15%

Gunta Kursiša, 15.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot ražošanas apjomiem pašmāju tirgum un eksportam, SIA Jelgavas tipogrāfija ir palielinājusi apgrozījumu par 15%, liecina Lursoft informācija.

2013. gadā tipogrāfija apgrozīja 8,02 miljonus eiro, savukārt peļņa pieaugusi līdz 597 tūkstošiem eiro.

Pērnais gads SIA Jelgavas tipogrāfija iezīmējies ar uzņēmuma telpu paplašināšanos, izbūvējot papildu noliktavas telpas. Tāpat investēts jaunu iekārtu iegādē – uzņēmums nopircis papīra locīšanas iekārtas, lokšņu štančēšanas u.c. iekārtas.

Kopumā uzņēmums eksportē uz desmit valstīm. SIA Jelgavas tipogrāfija dibināta 1996. gadā. Uzņēmumam pieder arī 1998. gadā reģistrētā SIA Balta eko, ar kuru sadarbībā SIA Jelgavas tipogrāfija uzsākusi piezīmju grāmatu ražošanas attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Zemgus LB valdes priekšsēdētāju Ervīnu Lasmani

Dienas Bizness, 20.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Zemgus LB valdes priekšsēdētājs Ervīns Lasmanis. Uzņēmums dibināts 2000. gada 6. novembrī, pamatdarbība – poligrāfijas pakalpojumu sniegšana. «Esam salīdzinoši jaunu cilvēku komanda. Inovatīvi, balstīti uz attīstību, katru gadu investējam jaunās tehnoloģijās un cilvēkresursu izglītošanā. Komanda ir tā, kas mūsu uzņēmumam ir lielākais un nozīmīgākais pamatlīdzeklis. Es esmu viņu rokās kā instruments, kas tikai piepalīdz attiecīgās situācijās,» stāsta E. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mazie un vidējie poligrāfijas uzņēmumi akcentē ātrumu un elastību

Linda Zalāne, 10.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika faktors un iespēja nodrošināt neliela apjoma tirāžu ir mazo un vidējo poligrāfijas uzņēmumu trumpis

Tā uzskata DB aptaujātie poligrāfijas uzņēmumu pārstāvji. «Iespējams, mūsu nelielā izmēra dēļ varam būt glābējspēks lielajām tipogrāfijām, kad tām nepieciešama atsevišķu procesu izpilde. Šogad noslēgtie līgumi ļauj prognozēt, ka 2015. gadā mūsu apgrozījuma pieaugums būs ap 45%,» saka SIA Valmieras tipogrāfija Lapa īpašnieks Jānis Caune. SIA Valmieras tipogrāfija Lapa ir dibināts 1993. gadā, sākotnēji tajā drukāja vietējās avīzes, pildīja citus sīkos iespieddarbus. Palēnām uzņēmums attīstīja arī citus darbības virzienus – grāmatu ražošanu, reklāmas drukāšanu. «No 2000. gada līdz 2008. gadam uzņēmums specializējās pamatā uz grāmatu ražošanu, bet pirms dažiem gadiem atgriezāmies arī pie specifisku pakalpojumu nodrošināšanas. Apzināmies, ka grāmatu tirgus visā pasaulē samazinās, un tas nozīmē, ka sarūk arī mūsu nozares kopējais apgrozījums. Līdz ar to es neticu lielo tipogrāfiju nākotnei. Prognozēju, ka tuvāko piecu gadu griezumā visdrīzāk nekas nemainīsies, savukārt investīcijas iekārtās un procesos mēdz pārsniegt piecu gadu robežu, kas nozīmē, ka nepārdomātas investīcijas šajā nozarē nav īpaši gudras,» uzskata J. Caune. Valmieras tipogrāfijā Lapa grāmatu ražošana un pēcapstrāde veido 70% no apgrozījuma. Uzņēmums joprojām izgatavo dažas avīzes un nodrošina tuvāk un tālāk esošiem uzņēmumiem to iepakojuma un reklāmas produkcijas druku, veidlapas, veic citus pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazajam biznesam, kas nodokli maksā no apgrozījuma, no nākamā gada pašiem varētu vairs nevajadzēt pārskaitīt attiecīgo summu valstij, to visu viņu vietā varētu veikt bankā izveidotais darījumu konts, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tas izriet no Finanšu ministrijā izstrādātas idejas par speciāla darījuma konta izveidi visiem, kuri maksā nodokli no ienākošās summas. Mazā biznesa pārstāvji apsveic šo ideju un cer, ka tā tiks īstenota pēc iespējas ātrāk. Tas nozīmētu arī mazāk darba Valsts ieņēmumu dienestam un lielākas iespējas tam uzmanību veltīt miljonu darījumiem un nodokļu shēmotājiem. Faktiski bankas tādējādi «strādātu» gan mazā biznesa, gan arī nodokļu administrētāju vietā.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra skaidro, ka nodokļu pamatnostādēs ir izvirzīts ambiciozs mērķis par darījuma konta izveidi visiem mazajiem uzņēmumiem jau no nākamā gada. «Ideja ir vienkārša. Mazajam uzņēmējam ienāk bankas kontā nauda, kas tiek identificēta kā apgrozījums, un no tā tiek atskaitīts konkrēts nodokļa apmērs, un tas nonāk automātiski valsts budžetā. Rezultātā mazajam uzņēmējam paliek vairāk laika nodarboties ar savu biznesu, nav jānodarbojas ar grāmatvedības kārtošanu un nodokļa summas pārskaitīšanu valstij,» skaidro E. Putra. Viņš norāda, ka šāda ideja labi strādātu, piemēram, visus ienākumus apliekot, piemēram, ar 15% (kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem) vai ar 20% (kā iecerēto iedzīvotāju ienākuma nodokli saimnieciskās darbības veicējiem). Tāda pati sistēma varētu darboties arī attiecībā uz autoratlīdzību saņēmējiem. «Tā ir apsveicama ideja, ka samazina birokrātisko slogu mazajam biznesam,» ideju atbalsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņam piekrīt arī vairāk aptaujātie mazā biznesa pārstāvji, norādot, ka tādējādi samazināsies viņu patērētais laiks, kas tiek tērēts šo nodokļu administrēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Saeimas juristu un EM diskusijām jaunais subsidētās enerģijas nodoklis tomēr turpina ceļu uz apstiprināšanu.

Neskatoties uz to, ka Saeimas Juridiskais birojs pauda nopietnu kritiku par Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto Subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumu, ministrijai tomēr ir izdevies vienoties ar biroju un likums tiks virzīts nākamajam lasījumam Saeimā.

Toties, ņemot vērā EM iebildumus, atkārtotai izskatīšanai valdībā nosūtītas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinātās jaunās dabas resursu nodokļa likmes mazajām hidroelektrostacijām (HES), kuru apstiprināšanas gadījumā mazie HES nākamgad tiktu aplikti pat ar 20% jaunu nodokļu nastu.

Iepriekš Saeimas juridiskais birojs attiecās sniegt vērtējumu par SEN likuma atbilstību Satversmei, jo, pēc biroja viedokļa, likumprojekta autoru sagatavotā anotācija un sniegtie paskaidrojumi viesa bažas, ka likums virzīts, nepārliecinoties par tiesiskajām un juridiskajām sekām. Biroja bažas viesa fakts, ka vairāki enerģijas ražotāji, uz kuriem attieksies jaunais nodoklis, ir saņēmuši Eiropas Savienības budžeta atbalstu, bet SEN likumprojekta autori nav novērtējuši , vai projektu īstenotāji spēs pildīt šo projektu ietvaros uzņemtās saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esi spiests meklēt jaunas iespējas, jo apstāties neplānojam,» par uzņēmumu «Jelgavas tipogrāfija», kam bieži tiekot piekarināta birka «veiksmes stāsts», laikrakstam «Zemgales Ziņas» stāstījis tā vadītājs Juris Sīlis.

Astoņi no desmit «Jelgavas tipogrāfijas» iespieddarbiem esot grāmatas, bet pircēju vidū popularitāti neesot zaudējuši arī šķietami vecmodīgie papīra plānotāji un dienasgrāmatas.

Kā ziņo «Zemgales Ziņas», gada otrajā pusē, piesaistot ES finansējumu, uzņēmums būs kļuvis efektīvāks. «Ne tikai mēs, bet arī citi Baltijas valstu poligrāfijas uzņēmumi veikuši lielas investīcijas, lai mūsu reģiona ražojumu kvalitāte būtu konkurētspējīga,» sacījis J.Sīlis. Darbaspēka salīdzinoši zemās izmaksas dodot iespēju tirgū paspīdēt ar zemāku cenu, pievilinot Eiropas klientus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū

Māris Ķirsons, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Darbs nav grūts – drīzāk vienveidīgs. Apstākļi ļoti labi, un arī pie trokšņa var pierast,» par pirmo dienu uzņēmumā «Jelgavas tipogrāfija» spriež Jelgavas Valsts ģimnāzijas audzēkne Amanda Šīna un Agate Beināre no Ozolnieku vidusskolas. Meitenes piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) skolēnu vasaras nodarbinātības programmā, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Kamēr meitenes «Jelgavas tipogrāfijas» ražotnē darbojas ar kastēm, Daniels Šīns strādā pie iekārtas, kas katru grāmatu ietin plēvē. Viņam šī jau ir trešā vasara, kas aizrit darbā tieši šajā uzņēmumā, kur strādā arī Daniela un Amandas tētis.

«Nākotnē vairāk gribētu strādāt autotransporta jomā. Šī man ir laba iespēja piepelnīties, kā arī iepazīt tipogrāfijas darba specifiku. Ir interesanti redzēt, kā top grāmatas,» atzīst puisis. Viņš piebilst, ka vēl nav izdomājis, ko darīs ar nopelnīto algu. Agate vēlas nopirkt «kaut ko sev, lai nebūtu jāprasa nauda no vecākiem». Savukārt Amanda krās datoram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ceturtdienas vakarā notikušo ārkārtas situāciju "Poligrāfijas grupas MŪKUSALA" tipogrāfijā, un pateicoties visu nozarē iesaistīto ieinteresētībai un vēlmei rast risinājumu, šodienas laikraksts "Diena" nonāks pie lasītājiem.

Nodrukāšanu operatīvi nodrošināja Rēzeknes tipogrāfija "Latgales druka".

Laikraksts "Diena" saka lielu paldies VAS "Latvijas Pasts", SIA "Preses Serviss", SIA "Poligrāfijas grupa MŪKUSALA", SIA "Latgales druka".

Ceturtdien SIA "Poligrāfijas grupa Mūkusala" ražotnē laikrakstu drukas iecirknī notika ārkārtas situācija - izcēlās ugunsgrēks, tāpēc tika pieļauts, ka var kavēties dažu izdevumu nonākšana pie lasītājiem.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša informēja, ka ārkārtas situācijas dēļ tika apturēta visa ražotnes darbība.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā informēja, ka ceturtdien plkst.16.33 tika saņemts izsaukums uz kādu tipogrāfiju Rīgā, Mūkusalas ielā. Jau pirms ugunsdzēsēju ierašanās no ēkas bija evakuēti 60 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latvijas Loto atsakās izmaksāt laimestu par brāķētu biļeti; uzraugi vērtēs gadījumu

BNS, 20.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izložu un loteriju rīkotājs Latvijas Loto atteicies izmaksāt laimestu par, iespējams, tipogrāfijā brāķētu biļeti.

Valmieras iedzīvotājs Ilvars stāstīja, ka viņš iegādājies Latvijas Loto momentloterijas biļeti Sapnis, kurā vinnējis laimestu četru tūkstošu eiro vērtībā, taču, dodoties uz Latvijas Loto saņemt laimestu, nācies vilties - Latvijas Loto laimestu atteicies izmaksāt, pamatojot lēmumu ar to, ka biļete esot brāķēta.

Latvijas Loto Mārketinga daļas vadītāja Aiga Roziņa apstiprināja šādu gadījumu, norādot, ka momentloterijas biļete, visticamāk, tikusi brāķēta tipogrāfijā un laimests par biļeti maksāts netiks.

Vienlaikus Roziņa piebilda, ka minētās loterijas biļetes īpašnieks neesot atstājis biļeti ekspertīzei, lai Latvijas Loto varētu izvērtēt šo gadījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dažu gadu laikā notiekošais ir mainījis poligrāfijas nozari, kurā par lielākajiem ieguvējiem tiek uzskatīti tie, kuri spējuši ātri pielāgoties situācijai, vienlaikus pašreizējos ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos neesot iespējams prognozēt pat tuvāko perspektīvu.

To liecina poligrāfijas nozarē strādājošo teiktais. Nozari ietekmējuši gan Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, gan loģistikas ķēžu pārrāvumi, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā, kuras dēļ neesot iespējams kaut cik reālistiski prognozēt nākotni. Vienlaikus būtiski pieaugušas papīra un energoresursu cenas, kā arī citu izmaksu kāpums piespiedis paaugstināt pakalpojumu cenas.

Sarežģīta situācija

“Viss ir ļoti sarežģīti,” situāciju komentē SIA Jelgavas Tipogrāfija valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics. Viņš norāda, ka pašlaik tādas stabilitātes, kāda bija pirms trijiem – četriem gadiem, nav, visu ietekmē būtiska inflācija. Papīru uzņēmums iegādājas no Skandināvijas, Vācijas, Austrijas un Slovākijas ražotājiem. “Krievijas papīra īpatsvars nebija liels, un Jelgavas Tipogrāfija to neizmantoja,” uz jautājumu par sankcijām pakļautā Krievijas papīra ietekmi atbild M. Matrevics. Viņš atgādina, ka papīra ražošanā lielākie izmaksu posteņi ir celuloze un elektroenerģija (gāze), bet poligrāfijā tas ir papīrs. “Pērn rudenī papīra ražotāji, šķiet, netika līdzi straujajam elektroenerģijas cenas pieaugumam, un pārsteidzošā kārtā bija papīra ražotāji, kuriem bija vienošanās par konkrēta apjoma piegādi par noteiktu cenu (800 eiro/t), pirms nosūtīšanas tā tika būtiski paaugstināta ( līdz 1100 eiro/t) ar piebildi: gribat – pērciet, ja nevēlaties – pārdosim citiem,” atceras M. Matrevics. Viņš norāda, ka šāda situācija ietekmējusi visus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lielāka valsts un nebanku finanšu uzņēmumu partnerība veicinās mazā biznesa attīstību

Linas Armalys, “Noviti finance” izpilddirektors, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gads grāmatu izdevēju vērtējumā ir līdzīgs iepriekšējam; bažas rada 2017. gads, kad autoriem būs jāveic obligātās sociālās iemaksas no autoratlīdzības, kas, visticamākais, cels grāmatu cenas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Nekādu satricinājumu, paldies Dievam, nav bijis, nodokļi nav aiztikti,» par šo gadu izsakās SIA Apgāds Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka. Līdzīgus vārdus, lai vērtētu šo gadu, izvēlas arī Grāmatu izdevēju asociācijas izpilddirektore Dace Pugača.

Lai arī nekādu statistikas datu par šo gadu vēl nav, ir skaidrs, ka tirāžas nepalielinās, arī apgrozījums no grāmatu tirdzniecības nekļūst lielāks. Lai arī iedzīvotāju maksātspēja ir augusi, sarūkot iedzīvotāju skaitam, grūti sagaidīt lielākus pārdošanas apjomus. «Lai arī grāmatu apglabāt vēl nevajag, tik un tā bažījamies, ka pērk mazāk. Un tas nav tikai tāpēc, ka mazāk lasa. Iedzīvotāju skaits samazinās,» DB iepriekš (01.07.) teica arī SIA Jānis Roze valdes locekle un līdzīpašniece Ināra Beļinkaja. «Turklāt krīzes gadu valsts nostāja – lasīsiet, kad būs labāki laiki – padarījusi savu melno darbu, grāmatu tirdzniecībā pauze nav beigusies,» piebilst D. Pugača. Grāmatu izdevējiem nav arī lielu līdzekļu mārketingam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Līdz nodokļu automātiskai nomaksai mazajam biznesam vēl jāpagaida

Māris Ķirsons, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazajam biznesam savulaik solītā tā dēvētā bankas konta nodokļa risinājums ir «iestrēdzis», pagaidām nav zināms, kad tāds Latvijā varētu būt

Tādu ainu rādīja gan Finanšu ministrijas sagatavotais valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.- 2021. gadam starpposma novērtējuma ziņojums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, gan arī diskusijas 9.ikgadējā konferencē Ēnu ekonomika Latvijā. Interesanti, ka ēnu ekonomikas pētnieki secinājuši - nereģistrētie uzņēmumi Latvijā veido 8,6% no visiem uzņēmumiem, bet Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 10,0% un 6,4% no visiem uzņēmumiem. Savukārt šokējoši skanēja secinājums, ka Latvijā un Lietuvā nereģistrēto uzņēmumu skaits pieaudzis, savukārt Igaunijā sarucis. Kā viens no iemesliem tika minēta mazajam biznesam (uzņēmējdarbības uzsācējiem) nedraudzīga vide. «Ekonomikas ministrijai bija uzdevums trīs gadu laikā izstrādāt mazajam biznesam draudzīgu regulējumu – nodokļu režīmu, bet līdz šim vēl neesmu dzirdējusi nevienu labu ideju, ko un kā darīt,» uz izaicinājumu atbildēja Saeimas deputāte un bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa atgādināja, ka tieši tāpēc, ka vietā nav bijis, ko likt, iestājusies pret mikrouzņēmumu (MUN) nodokļa maksātāju nožņaugšanu, kaut arī tādas vēlmes ir bijušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu mazo darītavu skaits Latvijā aug kopš 2010. gada marta, kad tika atvieglota licenču saņemšana; līdz šodienai to skaits palielinājies vairāk nekā astoņas reizes, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mazie ražotāji sasparojušies visā alkohola ražošanas spektrā. Teju piecas reizes kopš 2006. gada pieaudzis mazo alus ražotāju skaits. Pirms diviem gadiem stiprā alkohola ierobežojums mazajās ražotnēs tika palielināts no 100 līdz 1000 litriem absolūtā alkohola gadā, un daudzi līdztekus vīnam ražo arī nedaudz degvīna. Alus darīšana mazajās ražotnēs faktiski nepieaug, toties palielinās mazajos brūžos darītā alus īpatsvars kopējā saražotā šī dzēriena masā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazajiem investoriem vienmēr būs lielāka rīcības brīvība, kas var būt gan labi, gan slikti.

Mazajiem investoriem dažkārt var rasties sajūta, ka tiem ir grūti konkurēt ar Volstrītas investīciju banku armijām, kurām ir pieeja milzīgam kapitālam, pašai labākajai informācijai un kuru galvenais uzdevums ir domāt par arvien pilnvērtīgākas investīciju stratēģijas pielietošanu. Ne viss gan šajā ziņā ir tik drūmi, un var izcelt arī dažas mazo investoru priekšrocības.

Viena no galvenajām šādām priekšrocībām ir tā, ka mūsdienu pasaulē ir iespēja lēti vai pat pilnībā par velti mācīties no citu pieredzes. Tāpat mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru, lai veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu tikt pie peļņas (protams, ja cena dodas pareizajā virzienā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13. novembrī tipogrāfijā Poligrāfijas grupa Mūkusala norisināsies jauno ražošanas iekārtu atklāšanas pasākums.

Viena no Latvijas lielākajām tipogrāfijām SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala realizējusi APV (augstas pievienotās vērtības) projektu un uzstādījusi vairākas jaunas ražošanas iekārtas. Projekts realizēts ar Eiropas fondu atbalstu un tā kopējās investīcijas ir 5 milj. eiro.

Uzņēmuma mērķis ir dubultot ražošanas jaudu žurnālu drukas segmentā, lai palielinātu eksporta apjomu.

SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša komentē: «Ir divas iespējas – mēs varam sēdēt un čīkstēt par to, cik viss ir slikti, vai mest slinkumu pie malas un darīt, lai būtu labāk! Domāju, ka Latvija šobrīd atrodas pietiekami izdevīgos apstākļos, lai, gudri izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu piedāvātās līdzfinansēšanas iespējas, ieguldītu ne tikai uzņēmumu attīstībā, bet savas valsts nākotnē. Esmu patiesi gandarīts par nupat ekspluatācijā nodoto ražošanas paplašināšanas un modernizācijas projektu. Tā ietvaros esam radījuši vairākas jaunas darba vietas un tuvāko trīs gadu laikā plānojam vēl palielināt darbinieku skaitu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valmiermuižas alus: Atļauja tirgot alu internetā pavērtu jaunas eksporta iespējas

LETA, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atļauja tirgot alu internetā pēc ārkārtējās situācijas beigām Latvijas mazajām alus darītavām pavērtu iespēju attīstīt eksportu un nostādītu tās vienlīdzīgā konkurencē ar nozares spēlētājiem Eiropā, uzskata alus darītavas "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Ruņģis norādīja, ka pēdējos desmit gadus kopš "Valmiermuižas alus" darītavas izveides, ir sapņojis par mūsdienīgu iespēju Latvijas mazajām alus darītavām tirgot brūvējumus internetā ar piegādi. Tāpēc viņš "ļoti atbalsta" alus tirdzniecību internetā arī pēc ārkārtējā stāvokļa beigām, kas ir atļauts lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu, būtu liels atbalsts nozarei Latvijā un pavērtu jaunas eksporta iespējas.

"Tā ir arī iespēja papildināt valsts budžetu ar akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paliks Latvijā," sacīja Ruņģis, atgādinot, ka jau pirms ārkārtējās situācijas iedzīvotāji varēja nopirkt alkoholu ārpus Latvijas reģistrētos interneta veikalos ar piegādi uz mājām, tā Latvijas budžetam zaudējot nodokļu ieņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru