Publiskajā telpā diskusijas par kokrūpniecības nozari ir sasniegusi vēl nebijušu pakāpi. Konkrēta organizēta cilvēku grupa ar noteiktu lomu sadalījumu manipulē ar informatīvo telpu, izplatot dezinformāciju savu interešu vārdā. Mēs varam lasīt apgalvojumus, kas pretendē uz vienīgo patiesību, taču tajos ir apzināti noklusētas būtiskas detaļas un sagrozīti fakti. Tieši detaļās šajā stāstā ir nozīme.
Ir ērti izmantot tādu jēdzienu kā “valsts atbalsts” bez atbilstoša pamatojuma. Ir vilinoši meklēt ekskluzivitāti tur, kur tās nav. Tomēr patiesība parasti atrod savu ceļu – ne caur pieņēmumiem, bet caur dokumentiem un līgumu punktiem. Šajā diskusijā dominē mīti, kas pirmajā brīdī var šķist pārliecinoši, taču tie neatbilst faktiem.
Reaģējot uz izplatīto nepatieso informāciju, sniedzam dokumentos balstītu skaidrojumu trīs būtiskos punktos.
1. Kļūdains koksnes cenu indeksācijas mehānisms, nevis pretimnākšana
Pirmkārt, par šīs situācijas cēloņiem. Iepriekšējos sadarbības līgumos starp AS "Latvijas valsts mežiem" (LVM) un nozares uzņēmumiem vienmēr ir ticis iekļauts cenu indeksēšanas mehānisms, kas nodrošināja cenu atbilstību faktiskajai tirgus situācijai un svārstībām. Taču 2021. gadā LVM ieviesa jaunu pārdošanas procedūru ar jaunu cenošanas mehānismu, kas iepriekš nebija piemērots. Tas bija pilotprojekts, kas praksē nebija pārbaudīts.
Jau mehānisma izstrādes laikā 2021. gada vidū nozare norādīja uz riskiem, ka jaunais modelis praksē varētu nesekot tirgus cenu izmaiņām. Brīdī, kad skujkoku zāģbaļķu cenas tirgū strauji kritās, šīs bažas apstiprinājās – mehānisms nedarbojās, nostādot ilgāka termiņa partnerus konkurences ziņā nelabvēlīgā situācijā eksporta tirgos. Kamēr LVM ilgtermiņa partneri maksāja tirgus situācijai neatbilstoši augstu cenu, tajā brīdī rīkotajās īstermiņa izsolēs tie paši kokmateriāli tika tirgoti par 30–40% lētāk. Tā bija nepieciešamība labot “brāķi” LVM ieviestajā sistēmā, nevis valsts labvēlība. Nozare, nevis atsevišķi uzņēmumi, lūdza novērst šo kļūdu, jo pilotprojekts kropļoja konkurenci un visiem tirgus dalībniekiem vienādi samazināja konkurētspēju.
Manuprāt, publiskajā diskusijā tiek ignorēts fundamentāls fakts – valdība neieguldīja budžeta līdzekļus nevienā privātā uzņēmumā. LVM, atrodoties dominējošo stāvoklī, bija radījusi tirgus situācijai neatbilstošu un kropļojošu cenu mehānismu. Tā kā LVM paši nespēja labot savu kļūdu cenošanās mehānismā, Ministru kabinetam nācās izdarīt izvēli par labu ilgtermiņa stabilitātei, saglabātām darbavietām un prognozējamiem nodokļu ieņēmumiem nākotnē, tā pasargājot nozares konkurētspēju. Galu galā – valsts interesēs ir eksportspējīga nozare, nevis dominējošā stāvokļa izmantošana caur tirgus situācijai neatbilstošu un kropļojošu cenu mehānismu.
2. LVM līgumu cenošana ir balstīta uz izsoļu rezultātiem un vienādiem noteikumiem
Otrais mīts skar Ministru kabineta (MK) protokollēmuma piemērošanu. Apgalvojums, ka SIA “PATA Saldus” un SIA “PATA Jēkabpils” tika nepamatoti pievienoti, izpildot 2023. gada informatīvo ziņojumu un tam sekojošo protokollēmumu, nav patiess. Arī uz šiem līgumiem LVM attiecināja MK lēmumu kā pret jebkuru citu ilgāka termiņa klientu, jo: 1) cena bija balstīta 2021. gada izsoles rezultātos; 2) cenas indeksācija jau sākotnēji bija noteikta pēc identiskiem principiem kā visiem ilgāka termiņa (t.i., trīs gadu līgumu) partneriem.
Cenas noteikšanas principi bija definēti AS "Latvijas valsts meži" izsoles nolikumā “PIEDĀVĀJUMS ILGTERMIŅA MEŽIZSTRĀDES LĪGUMU PĀRVEIDEI 2022.-2026. GADAM”, un tie ir saistoši visiem izsoles dalībniekiem.
(..) “līgumos, ko plānots slēgt par tādu produktu, kas ir LVM produktu piedāvājuma klāstā (piemēram, zāģbaļķi, finierkluči, taras kluči, tehnoloģiskā koksne), piegādi un kam plānoti tiek organizēts pārdošanas process, cenu (EUR/m3 ) veido ilgāka termiņa pārdošanas procesā (dinamiskā pārdošana) iegūtā vidējā svērtā kokmateriālu vērtība (pārdošanas rezultātu cena – transportēšanas izmaksas, EUR/m3 ), kurai tiek pieskaitītas konkrētā IML pārveides procesā plānotā piegādes līguma apjomam atbilstošas transportēšanas izmaksas (EUR/m3)”.
3. Jauna LVM izsole – punkts spekulācijām par cenu korekciju turpināšanos
Treškārt, ir būtiski kliedēt mītu, ka SIA “PATA Saldus” vai SIA “PATA Jēkabpils” līgumiem šobrīd tiek attiecināta MK protokollēmumā noteiktais cenošanas mehānisms. Kad noslēdzās Ministru kabineta protokollēmuma periods, 2024. gada beigās LVM rīkoja jaunu izsoli nākamajam cenošanas periodam. Arī šajā izsolē piedalījās gan SIA “PATA Saldus”, gan SIA “PATA Jēkabpils”.
Kā izriet no SIA “PATA Saldus” līguma pielikuma ar LVM, tajā noteikts, ka cenošanas mehānismu ilgāka termiņa sadarbības piegādēm (2025.–2027. gadam) veido izsolē iegūtā vidēji svērtā cena. Tā tiek piemērota vienādi visiem pretendentiem, kuri uzvarējuši attiecīgajā pārdošanas procedūrā.
Tāpēc jebkādi apgalvojumi par ekskluzīvu nosacījumu piemērošanu konkrētiem uzņēmumiem ir pretrunā ar dokumentos fiksēto faktisko situāciju – SIA “PATA Saldus” un SIA “PATA Jēkabpils” ir pakļauti tieši tādiem pašiem tirgus cenas veidošanas un indeksācijas noteikumiem kā jebkurš cits nozares spēlētājs, un šo procesu pilnībā administrē LVM saskaņā ar vienotu valsts politiku.
