Aptuveni trešdaļa jeb 35% uzņēmēju pasaulē plāno pēc Covid-19 pandēmijas darbinieku atgriešanos pilnībā klātienes darbā, liecina auditorkompānijas EY (agrāk "Ernst & Young") jaunākais nākotnes darba vides pētījums "2021 EY Work Reimagined Employer Survey", kurā noskaidrots darba devēju viedoklis par darba procesu organizāciju pēc pandēmijas krīzes.

Pētījums parāda darba devēju un darbinieku viedokļu atšķirību, jo EY darba ņēmēju pētījums iepriekš parādīja, ka pat 88% darbinieku vēlētos elastīga darba iespējas pēc pandēmijas.

EY pētījums parāda arī citas viedokļu atšķirības starp darba devējiem un darbiniekiem, piemēram, 72% darba devēju uzskata, ka darba kultūra uzņēmumā pandēmijas laikā ir uzlabojusies, kamēr tam piekrīt vien 48% darba ņēmēju. Tāpat arī 82% darba devēju uzskata, ka produktivitāti šobrīd ir iespējams mērīt arī attālināti. Tam piekrīt 67% darbinieku.

Līdztekus arī 51% darba devēju vēlas samazināt ar uzņēmējdarbību saistītu ceļojumu apjomu, taču 66% darbinieku vēlētos biznesa braucienu atsākšanos.

Pēdējā gada laikā pasaulē 40 % patērētāju jau ir izmantojuši kādus finanšu pakalpojumus, ko sniedz nebanku finanšu tirgus uzņēmumi, bet vēl divi no desmit cilvēkiem grasās šādus pakalpojumus izmantot jau tuvākajā laikā, liecina jaunākais EY vispasaules pētījums The Relevance Challenge, kas aplūko plaša pakalpojumu klāsta komercbanku nozīmes izmaiņas cilvēku ikdienā.

EY Komercbanku nozīmes pētījums ir lielākā EY līdz šim veiktā aptauja, kurā piedalījušies aptuveni 55 tūkstoši respondentu 32 pasaules valstīs.

Tradicionālās komercbankas pārdzīvo uzticības krīzi – ja 48 % pētījuma respondentu atzīst, ka viņu pamata banka «droši glabā manu naudu», tad tikai 26 % uzskata, ka tradicionālās bankas «man sniedz nesavtīgus padomus». Saskaņā ar pētnieku viedokli tieši šī uzticēšanās krīze paver iespējas nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem apdraudēt tradicionālo banku sektoru, plaši izmantojot mobilo tehnoloģiju radītās iespējas.

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Sievietes, kuras prot prasmīgi lietot tehnoloģijas, palīdz mazināt vīriešu skaita pārsvaru darba tirgū, liecina starptautiskā IT uzņēmuma Accenture veikts pētījums

Accenture globālā pētījumā Accenture Digital Fluency Model skaidroti veidi, kā digitālā pratība varētu palīdzēt risināt sieviešu nevienlīdzības jautājumu. Kopumā aptaujāti gandrīz 5000 respondenti 31 valstī. Pētījuma dalībnieki atbildēja uz jautājumiem par digitālo ierīču pieejamību, tostarp viedtālruņiem un viedajām ierīcēm, to lietošanas ieradumiem, kā arī digitālo risinājumu, piemēram, tiešsaistes kursu izmantošanu darbam un mācībām. Tāpat ņemti vērā konkrēto valstu statistikas dati par interneta lietojumu, izglītību, nodarbinātību, algām un sieviešu skaitu vadības pozīcijās. Pētījums apliecina, ka digitālā pratība jebkurā sieviešu karjeras posmā kalpo kā katalizators – tas nozīmīgi ietekmē gan izglītību, gan nodarbinātību.

Pētījuma rezultāti sekmēs Mildronāta pārdošanu un reģistrāciju jaunos tirgos, pārliecināta kompānijas vadība. Turklāt līdzīgs pētījums uzsākts arī Ķīnā, ziņo Dienas bizness.

Pēc četriem gadiem ir sekmīgi noslēdzies Latvijas lielākā zāļu ražotāja Grindeks pasūtītais klīniskais pētījums par orģinālprodukta Mildronāts ietekmi slodzes stenokardijas ārstēšanā. Līdz šim tas ir ievērojamākais veiktais pētījums farmācijas nozarē Latvijā. Pētījums kopumā veikts 37 pētnieciskajos centros Latvijā, Lietuvā, Krievijā un Ukrainā.

Ja uzņēmums vēlas ieiet jaunā noieta tirgū - vispirms ar pilna cikla izpēti ir jāpierāda medikamenta ietekme uz iedzīvotāju veselību. «Pētījums mums palīdzēs Mildronātam meklēt jaunus noieta tirgus un palielināt pārdošanas apjomus esošajos 14 reģistrētajos valstu tirgos,» skaidroja Grindeks valdes priekšsēdētājs Jānis Romanovskis, atgādinot, ka tā pārdošanas apjomi no kopējā uzņēmuma apgrozījuma veido aptuveni 70%.

Viedtālruņu popularitāte virza arvien jaunu interneta pakalpojumu lietošanu telefonā, tomēr sabiedrībā veidojas izteikta šķirtne - aptuveni trešdaļa cilvēku atturas no mobilā interneta pakalpojumu izmantošanas telefonā. Galvenais šķērslis interneta pakalpojumu lietošanai telefonā ir neskaidrība par datu tarifiem un bailes iztērēt vairāk par savām iespējām, atklāj Ernst & Young pētījums.

Jaunākais Ernst & Young pētījums The Mobile Maze, kas veikts 12 valstīs dažādos reģionos, aptaujājot aptuveni 6000 mobilo tālruņu lietotāju, atklāj, ka mobilo komunikāciju jomā interneta pakalpojumu lietošana telefonā jau sasniegusi būtisku popularitāti, taču veidojas šķirtne starp tiem cilvēkiem, kuri tālruņus arvien vairāk lieto internetam un dažādiem ar to saistītiem pakalpojumiem, un tiem, kuri pieturas pie telefonu tradicionālas izmantošanas. Lai arī 59% tālruņu lietotāju pasaulē jau izmanto telefonus interneta pārlūkošanai, aptuveni trešdaļa cilvēku saka, ka negrasās izmantot mobilā interneta pakalpojumus. Šādas atšķirības rezultāts var būt arvien citādāki dzīves paradumi noteiktās iedzīvotāju grupās.

Pēdējā gada laikā sava mobilā operatora maiņu ir apsvēruši 31% no mobilo telefonu (tajā skaitā viedtālruņu) lietotājiem. Tomēr tikai 15% respondentu Latvijā atzinuši, ka operatoru patiešām ir nomainījuši.

To liecina pētījumu kompānijas GfK Custom Research Baltic un portāla Nozare.lv pētījums par telekomunikāciju nozari Baltijā.

Baltijas iedzīvotāju vidū visbiežāk sava mobilā operatora maiņu izvērtējuši igauņi (38%). Līdzīgi kā Latvijā tikai 15% aptaujāto Igaunijas iedzīvotāju operatoru patiešām nomainījuši. Savukārt Lietuvā šādu domu apsvēruši 34% cilvēku un pie cita operatora pārgājuši 17%. Pētījums apliecina, ka Baltijas valstīs operatora maiņu un izvēli par labu citam operatoram lielākoties veikuši pastāvīgo pieslēgumu lietotāji.

Vērtējot mobilo operatoru piedāvātos pakalpojumus, tikai 11% interneta lietotāju Latvijā pilnībā piekrīt, ka interneta ātrums mobilajā telefonā atbilst operatora solītajam. Igaunijā šim apgalvojumam pilnībā piekrīt 10% interneta lietotāju, savukārt Lietuvā šis rādītājs ir augstāks - 17%.

Starptautiskais zaļās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai tā pārvaldīto atjaunojamās enerģijas objektu tuvumā īstenos neparastu pētījumu par atjaunojamās enerģijas staciju ietekmi uz vidi.

Pētījums ilgs trīs gadus, izzinot izmaiņas florā un faunā teritorijā ap topošo solāro paneļu parku Tauraģes novadā Lietuvā.

Pētījumā gūtie dati ļaus uzņēmumam Ignitis Group turpmāk īstenot labāku praksi saules paneļu un vēja parku būvniecībā, pēc iespējas mazāk kaitējot apkārtējai videi. Tā tiks pielietota arī pārējos uzņēmuma projektos Lietuvā un citās valstīs, tostarp arī Latvijā.

Ignitis Renewables Vides un atļauju izsniegšanas nodaļas vadītāja Lina Žibiene (Lina Žibienė) uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir viens no uzņēmuma ilgtspējas stratēģijas galvenajiem mērķiem. Zaļā enerģija ir būtiski saistīta ar dabiskās vides saglabāšanu.

Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Latvijā, Nīderlandē un Igaunijā ir visvairāk respondentu, kas strādā nedeklarētu darbu (11%), liecina jaunākais Eirobarometra pētījums.

Tomēr starp valstīm pastāv būtiskas atšķirības attieksmē un izpratnē par to, kas tiek uzskatīts par nedeklarētu darbu, kā arī attiecīgo pakalpojumu veida un apjoma atšķirības. Tiesa gan, nedeklarēta darba piedāvājums ir strauji samazinājies dažās valstīs, piemēram, Latvijā, savukārt Spānijā un Slovēnijā tas ir nedaudz pieaudzis, un ievērojami palielināts nedeklarētā darba pieprasījums ir konstatēts Grieķijā, Kiprā, Maltā un Slovēnijā.

Aptuveni katrs desmitais eiropietis atzīst, ka iepriekšējā gadā ir iegādājies preces vai pakalpojumus, kas saistīti ar nedeklarētu darbu, savukārt 4% atzīst, ka paši ir saņēmuši nedeklarētu samaksu par darbu, liecina pētījums.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju šogad Ziemassvētkos plāno pasniegt dāvanu 4-10 tuviniekiem, bet paši vienlaikus cer saņemt 3 dāvanas.

Privātpersonu finanšu institūta jaunākais pētījums par Ziemassvētku dāvanu iegādi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji nolēmuši ietaupīt, samazinot apdāvināmo skaitu. 43% cilvēku šogad svētkos dāvanas grasās pasniegt mazākam tuvinieku skaitam nekā pērn, turklāt katrs trešais svētkos iepriecinās tikai pāris līdzcilvēkus, informē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use.

Vienlaikus 46% aptaujas dalībnieku atzīst, ka šogad plānojuši dāvanas svētkos pasniegt tikpat lielam cilvēku skaitam kā pērn.

Institūta veiktais pētījums arī liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju neveic īpašus uzkrājumus Ziemassvētku dāvanu iegādei, jo uzskata, ka kopējā summa ir pārāk maza, lai to darītu.

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) apkopojusi pērnā gada lielākos sasniegumus zinātnē Latvijā, kopumā izceļot 12 pētījumus par dažādām tēmām, piemēram, vēža ārstēšanu, Latvijas vēstures dažādiem aspektiem un efektīvāku ūdeņraža iegūšanas veidu.

Teorētiskās zinātnes jomā izcelta jaunas pieejas radīšana personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē, kuru veicis akadēmiķis Ivars Kalviņš kopā ar pētniekiem Viktoru Andrianovu, Ilonu Domračevu, Ivetu Kaņepi, Dianu Zeļencovu-Gopejenko un Irēnu Leiti.

LZA pārstāvji informē, ka Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā kontekstā veicis padziļinātu izpratni par mehānismu, ar kura palīdzību ļaundabīgie audzēji organismā veido metastāzes un izvairās no imūnsistēmas uzbrukuma. Iegūtie rezultāti var tikt izmantoti personalizētas terapijas pretvēža zāļu izstrādē, skaidro zinātnieki. Pētījumā konstruētas, sintezētas, pētītas un patentētas specifiskas molekulas, kas samazina vēža augšanu un kas noder personalizētu pretvēža zāļu izstrādes procesā.

Pandēmijas ietekmē visvairāk, jeb 64% Latvijas iedzīvotāju sagaida tehnoloģiju lomas pieaugumu ikdienas dzīvē, taču 60% iedzīvotāju bažījas arī par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos, liecina EY (iepriekš Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 16 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju.

EY Connected Citizens ir liela mēroga pētījums par arvien ciešāk digitāli savienotas sabiedrības vērtībām, bažām un uzskatiem, kā arī tehnoloģiju lomu dzīves kvalitātes un ekonomikas izaugsmes attīstībā, tostarp COVID-19 kontekstā.

Igaunijā šie rādītāji ir samērā līdzīgi – tehnoloģiju lomas pieaugums arī tiek atzīts par galveno pandēmijas efektu – to sagaida 62% igauņu, tomēr par ienākumu nevienlīdzības pieaugumu bažījas nedaudz mazāk kā Latvijā – to norāda 51% igauņu. Lietuvā, savukārt, par galveno pandēmijas efektu tiek sagaidīta ekonomikas izaugsme (tā domā 57% iedzīvotāju), bet tehnoloģiju lomas pieaugumu sagaida vien 37% lietuviešu, kamēr par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos satraucas 41% Lietuvas iedzīvotāju.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Pagājušajā gadā Latvijas jaunuzņēmumi jeb startapi nodokļos samaksāja 25 miljonus eiro un piesaistīja ārvalstu investīcijas aptuveni 220 miljonu eiro apmērā. Tomēr līdz 2030. gadam šie skaitļi varētu vairākkārt palielināties, un viena vienradža vietā Latvijā varētu būt līdz pat pieciem.

Par to liecina pēc Google pasūtījuma veiktais Civitta pētījums par Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Pētījums atklāj arī divus galvenos izaicinājumus, kas bremzē jaunuzņēmumu izaugsmes potenciālu — talantu trūkumu un sarežģījumus piesaistīt finansējumu no iespējkapitāla fondiem.

Dati apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strauji pieaug jaunuzņēmumu skaits — 2021. gadā Latvijā bija 626 startapi, kas ir par 23 % vairāk nekā 2016. gadā. Tāpat arī strauji audzis Latvijas jaunuzņēmumos strādājošo cilvēku skaits, no 2016. līdz 2020. gadam palielinoties par 12 % — līdz 6000 darbinieku. Jaunuzņēmumos nodarbināto cilvēku algas ir gandrīz divas reizes lielākas nekā vidēji valstī.

Latvijā pagājušā gada laikā uzsākti 53 jauni ārvalstu tiešo investīciju projekti, salīdzinot ar 38 gadu iepriekš, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018.

Latvijas 53 jaunie tiešo investīciju projekti ir mazāk nekā Lietuvā, kurā pērn uzsākti 74 projekti, bet vairāk kā Igaunijas 38 investīciju projekti. Tiešo investīciju projekti 2017. gadā Latvijā radījuši 2690 jaunas darba vietas .

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018, kas vērtē ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Eiropas valstīs, parāda, ka kopumā pērn Eiropā uzsākti 6 653 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 10 % vairāk kā 2016. gadā. Visvairāk investīciju projekti pērn uzsākti Lielbritānijā (1205), kurai seko Vācija (1124) un Francija (1019). EY pētījums tiek valstīts uz publiski pieejamu, dažādu reģistru un datu bāžu datiem un parāda investīciju projektu un to radīto darba vietu skaitu, taču neatspoguļo ieguldījumu vērtību.

Pērn Eiropā būtiski audzis jaunu tiešo investīciju apjoms, liecina ikgadējais EY investīciju piesaistes pētījums EY Europe Attractiveness Survey.

Pagājušajā gadā Eiropā īstenoti 5083 jauni investīciju projekti, kas ir par 14% vairāk nekā 2014. gadā, kā arī radītas 217 666 jaunas darba vietas, kas ir par 17% vairāk nekā gadu iepriekš.

EY pētījums atklāj, ka no Baltijas valstīm visvairāk jaunu tiešo investīciju projektu pērn tika īstenoti Lietuvā – 43, kur arī novērots neliels investīciju projektu kāpums, savukārt Latvijā pērn tika īstenots 31 jauns tiešo investīciju projekts, kas ir mazāk nekā 2014. gadā, kad tika realizēti 36 jauni investīciju projekti. Baltijā investīciju ziņā atpaliek Igaunija, kur pērn tika īstenoti 22 jauni projekti.

«Mēs redzam, ka Eiropa piesaista arvien vairāk tiešo investīciju pat laikā, kad tās ekonomiskā izaugsme ir lēna un politiskajā dienaskārtībā dominē bēgļu krīze un terorisma draudi. Tas parāda, ka investori dod priekšroku ekonomiskai stabilitātei, tirgus jaudai, infrastruktūras un darbaspēka kvalitātei pat salīdzinoši nemierīgos laikos, kas valda Eiropā. Savā ziņā šie rezultāti parāda arī investoru fokusa maiņu no straujas attīstības valstīm par labu pārbaudītiem tirgiem,» saka Guntars Krols, EY partneris Baltijā.

Salīdzinājumā ar attīstītākajām valstīm Latvijas biznesa līderi atzīst būtiski augstāku korupcijas līmeni Latvijas saimnieciskajā vidē, liecina jaunākais Rīga, EY (agrāk Ernst & Young) krāpšanas un korupcijas pētījums Fraud and Corruption – the easy option for growth?.

55% Latvijas biznesa līderu piekrīt apgalvojumam, ka korupcija Latvijā ir plaši izplatīta, salīdzinot ar tikai 35% attīstītākajās ekonomikās. Tajā pašā laikā Latvijas biznesa līderi vairāk pat nekā attīstītākajās ekonomikās uzskata, ka finanšu uzskaites prakse, caurskatāmība un precizitāte Latvijā ir augstā līmenī.

Kopumā EY Krāpšanas un korupcijas pētījums, kurā aptaujāti 3800 lielo uzņēmumu darbinieki 38 valstīs, parāda, ka 55% Latvijas uzņēmēju uzskata korupciju un kukuļdošanu par plaši izplatītu praksi Latvijā, kas ir tikai nedaudz labāk kā Krievijā (60%) un būtiski sliktāk nekā Francijā (29%), Vācijā (26%), Igaunijā (21%) un valstīs ar zemāko korupcijas uztveres līmeni – Zviedrijā (10%) un Dānijā (4%). Augstākais respondentu skaits Eiropas valstu lokā, kas korupciju savā valstī uzskata par plaši izplatītu, ir Horvātijā (92%) un Slovēnijā (87%).

Banku sektoram aprēķinātie nodokļi 2014.gadā bija 141,5 miljoni eiro, liecina KPMG Baltics pētījums par banku sektora makroekonomisko ietekmi Latvijā.

No minētajiem 141,5 miljoniem eiro 50,2 miljoni eiro ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, 48,9 miljoni eiro - uzņēmuma ienākuma nodoklis, bet 42,3 miljoni eiro - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Arī iepriekšējos gados banku sektoram aprēķināti līdzīgi nodokļu maksājumi - 2012.gadā nozarei aprēķināti 142,5 miljoni eiro, 2013.gadā - 148,9 miljoni eiro.

KPMG Baltics pētījums rāda, ka banku sektorā aprēķinātie nodokļi spētu nodrošināt 28,7% no visa ārstniecības budžeta 2015.gadā vai arī banku sektora kopējie aprēķinātie nodokļi 2014.gadā spētu nosegt 64,7% no visa 2015.gada skolotāju darba samaksas budžeta.

Latvijai pagājušajā gadā būtiski izdevies uzlabot rādītājus investīciju piesaistes jomā vairāk nekā četras reizes – līdz 29 - palielinot īstenoto investīciju projektu skaitu, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) Eiropas investīciju vides pētījums EY Attractiveness Survey.

2012. gadā tika īstenoti septiņi investīciju projekti. Rezultātā pērn radītas piecreiz vairāk jaunu darba vietu (1614) nekā gadu iepriekš (290).

Lai arī Baltijas valstu starpā Lietuva pērn piesaistījusi visvairāk jaunu investīciju projektu – 33, kam seko Igaunija ar 31 un Latvija ar 29, jaunu darba vietu investīciju projektu rezultātā Latvijā pērn radīts visvairāk jaunu darba vietu.

Latvijas jaunradīto darba vietu rādītājam (1614) seko Lietuva ar 1265 jaunām darba vietām un Igaunija ar 500 darba vietām.

«Pētījums parāda, ka Latvija sāk apgūt savu investīciju piesaistes potenciālu. Izaugsmi pagājušajā gadā pozitīvi ietekmēja Latvijas stabilā, ilgtspējīgā ekonomiskā politika un izaugsmes atgriešanās Eiropas ekonomikā kopumā, kas veicināja investīciju lēmumu pieņemšanu. Šogad mums ir visas iespējas saglabāt pozitīvo dinamiku, ņemot vērā Latvijas iestāšanos Eirozonā. Jācer vienīgi, ka Ukrainas krīze nepadziļinās, kas, protams, var negatīvi ietekmēt visu reģionu,» stāsta Guntars Krols, EY partneris Baltijā.

Augsto darbaspēka nodokļu, nodokļu politikas nekonsekvences, nesakārtotās likumdošanas, regulējuma un kontroles dēļ, kā arī problēmām, kas izriet no pašreizējā valsts un nozares sadarbības modeļa, būtiskākā ēnu ekonomikas problēma būvniecības nozarē ir aplokšņu algas, liecina Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pētījums, kas īstenots sadarbībā ar biedrību Business against shadow economy un Rīgas Ekonomikas augstskolu.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem aplokšņu algas 2015. gadā sasniedz 36,6%, kas ir uz pusi vairāk nekā valstī kopumā. Tieši aplokšņu algas ir viens no galvenajiem faktoriem augstajam ēnu ekonomikas īpatsvaram būvniecības nozarē, kurš, atbilstoši SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa aplēsēm, sasniedz 40%.

Pētījums veikts ar mērķi apkopot būvniecības nozares viedokļus par galvenajām ēnu ekonomikas problēmām, ieteikumus ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē, kā arī izvērtēt īstenotās un plānotās aktivitātes ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē.

«Tik padziļināts pētījums būvniecības nozarē tiek veikts pirmo reizi. Ja līdz šim mēs dzīvojām pieņēmumos par to, kas ir galvenie cēloņi un ēnu ekonomiku veicinošie faktori, tad šis pētījums dod vispusīgu un detalizētu analīzi. Mēs redzam, ka ēnu ekonomika būvniecības nozarē ir kompleksa parādība, kas prasa visaptverošu pieeju tās mazināšanai. Ir skaidrs, ka viens atsevišķs risinājums nedos vēlamo efektu,» uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Ēnu ekonomika parasti nav novērojama eksportējošos uzņēmumos, bet drīzāk vietējos uzņēmumos, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora Arņa Saukas veikto ēnu ekonomikas pētījumu.

Premjers norādīja, ka būtu jārunā arī par izglītības stiprināšanu un to, lai nākotnē cilvēki ar labām prasmēm darba tirgū nebūtu spiesti izdzīvot, bet arī varētu strādāt ar atdevi eksportējošos uzņēmumos, kur nav izaicinājumu saistībā ar ēnu ekonomiku.

Vienlaikus ir arī jāturpina pētīt, tomēr "ir skaidrs, ka, ja cilvēkam ir laba izglītība un viņš strādā uzņēmumā, kas ir eksportējošs, tur nav ēnu ekonomikas," sacīja premjers.

Kariņš norādīja, ka vienlaikus dažādi pētījumi uzrāda nedaudz atšķirīgus rādījumus. "Šodienas Saukas kunga pētījums balstās uz aptaujām, bet vienlaikus ir arī otrs pētījums, ko veic Eiropas komisija (EK), kas balstīts uz ekonomiskajiem datiem".

Sabiedriskajā ēdināšanā strādājošo uzņēmumu skaits pērn sarucis gandrīz par piektdaļu, turklāt teju vai katram otrajam pēdējā pusgada laikā ir bijis nodokļu parāds.

To rāda SIA Lursoft pētījums. To, ka nozarē notiek savdabīga turbulence, rāda vairāki skaļi atgadījumi, piemēram, ar Kinfield, ar Vairāk saules, iepriekš Gan Bei, kuru pamats ir saistīts ar atbilstošu, pareizu nodokļu nomaksu. Turklāt šai jomai ir vairākas specifiskas nianses, kuras tai rada vairākas blaknes, piemēram, izteikta sezonalitāte un līdz ar to nodarbināto skaita krasas svārstības. Un nenoliedzami, ka šo jomu ietekmē arī potenciālo klientu – apmeklētāju - skaita izmaiņas. Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk, bet, it īpaši Rīgas apkaimē, iekšzemes patērētāju skaita kritumu var kompensēt ar ārvalstu tūristiem, savukārt šāds modelis citviet (ar nelieliem izņēmumiem) īsti nestrādā. Līdztekus šim procesam vēl ir jautājumi saistībā ar izmaksām, to pieauguma apmēriem un vienlaikus arī darbaspēka trūkumu, kas rada savdabīgu kokteili.

Aptuveni 40% milēniuma (tūkstošgades paaudze) paaudzes jauniešu Rīgā un Pierīgā sapņo par mājas iegādi, bet patiesā aina rāda, ka jaunieši vecumā no 25 līdz 34 gadiem spēj iegādāties tikai 60 kvadrātmetrus plašu īpašumu.

To rāda nekustamā īpašuma kompānijas Latio un pētījumu un konsultāciju kompānijas KANTAR TNS veiktais pētījums par Rīgas un Pierīgas jauno, pirktspējīgo auditoriju.

Kā liecina pētījums, 40% milēniuma paaudze sapņo par mājas iegādi, 26% vēlas dzīvot jaunajos projektos, kas celti pēc 2000.gada, bet 17% sērijveida dzīvokļos, taču reālā situācija rāda, ka jaunieši spēj finansiāli iegādāties tikai 60 kvadrātmetrus lielu dzīvojamo platību.

Šajā vecuma grupā Rīgā un Pierīgā dzīvo aptuveni 150 000 jauniešu. Vidējie ienākumi vienam cilvēkam šajā grupā: 37% ir līdz 700 eiro, 33% 701 līdz 1000 eiro, bet 34% 1001 un vairāk eiro.

Pētījumā mūsdienu jaunieši raksturoti kā aktīvi, droši, prasīgi, individuāli, uzņēmīgi un tehnoloģiju pratēji. Aptuveni 62% milēniuma paaudzes pārstāvju plāno dzīvot Latvijā, bet 28% dzīvos Latvijā, taču, ja rastos iespēja, brauktu prom.