Līdz ar dabiskā kaučuka cenas lēcienu par 65% gaidāma arī tādu preču kā riepas, gumijas cimdi un prezervatīvi cenu pieaugums, vēsta Financial Times.

Dabiskā kaučuka cenas pieauguma pamatā ir spēcīgās lietusgāzes Dienvidaustrumāzijas reģionā.

Kaučuka cena divu gadu laikā esot trīskāršojusies, pārsniedzot pat rekordaugsto līmeni, kas tika reģistrēts 1952.gadā, kad bažas par iespējamo Korejas Kara vēršanos plašumā izraisīja paniku pircējos.

Cenas pieaugums savukārt radot spiedienu uz ražotājiem.

Lielākie riepu ražošanas uzņēmumi, tostarp Bridgestone, Michelin, Goodyear un Continental šogad cenas paaugstinājuši par 5-15% un daži brīdinājuši par tālāku cenu kāpumu. Piemēram, Continental no nākamā gadā sākuma cenas paaugstināšot vēl par 5%. Goodyear pagājušajā nedēļā paziņoja par trešā ceturkšņa zaudējumiem, neraugoties uz lielākajiem pārdošanas apjomiem divu gadu laikā.

ASV pilsētas Ņujorkas veselības departaments laidis klajā viedtālruņu aplikāciju, kas palīdzēs lietotājiem atrast tuvāko vietu, kur tiek izsniegti bezmaksas prezervatīvi, ziņo Reuters.

«Mēs gribas, lai Ņujorka būtu drošākā pilsēta pasaulē, kur nodarboties ar seksu,» sacījusi viena no atbildīgajām par šo projektu Monika Svīnija.

Aplikācija, kuru var lejupielādēt iPhone un Android telefonos, sniedz informāciju no pilsētas datubāzes, kurā iekļautas vairāk nekā 1000 dažādas vietas, kas piedāvā bezmaksas prezervatīvus.

Lietotāji tikšot informēti par piecām tuvākajām vietām.

Pilsēta aplikāciju laidusi klajā Valentīna dienā.

Pēdējos piecos gados mēneša laikā pilsētā tiekot izdalīti trīs miljoni bezmaksas prezervatīvu.

Ap 300 t piena dienā neplūdīs uz Lietuvu, bet paliks Latvijā.

Šādu galveno ieguvumu sola jaunās kooperatīviem piederošās piena rūpnīcas realizētāja SIA Latvijas piens, kuras iesniegtā projekta realizēšanai Jelgavā Lauku atbalsta dienests (LAD) pirmdien devis zaļo gaismu. Tāpat jau skaļu publicitāti guvušā projekta īstenotāji sola 50-60 jaunas darba vietas un konkurētspējīgu eksporta produktu ražošanu.

Zinātnieki biznesam piedāvā gatavas idejas

Apģērbs, kas spēj savākt elektrību, piena produktu fotopasterizācija u.c. idejas gaida finansējumu.

Bankas

Bankas joprojām grēko

Atsevišķos gadījumos bankas joprojām grēko, liekot kredītā ņemto nekustamo īpašumu apdrošināt par lielāku summu nekā nepieciešams.

Lielbritānijas prezervatīvu Safex izplatītājs Baltijā SIA CVM tuvākajā laikā plāno nostiprināt pozīcijas prezervatīvu automātu jomā Latvijā.

Db.lv jau iepriekš rakstīja, ka Igaunijas uzņēmuma Royal Baltic Group pārstāvis Keijo Jerts bija izteicies, ka Latvijā prezervatīvu automātu niša ir brīva un viņa uzņēmums nākotnē plāno ienākt Latvijā.

Tomēr igauņiem nāksies saskarties ar vietējo konkurenci. SIA CVM Valdes loceklis Edgars Ellers Db.lv apliecināja, ka uzņēmums tuvākajā laikā uzstādīs 30, bet līdz gada beigām līdz 100 prezervatīvu tirdzniecības automātiem.

CVM atvēris interneta vietni, kur iespējams pasūtīt prezervatīvus, kas pircējiem tiek piegādāta ar kurjeru vai pa pastu. Taču kopš jūnija uzņēmums ir izlēmis pastiprināt preču pieejamību un lēnām virzās uz šo mērķi, ieviešot tirdzniecības automātu CVM.

«Rūpes par savu ģimenes drošību, bailes iesēsties cietumā cilvēku ļoti nomāc. No koka nav izdrāzts ne Lembergs, ne Šlesers, ne Šķēle. Kas tā par dzīvi, ja visu laiku tev jādreb,» intervijā izdevumam Klubs sacījis politiķis Jānis Jurkāns.

«Nezinu, kad jūs to Lembergu pēdējoreiz redzējāt, bet man liekas, ka viņš kļūst mazāks, fiziski mazāks. Sarūk. No kā? No bailēm.

Visi tie cilvēki dārgi maksā par savu personisko brīvību. Tērē lielu, privatizācijas procesā nozagtu naudu, apmaksā politiskās partijas. Nesaku, ka viņi ir iedzīti pagrīdē. Laiks rādīs, cik mūsu tiesībsargājošās iestādes būs profesionālas,» stāstījis Jurkāns.

Runājot par sevi, politiķis sacījis: «Droši vien jākaunas par balsojumiem, kuri bija jāatstrādā. Tā ir viena riebīga lieta. Kamēr partijas finansēs oligarhi, vienmēr ir jāatstrādā. Ja ventspilnieki vai kargini prasa sertifikātu termiņa pagarināšanu... It kā saimnieciska lieta, bet jūties slikti. Jo vienmēr ir sajūta, ka jāizvēlas starp kaut ko sliktu un ļoti sliktu. Katru ceturtdienu pēc sēdēm gribējās iet uz pirti.»

Daļai ASV vīriešu vairs nav nepieciešams klīst pa lielveikalu, lai atrastu sev nepieciešamās preces. Kāds veikals tās pacenties izvietot vienā ejā, vēsta metro.co.uk.

Pārtikas veikals Manhetenā radījis Ņujorkā pirmo vīriešu eju, kurā atrodamas tādas vīriešiem tik nepieciešamas lietas kā alus, prezervatīvi, liellopu gaļas uzkodas un skuvekļi.

«Sākumā tas bija joks,» stāstījis veikala īpašnieks Džordžs Zoitas. Taču izrādījies, ka šī ideja darbojas.

Vīriešiem parasti nepatīkot iepirkties, tādēļ vīriešu eja nozīmē, ka viņi var ātri ieiet veikalā, iegūstot visu sev nepieciešamo, un tikpat ātri to pamest.

Viens no klientiem - 23 gadus vecais Endijs Hūbers - medijiem stāstījis: «Man nepatīk pavadīt daudz laika pārtikas veikalā, tāpēc šāda eja atvieglo man dzīvi.»

Iesaka Kaspars Ulsts, Idea Havas Media stratēģiskais direktors un bloga adventures.lv autors.

Pirms diviem gadiem kopā ar draugiem devāmies uz Vjetnamu. Mūsu mērķis bija 16 dienās redzēt un izbaudīt pēc iespējas vairāk no šīs valsts daudzveidības, jo Vjetnamas apgabali dabas ziņā cits no cita ievērojami atšķiras. Vjetnama ir izstiepusies gar Dienvidķīnas jūru vairāk nekā 1000 km garumā. Ziemeļos ir bambusiem noauguši kalni un Holongas līcis, kurā iespējams dzīvē redzēt unikālos dabas veidojumus – milzīgos kaļķakmens stabus, kurus bieži attēlo tūrisma ceļvežos, savukārt dienvidos ir Indoķīnas ievērojamākās upes Mekongas delta.

Kad turp braukt?

Rudens tiek uzskatīts par zelta sezonu ceļošanai uz Āziju, tostarp Vjetnamu, kur laika apstākļus ietekmē musona un lietus sezonas. Vasarā tur ir karsts un katru dienu līst, savukārt rudenī ir patīkami laika apstākļi. Mēs uz Vjetnamu devāmies novembrī, kad gaisa temperatūra bija ap 30 grādiem. Patīkams un silts laiks bija arī naktīs, izņemot kalnus, kur, guļot metāla angārā, izsalām līdz kaulam, bet no rīta bambusa stublājus klāja sarma.

Baidoties vienmēr kādu neizbēgami aizskart, var aizliegt jokus

Pirmais aprīlis, kas bieži tiek atzīmēts kā starptautiskā joku diena, šogad jau ir vēsture. Šajā pasākumā dažkārt mēdz iesaistīties gan uzņēmumi, gan arī, piemēram, mediji, kas cita starpā publicē pa kādam uzjautrinošam jaunumam. Mūsdienās informācijas aprite ir ļoti strauja, un vienmēr atradīsies kāds, kurš kādu joku nesaprot vai kuru tas kāda iemesla dēļ aizskar. Pēdējā laikā vismaz uz pasaules korporatīvās skatuves tendences liecina, ka labāk šajā ziņā neriskēt un vieglāk ir pat aizliegt jokot, lai šādi gadījumi nerastos un pēc tam nebūtu jānovērš, piemēram, kāda sociālo mediju vētra par kādu pūļa gudrībai vai kādai grupai netīkamu joku. Piemēram, tehnoloģiju milzis Microsoft nupat ziņoja, ka aizliedz saviem darbiniekiem publiskus 1. aprīļa jokus. Kompānijas vadība teikusi, ka dati neliecinot, ka šim jokošanas pasākumam būtu kāda pozitīva ietekme, tas pat drīzāk var novest pie nevēlamiem ziņu cikliem. Microsoft klāstīja, ka tam no šādas vienas dienas mēģināšanas jokot esot vairāk, ko zaudēt, ja salīdzina ar guvumiem.