Jaunākais izdevums

2015. gada janvārī Konkurences padome (KP) apsūdzēja Volkswagen markas automašīnu tirgotājus karteļa veidošanā, piemērojot aptuveni 7,6 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Tā sauktais e-pastu skandāls šobrīd ir viena no nedaudzām KP lietām, kas tiesā ir zaudēta. Neraugoties uz intensīvu tiesas procesu, skaidrība par to, ko var rakstīt e-pastos un ko nē, līdz galam nav radusies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Galvenais KP rekordlielā administratīvā soda uzlikšanas pamatojums Volkswagen dīleriem un importētājam ir e-pastu saziņa par iepirkumiem, kuros tie piedalās. Pēc tiesas ir skaidrs, ka, lai arī saziņa starp uzņēmumiem ir bijusi, īsti nav atrastas karteļa pazīmes, sodu nebūs vai būs daudz mazāki. Par klienta aizstāvību lietā Dienas Bizness aicināja pastāstīt advokātu biroja Vilgerts zvērinātas advokātes Deboru Pāvilu un Jūliju Jerņevu, kuras Rīgas Administratīvajā apgabala tiesā pārstāvēja Volkswagen automašīnu importētāju Baltijā SE Moller Baltic Import un tā trīs grupas uzņēmumus – dīlerus – SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Latvia un SIA Moller Auto Ventspils. Vēl divi Volkswagen dīleri – SIA SD Autocentrs un SIA Ripo Autocentrs – ir neatkarīgi, ar Moller grupu nesaistīti uzņēmumi, kurus juristes piemin tikai tādēļ, ka lieta ir saistīta.

Fragments no intervijas

Raksturojiet Konkurences padomes administratīvā soda uzlikšanas pamatu, kā tas sākās?

Debora Pāvila: Viss balstījās uz viena dīlera sūdzības pamata. Tas bija Auto Īle&Herbst. Viņi iesniedza ziņojumu Konkurences padomei, atbilstoši iekļūstot iecietības programmā un tā atbrīvojoties no soda. Paši bija iesaistīti, bet tāda ir šī ziņotāja loma, ka viņiem par sniegto informāciju pieklājas atlaide. Šādas programmas ir izplatītas daudzās ES valstīs, un tā ir normāla kārtība. Auto Īle&Herbst to izmantoja. Viņi bija izslēgti no dīleru tīkla, par ko atsevišķi tiesājās. Tur bija stāsts par dīleru noteikumu pārkāpumu. Pieļauju, ka šis bija iemesls iet uz Konkurences padomi ar ziņojumu. Lai arī KP ir administratīva iestāde, viņiem ir plašas pilnvaras, un tika veiktas arī kratīšanas uzņēmumos, tika izņemti datu nesēji. Tad KP divus gadus e-pastus lasīja un pētīja, līdz 2014. gada decembrī pieņēma lēmumu un 2015. gada sākumā paziņoja par uzlikto sodu.

Tātad – KP uzskata, ka Volkswagen tirgotāji Latvijā veido karteli. Vai uzņēmumi šo saziņu e-pastos noliedza?

Debora Pāvila: Pamatpierādījumi ir e-pasti. Tie pēc būtības ir tādi – viens dīleris raksta citiem, ka būs iepirkums un viņš tajā piedalīsies, un lūdz citus kolēģus nepiedalīties tajā. Aizstāvības galvenais arguments ir, un to arī uzsvērām, ka viss notiek zem viena zīmola – Volkswagen.

Jūlija Jerņeva: Volkswagen tirgū ir jākonkurē ar citiem autoražotājiem. Visiem citiem automašīnu zīmoliem Latvijā lielākoties ir tikai viens dīleris. Citiem zīmoliem mūsu valstī nav tāda izvērsta dīleru tīkla.

Debora Pāvila: Tātad e-pastu aprite notiek starp visiem Volkswagen izplatītājiem Latvijā – gan tiem, kas ir importētāja grupas uzņēmumi, gan tiem, kuri tādi nav. E-pastu teksti pēc būtības ir lūgumi atturēties no dalības kādā iepirkumā, kurā kāds no uzņēmumiem jau nolēmis startēt. Protams, ka šie uzņēmumi izslēdz konkurenci savā starpā, viņi izslēdz konkurenci starp, piemēram, VW Golf un VW Golf pārdošanu. Vairumā gadījumu iepirkumi ir ļoti konkrēti un nav iespējas pat piedāvāt viena zīmola divus dažādus automašīnu modeļus. Tajā pašā laikā jebkurā iepirkumā var atrast, ka piedalās citu automašīnu zīmolu dīleri un konkurence pēc būtības pastāv.

Tātad šajā lietā centāties pierādīt, ka definēt konkurenci pie viena zīmola preču tirdzniecības ir absurdi?

Jūlija Jerņeva: Ir jāsaprot, par ko mēs runājam. Mēs visi saprotam, ka prece ir viena. Tā ir Volkswagen automašīna. Konkurence var notikt tikai ar cenu, bet cenu šajā gadījumā galvenokārt nosaka rūpnīca. Tieši rūpnīca palīdz dot labākas cenas dīleriem, un tas nozīmē, ka visu dīleru rīcībā ir vienādi rīki. Pēdējais paliek viņu pašu noteiktās peļņas maržas, kas ir nebūtiskas uz automašīnas cenas fona. Iznāk, ka viena zīmola dīleriem nav iespējams piedāvāt krasi atšķirīgas cenas.

Ja Latvijā būtu tikai viens vienīgs Volkswagen dīleris, kā tas ir citiem zīmoliem, ar kaut vai 10 filiālēm, darbinieki droši varētu e-pastos sarakstīties par iepirkumiem?

Debora Pāvila: Savā veidā Moller grupai šis dīleru tīkls ir «iekodis kājā». Tostarp fakts, ka ir pieļauts, ka tirgū darbojas neatkarīgi dīleri. Piemērs šeit varētu būt Mercedes – viņiem ir integrētā sistēma, tikai viens dīleris, iepirkumos piedalās viens dīleris, līdz ar to nav nekādu jautājumu. Moller ir vairāk izplatītāju, ir neatkarīgi dīleri, kas nepieder Moller grupai, un sanāk, ka šī e-pastu saziņa vismaz potenciāli ir izskatāma no Konkurences likuma pārkāpumu aspekta.

Jūlija Jerņeva: Latvijā nav Volkswagen rūpnīcas, un tā strīdā nepiedalās, lai gan reāli tirgū konkurence notiek starp automašīnu ražotājiem. Konkurence ir globālā mērogā, bet mūsu konkrētajā lietā tiek izgaismots tikai viens neliels elements. To arī uzsvērām tiesā un sacījām Konkurences padomei, ka svarīga ir kopbilde, nevis atsevišķi elementi. Tiesa to kopbildi ir ieraudzījusi.

Tad Volkswagen tirgotāji ir kartelis vai nav?

Debora Pāvila: Konkurences padome apskatījās e-pastu saziņu un secināja, ka tas ir kartelis, tādēļ noteica sodu. Tomēr klasisks kartelis būtu, ja kopā sanāktu dažādu automašīnu ražotāju tirgotāji un vienotos par kaut kādu tirgus pārdali Latvijā. Dažādu zīmolu gadījumā tas neapšaubāmi būtu kartelis. Konkurences tiesībās ir tāda lieta – ja ir pateikts, ka konkrētā vienošanās ir kartelis, tad nekas vairāk nav jāpierāda. Nav jāpierāda, ka šādām darbībām varētu būt negatīva ietekme uz tirgu. Šeit vairs nav stāsta par nodomu un sekām. Kartelis – tas ir slikti, negatīvās sekas nav jāpierāda, tās nāk līdzi pārkāpuma definīcijai kā neatņemama sastāvdaļa.

Visu rakstu Tirgojot vienu auto, kartelis nesanāk lasiet ceturtdienas, 10.janvāra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Møller Baltic Import sasniedzis jaunus rekordus

Db.lv, 09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Møller Baltic Import (MBI), Audi automašīnu importētājs Latvijā un Lietuvā, kā arī Volkswagen importētājs Baltijas valstīs, 2023. gadu noslēdzis, piegādājot vairāk nekā 9000 automašīnu.

“Møller Baltic Import 2023. gadā uzrādījis ļoti pārliecinošus rezultātus gan finansiāli, gan ar mūsu pārstāvēto zīmolu jaunu auto pārdošanas rādītājiem. Audi 2023. gadā ir sasniedzis visu laiku labāko rezultātu. Zīmols pirmo reizi ieņēma pirmo vietu premium klases automobiļu konkurencē Lietuvā, savukārt Latvijā – klientiem piegādāts rekordliels automobiļu skaits, saglabājot otro vietu premium segmentā. Volkswagen zīmolam pagājušais gads aizritēja elektrifikācijas zīmē. Volkswagen sasniedza savu mērķi kļūt par lielāko elektrisko automobiļu piegādātāju Latvijā un Lietuvā. Tikmēr Volkswagen komerctransporta zīmola automobiļu piegādes klientiem Baltijā pieauga par 9%, un tā autoparks tika elektrificēts ar ID. Buzz un eCrafter modeļiem. Pārliecinoši pārdošanas rezultāti likumsakarīgi liecina par to, ka arī finansiāli 2023. gads ir bijis ļoti spēcīgs. Šādi rezultāti ir sasniegti, pateicoties ļoti ciešai sadarbībai ar Volkswagen un Audi rūpnīcām un mūsu mazumtirdzniecības partneru profesionālajam un mērķtiecīgajam darbam visā Baltijā. 2024. gadā mums būs jāspēj pielāgoties pārmaiņām, kā arī iespējamai lēnākai tirgus izaugsmei. Pēdējo gadu notikumi pasaulē ir būtiski izmainījuši ierasto lietu kārtību, kā rezultātā ir nepieciešams pieņemt pārdomātus, bet ātrus lēmumus. 2024. gadam esam noteikuši ambiciozus mērķus. Mēs piedāvāsim spēcīgu ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu modeļu klāstu, piemēram, pilnīgi jauno Volkswagen Tiguan un T-Cross, kā arī jaunus pilnībā elektriskus automobiļus, piemēram, Volkswagen ID.7 un ID.7 Tourer, ID. Buzz septiņu sēdvietu versiju un pirmos Audi elektroauto, kas ražoti uz PPE (Premium Platform Electric) platformas, – Q6 e-tron un Audi A6 e-tron. Pāri visam mēs jo īpaši fokusēsimies uz klientu pieredzes pilnveidošanu, kas ir svarīga prioritāte kā Volkswagen un Audi rūpnīcās, tā arī Baltijas tirgū,” saka vairumtirgotāja Møller Baltic Import izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar auto dīlera “Moller Auto” pārdošanas datiem Baltijā, šogad no janvāra līdz augustam (ieskaitot), salīdzinot ar identisku periodu pērn, par 31% audzis pārdošanas apjoms jaunu auto segmentā, veidojot 155 miljonu lielu apgrozījumu.

Tikmēr mazlietoto auto segmentā pārdošanas apjomi šajā pašā laika periodā auguši par 36%, veidojot 68 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Kā norāda “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena, šogad jaunu auto tirgus atgriezies pie pārliecinošas izaugsmes.

“Šogad novērojam jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to ietekmējusi iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kā arī tas, ka personīgā mobilitāte aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Tāpat, lai arī jaunas automašīnas specifiskā komplektācijā aizvien ir jāgaida ilgāk, tūlītēju nepieciešamību pēc automobiļa spējām nodrošināt, piedāvājot klientiem virkni spēkratu modeļu noteiktā komplektācijā, kas atrodas “Moller Auto” noliktavās Baltijā. Jau vairākus pēdējos gadus pēc kārtas stabilu izaugsmi redzam mazlietoto auto segmentā – ņemot vērā šī segmenta konsekventi veiksmīgos rezultātus, tas ir kļuvis par dīleru nozīmīgu biznesa daļu. Pozitīvu ietekmi uz šo spēkratu segmentu atstājis gan tas, ka, nevēloties gaidīt, cilvēki jaunu auto vietā labprāt izvēlas lietotas automašīnas, gan tas, ka dīleru augstā servisa un kvalitatīvā piedāvājuma dēļ kopumā uzlabojusies mazlietotu auto tirgus reputācija,” stāsta I. Gerkena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Volkswagen bijis labs gads

Ilze Žaime, 21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto ražotāji paredz strauju elektrisko automobiļu ienākšanu Baltijas tirgū. Ja 2019.gadā no "Volkswagen" piegādātajiem automobiļiem Baltijā tikai 1% bijuši elektroauto, tad 2020.gadā tie varētu būt jau 6%. Savukārt, spriežot pēc šobrīd visā Eiropā vērojamām tendencēm, 2021.gadā šis apjoms varētu sasniegt pat 42%.

Šādas nākotnes perspektīvas tika iezīmētas "Moller Baltic Import" rīkotajā preses pasākumā.

Lai panāktu šādu izaugsmi, "Volkswagen" šogad tirgu iepazīstinās ar vairākiem jauniem auto modeļiem un to elektriskajām versijām. Pavasara sākumā tirgū nonāks pilnībā digitāls un arī ar hibrīda dzinēju aprīkots "Golf 8", kuram vasaras vidū sekos elektriskais "ID.3". Rudenī Baltijā būs pieejams atjaunotais "Arteon", tostarp jaunā "Shooting Brake" versija, kurai sekos pieprasītākā "Volkswagen" apvidus automobiļa - "Tiguan" - uzlabotā versija. "Volkswagen" gadu noslēgs ar pirmā pilnībā elektriskā apvidus automobiļa "ID. SUVe" un "Golf 8 Variant" tirdzniecības uzsākšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Programmatūras nepilnības Latvijā novērstas gandrīz 60% Volkswagen automašīnu

LETA, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā "Volkswagen" tā sauktās dīzeļgeitas lietā programmatūras nepilnības apzinātas 7742 automašīnām, no kurām 60% jeb 4627 ir veikta bezmaksas programmatūras atjaunināšana, informēja "Volkswagen" sabiedrisko attiecību vadītāja Baltijas valstīs Aleksandra Kostjukoviča.

Viņa piebilda, ka šajos datos ietilpst tikai pie oficiālā "Volkswagen" pārstāvja Latvijā iegādātās automašīnas vai tādas, kas vismaz vienu reizi bijušas oficiālajā "Volkswagen" servisā.

"Esam izsūtījuši personīgus ielūgumus visiem klientiem mūsu datubāzē, kuru automašīnām tas bija nepieciešams," pauda Kostjukoviča, norādot, ka kopējais automašīnu skaits Latvijā, kuras ietekmējusi šīs programmatūras nepilnība ir 7742 un 4627 no visām šīm automašīnām jau veikta bezmaksas programmatūras atjaunināšana.

Viņa arī atzīmēja, ka lēmums veikt programmas atjauninājumu ir brīvprātīgs un klientiem ir tiesības atteikties no tā. Kā arī, ja klients pēc laika maina viedokli un vēlas veikt atjauninājumu, to ir iespējams īstenot, sazinoties ar jebkuru "Volkswagen" izplatītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Arī joki var maksāt miljardus

Jānis Šķupelis, 01.04.2021

Volkswagen ziņoja, ka, izceļot savus elektrifikācijas centienus, tā savu nosaukumu mainīs uz Voltswagen.

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.aprīlis mēdz būt diena, kad cilvēki viens otru izjoko. Šajos gadījumos gan būtu svarīgi piedomāt pie tā, lai šie joki – sevišķi, ja tie ir publiski - citiem būtu daudz maz izprotami un neradītu kādu pārlieku lielu stresu. Tā, piemēram, pēdējo dienu laikā ar visai interesantu paziņojumu klajā nācis viens no valdošajiem pasaules autoražotājiem Volkswagen.

Kompānija ziņoja, ka, izceļot savus elektrifikācijas centienus, tā savu nosaukumu mainīs uz Voltswagen.

Sākotnēji kompānijas pārstāvji noliedza, ka tas būtu kāds pāragrs aprīļa joks. Rezultātā uz to nācās reaģēt arī investoriem un izrādījās, ka tie to novērtēja visai labi, kur šo pirmdien Volkswagen akcijas cena biržā palēcās aptuveni par 5%.

Jāņem vērā, ka 5% kāpums tik gigantiskai kompānijai nebūt nav mazs, kas situāciju padarīja visai nopietnu. Rezultātā Volkswagen pārstāvjiem nācies tomēr atzīties, ka nosaukuma maiņa uz Volkswagen tomēr ir bijis aprīļa joks. Tam šo trešdien sekoja uzņēmums akcijas cenas kritiens gandrīz par 4%.Kopumā situācija ir gan interesanta, gan mulsinoša. It kā tas ir bijis aprīļa joks, lai gan gaisā virmo viedokļi, ka tas var būt uzskatāms pat par akciju cenas manipulēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Baltija piedzīvo elektroauto bumu

Armanda Vilciņa, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos sešos mēnešos pieprasījums pēc elektroauto Baltijā palielinājies par 87,8%, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, liecina Moller Baltic Import dati.

Elektroauto izvēle nenoliedzami ir praktisks ieguldījums ilgtspējīgā nākotnē, tāpēc esam gandarīti, ka interese par jaunu elektroauto iegādi pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami augusi, uzsver Ilze Grase-Ķibilde, Moller Baltic Import izpilddirektore. Viņa norāda, ka mītu atspēkošana un sabiedrības izglītošana par elektroauto praktiskajiem ieguvumiem rezultējusies ar panākumiem, kā rezultātā šobrīd cilvēki kā savu nākamo jauno transportlīdzekli arvien biežāk izvēlas tieši elektroauto.

Pozitīva ietekme

2023. gada jūlijā Latvijā bija reģistrēti 5252 elektromobiļi, kas ir par 33% vairāk nekā šā gada sākumā, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Elektroauto skaits ik gadu palielinājies jau pēdējos astoņus gadus, taču sākotnēji pieaugums bija salīdzinoši neliels – vien daži desmiti elektroautomobiļu gadā. Pēdējos gados Latvijā reģistrēto elektrisko transporta līdzekļu skaits viena gada laikā gan audzis milzu apjomos – pat par vairākiem simtiem. Tā, piemēram, 2020. gadā Latvijā bija reģistrēti 672 elektroauto, gadu vēlāk – 1240 elektroauto, bet vēl pēc gada – 2174. Straujākais elektroauto skaita pieaugums savukārt piedzīvots tieši šogad – gada sākumā pa Latvijas ceļiem pārvietojās 3941, dažus mēnešus vēlāk – 4495, bet šobrīd šo auto skaits palielinājies vēl par 757, kopējam elektrisko transportlīdzekļu skaitam Latvijā pārsniedzot jau piecus tūkstošus. I.Grase-Ķibilde atzīmē, ka pieprasījuma augšupeja ir tiešā mērā saistāma arī ar infrastruktūras attīstību un valsts atbalsta mehānismiem. “Valsts atbalsts elektroauto iegādei ir svarīgs faktors un pozitīvi ietekmē elektroauto tirgu. Šī iemesla dēļ mēs kā ražotāja pārstāvis aktīvi sadarbojamies arī ar lēmumpieņēmējiem, lai e-mobilitāti padarītu vēl pieejamāku pēc iespējas īsākā laikā,” skaidro I.Grase-Ķibilde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Volkswagen" rūpnīcās pakāpeniski tiek atsākta automašīnu ražošana.

20. aprīlī darbu atsāks "Volkswagen" vieglo automašīnu rūpnīcas Cvikavā (Vācija) un Bratislavā (Slovākija), bet pārējās ražotnes Vācijā, Portugālē, Spānijā, Krievijā un ASV – nedēļā no 27. aprīļa.

No 27. aprīļa darbu ar samazinātu ražošanas jaudu atsāks arī "Volkswagen" komercautomobiļu ražotnes Hannoverē (Vācija), kā arī Poznaņā un Vžesņā (Polija).

Pēdējās trīs nedēļas "Volkswagen" ir gatavojies ražošanas atsākšanai. Papildus visaptverošai darbinieku veselības aizsardzības pasākumu izstrādei, uzņēmums ir uzsācis arī piegādes ķēžu atjaunošanu. "Volkswagen" rūpnīcas visā pasaulē atsāks ražošanu atbilstoši pašreizējai rezerves daļu pieejamībai, valdību prasībām, pārdošanas tirgu attīstībai un no tā izrietošajiem rūpnīcu darbības režīmiem. Neatkarīgi no šīm norisēm galvenā prioritāte būs stingra darbinieku veselības aizsardzības pasākumu ievērošana, akcentē autoražotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Volkswagen" un "Audi" Latvijā prezentē tiešsaistes 360° autosalonu, kas sniegs iespēju iepazīties ar jaunākajiem zīmolu modeļiem, neizejot no savām mājām.

Tiešsaistes autosalonā attālināti var izpētīt nesen klajā laisto 100% elektrisko "Audi e-tron Sportback" apvidus auto, astotās paaudzes "Volkswagen Golf" un jaunāko papildinājumu komercauto segmentā – "Volkswagen Multivan 6.1." busiņu.

VIDEO: Autoserviss dodas uz mājām 

Autoservisu un rezerves daļu veikalu tīkla "Gros Auto" komanda ir pārliecināta, ka...

"Mēs esam pieejami tur, kur mūsu klienti mūs vēlas sastapt. Mājās vai klātienē dīleru centrā – mūsu mērķis ir nodrošināt daudzpusīgu pieredzi. 360 grādu digitālais autosalons ir iespēja virtuāli apmeklēt "Audi" un "Volkswagen" dīlercentrus un iepazīt jaunākos modeļus attālināti.

"Tas papildinās arī mūsu pārstāvēto zīmolu interneta veikalu, kura atklāšana gaidāma drīzumā. Jau šobrīd savu "Volkswagen" automašīnu ir iespējams rezervēt, taču tuvākajās dienās tiks pievienota arī apmaksas iespēja," stāsta "Volkswagen" un "Audi" automašīnu importētāja izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

Autotirdzniecības nākotne ir internetā 

Autotirdzniecības darba lielāko daļu iespējams veikt interneta vidē, pēc pirmās uzņēmuma rīkotās...

"Volkswagen" un "Audi" tiešsaistes autosalonā šobrīd iespējams apskatīt trīs modeļus, bet piedāvājums tiks papildināts līdz ar jaunu automašīnu nonākšanu tirgū. Tagad, neizejot no mājām, ir iespējams aplūkot ikvienu automašīnas detaļu – interjera un eksterjera dizainu, kā arī risinājumu funkcionalitāti un augstākās tehnoloģijas, kuras "Volkswagen" un "Audi" piedāvā tirgū.

"Moller Baltic Import SE" ir "Møller Mobility Group" AS (iepriekš pazīstama kā "Møller Group") pilnībā piederošs uzņēmums, kas ir "Audi" automašīnu izplatītājs Latvijā un Lietuvā, bet "Volkswagen" automašīnu izplatītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Nopirkt auto, lai izbēgtu no sabiedriskā transporta

Jānis Šķupelis, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija milzīgus izaicinājumus atnesusi spēkratu industrijai. Auto ir pietiekami liels pirkums, un tādējādi visai saprotama ir situācija, ja neskaidros laikos tas tiek atlikts.

Britu auto industrijas pētnieki no "AutoAnalysis" aprīlī rēķināja, ka Eiropā pandēmijas iespaidā spēkratu pārdošana varētu samazināties par 2,6 miljoniem vienību un ASV – par diviem miljoniem. Tas novedīšot pie tā, ka Eiropā no jaunu auto pārdošanas netiks gūti ieņēmumi vismaz 66 miljardu ASV dolāru apmērā un ASV – 52 miljardu ASV dolāru apmērā.

Arī lietotas automašīnas pērk internetā 

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu...

Neskatoties uz šādu visai drūmu bildi, šajā tirgū negaisa mākoņiem tomēr tiek saskatīta arī neliela zelta maliņa. Iesmels ir pandēmijas potenciālā ietekme uz patērētāju paradumu maiņu. To apliecina, piemēram, kāda "Financial Times" aptaujāta Ņujorkas iedzīvotāja, kas norāda, ka nupat internetā iegādājusies "Honda" automašīnu: "Man kopš 1999. gada nav bijis personīgā auto. Es to negribēju. Tomēr tagad man ir nepieciešams veids, kā droši pārvietoties."

Vai mainīs tendenci

Milzīgas pārmaiņas auto tirgū pēdējos gados saistītas ar demogrāfiju. Pieņemts, ka izteikta vēlme tikt pie personīgā auto bijusi tā saucamajai Baby Boomers paaudzei (pēckara demogrāfiskais sprādziens), bet jaunieši šādu nepieciešamību neizjūt. Gados jauni pilsētnieki arvien vairāk pēdējos gados lūkojušies dažādu personīgā auto alternatīvu virzienā, kur popularitāti guvusi ideja, piemēram, par mašīnas dalīšanu, kas nāk komplektā ar dažādu mobilo aplikāciju attīstību. Būtībā jauniešu vidū arvien pieņemamākas kļuvušas dažādas pārvietošanās alternatīvas, un personīgā mašīna līdz ar arvien attālākām domām, piemēram, par ģimenes dibināšanu vairs nav bijusi tik aktuāla vajadzība.

Tomēr šo tendenci pa spēkam pašķobīt var būt Covid-19, uz ko uzmanību vērš arī "Financial Times". Turklāt par to liekot domāt, piemēram, notiekošais Ķīnā, kuras ekonomikai pēc pandēmijas viļņa atveroties salīdzinoši ātrāk, vērojams pieprasījuma pieaugums pēc privātajiem spēkratiem. Aprīlī šajā valstī jaunu auto pārdošana, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, negaidīti palielinājusies par veseliem 4,4%, liecina China Association of Automobile Manufacturers pieejamie dati. Martā Ķīnas spēkratu pārdošana saruka par 43% un februārī – par 80%.

"Mēnesi pēc Covid-19 dziļākā punkta Ķīnā bija vērojama interese par iespēju pārslēgties prom no sabiedriskā transporta," novērojuši arī "Volkswagen" pārstāvji.

"Mums ir aizdomas, ka nesenā Ķīnas patērētāju interese par privāto transportu saglabāsies tik ilgi, kamēr vien būs bailes par Covid-19," "Financial Times" klāsta arī "Bernstein" auto analītiķi.

Faktiski, ja agrāk privāto auto pircējus vārēja pievilināt, piemēram, ar dzinēja jaudu vai komfortu, tad tagad to jau var darīt, piesolot labumu veselībai. Protams, jāņem vērā, ka pasaules tautsaimniecība šogad atradīsies asā recesijā, kura sliktākā gadījumā var pārvērsties par ekonomikas depresiju. Šādos brīžos daudz cerību izteikti cikliskiem biznesiem lolot nevajadzētu. Tomēr šādi dati auto industrijai rada nelielu cerību, ka laiki tomēr varētu būt nedaudz mazāk slikti.

"Ir kaut kas tāds, ko jūs gandrīz varētu nosaukt par tādu kā "spītīgu pirkšanas aktivitāti". Cilvēkiem ir apnicis ieslēgtiem sēdēt mājās, un viņi vēlas iet ārā un pirkt," piebildusi arī "Volvo" vadība.

Interese arī britiem

Jautājums, protams, ir par to, vai šāda tendence atbalsosies arī Eiropā un Ziemeļamerikā.

"Financial Times" vēl, piemēram, izceļ, ka Apvienotās Karalistes valdība mudinājusi savus iedzīvotājus pēc iespējas lielākā mērā izvairīties no sabiedriskā transporta. Viens no viediem, kā to var darīt, protams, ir pārvietošanās ar privāto auto.

Valdot šādam fonam, dienā, kad Apvienotās Karalistes premjers Boriss Džonsons nāca klajā ar šādu valdības paziņojumu, piemēram, tiešsaistes spēkratu tirdzniecības "Auto Trader" platformā interesentu aktivitāte esot palēkusies līdz jaunam rekordam. Tiek izcelta arī aptauja, kur aptuveni puse no šīs valsts autovadītāju apliecību ieguvējiem, kuriem spēkrats vēl nepieder, apsverot tā iegādi, lai izvairītos tieši no sabiedriskā transporta lietošanas arī pēc pandēmijas ierobežojumu beigām.

"Tas, kas sākās kā niecīga plūsma, pārvērtās par veselu straumi. Pasaule ir pamodusies dramatiskā veidā," savukārt teic cita auto pārdevēja "Citygate Automotive" pārstāvji.

"Pandēmijai ir potenciāls pretējā virzienā pavērst tendenci, kas pirms tam nozīmēja, ka jauniešiem nav intereses par personīgā auto iegādi. 35% no viņiem nu norāda, ka meklē iespēju, kā to tomēr iegādāties," savukārt piebilst konsultāciju uzņēmuma "Capgemini" analītiķi. Interesanti arī tas, ka no ASV no 15. marta līdz 21. martam, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, internetā meklējumu skaits frāzei "Vai šis ir labs brīdis, lai iegādātos auto" palielinājies septiņas reizes.

Nav gan izslēgts, ka notiekošais būs vien īstermiņa atlēciens. "Nav iedomājams, ka mēs visās lielākajās pilsētās aizstāsim sabiedrisko transportu ar individuālo. Notiekošais gan var veicināt pieprasījumu īsākā laika posmā," klāsta "Volkswagen" pārdošanas daļas vadītājs Kristians Dalhaims.

Gandrīz apstājies

Šonedēļ publicētie Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati par spēkratu reģistrāciju vecajā kontinentā (Eiropas Savienības valstīs) bija vairāk nekā vāji. Jaunu auto reģistrācija aprīlī gada skatījumā sarukusi par 76,3%. Savukārt kopumā gada četros pirmajos mēnešos tā noplanējusi gandrīz par 40% zemāk. Jau pirms tam nevarēja teikt, ka šis tirgus atradās uz stabila seguma. 2018. gada skatījumā Eiropas Savienībā šis tirgus stagnēja. Savukārt pagājušajā gadā Eiropā autoražotājiem bija jāspēj pielāgoties stigrākiem izmešu regulējumiem, kas prasījis auto atsaukšanu un nozīmēja papildu izmaksas.

Grafikā: Jaunu auto reģistrācija ES. Avots: ACEA

Auto reģistrācija gada četros mēnešos strauji samazinājās visos lielākajos tirgos – Vācijā par 31%, Apvienotajā Karalistē – par 43,4%, Francijā, Spānijā un Itālijā – aptuveni par 50%. Mūsu valstī tie šajā periodā saplakuši par ceturto daļu.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Līdzīgi ir arī Igaunijas mērījumi, bet Lietuvā jaunu spēkratu reģistrācija četros mēnešos sarukusi nedaudz mazāk dramatiski - par 17,3%.

Kopumā Eiropā nav tādas valsts, kurā situācija neapliecinātu šī tirgus krahu vai pat pilnīgu apstāšanos. Nosacīta sacensība drīzāk ir par mazākajiem mīnusiem. Aprīļa skatījumā jaunu auto reģistrācija vairāk nekā par 90% samazinājusies, piemēram, Beļģijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Īrijā, tie ir attiecīgi 97,6%, 97,3%, 96,5% un 96,1%. Savukārt nupat pieminētie mazākie mīnusi Eiropā aprīlī šajā ziņā bijuši Dānijā (-37%), Zviedrijā (-37,5%) un Somijā (-38,6%).

Var arī salīdzināt, kādas tieši mašīnas eiropieši izvēlējušies vai, ņemot vērā unikālo pandēmijas dabu, tieši pretēji – sevišķi aktīvi neizvēlējušies. ACEA dati liecina, ka "Volkswagen" grupas (pieder arī "Audi", "Škoda", "Seat", "Porsche" zīmoli) automašīnu reģistrācija gada četros mēnešos saplakusi par trešo daļu, kas ir visai "OK", ja ņem vērā, ka daudziem citiem kritums bijis straujāks. Kopumā Eiropā 26,8% no reģistrētajiem auto nākuši no "Volkswagen" grupai piederošajām ražotnēm. Tas gada laikā ir kāpums par veseliem 2,4 procentpunktiem.

Šogad straujāk - par 44,4% - saruksi "PSA" grupas (pieder "Peugeot", "Opel", "Citroen" zīmoli) jaunu auto reģistrācija. Tā par veseliem 47% samazinājusies arī "Renault" grupai un par 48% - "FCA" grupai (pieder "Fiat", "Jeep", "Lancia", "Chrysler", "Alfa Romeo" zīmoli), bet "Ford" – par 47%.

Mazāk slikti klājies "Hyundai", kuras zīmolu auto reģistrācija samazinājusies par 31%, "BMW" grupai (kritums par 27,3%) un "Toyota" grupai (kritums par 24,4%). Jaunu "Daimler" ("Mercedes", "Smart" zīmoli) auto reģistrācija savukārt samazinājusies par 37,2%.

Protams, notiekošais ietekmē arī akciju investoru omu. "Volkswagen" akcijas cena Frankfurtes biržā šogad sarukusi par piekto daļu līdz 138 eiro atzīmei. Tiesa gan, kopš marta vidus tā ir palēkusies par 36%.

Grafikā: Volkswagen akcijas cena

Francijas "Renault" bilde ir bēdīgāka - šī uzņēmuma akcijas vērtība šogad noplanējusi par 60% zemāk. Turklāt šī uzņēmuma akciju nav skārusi "Volkswagen tipa" atveseļošanās. Līdzīgi depresīva ASV Ņujorkas biržā izskatās "Ford" akcijas cenas līkne.

Grafikā: Renault akcijas cena

Savukārt Japānas "Toyota Motor" akcija Tokijas biržā šogad kļuvusi "vien" par 17% lētāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vācijas patērētāji tiesā iesniedz kolektīvu prasību pret Volkswagen

LETA/AFP, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas patērētāju grupas ceturtdien tiesā iesniegušas valstī pirmo kolektīvo prasību saistībā ar autobūves koncerna «Volkswagen» tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu.

Patērētāju asociācija VZBV norāda, ka šajā prasībā patērētāji apsūdz «Volkswagen» par tīša kaitējuma nodarīšanu klientiem, autoražotājam uzstādot programmatūras, kas sniedz maldīgu informāciju par kaitīgo izmešu apjomu.

VZBV un Vācijas lielākais autoklubs ADAC aizsācis šo ASV stila kolektīvo tiesas prāvu, iesniedzot prasību Braunšveigas augstākajā tiesā. Saskaņā ar juridiskajām vadlīnijām sākotnējā prasība pārstāvēs vien desmit neapmierinātus «Volkswagen» automašīnu īpašniekus.

Ja tiesneši šo tiesa prāvu uzskatīs par ticamu, un šāds lēmums varētu tikt pieņemt ne ilgāk kā divu nedēļu laikā, tad tieslietu varasiestādes ļaus tai pievienoties arī citiem. Šai prāvai drīkstēs pieteikties ikviens, kurš, sākot no 2008.gada novembra, iegādājies «Volkswagen», «Audi», «Škoda» vai «Seat» zīmola automašīnas, kas aprīkotas ar «EA 189» dīzeļdzinēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Tiesa Vācijā liek Volkswagen lielākajam akcionāram Porsche SE segt dīzeļgeitas radītos zaudējumus

LETA, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Štutgartes tiesa trešdien uzdevusi Vācijas autobūves koncerna «Volkswagen» lielākajam akcionāram - holdingkompānijai «Porsche SE» - daļai investoru segt zaudējumus, kas radušies tā dēvētā dīzeļgeitas skandāla dēļ.

Tiesa divās lietās devusi rīkojumu kopā izmaksāt 47 miljonus eiro, norādot, ka «Porsche SE» nav laikus informējusi investorus par kaitīgo izmešu datu falsificēšanas programmatūru, kas tika uzstādīta miljoniem «Volkswagen» automobiļu.

«Volkswagen» 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.

Pēc šīs informācijas publiskošanas «Volkswagen» akcijas cena turpmākajās dienās nokritās par vairāk nekā 40%, bet «Porsche SE» akcijas vērtība saruka par 30%.

Tiesas lēmumā teikts, ka vairāk nekā gadu pirms «dīzeļgeitas» skandāla nākšanas atklātībā - 2014.gada maijā - toreizējam «Volkswagen» vadītājam Martinam Vinterkornam nosūtītajam ziņojumam bija jāmudina uzņēmumus informēt tirgus par finanšu riskiem, kas saistīti ar kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā pārsniegts reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019. gadā, informē Auto Asociācija.

Ir reģistrētas 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir lielākais reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā kopš 2008. gada. Jānorāda, ka jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 21,6%, un vērojams reģistrāciju pieaugums jaunām benzīna un dīzeļa automašīnām, elektroautomašīnām un ārēji uzlādējamiem hibrīdauto.

“Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, tādejādi apmierinot klientu pieprasījumu. Atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot savus autoparkus,” norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita priekšgalā ir “Toyota”, “Škoda”, “Volkswagen” un “Dacia”, ņemot vērā auto reģistrāciju TOP 4 arī pērn. Latvijā, atjaunojoties tūrismam, īres auto bizness turpina attīstīties un regulāri atjauno vai papildina savu autoparku, kas arī ir devis pozitīvu rezultātu jaunu automašīnu reģistrāciju skaita pieaugumam. Šī gada pirmajā pusgadā īres auto uzņēmumi ir reģistrējuši 2043 jaunas automašīnas, kas sastāda 20,63 % no kopējā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita, un arī īres uzņēmumu TOP automašīnu markas ir bijušas “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autobūves uzņēmums «Volkswagen» ceturtdien paziņoja, ka tas 2019.gadā beigs ražot slavenos «vabolītes» formas automobiļus, bet pirms tam izlaidīs divus pēdējos šādu automobiļu modeļus.

Šis lēmums pieņemts laikā, kad «Volkswagen» liek uzsvaru uz elektromobiļu un uz ģimenēm orientētu lielāku automašīnu būvēšanu, sacīja «Volkswagen Group of America» vadītājs Hinrihs Vebkens.

Viņš tomēr neizslēdza iespēju, ka «vabolīte» kādreiz var pieredzēt atdzimšanu, un atsaucās uz kompānijas 2017.gada lēmumu izlaist mainīta modeļa «Volkswagen Bus».

«Nekad nesaki »nekad«,» teica Vebkens savā paziņojumā.

«Volkswagen» plāno piedāvāt divus pēdējos «vabolīšu» modeļus – gan kupejas tipa automobili, gan spēkratu ar paceļamu jumtu. Šie modeļi ietvers atsauces uz agrākām versijām, un to cena būs no 23 045 ASV dolāriem uz augšu.

«Vabolītes zaudēšana pēc trim paaudzēm, apmēram septiņiem gadu desmitiem, izraisīs daudz emociju no vabolītes daudzo uzticamo fanu puses,» sacīja Vebkens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Audi Vācijā dīzeļgeitas lietā maksās 800 miljonu eiro naudassodu

LETA, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autobūves koncerns «Volkswagen» otrdien paziņoja, ka struktūrvienība «Audi» vienojusies samaksāt Vācijas prokuratūras piemēroto 800 miljonu eiro naudassodu, lai izbeigtu izmeklēšanu tā dēvētajā dīzeļgeitas lietā.

«Audi piekritis maksāt naudassodu, ko izmeklētāji piemērojuši par regulējošo normu novirzēm atsevišķos V6 un V8 dīzeļdzinējos un dīzeļautomobiļos,» norāda «Volkswagen», piebilstot, ka šis naudassods noteikti ietekmēs grupas finanšu rezultātus par 2018.gadu.

Tāpat «Volkswagen» skaidro, ka pēc šī naudassoda nomaksas izmeklēšana pret «Audi» ir izbeigta.

«Volkswagen» 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu rādītāju falsificēšanas programmatūra.

Tikmēr izmeklēšana pret «Audi» bija saistīta ar V6 un V8 dīzeļdzinējiem, kas tikuši uzstādīti «Audi», «Volkswagen» un «Porsche» automašīnās, kā arī ar «Audi» automobiļiem, kam tika uzstādīti «Volkswagen» ražoti dzinēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Volkswagen" un "Audi" Latvijā piedāvā pagarināt automašīnu ražotāja sniegto garantiju tiem klientiem, kuru automašīnu garantija beidzas laika periodā no 2020. gada 1. marta līdz 31. maijam.

Šo iniciatīvu "Volkswagen" un "Audi" īsteno ar mērķi sniegt atbalstu klientiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā nevar apmeklēt servisu un veikt garantijas remontu savām automašīnām.

"Reaģējot uz pastāvošo situāciju pasaulē un Latvijā un pielāgojoties apstākļiem, esam panākuši vienošanos par ražotāja garantijas pagarinājumu mūsu klientu automašīnām, kurām šajā periodā beidzas to termiņš. Lai arī šajā ārkārtējās situācijas laikā turpinām darbu, ievērojot visus noteiktos un papildu drošības pasākumus, mēs domājam par mūsu klientu vajadzībām ilgtermiņā," skaidro "Volkswagen" un "Audi" automašīnu importētāja izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

Šie nosacījumi attiecas uz visām "Audi" un "Volkswagen" automašīnām, kas iegādātas autorizētajos dīlercentros Baltijā un citviet Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Møller Baltic Import un Elektrum Drive paplašinās elektroauto uzlādi Baltijā

Db.lv, 13.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Volkswagen automobiļu importētājs Baltijas valstīs un Audi automašīnu importētājs Latvijā un Lietuvā Møller Baltic Import parakstījis sadarbības vienošanos ar energouzņēmumu Elektrum, kas Baltijas valstīs izstrādā elektrisko automobiļu uzlādes infrastruktūru “Elektrum Drive”.

Sadarbības ietvaros vairāk nekā 100 uzlādes punkti 28 Volkswagen un Audi dīleru centros visā Baltijā (izņemot Audi Igaunijā) būs redzami Volkswagen “We Charge” un Audi “Audi Charging” platformā, kā arī automobiļu navigācijas sistēmās un “Elektrum Drive” lietotnē. Uzlādes punkti tiks pakāpeniski papildināti 2023. gada laikā.

Baltija piedzīvo elektroauto bumu 

Šī gada pirmajos sešos mēnešos pieprasījums pēc elektroauto Baltijā palielinājies par 87,8%,...

“Tuvāko gadu laikā paredzam būtisku mūsu elektrisko automobiļu pārdošanas apjoma pieaugumu, tāpēc vēlamies klientiem nodrošināt ilgtspējīgus un elastīgus uzlādes risinājumus par pieņemamu cenu. Šī iemesla dēļ Møller Baltic Import izvēlējies Elektrum kā uzticamu sadarbības partneri mūsu uzlādes pakalpojumu darbības nodrošināšanai un to izvēršanai nākotnē. Mūsu mērķis ir padarīt publisko uzlādi vēl vienkāršāku un pieejamāku gan mūsu esošajiem klientiem Baltijā, gan simtiem tūkstošu Volkswagen un Audi elektromobiļu īpašniekiem visā Eiropā, kuri varēs izmantot šīs uzlādes stacijas, ceļojot pa Baltiju,” skaidro Møller Baltic Import izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

AS “Latvenergo” Elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs Ansis Valdovskis piebilst, ka uzņēmums turpina izvērst darbību visā Baltijā: “Elektromobilitātes jomā mēs strādājam atbilstoši dinamiskajai tirgus situācijai un pieprasījumam, meklējot un radot inovatīvus sadarbības veidus. Sadarbība ar Moller Baltic Import sniedz mums jaunas iespējas, tostarp dalīties “Elektrum Drive” uzlādes servisa pieredzē un zināšanās. “Elektrum Drive” lietotne sniegs iespēju visiem elektromobiļu lietotājiem norēķināties un veikt uzlādi šajās uzlādes stacijās, ļaujot ērti un droši ceļot, plānot galamērķus visā Baltijā, kā arī apmeklēt dīleru centrus. Esam gandarīti, ka mums uzticas tāds sadarbības partneris kā Moller Baltic Import.”

Pirms sadarbības ar “Elektrum Drive” 28 uzlādes stacijas un vairāk nekā 100 uzlādes punkti, kas atrodas Møller Baltic Import dīleru tīklā, galvenokārt tika izmantoti dīleru darbības nodrošināšanai. Jaunās sadarbības rezultātā šie uzlādes punkti būs redzami arī “We Charge” un “Audi Charging” platformā, kā arī “Elektrum Drive” mobilajā lietotnē, tādējādi teju dubultojot “Elektrum Drive” apkalpoto uzlādes vietu skaitu. Šo uzlādes vietu iekļaušanu “Elektrum Drive” sistēmā plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām. Tādējādi arī tiks nodrošināts, ka Volkswagen un Audi elektrisko automobiļu navigācijas sistēmās būs pieejama šo jauno uzlādes vietu redzamība un informācija par to noslodzi.

“We Charge” un “Audi Charging” ir abonēšanas pakalpojums, ko Volkswagen vai Audi klienti var izmantot, lai uzlādētu savus elektriskos automobiļus visā Eiropā vairāk nekā 500 000 uzlādes punktos, tostarp Ionity ātrās uzlādes tīklā. Šie pakalpojumi galvenokārt paredzēti privātajiem, bet ir pieejami arī biznesa klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miniveni ir praktiski, ietilpīgi un komfortabli, kas padara tos par perfektiem ģimenes auto. Pēdējos gados miniveni ir atgriezušies modē, jo tie ir ļoti utilitāri auto – minivens būs parocīgs ilgākiem ceļojumiem ar auto, praktisks kravas pārvadāšanai, kā arī ērts kuplām ģimenēm ar daudz bērniem. Turpini lasīt rakstu, kurā noskaidrosim, kādi miniveni ir vispiemērotākie Latvijas ceļiem un laikapstākļiem!

Mercedes Benz Vito

Mercedes Vito ir viens no populārākajiem minivenu modeļiem, kas tiek ražots jau kopš 1996. gada. Šis Mercedes minivens ir pieejams ar dīzeļdzinēju, benzīna dzinēju vai elektromotoru, kā arī ar manuālo vai automātisko pārnesumkārbu. 2.2 l dīzelis ir populārākais variants, kas ir pietiekami jaudīgs, taču ekonomisks, patērējot 6.6 litrus degvielas uz 100 kilometriem. Astoņvietīgais Mercedes Benz Vito ir perfekts ģimenes auto, savukārt izņemamās un pārvietojamās aizmugurējās sēdvietas padarīs šo minivenu piemērotu kempingam vai kravas pārvadājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Volkswagen" šobrīd turpina ražošanu samazinātos apjomos. Ņemot vērā pieprasījumu, šobrīd tiek ražoti aptuveni 40% no pirmskrīzes apjoma, biznesa portālam db.lv sacīja autoražotāja pārstāve Baltijā Aleksandra Kostjukoviča.

Viņa skaidro, ka šāds ražošanas apjoms jau bija paredzēts kopš ražotņu pakāpeniskas darbības atsākšanas 20. aprīlī.

Klienti, kas Baltijā pasūtījuši "Volkswagen" automašīnas varot būt droši, ka tās tiks saražotas un piegādātas.

"Volkswagen" rūpnīcās pakāpeniski atsāka automašīnu ražošanu aprīļa beigās, atbilstoši pašreizējai rezerves daļu pieejamībai, valdību prasībām Vācijā un Eiropā, pārdošanas tirgu attīstībai un no tā izrietošajiem rūpnīcu darbības režīmiem. Neatkarīgi no šīm norisēm galvenā prioritāte ir darbinieku veselības aizsardzības pasākumu ievērošana.

"Volkswagen" ir rūpnīcas 14 valstīs, kurās tiek ražoti automobiļi klientiem vairāk nekā 150 tirgos. "Volkswagen" 2019. gadā pasaulē piegādāja 6,3 miljonus vieglo automašīnu, kas ir rekordliels apjoms un par 0,5% pārsniedz iepriekšējā gada rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LANA: Kāpēc FM neiesaistās vai netiek iesaistīta diskusijās par izmaiņām Alkohola aprites likumā?

Db.lv, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Volkswagen Austrālijā dīzeļgeitas skandāla lietas izbeigšanai maksās līdz 78 miljoniem eiro

LETA, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autobūves koncerns «Volkswagen» panācis vienošanos samaksāt līdz pat 127 miljoniem Austrālijas dolāru (78,8 miljonus eiro), lai izbeigtu pret to sākto daudzpersonu tiesas prāvu saistībā ar kaitīgo izmešu manipulēšanas skandālu.

«Volkswagen» pirmdien norādīja, ka maksās 87-127 miljonus dolāru atkarībā no tā, cik daudz 100 000 ietekmēto «Volkswagen», «Audi» un «Škoda» automobiļu īpašnieku Austrālijā pievienosies šai tiesas prāvai.

Tāpat uzņēmums arī piekritis segt prasītāju juridiskos izdevumus, kas gan vēl nav aplēsti. «Volkswagen» pasaulē jau ir samaksājis miljardiem eiro soda naudās un kompensācijās patērētājiem šī skandāla dēļ, kas arī nopietni kaitējis šī uzņēmuma dīzeļautomobiļu tēlam.

«Volkswagen» 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Pēc IT problēmu novēršanas Volkswagen atjaunojis ražošanu

LETA--AFP, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autobūves koncerns "Volkswagen" ceturtdien paziņoja, ka informācijas tehnoloģiju (IT) problēmas, kuru dēļ tika apturēta ražošana vairākās rūpnīcās, nakts laikā tikušas novērstas.

Šie traucējumi, kas trešdien sākās ap plkst.12.30 (plkst.13.30 pēc Latvijas laika), ietekmēja gan "Volkswagen" zīmola rūpnīcas, gan citus "Volkswagen" grupas autoražotājus.

"IT infrastruktūras problēmas "Volkswagen" tīklā nakts laikā tikušas novērstas. Globālais ražošanas tīkls atsācis darbību, un sagaidāms, ka ražošana turpināsies, kā plānots," ceturtdien norādīja uzņēmums.

Nav nekādu pazīmju, ka šīs problēmas radušās ārējas ietekmes rezultātā, piebilda "Volkswagen".

Komentāri

Pievienot komentāru